22. jūnijs, 2015 | Trenēšana
Iejādes shēmās sāņus atvērta pavada nav paredzēta, toties treniņos tā ir ļoti noderīga – kā ceļrādis, tikko kā jātnieks grib pagriezties vai izpildīt sāņus kustības. Ko tā dot un kuros gadījumos vislabāk palīdz, aplūkosim šajā rakstā.
Ideālā variantā treniņos būtu jāiet tā, lai nevajadzētu izmantot sāņus atvērtu pavadu. No malas tas neizskatās pārāk glīti – roka atvirzās vairāk vai mazāk sāniski prom no kakla, par nepamanāmām komandām arī vairs nevar būt ne runas. Tomēr tieši šī darbība ar pavadu zirga apmācībā ir neatņemams palīglīdzeklis, par ko daudzi treneri ir vienisprāt: „Sāniski atvērtā pavada ir nepietiekami novērtēts palīglīdzeklis zirgu trenēšanā, ar kura palīdzību var īstermiņā koriģēt kontakta problēmas vai dot skaidrākas norādes zirgam, mācot tam jaunus elementus”, skaidro jāšanas sporta meistare Doroteja Šneidere. Viņas kolēģis Hubertus Šmidts papildina: „Priekšnosacījums tam, lai jātnieks varētu efektīvi izmantot šo komandu ir, ka zirgam jābūt vadāmam caur diviem šenkeļiem un divām pavadām, lai veidotos pareizs kontakts”.
Praksē daudzi treneri izmanto sāņus atvērtu pavadu, jau iejājot zirgus, lai zirgam burtiski parādītu, kur jāiet – jārikšo taisni vai jāgriežas?
Vēlāk šī komanda tikai iegūst papildu vērtību, jo kalpo kā atbalsts visos pagriezienos un it īpaši sānisko gaitu apmācībā.
Kad ir īstais brīdis izmantot sāņus atvērto pavadu? Šmidts uzskata: „Mācot jebkuru jaunu elementu, man vispirms ir jāmēģina iztikt ar tik minimālām komandām, cik nepieciešams. Tas nozīmē, ka man vispirms jāmēģina zirgam iemācīt jauno elementu, izmantojot parastās komandas, pusietures utt. Tikai tad, kad tas vairs nedarbojas, piemēram, pieņemšanās vai piruetēs, es ķeros pie sāņus atvērtās pavadas kā ceļrāža”.
Tieši tā arī ir šīs komandas svarīgākā funkcija, lai gan sāņus atvērtā pavada var ietekmēt arī zirga kustību izteiksmi, ieliekumu, nostādni, tempu un līdzsvaru. Burtiski vai panaceja! Atkarībā no jātnieka uzstādītā mērķa, sāņus var atvērt kā ārējo, tā iekšējo pavadu. Tikai viena lieta paliek nemainīga – veids, kādā pavada tiek sāniski atvērta. Patiesībā tas ir gluži vienkārši – abām rokām jāpaliek vienādā augstumā, tikai viena no tām aizvirzās prom no zirga kakla. Viena no smagākajām kļūdām ir vilkšana ar roku atpakaļ, jo tad visa vēlamā iedarbība zūd, tiek bloķēta zirga pakaļkāju darbība un zirgs vairs nespēj kustēties ar impulsu un caurlaidību uz priekšu.
Kā pareizi atvērt roku sāņus?
Svarīgākais, pirms ķerties pie sāņus atvērtās pavadas, zirgam ir jāiet stabilā kontaktā un jāklausa jātnieka izsūtošajām komandām. Pieņemot, ka pieņemšanā ir jāatver iekšējā pavada, jārīkojas sekojoši: jātnieks pavirza iekšējo roku no elkoņa prom no zirga kakla, saglabājot to vienā augstumā ar ārējo roku. Nekādā gadījumā nedrīkst nomest ārējo pavadu, jo tad iekšējās pavadas atvēršanai nav nozīmes.
5 PROBLĒMAS, KURAS VAR RISINĀT AR SĀŅUS ATVĒRTU PAVADU
NR. 1 – PAGRIEZIENI
Zirga iejāšanā, kamēr zirgs kustās pa laukuma vai manēžas perimetru, viss ir gana vienkārši, jo zirgs it kā „balstās” uz bortu vai žogu. Pagriešanos jātnieks var pabalstīt ar sāņus atvērtu roku.
