Jautā Laura: Labdien! Apsveru sava zirga skūšanu, taču to nekad neesmu darījusi, tādēļ vēlējos noskaidrot vairāk informācijas par šo procesu. Vai Jūs varētu pastāstīt par zirgu skūšanu? Par pašu skūšanas procesu, kā tas ietekmē zirga apmatojumu, kad tas ataug, vai tas ietekmē imunitāti, vai var skūt alerģisku zirgu (nelielas elpošanas problēmas), kurā laikā ir vislabāk skūt? Cik biezā segā zirgs ir jātur stallī un cik biezā segā, kad laiž ārā un vai skūtu zirgu var turēt ārā visu diennakts gaišo laiku?
Atbild Baiba Dinsberga, jātnieka Anda Vārnas palīgs
Zirgus, kas aktīvi sporto, skuju gan ziemā, gan vasarā. Zirga skūšana, cik esmu ievērojusi, neietekmē treniņus, taču atvieglo zirga kopšanu gan. Apmatojums pēc skūšanas ataug – reizēm nevienmērīgi, jo būs vietas, kur ataugs ātrāk, taču ar laiku izlīdzinās. Skūšanas biežumu regulēju no tā, cik daudz ataudzis, tas katram zirgam ir individuāli. Dažreiz nepieciešams skūt 2x mēnesī, taču reizēm var iztikt bez skūšanas pat 2 mēnešus. Skūšanas biežums atkarīgs arī no mašīnītes asmeņu garuma, parasti skuj, lai paliktu 3 mm, taču redzēts, ka atstāj arī 1 vai 2 mm.
Neesmu saskārusies ar to kā skūšana ietekmē zirga veselību. Ja zirgs tiek atbilstoši segts un viņam ir silti, tad visam jābūt kārtībā. Zirgu ar elpošanas problēmām var skūt, jo tas nekādi elpošanu nevar ietekmēt. Kad skūt zirgu? Ja ar to tiek domāta zirga ziemas spalvas noskūšana un negribas skūt bieži (ar vienu reizi iztikt līdz pavasarim), tad ātrāk par decembra sākumu nav jēgas, jo zirgiem spalva ataugs ļoti ātri. Ja zirgu skūs decembra vidū, tad ataugšanas process būs krietni lēnāks. Te noteikti ir kāds fizioloģiskas dabas skaidrojums. Mana versija – vairs nav tik silts un zirgi ir beiguši spalvas maiņu (uzaudzēšanu), ko sāk rudenī.
Kādu segu izvēlēties?
Segas izvēle ir atkarīga no laika apstākļiem. Mani zirgi stāv segās, kas nav plānākas par 350 gr, bet segas biezumu var variēt – atkarībā no laika apstākļiem likt plānāku un, ja paliek aukstāks, tad palikt apakšā vai virsū vēl kādu. Manā gadījumā zirgi ārā iet ar tām pašām segām ar ko dzīvo iekšā. Tiem, kas “plikāki” es pielieku klāt segas kakla daļu. Cik ilgi turēt ārā zirgu? Te būtu jāpievērš uzmanība skūšanas veidam, jo tie ir dažādi. Ja zirgu vēlas turēt ārā visu dienu, tad noteikti kāju un galvas skūšana ir jāaizmirst, bet, ja tās ir pastaigas uz 1-2 stundām, tad zirgu var skūt visu. Protams, var variēt ar segām – pielikt segas kala daļu vai likt tā saucamās “combo” segas jau ar kakla daļu klāt.
Kāpēc skūt?
Noskūtu zirgu ir vieglāk uzturēt tīru, jo zem garās ziemas spalvas sakrājas daudz sviedru un netīrumi, kurus, arī ļoti rūpīgi tīrot, būs grūti dabūt ārā. Kā arī garo spalvu izžāvēt prasa daudz laika, kas ir būtiski jātnieka palīgam, jo nav iespējams ar katru zirgu (īpaši, ja tie ir daudz) soļot tik ilgi, lai zirgs būtu pilnībā nožuvis. Nevarēšu gan komentēt argumentus pret zirga skūšanai, jo nākas to darīt daudz un bieži.
Ko darīt iesācējiem?
Ja pašam nav nekad nācies skūt zirgu un nav bijusi iespēja redzēt šo procesu no malas, būtu vēlams to uzticēt kādam, kam ir pieredze vai to darīt kopā ar zinošu cilvēku. Īpaši svarīgi – ja zirgs nekad iepriekš nav ticis skūts, tas pie šī procesa jāpieradina pakāpeniski, jo nevar zināt kā reaģēs.
Pirms skūšanas zirgs labi jānotīra, tad skujamā mašīnīte jāieslēdz tā, lai zirgs to redz un nenobīstas, ka tam “nez no kurienes kaut kas rūc”. Pēc tam lēnām jātuvojas un jāsāk skūšanas process – parasti iesaka sāk ar pleciem. Pirmo uz zirga var uzlikt savu roku un tad uz rokas mašīnīti, lai dzīvnieks sajustu vibrāciju un pie tās pierastu. Jāskuj pret spalvu, ne spalvas augšanas virzienā.
