Šajā nelielajā padomu rakstā aplūkosim 10 izplatītākās problēmas, kas mēdz rasties, kordojot zirgu, un kā tās risināt.
1. Zirgs nav kontrolējams / nēsājas
Ikvienam droši vien ir zināma sekojošā situācija: jauni zirgi vai tie, kas pēc rakstura ir ļoti temperamentīgi, labprāt metas teju vai auļot, tikko kā cilvēks ir palaidis zirgu garākā kordā no sevis. Kamēr cilvēks kontrolē zirgu, nav nekas slikts ļaut tam „nolaist tvaiku, taču, ja zirgs nekontrolēti lēkā vai nēsājas pa apli, vispirms ir jānodibina saikne ar zirgu, kontrolējot kordu ar roku. Vienlaikus jāsaglabā iedomātais trijstūris, kas veidojas starp zirga degungalu, kordotāju un zirga asti. Lai pastiprinātu kontroli pār zirgu, var saīsināt kordas garumu uz brīdi, pārvietojot kordas roktura cilpu no kreisās rokas uz labo, ar kreiso roku satverot kordu, kas dod lielāku iespēju iejaukties, ja nepieciešams. Arī ar balsi var nomierinoši iedarboties uz zirgu, un samazināt apļa rādiusu, lai tas „nomestu” ātrumu. Parasti kordotājs paliek apļa vidū, bet, kordojot jaunzirgus vai nepieredzējušus zirgus, var arī iet nelielā aplī pa vidu.
2. Zirgs spiežas uz apļa vidu
Ja zirgs neietur ārējo apļa līniju, bet cenšas pienākt tuvāk kordotājam uz apļa iekšpusi, tas var liecināt, ka zirgs nav uzņēmis trenzi, t.i., izvairās no ārējās atsaites. Kordotājs var pātagu pavērst zirga pleca virzienā, liekot tam iet vairāk uz āru. Otra lieta, ko var darīt, ir pacelt kordu izstieptā rokā uz augšu. Tādējādi zirgs saņem „norādi” uz mutes kaktiņu, kas vienlaikus tam liek atgriezties uz ārējās apļa līnijas.
3. Zirgs apstājas un pagriežas pret cilvēku
Ja zirgs pēkšņi apstājas un pagriežas pret kordotāju perpendikulāri, iemesls tam meklējams apstāklī, ka zirgs vēlas izvairīties no cilvēka kontroles un ietekmes. Iespējams arī, ka kordotājs ir aizsteidzies priekšā zirga kustībai un par daudz pavērsies tā galvas virzienā. Šajā gadījumā kordotājam ir jāpavirzās vairāk aiz zirga, lai liktu tam iet uz priekšu un atgriezties uz apļa līnijas.
4. Zirgs izslīd ārpus apļa
Ja zirgs nespēj ieturēt apli vai izslīd ar pakaļkājām ārpus apļa līnijas, bieži vien iemesls nav meklējams zirgā, bet gan atsaitēs, kas vienā pusē var būt garākas nekā otrā. Šajā gadījumā abas atsaites ir jānoregulē vienā garumā. Tāpat arī nedrīkst pieļaut kļūdu, vēloties noturēt zirgu uz apļa un nospriegojot kordu. Tā vietā ir ar vieglām komandām „caur” kordu jānorāda zirgam, ka tam jāpaliek uz apļa.
5. Zirgs iet ar ārējo nostādni
Nereti var novērot, ka zirgs īpaši kordošanas sākumā ir sagriezies ar ārējo nostādni. Jauniem un nepieredzējušiem zirgiem tas ir pieļaujams, jo tie vēl nav iemācījušies uzņemt ārējo atsaiti tāpat kā ārējo pavadu jāšanā, un šādā veidā zirgs mēģina kompensēt un atrast līdzsvaru. Tikai tad, kad zirgs ir uzņēmis ārējo pavadu, var mērķtiecīgi strādāt pie nostādnēm. Tendence skriet ārējā nostādnē parādās arī, ja zirgs ir par kaut ko satraucies. Jo tas ir mierīgāks, jo labāk atbrīvo muskulatūru, jo vienmērīgāk un taisnāk tas spēj skriet. Tomēr atbrīvoties un mierīgi rikšot zirgs spēj tikai tad, ja ir atradis savu līdzsvaru. Situāciju var uzlabot divējādi: kordotājs var, pavēršot pātagu zirga pleca virzienā, „aizbīdīt” to uz ārpusi un tādējādi izraisīt iekšējo nostādni. Otra, nereti iedarbīgākā metode ir izvērt kordu cauri iekšējām trenzes riņķim un vienādā augstumā nostiprināt pie vēderjostas (ar karabīnes pusi), tādējādi radot nostādni. Ar nelielām pusieturītēm var strādāt pie gareniskās locīšanās arī kordā. Tomēr jāuzmanās, jo šādu kordas stiprināšanas veidu nedrīkst izmantot par daudz un par stipru, jo pretējā gadījumā var izjaukt zirga līdzsvaru. Tāpat arī jāuzsver, ka iekšējo nostādni nedrīkst uzspiest vai panākt ar varu, bet gan to izstrādā pacietīgi un ar laiku.
