Meitene zirgā

Written by

vietnē

Par Iecavas pilsētas jūlija jaunieti ir kļuvusi uzcītīgā un aktīvā meitene Laura Volfa, kas šogad pabeidza 10. klasi, bet papildus mācībām Iecavas vidusskolā aizraujas arī ar tautas dejām un jāšanas sportu. Vasarā jauniete strādāja Iecavas novada domes organizētajā pasākumā «Skolēnu nodarbinātība vasaras brīvlaikā».

Ar jāšanas sportu jauniete nodarbojas jau trīs gadus. «Man vienmēr ir patikuši zirgi, bet es nekad nebiju domājusi, ka kāpšu zirga mugurā un piedalīšos sacensībās. Jāatzīst, ka galvenokārt šim sporta veidam pievērsos pēc ārsta ieteikuma, lai risinātu veselības problēmas, bet nu esmu jau piedalījusies vairākās sacensībās, kur esmu ieguvusi arī godalgotas vietas,» stāsta jaunā sportiste.  Par savu treniņu vietu Laura ir izvēlējusies sporta klubu »Drostalas», kur viņa jāj ar zirgu Vinaldu.

Lai gūtu panākumus sacensībās, jauniete apmeklē vairākus treniņus nedēļā. «Nedēļā notiek divi, trīs treniņi. Sākotnēji, kad tikko sāku aizrauties ar šo sporta veidu, treniņu laiks nepārsniedza divas stundas, bet nu tas ir kāpis līdz pat piecām stundām. Tagad man ir izveidojies noteikts ritms, noteikts treniņu grafiks, kā arī noteikti mērķi, uz kuriem es vēlos tiekties. Jātnieku sports man ir vairāk nekā zāles veselības uzlabošanai,» atklāj Laura, un stāsta, ka labprāt pavada arī atlikušo brīvo laiku ārpus treniņiem zirgu kompānijā.

Lauras trenere Linda Arāja stāsta, jaunā jātniece treniņu laikā ir ļoti uzcītīga. Ja treniņu laikā Laurai neizdodas kāds vingrinājums, noteikti nākamajā treniņā viņa pie tā īpaši piestrādās. Laura stāsta, ka pēc katra treniņa veic analīzi par to, kā viņai veicies un kas būtu jāmaina nākamajos treniņos.

Jauniete atzīst, ka neapšaubāmi jātnieku sports ir viens no traumatiskākajiem sporta veidiem. «Kārtīgam jātniekam treniņi neizpaliek bez kritieniem, ar to ir jārēķinās. Jāatzīst, ka man ir paveicies un kritieni nav gadījušies visai bieži, un, ja tie ir bijuši, tad esmu guvusi tikai vieglus sasitumus.» Laura stāsta, ka, piedaloties sacensībās, sporta kluba «Drostalas» jātnieki ir apdrošināti pret nelaimes gadījumiem, kas jātniekam piešķir drošības sajūtu un ļauj justies brīvāk, pārvarot šķēršļus.

Neskatoties uz to, ka sezona ir tikai pusē, Laura ir paspējusi piedalīties jau vairākās sacensībās un gūt godalgotas vietas. Pirmās viņa šogad aizvadīja ZS «EKVI» iejādes sacensības, kur ieguva 1. vietu. 4. jūlijā jauniete startēja Latvijas jaunatnes olimpiādē, kas pēc jaunietes domām bija daudz nozīmīgākas, jo tajās piedalījās sportisti no visas Latvijas. Tur, veiksmīgi startējot, Laura ieguva 11. vietu.

5. jūlijā jauniete startēja pašmāju sacensībās «Drostalu vasaras iejāde», kur, pieslīpējot jāšanas tehniku, ieguva 3. vietu. «Sacensību laikā ir svarīgi atrast kopīgu valodu ar zirgu, un tad viss izdosies. Ja zirgam sacensību dienā nav garastāvokļa, jāatrod pareizā pieeja, lai viņu uzmundrinātu, piemēram, jāiedod kāds našķis,» smejas jauniete.

Jāšanas sports ir ne tikai traumatisks, bet arī dārgs vaļasprieks. «Lai uzkāptu zirga mugurā, ir jābūt nodrošinātam ar speciālo apģērbu no galvas līdz kājām. Jāšanai paredzētās bikses, apavi ar cietu purnu, ķivere un veste, kas ir obligāta jātniekiem līdz 16 gadu vecumam, var izmaksāt vairākus simtus eiro, nerunājot jau par pašiem treniņiem. Ja kādreiz kārojas arī pēc sava zirga, tās izmaksas ir vēl vērienīgākas, jo ir jāmaksā ne tikai par paša zirga iegādi, bet arī par tā uzturēšanu,» atklāj sportiste.

Vēl pirms diviem gadiem jauniete nodarbojās ar sporta dejām. «Sporta dejas es dejoju desmit gadus. Tajās guvu arī panākumus, piedaloties dažāda mēroga sacensībās. Pašā bērnībā mani aizrāva arī karatē, ar kuru es nodarbojos no septiņu līdz desmit gadu vecumam.»

Laura ir iesaistījusies arī neformālajā Iecavas jauniešu apvienībā «GTA», ar kuru ir realizējusi dažādus nelielus projektus. Jauniete arī aktīvi piedalās biedrības «Iecavas Jauniešu padome» organizētajos pasākumos, jo uzskata, ka brīvprātīgais darbs dod lielisku pieredzi sevis izzināšanā. Laura uzskata, ka dzīvē ir jāizmanto visas iespējas, kas tev tiek dotas. «Izmēģinot dažādus virzienus, ir daudz vieglāk atrast sevi un saprast, kas tieši mani šajā dzīvē aizrauj. Es noteikti esmu no tiem jauniešiem, kas vienmēr izmantos iespēju, ja tā ir dota.»

Neskatoties uz to, ka līdz vidusskolas absolvēšanai vēl ir divi gadi, jau tagad Laurai ir iezīmējusies neliela vīzija, ko viņa varētu studēt nākotnē. Jauniete vēlas apgūt medicīnu, bet ko tieši, viņa patur noslēpumā.

Paldies par publicēšanas atļauju www.iecava.lv