Jaunzirgiem sākumā ir jāiemācās no jauna nolīdzsvaroties ar jātnieku mugurā. Kamēr tie pārvietojas gar sienu, tas padodas gana viegli. Grūtāk kļūst tajā brīdī, kad jātnieks grib nogriezties no iemītās taciņas pa perimetru, piemēram, lai izjātu voltu, vēlāk arī serpantīnus. „Katrs pagrieziens zirgam ir jauns izaicinājums no jauna nolīdzsvaroties”, skaidro Doroteja Šneidere. „Ar sāņus atvērtas pavadas palīdzību es varu atbalstītu zirgu tā, la viņam būtu vieglāk no jauna atrast līdzsvaru”. Arī kontakta problēmas, piemēram, kad zirgs nometas aiz pavadas, vairs neuzņem trenzi, var ikdienas darbā koriģēt ar īslaicīgi sāņus atvērtu pavadu. jāuzmanās, lai sāņus atvērtā pavada tiešām tiktu izmantota tikai īslaicīgi; tas nozīmē – pēc tam rokai jāatgriežas pie zirga kakla.
Ja zirgs pagriezienā cenšas izgāzties caur ārējo plecu uz āru, lieti noder zirgu iztaisnot vai nedaudz paprasīt ārējo nostādni, atvirzot sāņus ārējo pavadu, lai zirgs varētu pārvietoties pa izvēlēto trajektoriju.
NR. 2 – ATŠĶIRĪBAS PRIEKŠKĀJU UN PAKAĻKĀJU DARBĪBĀ SĀNISKAJĀS GAITĀS
Pagriezieni ap pakaļkājām un atkāpšanās no šenkeļa sāniski ir elementi, kuros zirga nostādne ir pretēji kustības virzienam un zirgs nav ieliekts. Te pastāv liels risks, ka zirgs izgāzīs ārējo plecu.
Ja jātnieks no augšas skatās uz zirgu, kas pārvietojas sāniski, it kā viss izskatās labi – zirgs pieļauj nostādni, var redzēt iekšējo acs kaktiņu, priekškājas krustojas. Bet patiesībā ne vienmēr viss ir tik rožaini, kā varētu likties no priekšas, jo tas vēl nenozīmē, ka pakaļkājas gana aktīvi līdzdarbojas un arī tiek krustotas. Problēmas cēlonis parasti ir pārāk pievilkta iekšējā pavada, kas neļauj zirgam uzņemt ārējo pavadu. Ja jātnieks par daudz pārcenšas šajā elementā, tad panāk tieši pretējo efektu – zirgs izgāžas caur ārējo plecu, priekškājas iet citu ceļu nekā pakaļkājas. Lai zirgs vienmērīgi krustotu visas kājas, jātnieka uzdevums ir vest vai ierobežot zirgu ar ārējo pavadu un tad iesūtīt sāniski ar iekšējo šenkeli. Ārējo pavadu var lieliski pastiprināt, atvirzot sāņus.
NR. 3 – PIEŅEMŠANAS
Jo tālāk apmācībā ir nonācis zirgs, jo stāvāk tiek izpildītas pieņemšanas. Nereti jātnieks saskaras ar problēmu – kā atbalstīt zirgu, lai tas plaši krustotu kājas un vienlaikus saglabātu pakausi augstākajā sakopojumā?
Šādā līmenī sāņus atvērta pavada var kļūt par elementu kvalitāti uzlabojošu līdzekli. „Sāņus atvērta pavada ir lieliska metode, kā palīdzēt zirgam iztaisnojošajos elementos, pie kuriem piederas arī pieņemšanas. Priekšnosacījums ir, lai zirgs ietu korektā kontaktā un nestu pats sevi, kā arī reaģētu uz izsūtošajām komandām”, tā skaidro Andrē Hekers, iejādes treneris no Lejassaksijas. Neatkarīgi no tā, vai zirgs apgūst pieņemšanu kā jaunu elementu vai tam jāsāk izpildīt stāvākas pieņemšanas treniņos ar lielāku izteiksmīgumu, abos gadījumos noderēs sāņus atvērta pavada. „Jaunam zirgam ar sāņus atvērtu pavadu es varu parādīt virzienu, kurā tam jāvirzas, līdz tas saprot, kā tiek izpildīts šis elements”, iesaka Doroteja Šneidere. Atkarībā no situācijas jātniekam ir jāizšķiras, vai viņam vajag izmantot sāņus atvērtu pavadu vai nē, kā arī, vai to izmantot iekšējā vai ārējā pusē. Ar iekšējo pavadu var mainīt nostādni, kontaktu un kustības virzienu, savukārt ārējā pavada panāk to, ka zirgs labāk krusto pakaļkājas un aktīvāk atsperas ar tām. Šo pavadas komandu var izmantot arī, lai uzlabotu pieņemšanu izpildes izteiksmīgumu.
