Jau trešo gadu organizējam (zs Ekvi) iejādes sacensības divreiz gadā un ir radušās pārdomas par to, kāpēc ir palikuši tik maz klubu, kuri organizē iejādes sacensības. Šogad tās notika Ekvi, Drostalās, GreenHorse un Kocēnos. Pirms kāda laika organizētāju vidū bija arī Temperaments, Erceni, Lielceri, Mušķi.
Iejādes popularitāte it kā aug – skatoties uz dalībnieku skaitu un zirgu kvalitātes celšanos oficiālajās sacensībās, bet klubu vēlme organizēt sacensības sarūk. Kāpēc tā?
Pirmkārt – iejāde nekad nespēs piesaistīt tik daudz skatītāju un interesentu kā konkūrs vai draivings, jo nav tik dinamiska un atraktīva kā minētās jāšanas sporta disciplīnas. Līdz ar to – nebūs gavilējošā pūļa un sponsoru atsaucības reklāmas izvietošanā, jo nav vajadzīgā skatītāju daudzuma, kas pamanīs reklāmu.
Otrkārt – iejāde prasa daudz lielāku darba ieguldījuma no organizatoru puses. Sākot sākot ar laicīgu sacensību plānošanu un reklamēšanu, lai iekļautos oficiālo sacensību grafikā un neietrāpītos ar saviem kluba mačiem īsi pirms kādām nozīmīgām sacensībām, tā piesaistot maksimāli daudz iespējamo dalībnieku. Visbeidzot ar laukuma sakārtošanu, jo iejādes jātnieki ir daudz prasīgāki laukuma seguma ziņā. Liels darbs jāiegulda arī sacensību laikā – nepieciešami vairāki tiesneši, tiesnešu palīgi jeb “lapiņu rakstītāji”, rezultātu apkopotāji, kasieris, vārtiņu vērēji, ideālā gadījumā – laukuma stjuarts, u.c. Visos šajos posteņos ir nepieciešami kvalificēti cilvēki.
Treškārt un galvenokārt – sacensību finansiālā puse. Parasti jau aizdomājamies tikai par atlīdzību tiesnešiem un balvām, bet vēl jāiegādājas ziedi vai citi dekori laukuma sapošanai, jāizīrē apskaņošanas tehnika ar DJ, kas to apkalpo, elektrības ģenerators, jo bieži vien sacensības laukums neatrodas blakus elektrības rozetei, tualetes izīrēšana utt. Līdz ar to – vai nu jāceļ starta naudas kosmiskos apmēros vai arī jāmeklē sponsori, kas atkal jau ir laikietilpīgs un darbietilpīgs process.
Ikviens no šiem faktoriem varētu būt par iemeslu – kāpēc nerīkot iejādes sacensības. Daudz vieglāk ir kaut kur aizbraukt un piedalīties, nevis sagādāt galvassāpes sev un citiem kluba biedriem vairāku mēnešu garumā domājot par to, kā tikt ar visu galā un pēc sacensībām klausīties kritiku, cik ļoti viss ir bijis bēdīgi un nepareizi.
Bet mēs esam nolēmuši turpināt šo cīņu ar vējdzirnavām un popularizēt jāšanas sportu Carnikavas novadā, jo uzskatām to par lielisku veidu kā piesaistīt bērnus un jauniešus veselīgam dzīvesveidam un sportam.
Tāpēc esam ļoti pateicīgi saviem ilggadējiem atbalstītājiem Carnikavas Novada domei un Carnikavas sportam. Ļoti ceram uz sadarbību arī turpmāk, jo bez Domes finansiālā atbalsta sacensības nevarētu notikt.
Tāpat paldies sakām visiem mūsu sponsoriem, kuri mūs atbalstījuši ar balvām – Lytagra, zirgam.lv, Rochester, Dansukker, Dzintars, Bikram joga, Dr.Pakalns un visiem pārējiem – lieliem un maziem, kas palīdzējuši, lai sacensības notiktu.
Šī gada pavasara un rudens sacensības bija ļoti veiksmīgas, jo pulcēja lielu dalībnieku un līdzjutēju skaitu.
Parasti apbalvojām pirmo trīs vietu ieguvējus, bet šogad gribējām apbalvot lielāku dalībnieku skaitu – pirmās sešas vietas visās kategorijās – no 3. shēmas līdz pat iesācēju rikšu shēmai. Bija gan rozetes, gan medaļas, gan sponsoru sarūpētās balvas.
Bet te gan saskārāmies ar pretēju efektu cerētajam. Neilgi pirms sacensībām, no jaunajiem jātniekiem dzirdējām frāzes: “Ā, 2.shēmā jau tāpat bērnu daudz nebūs un rozete garantēta” vai arī “ko tur daudz trenēties, vienalga būšu sešiniekā”.