Skujot, mašīnīti nedrīkst pie zirga ar spēku piespiest, tā jālaiž viegli, lai, pirmkārt, neradītu nepatīkamas sajūtas zirgam, otrkārt – nepaliktu strīpas uz zirga apmatojuma. Jāuzmanās, lai skujamā mašīnīte nepārkarstu, jo tad, iespējams, tā ir par ciešu pievilkta, kā arī ik pēc 10-15 minūtēm jāieeļļo. Tāpēc pirmo reizi vislabāk, ja ir tuvumā ir kāds, kam ir pieredze zirga skūšanā un tehnikas lietošanā.
Ideālā variantā zirgu pēc skūšanas būtu labi nomazgāt ar maigu šampūnu (pie mums gan gada vēsajā laikā tas grūti izpildāms, jo pārsvarā staļļos nav solāriji, kur ātri zirgu nožāvēt), jo ir zirgi, kam rodas neliels ādas kairinājums un iesvīstot parādās viegli izsitumi, kas parasti pāriet tikpat ātri kā parādījušies.
Man reti ir nācies saskarties ar zirgiem, kas neļauj sev pieiet klāt un noskūt. Parasti viņi to uztver mierīgi. Ja zirgs baidās, tad var lietot narkozi, bet noteikti ir jāapsver – vai tas tiešām ir tik nepieciešams? Ir zirgi, kam nepatīk, ka skuj kājas, galvu. Tad var uzlikt deguna “bremzi”, bet joprojām paturot prātā – vai to tiešām vajag?
Protams, jāatceras, ka zirgi ir ļoti jutīgi pret elektrību. Jāuzmanās no uzkāpšanas uz vadiem, un skujamai mašīnītei jābūt labā tehniskā kārtībā.
Paldies Baibai par atbildi!
Komentāri
18 atbilžu uz “Zirga skūšana pirmo reizi”
Ļoti gribētos, lai šajā rakstā būtu atspoguļots arī kāda cita speciālista viedoklis – par to, kādu ietekmi skūšana un vīstīšana segās var atstāt uz zirga termoregulāciju un vispārīgo veselību.. ne tikai tas, cik ļoti ērti šāds pasākums izskatās cilvēka acīm…
Vai var zirgus arī skūt pirms pašas vasaras, kad paliek siltāks un zirgi ziemas spalvu met nost?
Nav ieteicams skūt zirgu vēlāk kā janvāra beigās, jo tas ir brīdis, kad parasti zirgi sāk audzēt vasaras kažoku. Tas nav brīdis, kad zirgi sāk mest spalvu, ko var redzēt, bet gan,kad organisms ierosina jaunā apmatojuma audzēšanu, ko ar aci vēl neredz. Šogad gan šis process iesākās krietni ātrāk. Skujot vēlāk, vasaras kažoks nebūs tik kvalitatīvs, matiņi būs strupāki un asāki, un visticamāk, zirgs dabūs ilgāk dzīvoties segās vēl pavasarī, kamēr ataugs pietiekams kažoks, lai segu varētu droši ņemt nost, līdz aprīlim/maijam, kas nav pārāk patīkami.
Cik esmu lasījusi un apguvusi no zinošiem cilvēkiem- tas “fizioloģiskais skaidrojums nav saistīts arr ” vilnu audzē rudenī, jo paliek vēsāks”, bet gan ar saules gaismas pieejamību- respektīvi – pēc vasaras saulgriežiem, kad dienas kļūst īsākas un saules gaisma mazāk- tad zirgiem sāk veidoties ziemas kažoks, un otrādi- pēc ziemas saulgriežiem, kad dienas kļūst garākas- saules gaisma vairāk- kažoks sāk mainīties uz “vasaras režīmu”
Ēm…. Vai tad starp “saules gaisma samazinās” un “paliek vēsāks” nevar vilkt nekādas parelēles???
Reini- šajā rakstā vienīgās paralēles ko savilku- zirgi vilnu maina RUDENĪ, kad paliek vēsāks 🙂 cik man zināms- vasaras saulgrieži ir Jūnijā. Tā- ap Jāņiem…Kas nav rudenī. ..:) bet ir t as mirklis, kad zirgā sāk norisināties visi procesi, kurus pamanām RUDENĪ.
Tās paralēles var vilkt tikai nosacīti. Zirgi tiešām sāk audzēt ziemas spalvu pēc dienasgaismas garuma, nevis temperatūras. Ir pat pētījumi veikti, kuros konstatēts, ka zirgiem, kas dzīvo tikai stallī ar ierobežotu gaismas daudzumu šī dabiskā termoregulācijas sistēma ir sabojāta un pat ķēvēm, kas dzīvo šādos apstākļos, ir nojaukts vairošanās cikls. Tādēļ tas princips “uzlikšu segu jau septembrī, kažoks neuzaugs”, nedarbojas, lai kā cilvēkiem neliktos. Kažoks uzaugs tāpat, tikai visu laiku zem segas dzīvojoties, tas 1) tiek pieplacināts un vizuāli izskatās, ka zirgs nav tik pūkains, 2) ar laiku skūtiem, segās tīstītiem zirgiem atrofējas muskuļi, kas ir atbildīgi par matiņu pacelšanu un nolaišanu (kas darbojas pie dabiskās termoregulācijas) un attiecīgi kažoks izskatās pieplacināts.
