Lizai ar savu partneri bija diezgan labas attiecības. Šis pāris bija kopā jau kādu laiku un viņai likās, ka labi tiek galā ar savu partneri. Taču tad Liza guva skarbu mācību, viņa nepievērsa pietiekami daudz uzmanības savam draugam, un tas viņu pameta. Burtiski!
Lizas desmit gadus vecais kastrāts nobijās un nometa viņu, jo jātniece tajā brīdī rikšos „spaidīja“ tālruni, turēja rokās beisbola cepurīti un vēl centās sapīt matus. Kritiena „bonusi“ bija salauzta plaukstas locītava un atklāsme par „multitāskinga“ blakusefektiem zirga mugurā. Tāpēc ņemiet vērā, ka ziņu publicēšana sociālajos tīklos, kad jājat rikšos, ne tikai apdraud jūsu drošību, bet arī attiecības ar zirgu.
Lai cik nevainīga liktos daudzu darbību darīšana vienā laikā, tā tomēr novērš uzmanību. Saskaņā ar Kārnegī Mellonas Universitātes veikto pētījumu, kuru atbalstīja ASV Satiksmes Ministrija, vadot transporta līdzekli un vienlaikus lietojot mobilo tālruni, par 37% samazinās smadzeņu aktivitāte, kas vērsta uz braukšanas uzdevuma izpildi. Šis uzmanības zudums attiecas arī uz jāšanu. Ja jūs mēģināt rakstīt īsziņas, kamēr rikšojat, ko lai par jums padomā zirgs? Viņam pienākas jūsu uzmanība neatkarīgi no tā, vai trenējaties sacensībām, dodaties izjādē apvidū vai vienkārši jādelējat pa lauku.
Tu tur esi?
Iedomājieties, kā mobilā tālruņa zvani var ietekmēt jūsu attiecības. Varētu domāt, ka pēc 17 gadu ilgas laulības pasaulē atzītie dabiskās pieejas treneri un pārstāvji Linda un Pats Parelli ir visu noskaidrojuši. Linda atzīst gan, ka ikvienās attiecībās ir jāpiestrādā pie komunikācijas, cieņas, intimitātes un draudzības saglabāšanas. Ja runa iet par saikni starp jums un zirgu, viņa apgalvo: „Zirgam ir jāzina, ka tad, kad esat kopā, jūs negribētu būt nekur citur“.
Pusdienas ar jūsu sirdsāķīti arī nedrīkstētu pārtraukt tālruņa vibrozvans un nepārtraukta ekrāna atjauninājumu pārbaude. Tas pats attiecas uz jums un jūsu zirgu, kuram arī vajadzīga nedalīta uzmanība. Linda iesaka pārbaudīt tālruni tikai pirms un pēc treniņa.
„Ja jūsu tālrunis novērš uzmanību, tas rada pārrāvumus komunikācijas plūsmā ar zirgu; tas būtu tāpat, kā jūs sarunātos ar kādu draugu un tad pēkšņi pazvanīt vai nosūtīt īsziņu jums liktos svarīgāk“, skaidro Linda, uzsvērdama, ka, veltot zirgam visu uzmanību, jūs spēsiet labāk to saprast un reaģēt uz viņa vajadzībām.
Linda apgalvo, ka Parelli Dabiskās pieejas programma rosina veidot attiecības, kas ir balstītas uz abpusēju uzticēšanos, cieņu un komunikāciju. Lai izveidotu šāda veida attiecības ar savu zirgu, tam ir jākļūst par jūsu prioritāti un uzmanības centru.
„Ne daudzi cilvēki spēj veikt vairākas lietas vienlaicīgi, atrodoties zirgu tuvumā, un neriskēt ar savu drošību“, saka Linda.
Mobilajam tālrunim, protams, ir savas priekšrocības. Dans Grunevalds, kas uzstājās ar semināru 2010. gada Alltech FEI Pasaules jāšanas sporta spēlēs un ir četrkārtējs Ekstrēmā mustangu izaicinājuma uzvarētājs, iesaka turēt tālruni pie sevis, lai varētu pasaukt palīgā, ja nāktos nokļūt bīstamās situācijās. Būdams ātrās medicīniskās palīdzības dienesta mehāniķis, Grunevalds pats ir pieredzējis, cik ļoti var līdzēt tas, ja tālrunis ir pieejams pa rokai. Pirms četriem gadiem viņa māte Kārena guva smagas traumas jāšanas negadījumā.
„Tajā situācijā bija labi, ka man klāt bija tālrunis un arī medicīniskās prasmes, lai varētu viņai palīdzēt“, skaidro Grunevalds. Kā jau daudzi citi jātnieki, arī Grunevalds atzīst, ka viņam piemīt netikums runāt pa tālruni jāšanas laikā. Viņš gan brīdina, ka, ja nepieciešams lietot tālruni, esot zirgā, labāk būtu apstāties kaut kur vai vismaz pārliecināties, ka sēžat uz labi apmācīta un uzticama zirga.