Kļuva nedaudz skumji. Jā – konkurence bērnu vidū nav liela, bet gribot labu – lai visi startējošie bērni saņemtu balvu par savu ieguldīto darbu -, panācām pretējo – sacensību gara zudumu.
Tāpēc “kvalitātes celšanas” nolūkā esam nolēmuši iet sekojošu ceļu – nākamgad, organizējot sacensības, celt procentuālo latiņu un apbalvot ar rozetēm 1-6 vietu ieguvējus tikai tajā gadījumā, ja sasniegts minimālais procentu skaits, ko norādīsim sacensību nolikumā.
Vēl viena nianse – ja iepriekšējos gadus dalībnieku vidū bija klubi ar pieredzi iejādes sacensībās, tad šoruden bija liels prieks redzēt jātnieku klubus, kuri uz iejādes sacensībām bija atbraukuši pirmo reizi, turklāt ar diezgan lielu dalībnieku skaitu, kas ir apsveicams fakts!
Klubu sacensības ir paredzētas, lai mācītos un sagatavotos startiem augstākas pakāpes sacensībām, bet jāatceras, ka LJF tiesneši dalībniekus vērtē pēc FEI iejādes noteikumiem. Diemžēl jaunie dalībnieki nebija iedziļinājušies iejādes sacensību etiķetē un noteikumos, līdz ar to lielai daļai dalībnieku bija ļoti zemi rezultāti gan bērnu, gan pieaugušo konkurencē sākuma shēmās. Pieļaujam, ka viņu treneri nav varējuši dalībniekiem izskaidrot visas ar iejādes sacensībām saistītās nianses, tāpēc esam nolēmuši nākamgad 2 nedēļas pirms z/s Ekvi sacensībām organizēt semināru ar sacensību etiķetes un svarīgāko noteikumu izklāstu un apspriešanu, kā arī piemēriem shēmu iziešanā, pievēršot uzmanību galvenajiem zirga un jātnieka sagatavotības aspektiem, lai shēma tiktu izjāta sekmīgi.
Seminārā izstāstīsim, kā tiesneši vērtē jātniekus un par ko liek atzīmes, jo pēc šīm sacensībām no vienas dalībnieces tika dzirdēts viedoklis par tiesnešu negodīgu vērtēšanu par labu bērniem, kas startē no zs Ekvi. Gribētos, lai arī tādi jātnieki izprot un spēj vismaz aptuveni novērtēt, kas ir pareizi un kas nav. Dalībniece uzskatīja, ka tiesneši ir no mūsu sporta kluba un “ceļ” atzīmes “savējiem”. Pēc paskaidrojuma, ka tiesneši pārstāv LJF un neviens no viņiem nav pat trenējis nevienu zs Ekvi jātnieku, dalībnieks vienalga palika pie sava, ka tiesnešu vērtējums nav bijis godīgs. Šajā sakarā – vēlreiz aicinām – ja kādam ir neskaidrības par rezultātu vai vērtējumu – rast risinājumu uzreiz sacensību dienā, nevis pēc sacensībām meklēt patiesību ar sociālo tīklu palīdzību.
Arī turpmāk zs Ekvi sacensības vērtēs LJF tiesneši un ikviens varēs ar viņiem pārspriest katru neskaidrību vai sava starta nianses.
Tāpat kā iepriekš – ļausim startēt arī sportiskajiem pāriem, kuri izvēlas jāt bez trenzes. Protams, iesakām izvērtēt savas un zirga spējas, lai izjātu izvēlēto shēmu. 2. shēmu bez trenzes atļauts jāt tiem jātniekiem, kuri sasnieguši vismaz 60% 1. shēmā. Beztrenžu sportisti tiks vērtēti kopējā bērnu vai pieaugušo konkurencē. Šopavasar bez trenzes startēja vairāki jātnieki, bet rudenī bija tikai viena pārstāve no zs Ekvi – Madara Bojāre. Tas vēlreiz aktualizē jautājumu par sportistiem, kas ļoti agresīvi aizstāv tiesības iejādē startēt bez trenzes, bet paši neizmanto šo iespēju, ko jau vairākus gadus piedāvājam savās sacensībās.
Aicinām arī pārējos jātnieku klubus – meklēt atbalstītājus un organizēt iejādes sacensības, jo tikai piedaloties sacensībās mēs varam gūt pieredzi un nepieciešamās iemaņas, lai varētu konkurēt ar “pieredzes bagātākiem” jātniekiem oficiālajās sacensībās. Un atcerēsimies, ka sacensības nepieciešamas arī zirgam – pieredzes uzkrāšanai.
Uz tikšanos nākamgad!
Marina Žagata
Ieva Aleksandrova-Eklone,
zs Ekvi sacansību organizatores
Komentāri
10 atbilžu uz “Ekvi pieredze iejādes sacensību rīkošanā”
Pēc savas pieredzes varu teikt, ka viens no iemesliem (ja ne pats galvenais) dēļ kā maču rīkotāju pulciņš iet mazumā, ir pašu dalībnieku attieksme. Pilnība nav pat debesīs, kur nu vēl uz zemes. Bet cilvēkam liekas ka, ja jau viņš no mājas ir izkustējies, nu tad… galdiņ, klājies! Nav runa par samērīgu kritiku, drīzāk par kaut kādu slimīgu kritizēšanas māniju. Reizēm šķiet, ka kaut ko labu pateikt latvietim sagādā fiziskas ciešanas. Turpretī cita darba novērtējums uz to visstingrāko top tūliņ uz līdzenas vietas un jebkurā brīdī. Atļaušos teikt, ka tas notiek pat ar redzamu baudu. Mīļie; domāju jebkuras disciplīnas maču rīkotāji arī Dalībnieku ieguldīto darbu novērtē un ciena. Vai gan citādi krautu sev vēl virsū to zvērīgo darbu ko prasa sacensību uzrīkošana. Tīri cilvēciski uz to raugoties, arī Rīkotājs ir cilvēks. Lai tie mači (kaut vismazākā mēroga) vispār notiktu, tāpat ir iets uz deguna klūpot mēnešiem ilgi. Tā kā- lai arī kā to kādam negribētos atzīt, mēs visi strādājam un ne pa jokam. CIEŅA pret cita ieguldīto darbu, laiku un naudu… domāju, tā mums ļoti PIETRŪKST. Jo ātrāk to paši sapratīsim, jo ātrāk mums sāks iet labāk.
Tieši tā, laiks un finanses, kas tiek ieguldītas ir milzīgas.. Patiešām ir vieglāk aizbraukt uz citiem mačiem, par iegūldīto naudu var pat aizbraukt uz vairākiem mačiem. Bieži vien pat uz pavisam mazām sacensībām ir grūti sadabūt sponsorus, jo kā jau rakstā minēja, skatītāju pulks ir neliels un līdz ar to reklamēšana var nebūt tāda kā cerēts.. Arī mēs rīkojam mačiņus, lai arī kādam varbūt neapmierina, mēs tos rīkojam un pēc savas labākās sirdsapziņas, cenšamies tos uzrīkot katru reizi labāk ņemot vērā kādas iepriekšējās kļūdas.. Reizēm jau ir tā, kad dzirdi, ka pukst un kāds ir neapmierināts, tad liekas priekš kā to visu darīt, labāk nemocīties, jo darbs pēdējo mēnesi pirms mačiem ir tiešām liels, lai arī startētājiem tā varbūt nešķiet..
Un maču samazināšanās tiešām nenotiek tikai iejādē, tāpat ir arī konkūrā, mazāki mači ir vienkārši “nomiruši”. To novēroju šogad Kurzemes pusē..
gribu pateikt lielu paldies zs”EKVI” par superīgi uzrīkotājiem mačiem,daudz lielāks cilvēku skaits ir apmierināts par organizāciju un par visu.Lielajai pukstētājai ieteiktu pamācīties uzvesties pirms izbraukt uz mačiem,iejādes,kā ari citi mači nesākās un nebeidzās ar tavu ierasšanos,lai piedalitos mačos,pat mazajos,ir kaut kas jaiemācās,un pirms aplikt un kaukt pēc rozetes varbūt vajadzētu kritiski novērtēt savas spējas,varbūt vajadzētu patrenēties pie kāda trenera…lai zs”EKVI” veicās ari turpmāk un mazāk tādus dalībniekus ka šī kritizētāja..
Sportistiem un pasākumu organizētājiem, pirms žēlošanās par sponsoru naudas trūkumu un sponsoru neieinteresētību, vajadzētu izvērtēt, vai viņu attieksme ir bijusi korekta pret sponsoru. Jāatceras, ka sponsori nav labdarības organizācijas, viņi vienmēr vēlēsies ko saņemt pretī. Sponsori ir dažādi un ne visiem ir neīstenojami augstas vēlmes attiecībā pret ieguldīto naudu. Ja pasākuma organizētājs nav spējīgs atskaitīties par naudas izlietošanu, vai elementāri atsūtīt bildes pēc pasākuma, vai ielikt kaut vienu nožēlojamu atsauci sociālajos tīklos par sponsoru, tad kāda runa ir par sponosrēšanu??? Jāšanas sportu pārstāvjiem būtu jāmācās, kā jāveido attiecības ar sponsoriem, Latvijā diemžēl ir vēl tāls ceļš tam ejams. Esot sposnoru pusē, vislabākos vārdus varu teikt tieši par mazajām sacensībām, jo tur atblsts tiek novērtēts un ne vienmēr lielākais ieguvums sponsoram ir cilvēku skaits konkrētā pasākumā, bet gan attieksme no sportistiem, organizētājiem, apmeklētājie. Tas, kas notiek piem., JJS – vispār ir neprofesionalitātes augstākais punkts; vissliktākā pieredze. Tieši tādēļ uzņēmuma vārdā cenšamies atbalstīt tikai tos, kuriem deg acis par lietu.