Un kāpēc tad iestājas rudens,m? 🙂 Vai gadījumā ne tāpēc,ka Zeme attālinās no Saules? 🙂
Bet reuni Tev tikkp atbildēja- pat pētots, ka ieliekpt zorgu boksaa kur nav šo gaisma -nevis temperatūras- notiek izmaiņš kažoka audzēšanā.ta viss forši, ka saproti, ka saules gaisma mazāk=siltums mazām. Mālacītis 😛 bet zirgam tas process notiek tiešo GAISMAS ne Temperatūras ietekmē:) un sigita arī izskaidroja, kāpec labi un praktiski zināt, ka kažoks neaug rudenī-bet ātrāk.krietni ātrāk.
Tu pati saprati, ko uzrakstīji?
Pati sapratu 😛 brīžam, kad ātri jāuzraksta, jo atbildi parādā negribas palikt, bet principā nav laika, telefona tastatūra paliek par mazu. Atvainojos, ja kādam tas sagādāja milzu neērtbas:)
parasti saulgrieži ir jūnijā, un cik man zināms, temperatūra parasti paliek vēsāka ap septembri, bet karstāk kā saulgriežu laikā ir jūlijā. tātad faktiski pēc sulgriežiem gaisa temperatūra pieaug, bet dienas garums saīsinās. tā pat arī otrādi – ziemas saulgrieži ir decembrī, taču visaukstākais parasti ir janvārī – dienas garums pieaug, bet temperatūra krītas. Tas, ka reālā spalvas maiņa ir atkarīga no temperatūras, ir novērojams, tacu tas, ko mes nevaram novērot, ir faktiskā “kažoka” gatavošana sākot no saulgriežiem, kad nekāda vizuāla maiņa nenotiek…
Paldies par rakstu!
Tas, kādēļ iestājas rudens, šajā gadījumā nav būtiski. Pat ja būs netipiski ilgi silts rudens, zirgs tāpat sāks audzēt kažoku tad, kad viņš to sāks darīt, nevis tad, kad tiešām sāks palikt auksts. Tajā pašā pētījumā ar tām vaislas ķēvēm viens no variantiem, ko izdarīja, – iebāza stallī spēcīgu apgaismojumu un jau ziemā uztaisīja mākslīgi paildzinātu gaismas dienu. Rezultātā ķēves sāka meklēties ātrāk nekā parasti tas notiek. Tas tikai pierāda, ka ne tik daudz skūšana/neskūšana, kā dabiskie/nedabiskie turēšanas apstākļi ietekmē visus normālos sezonālos procesus zirga organismā, tai skaitā spalvas audzēšanu un termoregulāciju.
Sigit`, ir zināms, kāds starojums tika izmantots? Nebija gadījumā UV lampas?
Neatceros tik sīki, tas bija kaut kāds kārtējais vācu žurnāls, kuru uzraku. Bet te bija viens citāts no ātrumā uzrakta interneta avota:
Thoroughbred mares are often bred in February or March to ensure that their foals are born as close as possible to January 1—the official birthday of all racing Thoroughbreds. “But you can’t just pull a mare out of the field in early spring and expect her to come into heat,” Dr. Wolfsdorf says—the days are too short to trigger the hormones that govern her cycle. She needs at least 15 hours of daylight each day.
To breed in February, plan ahead and put her under lights. Increase the hours of light at the end of the day, say by keeping lights on in her stall until 11 p.m. “The light must be strong enough for you to easily read a newspaper everywhere in her stall,” says Dr. Wolfsdorf, “because she’ll tend to hang out in the darkest corner.” Most mares will begin to cycle after about 60 days of extra light.
– See more at: http://practicalhorsemanmag.com/article/managing-mares-in-heat-11641#sthash.dvdEAH2P.dpuf
Un rekur kā reizi par spalvas garumu/augšanu
http://animalscience.tamu.edu/wp-content/uploads/sites/14/2012/04/equine-controlling-hair-length3.pdf
neskuju zirgus spalvas maiņas procesā, kurš šogad jau ir sācies. Neskuju zirgus pavasarī, arī vasarā nē, baidos, ka zirgi nespēs tikt galā ar karstumu, jo spalva jau ne tikai silda (šinī gadījumā līdz sega), bet arī atvēsina (nezinu kā to panākt mākslīgi). Pilnīgi piekrītu, ka segas uzlikšana nekā nemaina spalvas augšanas ātrumu, to varu teikt tīri no pieredzes, tāpat, daudzus gadus skūts zirgs vairs netiek galā ar sava ķermeņa termoregulāciju. Vienam tādam rudenī piekāpos un neskūtu arī sasedzu, kaut plāns bija neskūt/nesegt.