Pirms ķerties pie pavadas, gan ir jāpārbauda sava uzsēde – vai jātnieks tiešām sēž kustības virzienā, vai viņa pleci seko zirga pleciem, kā arī gurni zirga krustu virzienam? Vai jātnieks spēj iesēsties vairāk iekšējā kāpslī? Tikai tad, ja visi šie priekšnosacījumi ir izpildīti, bet zirgs tik un tā nekustās pieņemšanā kā nākas, var izmantot sāņus atvērtu pavadu.
NR. 4 – PIRUETE
Ne katrs iejādnieks tiek līdz tai laimei – izjāt piruetes, bet, ja reiz ir ticis līdz tām, arī te sāņus atvērta pavada var līdzēt. Atkarībā no situācijas tā būs vai nu iekšējā, vai ārējā pavada. Ja zirgam ir grūtības pirueti izpildīt „šķīvja diametrā”, t.i., ar pakaļkājām veikt pēc iespējas mazāku apli, iekšējo atverot pavadu, var palīdzēt zirgam labāk saprast šo prasību. Jāuzmanās gan, lai jātnieks nepamestu ārējo, ierobežojošo pavadu un uzturētu zirga kustību ar šenkeli, pretējā gadījumā no piruetes sanāks tāda apgriešanās ap vidējo asi.
Reizēm gan ne pagriešanās piruetē ir lielākā problēma, bet gan ātrums, ar kādu zirgs griežas ap pakaļkājām – ja zirgam vēl trūkst līdzsvara šī sarežģītā elementa izpildē, tas cenšas kompensēt, ātrāk griežoties ap pakaļkājām, lai varētu pāriet uz taisni un izlēkšot ārā no šī elementa. Šajā gadījumā atvērta ārējā pavada var palīdzēt labāk ierobežot zirgu nekā pie kakla piespiesta. Šādā veidā jātnieks var skaidrāk pabalstīt zirgu un palīdzēt tam uzturēt līdzsvaru katrā piruetes lēkša tempā.
NR. 5 –MARŠRUTAM UN ĀTRAI PĀRLEKŠANAI
Sāņus atvērta pavada var palīdzēt arī maršrutos uz atzīmi piezemēties uz pareizās kājas pēc leciena, savukārt pārlekšanas maršrutos tā palīdz straujāk izjāt šaurus pagriezienus.
Nereti izšķirošas ir tikai sekundes simtdaļas, kas atšķir uzvarētāju no godalgoto vietu ieguvējiem – kurš māk ātri un īsi pagriezt zirgu, tam ir lielas priekšrocības. Karstens Huks iesaka šādus pagriezienus trenēt ikdienā mājās, izmantojot sāņus atvērtu pavadu. „Jātniekam gan jāzina, ka tā ir tikai īslaicīga palīdzība, kuru kaut kādā brīdī nāksies nomainīt ar smalkākām komandām”.
Konkūrā jātniekam jāspēj savas komandas labi un ātri kontrolēt, lai sāņus atvērtā pavada iedarbotos, jo bieži vien maršrutā jātnieks sēž puspiesēdē. Tas gan nenozīmē, ka jātnieks drīkst aizmirst par svara komandām – iekšējā kāpšļa noslogošanu. Lai zirgs šo komandu saprastu, kā nākas, jātniekam jāuzmanās, lai viņa roka būtu atvērta tikai sāņus, bet nekad nevilktu uz sevi.
Ja zirgs pēc leciena nepiezemējas ar vajadzīgo kāju lēkšos, mēģiniet lecienā stingrāk un vairāk noslogot to kāpsli, uz kuras kājas zirgam jāpiezemējas. Ja arī tas nepalīdz, atveriet attiecīgās puses roku sāņus.
Sagatavoja Sigita Eitcena pēc St. Georg materiāliem.