Manuprāt, tieši Ekviem šo punktu nevarētu pārmest. Vienmēr ir atsauces uz sponsoriem gan rakstiskajās publikācijās, gan uz vietas sacensību laikā ar pateicību tiek piemineti. Kā sponsora pārstāve no iepriekšējā gada varu teikt, ka arī “pretī saņemts” ir jauks darba kolektīva pasākums ar izjādēm mežā.
Liels paldies Ekvi par šo sacensību rīkošanu – beztrenes grupa ir lielisks papildinājums, tiešām žēl, ka zirga traumu un citu iemeslu dēļ nācies izlaist jau 2 sacensību sezonas. Ir jau, protams, kur piesieties, bet nevajadzētu katru kritiku uztvert kā noniecinājumu vai apvainojumu. Labu vārdu ir daudz vairāk ko teikt, manuprāt! Tiešām paldies!
Doma par semināru ir brīnišķīga. Paldies par rīkotajiem mačiem, tie tiešām vienmēr ir bijuši jauki un labi organizēti. Un liels paldies par iespēju piedalīties arī bez trenzes.
Tiešām ļoti laba doma par semināru. Vēl būtu lūgums pēc iespējas agrāk pavasarī darīt zināmu maču datumu.
z/s Ekvi ieteiktu pārņemt Rietumeiropas mazo sacensību pieredzi un atteikties no sētiņu aizvēršanas/atvēršanas. Vismaz viens/divi cilvēki mazāk nepieciešami.
Nav jau draivinga mačus arī viegli taisīt. Skatītāji nemaz tā neraujas šo sporta veidu skatīties. Visgarlaicīgāakā ir manēžas braukšana, kas būtībā tā pati iejāde. Maratons ir aizraujošs, ja ir plaši šķēršļi, kur var attīstīt ātrumu. Ja vēl smiltis pa gaisu un ūdens šļakatas arī, tad viss O.K. Bet lai skatītājs varētu visu saprast, cenšamies sacensības komentēt un skaidrot, kas ir kas un , kāpēc viens brauc tā, bet otrs vēl stāv atpūtas laukumā. Konusu braukšana ir tas pats konkūrs, bet tāpat ir savas nianses un saprašana vajadzīga. Lai tas viss līmētos kopā un būtu labas sacensības, darbs sākas jau 8 mēnešus pirms sacensībām! Mums vienīgie finansiālie atbalstītāji ir LJF un Ķekavas pašvaldības Sporta aģentūra un pašu naudas maks. Pārējie sponsori tāpat atbalsta ar savu produkciju iespēju robežās. Vislielākā problēma ir cilvēki, kas vajadzīgi sacensību apkalpošanā. Manēžas braukšanā ja 3 tiesneši, tad vajadzīgi 3 rakstītāji un viens lapiņu nesējs līdz sekretariātam. ( 4 cilvēki) Sētiņu neveram, jo ne vienmēr tur var dabūt cilvēku. Izbraucot no manēžas laukuma mēra ratu platumu konusiem. Tur vēl divi cilvēki. Pirms sacensībām ir vet izvade, kurā piedalās galvenais tiesnesis, vetārsts, stjuarts. Konusos mums ir tā, ka uz laukuma starteris, pie galvenā tiesneša 2 laika ņēmēji , viens rakstītājs. Papildus uz laukuma vēl 4 cilvēki bumbiņu lasīšanai, konusu platumu uzlikšanai, jo rati var būt dažāda platuma. Nepārliekam , ja mazāk par 5 cm. Tātad konusos 8 cilvēki. Maratonā A posmā 2 cilvēki dod startu un saņem finišu. Atpūtas laukumā vetārsts. B posmā starts un finišstiek likts turpat kur A posma sākums un beigas . Šķēršļos katrā 3 cilvēki – tiesnesis, protokola aizpildītājs un laika fiksētājs. Tad cik šķēršļu, tik x 3= cilvēki maratonā. Tā ir draivingā. Un kur vēl bankets pēc maratona, sacensībās amatpersonu un sacensību dalībnieku ēdināšana! Tā kā pie mums ir arī interesanti.