Pareizs kontakts – problēmas un risinājumi II

Kādas ir visbiežāk sastopamās problēmas saistībā ar kontaktu un kā tās vislabāk risināt?

1. Zirgs sašķiebj galvu

Par sašķiebšanos var runāt, ja viena zirgs auss ir zemāka nekā otra, un galva izskatās šķība. Šajā gadījumā Vitigs iesaka izmantot iejādes elementus kā korekcijas līdzekli: „Ja labā auss ir zemāka par kreiso, tad es jāju traversā pa labi un vēlāk pārbaudu, izmantojot „plecu”, vai izdevās to izlabot”. Kas izdodas pa labi, to var izmēģināt arī pa kreisi. Svarīgi ir iegaumēt – jātniekam ir jānodrošina stabils un viegls kontakts ar atvērtu ganašas leņķi, tāpat arī jāpanāk, lai zirgs sevi pats nestu, un sistemātiski jāstrādā pie iztaisnošanas, jo tieši tur slēpjas problēmas cēlonis. Ja jātnieks mēģinās sašķiebšanos koriģēt tikai ar pavadām, tad ilgtermiņā radīs sev tikai vēl vairāk problēmu.

g

2. Zirgs ir aiz pavadas

Ja zirgs slēpjas aiz pavadas, tas vairs neuzņem trenzi, kontakts kļūst nestabils, un jātnieka iedarbība – nekonkrēta. Šai problēmai ir vairāki iemesli. Ja zirgs nepietiekami uzticas jātnieka rokai, pieredzējušam jātniekam jāmēģina nodibināt saikne ar zirga muti un saglabāt to maigi, bet konsekventi. Svarīgi ir šajā procesā neaizmirst sūtīt zirgu uz priekšu! Pakaļkāju aktivizēšana rosina zirgus iestiepties pavadā. Ir svarīgi arī, lai jātnieks šo iestiepšanos atļautu, vienlaikus nenometot kontaktu ar zirga muti. Vitigs ir savā karjeras laikā gana daudz pieredzējis, ka zirgs nestiepjas pretim trenzei vai nu tādēļ, ka jātnieks nepietiekami zirgu izsūta vai arī dara to nepareizajā brīdī (impulss ir jāpiedod tad, kad iekšējā pakaļkāja atsperas no zemes!), vai arī tādēļ, ka zirgs histēriski mūk prom no jātnieka šenkeļa un jātnieks nemaz netiek pie normāla darba ar kāju. Šādās situācijās ir īpaši svarīgi par spīti visam uzņemt kontaktu ar muti un sūtīt zirgu pavadā, riskējot ar to, ka sākotnēji zirgs var sarullēties aiz pavadas. Kad ir nodibināts kontakts, jātniekam jāmēģina iejūtīgi un uzmanīgi pabīdīt roku uz priekšu trenzes virzienā, bet tikai tik daudz, cik daudz zirgs tai seko. Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, ka zūd kontakts!

Daži zirgi ir iemanījušies gan būt kontaktā, gan arī aizrullēties aiz pavadas vienlaikus. To parasti izraisa pārlieku stingra jātnieka roka, kas parasti saistās ar ne līdz galam izpildītu pārejas komandu vai arī to nepietiekami atbalsta šenkelis.

3. Zirgs ir pirms pavadas

Šādus zirgus nereti jātnieki ikdienā dēvē par žirafēm vai briežiem, jo tie pretojas jātnieka rokai un mēģina izvairīties no komandām, uzraujot galvu gaisā, ieliecot un sasprindzinot muguru un zaudējot muguras elastību un caurlaidību. Vitigs iesaka šajā gadījumā mēģināt izturēt pavadu, cik iespējams, bet jāuzmanās – tikko kā zirgs kaut vai nedaudz padodas, tas ir jāatalgo, arī jātniekam pabrīvojot rokas spiedienu, bet vienlaikus nezaudējot kontaktu ar zirga muti. Vislabāk to sākumā izmēģināt soļos. Izturošo pavadu nekādā gadījumā nedrīkst sajaukt ar brutālu zirga sažmiegšanu pavadās. Reizēm tieši nepietiekama zirga uzticēšanās jātnieka rokai ir tas, kas liek zirgam vairīties no jātnieka komandām. Tādā gadījumā ir jānodibina kontakts ar muti, izmantojot, piemēram, pārejas, gaitas paplašināšanu un saīsināšanu, rosinot zirgu nolaist lejup kaklu un atspiesties trenzē.