Turklāt, jājot ar mobilo tālruni rokā vai iespiestu starp plecu un ausi, jūs esat spiests ieņemt tādas pozas, kas raida nepareizus signālus zirgam. Nekonsekventas komandas var izbojāt visu treniņu programmu.
Kā jau ieteica Grunevalds, apstāties, lai atbildētu uz tālruņa zvaniem, ir drošākā iespēja. Bet arī tas var radīt apmulsumu zirgā. Treniņu laikā Grunevaldam nereti nākas apstāties, lai atbildētu uz pieciem vai sešiem zvaniem. „Ik reizi, kad iezvanās tālrunis, es tikko jau sāku rikšot, un tad man jāapstājas. Tad es sāku lēkšot un atkal zvana. Apstājos. Drīz vien zirgs vairs nesaprot, vai es gribu iet vai stāvēt“. Ja zirgs pierod pie šādas procedūras, tad galu galā neapzināti jūs būsiet iemācījuši tam apstāties ik reizi, kad atskanēs tālruņa zvana signāls.
Pamēģiniet patrenēt arī sevi. Ja saņemat zvanu vai īsziņu, neķerieties uzreiz pie tālruņa aparāta. Pārliecinieties, ka esat izvēlējušies īsto apstāšanās brīdi, kad zirgs ir sakoncentrējies un atsaucīgs, un tikai tad pārvediet to uz apstāšanos, pirms atbildēt uz zvanu. Jums var rasties kārdinājums tvert pēc tālruņa jau tad, kad stādiniet zirgu, bet nedariet to! Grunevalds brīdina, ka straujas kustības, sniedzoties pēc tālruņa kabatā, var izbiedēt zirgu un izprovocēt to uz jāntnieka nomešanu.
„Zirgiem ir „iestrādāts“ instinkts – cīnies vai mūc, un tie darīs vai nu vienu vai otru“, brīdina Grunevalds. „Ja neesat pilnīgi noskaņojies uz viena viļņa ar zirgu, viņš jums to liks saprast“.
GR8 ideas (great ideas) – lieliskas idejas
Izvairīties no konfliktiem attiecībās būtu pavisam ideāli, bet bieži vien visticamākais iznākums ir kompromiss. Tā vietā, lai atstātu elektroniskās ierīces stallī, treneri T. Dž. Kliborns un Treisija Portere ir integrējuši tālruņus, kameras un video kameras savās treniņu programmās, lai veicinātu zirgu progresu. Ne tikai zirgam ir jāiemācās tikt galā ar uzmanību novērsošām lietām.
„Ja jūs nespējat novērtēt un apzināties visus sīkumus, kurus jūsu zirgs dara, tas var zirgam būtiski kaitēt“, skaidro Portere, brīdinot, ka tas var izvērsties bīstami arī jums.
Savulaik strādājusi kā video operators vairākās televīzijas stacijās, Portere ir apveltīta ar dabisku „kameras izjūtu“. „Es domāju, ka droši vien tādēļ man ir vieglāk uzņemt video jāšanas laikā“, viņa apgalvo, pieminot, ka ir pat veikusi Ekstrēmo kovboju testus, vienlaikus uzņemot video no zirga skatu punkta.
Strādājot pie sarežģītām lietām treniņos, Portere uzskata, ka nav iespējams vienlaikus runāt pa tālruni un trenēt zirgu.
Lietojot tālruni jāšanas laikā, Kliborns vispirms pārved zirgu soļos. 2011. gada Amerikas Labākā izjāžu zirga šova finālists uzskata, ka zirgam treniņā jādod iespēja atpūsties. Izmantot tālruni šādās pauzēs ir gluži pieņemami, ja vien jātnieks nezaudē modrību pavisam. „Tas dod zirgam laiku apdomāties“, Kliborns skaidro. „Zirgs var nedaudz atpūsties, apdomāt, ko jūs viņam tikko iemācījāt, pirms iezvanījās tālrunis“.
Tomēr, sākot strādāt jaunus, nepieredzējušus zirgus, ir īpaši svarīgi zināt, kad izslēgt tālruni. Piezvaniet trenerim Markam Burnetam, un jūs dzirdēsiet, „Sveiki, te Marks Burnets. Es nevaru pašlaik atbildēt uz zvanu, jo pirmo reizi apjāju vienu 2-gadnieku, un, ja atbildēšu uz Jūsu zvanu, šis pats 2-gadnieks var izrādīties pēdējais zirgs, ko jebkad jāju“. Ilggadējais mustangu treneris zina, cik svarīgi ir nezaudēt saikni ar zirgu.
