Vingrinājumi pakaļkāju locītavu un muskulatūras nostiprināšanai

Spēcīgas pakaļkājas zirgam nepieciešamas ne tikai, lai pārvarētu augstus šķēršļus un izpildītu sarežģītus iejādes elementus, bet arī, lai varētu pareizi un līdzsvaroti (tātad – veselīgi) uzņemt jātnieka svaru un efektīvi kustēties. Vājas pakaļkājas zirgs kompensē pārslogojot citas, ergonomiskai kustībai neatbilstošas muskuļu grupas, kas rada nevajadzīgu saspringumu, kā arī bieži vien nespēju izpildīt jātnieka prasības. Lai šādas problēmas risinātu, kā arī, lai uzturētu šo zonu formā, iesaku 5 vienkāršus vingrinājumus, kas pa spēkam lielākajai daļai zirgu!

1. Lēna kāpšana pāri zemam šķērslim

Laukumā vai manežā uzstāda zemu šķērsli (apmēram 50 – 60cm augstumā, derēs arī siena ķīpa vai kāds nok’itis koks apvidū). Zirgu ’’eved pie šķēršļa, apstādina un tad aicina lēnām kāpt pāri. Svarīgi atcerēties, ka tas jādara cik lēni vien iespējams (lēnā kustība ceļa locītavā uzlabos gan tās spēku, gan lokanību), sasteigts vingrinājums neradīs vēlamo efektu!

Vingrinājumu veic vismaz 5 reizes no katras puses.

2. Atkāpināšana un darbs pret kalnu

Atkāpināšana īpaši stiprina dziļos jostas muskuļus un uzlabo elastību šajā zonā, kas ir viens no galvenajiem pamatnoteikumiem zirga pakaļkāju kustīgumam un spējai pārnest uz tām vairāk sava svara.

Vingrinājumu veic sākumā prasot apmēram 5 soļus atpakaļ, pēc tam turpina taisnvirziena kustību. Kad, zirgs pie atpakaļgaitas pieradis, var veikt līdz 30 m vienā piegājienā pa gludu pamatu taisnā virzienā, kā arī prasīt voltus un ļoti labi trenētiem zirgiem likt šo vingrinājumu izpildīt arī atpakaļgaitā pret kalnu.

Viens no vislabāk zināmajiem un efektīvākajiem vingrinājumiem visu pakaļkāju muskuļu spēcināšanai ir kāpšana kalnā, tomēr jāņem vērā, ka tas jādara lēni un vislabāk, ja zirga kakla nostādne ir zema, tādejādi liekot pakaļkājām strādāt vēl vairāk.

3. Pakaļkājas pacelšana

Zirgu nostāda sāniski pie sienas, ideālā gadījumā tā, lai katra pakaļkāja atrastos uz vienas līnijas ar priekšā esošo priekškāju (tāpat kā “apstāšanās” elementā iejādē). Stāvot zirgam pie pleca un pieturot pie pavadas, ar otru roku izmantojot garāku steku, zirgam prasa pacelt pakaļkāju un nelaist to zemē (pamazām pacelšanas ilgumam vajadzētu sasniegt 10 sekundes). Ja viņš mēģina kāju nolaist, maigi piesit ar steku vēzīša rajonā, lai kāja ilgāk tiktu paturēta gaisā. Šis ir efektīgs vingrinājums visai iegurņa muskulatūrai.

4. Kāpšana pāri nekārtīgi saliktām kārtiņām

Uz laukuma bez jebkādas secības (“čupā”) novieto vismaz 5 kārtiņas (jo vairāk, jo labāk), tad ar zirgu kāpj tām pāri, šķērsojot tās no dažādiem virzieniem. Šis vingrinājums ne vien liks zirgam izkustināt kājas dažādā amplitūdā, bet arī uzlabos koordināciju un līdzsvaru. Šo vingrinājumu var izpildīt kā no zemes, tā arī mugurā.

Vingrinājumu atkārto vismaz 5 reizes.

5. Kavaletti darbs

Šis vingrinājums zirgam liek cilāt kājas augstāk nekā parasti, vienlaikus atrodoties voltā un uzturot konkrētu ritmu, kas ir papildus ieguvums – tiek labāk nostiprināta muskulatūra.

Attēlā redzamajā kavaletti aplī attālumi starp kārtiņu galiem apļa iekšpusē ir 70 cm, ārpusē – 130 cm (kārtiņu garums ir 3,5 m). Grūtības paaugstināšanai ārējie kārtiņu gali ir pacelti, taču to var arī nedarīt, vai gluži pretēji – pacelt abus galus; šo jāizlemj atkarībā no sava zirga spējām. Tas dod iespēju zirgu soļos mazliet iesildīt pa apļa iekšpusi, kā arī rikšos prasīt dažādu soļa garumu (īsāku, sakopotāku uz apļa iekšpusi un vidū un plašāku apļa ārmalā).

Zirgam – iesācējam ieteiktu veikt katrā virzienā 5 apļus soļos un 10 rikšos.

Visi minētie vingrinājumi uzlabos arī zirga līdzsvaru un koordināciju, bez kā laba pakaļkāju darbība nav iedomājama! Veiksmi vingrošanā!

Zirgu masiere Zane Apiņa