4. Zirgs ieguļas rokās

Nereti tie ir zirgi, kas nepietiekami aktīvi strādā ar pakaļkājām vai kopumā nav vēl nolīdzsvarojušies, un tādēļ ieguļas rokās, izmantojot tās kā t.s. piekto kāju. Vitigs iesaka ar šādiem zirgiem daudz strādāt pie pārejām un zirgam tādējādi pēc iespējas mazāk radīt iespēju vairs nenest pašam sevi. Jātniekam ir jāmāk pareizajā brīdī uzņemt un pareizajā brīdī padot pavadu. Tas nozīmē, ka arī pārejās jātniekam ir jāuzmanās, lai uzreiz pēc pusietures izpildes viņš nekavējoties pamīkstinātu rokas spiedienu, lai zirgam nemaz nerastos iespēja iegulties rokā. Tāpat arī palīdz uz mirkli atdot pavadas, pārbaudot, kā zirgs sevi nes. Reizēm lieti noder šādu gulšanos roka koriģēt, atvieglotajos rikšos aktīvi pajājot zirgu uz priekšu un tad atdodot pavadas pāris reizes.

5. Nestabils kontakts

Ja zirgs ir pārāk lokans kaklā, te ir kontaktā, nākamajā mirklī jau ir noslēpies aiz pavadas, tad atkal nedaudz nometies no tās, bet bez galvas uzraušanas gaisā, tad runa ir par nestabilu kontaktu, kas pēc Vitiga domām ir saistīts ar nepietiekamu saikni starp zirga pakaļkājām un muti. „Tad jātniekam jāmēģina cik vien ilgi iespējams jāt enerģiskā tempā uz priekšu, uzturot vienmērīgu kontaktu, bet, ja zirgs mēģina atkal izvairīties no tā, tad labāk pārvest to soļos”.

6. Zirgs guļas rokā tikai uz vienu pusi

Vitigs brīdina, ka šajā situācijā ir jāreaģē maksimāli ātri – pretējā gadījumā šī problēma atkārtosies atkal un atkal. Reizēm iesaka šādos gadījumos strādāt zirgu pastiprināti pieņemšanā ar pretējo nostādni, taču Vitigs uzskata, ka visumā viņš neatbalsta zirga koriģēšanu ar elementu palīdzību. Viņa metode ir pārejas. Jāuzmanās, lai zirgs šajā situācijā neizbēgtu un nenovirzītos no taisnas līnijas ar pakaļkājām: „Zirgam ir jābūt absolūti iztaisnotam! Jātniekam ir jāaktivizē zirga pakaļkājas un vienlaikus jāuzmana, lai tas ietu vienā līnijā ar priekškājām un pakaļkājām”. Labākais veids, kā to panākt, ir atkarīgs no zirga apmācības līmeņa. Vitigs apgalvo, ka nav vienas patenta receptes, ir vienkārši jāizmēģina, kas darbojas, kas ne un jāmeklē tad alternatīvi risinājumi. Pamatā tomēr jāapzinās, ka zirgu, kas guļas rokā tikai vienā pusē, var efektīvi izlabot tikai ar enerģisku gaitas tempu un iztaisnošanu, nevis ar pārlieku locīšanu stīvajā pusē. Ja zirgs, piemēram, guļas uz labo pusi, jāmēģina jāt vairāk pārejas starp gaitām vai vienas gaitas ietvaros, pastiprināti strādājot ar iekšējo šenkeli un mēģinot uzņemt kontaktu ar ārējo pavadu, vienlaikus pamīkstinot iekšējo.