6. Zirgs lēkšos sakrīt uz priekšu
Šajā gadījumā ir jāpalielina kordojamā apļa rādiuss, lai zirgs varētu plašāk lēkšot. Lēkšus kordā nav ieteicams pārlieku saīsināt. Tāpat arī var piepacelt kordu augstāk, bet vairāk iedarboties uz zirgu šādā situācijā nav ieteicams – zirgam pašam ir jāatrod savs līdzsvars. Jaunzirgiem bieži var novērot, ka tie rikšos spēj uz īsu brīdi uzņemt kontaktu, tad sakrīt uz priekšu, nespējot vairs noturēt līdzsvaru, bet lēkšos tie klūp – tas liecina, ka zirgam vēl trūkst spēka un pieredzes. Šajā gadījumā ir jāpārved zirgu rikšos, lai tas atkal nolīdzsvarojas.
7. Zirgs nespēj uzturēt lēkšus
Ja zirgs nespēj uzturēt lēkšus kordā, tam var būt divi iemesli: vai nu zirgs ir slinks un nevēlas lēkšot vai arī tas pāriet rikšos, jo nav pietiekami atbrīvojies un nolīdzsvarojies, lai spētu ilgāku laiku lēkšot pa apli. To var manīt pēc kustību kvalitātes – ja zirgs ir atbrīvojies, bet labprātāk izvēlas rikšot, tad var piepalīdzēt un piedzīt to ar pātagu. Savukārt, ja zirgs pārskrien rikšos, jo vairs nespēj lēkšot, ir jāturpina strādāt rikšos, kamēr zirgs pietiekami atbrīvojas, un tikai tad prasīt lēkšot. Pēdējā tipa situācijās dzenāties zirgam pakaļ ar pātagu ir neefektīvi, jo zirgs varbūt arī turpinās lēkšot no pēdējiem spēkiem, bet darīs to sasprindzināti un arvien paātrinoties.
8. Zirgs nespēj noturēt stabilu apļa līniju
Ja zirgs dreifē te uz āru, te uz iekšu, bet nespēj noturēties stabili uz apļa līnijas, tad labāk izvēlēties to kordot kādā stūrī. Tad zirgam vismaz ir divas sienas vai malas, pie kurām pieturēties, un parasti viņam kļūst vieglāk noturēties uz apļa.
9. Zirgs iet aiz pavadas
Lai nodibinātu pareizu kontaktu un „rāmi” kordā, ieteicams izvēlēties trijstūrveida atsaites. Tomēr daži zirgi pamanās arī aiz tām „noslēpties”: tas nozīmē, ka viņi īsti nestrādā ar muguru, izvairās no komandām, vienkāršo ievelkot purnu un pakausi uz iekšpusi. Zirgs nevis uzņem trenzi, bet slēpjas no tās. Principā ir jāmēģina aktivizēt zirga pakaļkāju darbību, piemēram, ar pārejām no vienas gaitas otrā vai gaitas ietvaros. Ir svarīgi, lai zirgs nekustētos pārāk lēni, jo tad viņam būs grūti pareizi uzņemt trenzi. Arī ar trijstūrveida atsaitēm var regulēt, cik zemu zirgs var nolaist galvu, pārsprādzējot tās augstāk vai zemāk uz kordojamās jostas. Ja zirgs mēdz nomesties no pavadas, nekādā gadījumā gan nedrīkst atsaites par daudz saīsināt, jo tas problēmu tikai pasliktina.
10. Zirgs bremzē
Šāda situācija nereti ir novērojama bailīgiem, saspringtiem zirgiem – tie rikšo vai lēkšo, līdz vienā brīdī sabremzējas un vai nu metas uz priekšu vai apgriežas apkārt un maina virzienu. Kordotājam ir jāpavirzās vairāk uz zirga aizmugures pusi, lai varētu zirgu vairāk piedzīt uz priekšu. Ir svarīgi ātri reaģēt uz jebkuru zirga kustību un vislabāk mainīt savu pozīciju vēl pirms zirgs ir paspējis sabremzēties vai samesties.
Rakstu sagatavoja Sigita Eitcena pēc St.Georg materiāliem.