TTYL (talk to you later) – parunāsim vēlāk
Lai gan tālrunis palīdz sazināties ar cilvēkiem, Portere atzīmē, ka daži cilvēki patiesībā sāk zaudēt saskarsmes spējas.
„Manuprāt, lielākais trūkums ir tas, ka, jo vairāk mūsu sabiedrība kļūst atkarīga no elektroniskajām ierīcēm, jo vairāk cilvēki zaudē starppersoniskās saskarsmes prasmes, kā arī spēju „nolasīt“, kas nepieciešams dzīvniekiem un ko tie mēģina mums pateikt“, viņa skaidro. „Es domāju, ka cilvēki zaudē to radošo garu un komunikāciju ar saviem zirgiem“.
Tāpat kā mēs cenšamies nodibināt pilnvērtīgas attiecības ar mūsu dzīvē esošajiem cilvēkiem, mums arī būtu jāvelta laiks, lai izkoptu nozīmīgas attiecības ar saviem zirgiem. Nodibiniet atvērtus komunikācijas kanālus, izrādiet cieņu un veiciniet intimitāti un draudzību. Nav šaubu, ka, kopīgajai saiknei nostiprinoties, jūs kopā piedzīvosiet daudz vērtīgu mirkļu, kurus atcerēties vēl ilgi. Iemūžiniet šīs atmiņas, palūdzot kādam jūs abus nofotografēt ar savu tālruņa kameru. Tad nospiediet uz „kluso režīmu“, ielieciet tālruni kabatā un izbaudiet izjādi!
Komentāri
12 atbilžu uz “Vai digitālās ierīces netraucē tev un tavam zirgam?”
Pilnīga taisnība – nav iespējams jāt, koncentrēties uz savu partneri, runājot pa telefonu, un kur nu vēl rakstot sms. Pat kordojot runāšana vai filmēšana novērš uzmanību no zirga, un tas to jūt!
Tikai pēc orģinālraksta “GR8 ideas” ir tas pats, kas “great ideas”, un tad pēc tās sadaļas nāk “TTYL”, kas ir “talk to you later” 🙂
Par Parelli – neko nekomentēšu, vienkārši saskatu pretrunas viņu komentāram ar šo video – https://www.youtube.com/watch?v=ZhYoDzIJCxA Iesaku skatīties visu, bet, ja par telefoniem un citām blakusdarbībām – sākot no 1:25
(pēc šī video viennozīmīgi saprotu, ka man ar Parelli nav un nebūs “pa ceļam” – vismaz viņu sekotājs un “maksātājs par padomiem” nebūšu 🙂 )
Bet, visā visumā – man šķiet nepieļaujami veikt jebkādas blakusdarbības (arī domu līmenī) laikā, kad darbojies ar zirgu (gan no zemes, gan jāšus).. Protams – kam gan negadās – nenormāli steidzams zvans vai ekstrēma situācija kaut kur blakus, bet tad attiecīgi arī mans zirgs tajā laikā drīkst darīt to, ko pats vēlas un es neesmu tiesīga pieprasīt viņa koncentrēšanos jebkādam uzdevumam (gaitai, trajektorijai – pilnīgi jebkam), ja pati nekoncentrējos. Manuprāt, darīt citādi ir.. vienkārši ārkārtīgi negodīga attieksme pret zirgu. Tāds lūk, mans skatījums.
Ne par tēmu, bet – apskatīju video, tad vienu no komentētājiem, kurš bija komentējis arī citu video, tā nonācu pie Rick Gore, kurš veido video par zirgiem. Patīk viņa attieksme, tāds skaļš, ekspresīvs. https://www.youtube.com/channel/UCwdVL0L9ljq3McWMXWrUVdg
Un viņa mājaslapā http://www.thinklikeahorse.org/ ir šī bildīte, radošs laužņa pielietojums 😀 http://www.thinklikeahorse.org/images/good%20bit.jpg
Esmu pieredzējusi kā atslēdzos un kā zirgs atslēdzas no manis, ja runāju pa telefonu pat elementārā “no zemes treniņā ievēšanā- radinot zirgu pur apaušiem, cilvēka, iešanas līdzās cilvēkam”. dramatiski! Liekas nekas dsudz- tšpat zirgam jānāk ar man- kāda atšķirība vai runāju pa telefonu vai vienkārši eju.. ir LIELA atšķirība! Jo runājot – atslēdzos no zirga un viņš no manis.un zirgs nesaprot- kas notiek! Kāpēc jāiet līdzi kādam, kac pats nezin kur iet ( jo runā pa telefonu) . Ak vai ja šādi gadās jāšus!
Nezinu vai to var saukt par zirga jušanu kādā komunikāciju kanālā,bet to,ka šajā brīdī,kad no viņa atslēdzos-var pastāvēt,vai pāriet sev vēlamākā gaitā un virzienā,tas tā patiešām ir. To zirgi jūt tik specifiski smalki,ka reizēm pat sasmejos.Gadās,kad pie laukuma pienāk kāda audzēkņa vecāks un sāk man kaut ko jautāt,tad jebkurš mans zirgs,kas tobrīd ir kordas galā-obligāti apstāsies man aiz muguras un mierīgi izbaudīs pauzi,jo es taču atslēdzos no darba 😀 Esmu mēģinājusi provokatīvi uzgriez muguru un itkā imitēt vāvuļošanu pa telefonu vai runāšanu itkā ar aiz laukuma stāvošo…diemžēl tas lielākoties nenostrādā.Nezinu kā viņi atšķir manu mānīšanos no reālas runāšanas,bet uz manām provokācijām viņi praktiski neuzķerās,ja nu īpaši slīpētākie sliņķi to reizēm sajauc 😀
Nav jau tik šausmīgi, manuprāt, ka zirgs vairs nejutīs cieņu un kontaktu, ja vajadzības gadījumā runāsi pa telefonu. Ja ir paredzēts nopietns treniņš pie trenera, vienkārši atstāju telefonu stallī, pārējā laikā esmu sazvanāma arī zirga mugurā (tāds darbs), tikai neizvēršoties pļāpāšanā. Zirgi šīs soļu pauzes uztver kā jau soļu pauzes, tieši tāpat kā, ja treniņu laikā runāju ar treneri (un tad, pat runājot PAR zirgu, uzmanība tomēr ir uz treneri). Zirgs tikmēr atslābinās un padomā par savām lietām, reizēm mēs tieši aizmirstam dot zirgam pietiekami laiku pārdomām. Nekas slikts pa tām 2 minūtēm nenotiks un gudrības no prāta neizspruks. Komunikācijai ari zirgu jau nav jābūt intensīvai visu laiku.
P.S. Modrību uz zirga nevar zaudēt arī nevienā citā situācijā.
Piekritu Annai. Es neņemšu līdzi telefonu ja ir kkads nopietns darbs,vai jaunzirgs,bet mani patstavigi zirgi atpazīst zvana signālu un laimīgi sak soļot to dzirdot:) Ja jāj zirgus praktiski visu dienu,nevar nerunāt,zinot ka daži zvani ir svarīgi.
Taja paša laika bērniem treniņu laika telefoni jaatstai stalli,savādāk uzmanibās tiešam nav
Ja patiešām ir daudz darba gan ar zirgiem, gan arī ar telefonu, tad var mierīgi iegādāt Bluetooth austiņu ar mikrofonu. Tad vismaz nav jāčakarējas ar telefona zvejošanu ārā no biezās jakas, kā arī pogu/ekrāna spaidīšanu. Jā, arī pati saruna, protams, novērš uzmanību, bet, tieši tāpat, kā ar automašīnas vadīšanu, risks būs krietni mazāks. 🙂
Telefons jājot man līdzi ir gandrīz vienmēr, sevišķi, ja esmu apvidū – lai varētu izsaukt palīdzību, ja rastos šāda nepieciešamība. Lai nu kā, vienkārši uz zvaniem, īsziņām jājot lielākoties neatbildu, bet, ja nu ir noteikti jāatbild, tad apstājos un uz to brīdi no zirga neko neprasu – pārāk viņus cienu, lai no viņiem gribētu 100% uzmanības, kamēr pati pievēršu labi, ja 10%. Paradums knibināties internetā vai pļāpāt, kamēr zirgs tiek iesoļots/atsoļots/apvidū man nav saprotams.
Kā jau Lada teica, nevar neatbildēt, ja zirga mugurā esi visu praktiski visu dienu, ieskaitot t.s. darba laiku (9-17). Var neatbildēt, ja tā ir viena stunda dienā zirga mugurā, kas ir tavs attiecību kopšanas un relaksācijas laiks vakarā pēc darba. Tā jau ir diagnoze, ja brauc jāt divreiz nedēļā pie trenera un tad vēl atrod laiku telefona spaidīšanai.
Uzsveru – “pļāpāt”. Ja zirga mugurā tiek pavadīta visa diena, tad nopietniem zvaniem laiks tik un tā jāatrod, bet es vairāk par tiem, kuriem zirgs reizēm ir tikai dīvāns, uz kura pamuldēt par ciema tenkām. 🙂
Savā būtībā jebkas, kas novērš uzmanību no zirga – ne tikai mobilais tālrunis, ir sava veida traucēklis attiecībām. taču 100% uzmanību kaut kam veltīt cilvēki var tikai neilgu laiku, pat tad tie nebūs 100%, un tas pats attiecas uz zirgu. ir brīži, kad “jāatiet” un tad nav svarīgi vai runā pa mobilo, domā par darbā vai skolā neizdarīto vai pļāpā ar otru jātnieku apvidus izjādē.