Vai var labot kontakta problēmas ar dažādām trenzēm vai palīglīdzekļiem?

Vitiga stallī ikvienam zirgam piemeklē tādu trenzi, kāda tam vislabāk der, izvēloties tikai no parastām divdaļīgajām vai trīsdaļīgajām trenzēm. „Es galīgi neuzskatu, ka zirga kontakta problēmas būtu jārisina ar asākām trenzēm”, apgalvo Lielās Balvas līmeņa treneris. Arī attiecībā uz palīglīdzekļiem viņš pieturas pie vienkāršiem principiem: ja reiz, tad tikai sāniskās atsaites, kas nodrošina visvienmērīgāko kontaktu.

Kas notiek zirga mutē?

Jaunākie zinātniskie pētījumi atklāj daudz iepriekš nezināma par kontaktu, spiedienu zirga mutē un jātnieka radīto iedarbību.

Doktora grāda kandidāte Heilija Randla veica pētījumu par tēmu „Elastīgo ielaidumu ietekme uz pavadu radīto spriedzi”. Tā ietvaros tika pārbaudīts elastīgais nospriegojums salīdzinājumā ar parastajām pavadām pie normāla kontakta, apstājoties no soļiem, kā arī atdodot pavadas. Pētījumā tika noskaidrots, ka elastīgās pavadas radīja mazāku spriedzi pie normāla kontakta kā parastās pavadas. Savukārt pārejā no soļiem uz apstāšanos tās radīja lielāku spriedzi un spiedienu, turklāt ar elastīgajām pavadām bija nepieciešams ilgāks laiks, lai uz trenzi vairs nerastos nekāds spiediens pārejā. Secinājums bija, ka, lai arī jāšanas laikā elastīgās pavadas rada mazāku spiedienu, tās var ietekmēt jātnieka darbības un uzvedību, rosinot to pielietot lielāku spiedienu, ja runa iet par dažādu elementu izpildi. Vienlaikus arī ir grūtāk dot skaidrus signālus ar elastīgajām pavadām, jo tūlītēja pavadu padošana nav tik izteikta kā ar parastajām pavadām.

Vēl kādā pētījumā veterinārmedicīnas doktors Pēters Vicmans centās noskaidrot, kā trenze guļ zirga mutē, ja jātnieks ir uzņēmis pavadas. Rezultāts bija pārsteidzošs: pat tad, kad jātniekam likās, ka spiediens uz trenzi ir vienmērīgi sadalīts abās pusēs, trenze patiesībā mutē atradās asimetriski, vienā mutes pusē vairāk ievilkta kā otrā. Turpretī tik izplatīto mītisko „riekstkoža efektu”, kad trenzes vidusdaļa iespiestos zirga aukslējās, pētījums neapstiprināja.

Dr. Holgers Preišofts, Bohumas Universitātes zoologs un anatomijas speciālists veicis eksperimentus, lai noskaidrotu, ar kādu spiedienu un spēku trenze faktiski iedarbojas zirga mutē. No vienas puses viņš noskaidroja, ka kontakts mainās zirga kustību ietekmē, visvairāk tas notiek rikšos. Vidēji uz zirga muti iedarbojas 2-6 kg liels spiediens, bet tas ir atkarīgs no jātnieka rokas – reizēm tika konstatēts arī 15 kg liels spiediens rikšos un lēkšos. It īpaši pārejās šis rādītājs krietni pārsniedza 15 kg robežu. Citos eksperimentos tika noskaidrots, ka pietiek ar 30-40 sekunžu ilgu spiedienu, lai zirga mēle iekrāsotos zila.

Rakstu sagatavoja Sigita Eitcena pēc St. Georg materiāliem.

Atpakaļ

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase