Visam savs laiks – ķeramies pie darba! – 2 daļa

Kad zirgs iesildīts, tā ķermenis ir gatavs rādīt klasi. Darba fāzē tiek trenēts daudz kas: muskuļi, izturība, tiek pieslīpēti elementi un lēciena tehnika, bet jāuzmanās – nedrīkst prasīt visu uzreiz un vienā treniņā, bet gan katru dienu izvēlēties kādu vienu lietu, uz ko koncentrēties. Kā vislabāk izmantot darba fāzi?

 Darba fāzē liekamie akcenti krietni atšķiras no tiem, kas dominēja iesildē. „Ja iesildē es atsaucos tikai uz labi zināmām lietām, darba fāzē mērķis var būt un tam būtu jābūt citādākam”, uzsver Andrē Hekers. „Vienīgā problēma, kas man kā jātniekam jāatrisina – man jāizlemj, kurus akcentus es izvēlos likt”.

Hekers uzskata, ka katrā treniņā nevajadzētu atkārtot vienu un to pašu programmu: „Vienu dienu es akcentu lieku uz rikšu darbu, citu dienu vairāk strādāju pie lēkšiem. Reizēm tie ir atsevišķi elementi, ko vēlos uzlabot, citreiz strādāju pie kondīcijas uzlabošanas”.

„Iesildes fāzei un darba fāzei jābūt nodalītām vienai no otras zirgam saprotamā veidā”, uzsver Manfreds Hermanns, un viņa dēls Jans piemetina: „Labākā iespēja ir starp iesildes fāzi un darba fāzi ieturēt soļu pauzi, lai gan ķermenis, gan prāts varētu atgūties”. Muskuļi tādējādi var atbrīvoties, zirgs var nostabilizēt elpošanu. Par to liecina, ja zirgs nolaiž lejup kaklu un ganašas „atveras” soļos, zirgam izstiepjot uz priekšu purnu. „Daži jātnieki saka, ka šādas pauzes ir nelietderīgas, un pēc tam būšot grūti zirgu atkal savākt atpakaļ. Es turpretī uzskatu, ka ne jau pauze pie tā ir vainīga, bet fakts, ka iesildošā fāze nav bijusi gana ilga vai gana produktīva. Nevienam zirgam nevajadzētu pēc īsas soļu pauzes iet sliktāk kā iepriekš!”

„Muskuļus ar enerģiju apgādā aerobās un anaerobās vielmaiņas procesi un norises”, skaidro vetārste Stefanija Martena. Šie abi procesi zirga ķermenī allaž noris vienlaicīgi, lai gan pamatā pārsvaru gūst enerģijas ieguve no apgādes ar skābekli (aerobā). Anaerobās vielmaiņas procesu rezultātā izdalās pienskābe. Ja tās koncentrācija muskuļos ir pārāk augsta, tiek kavēta enzīmu darbība, vielmaiņas process tiek pārtraukts un muskuļi vairs nespēj strādāt ar maksimālu atdevi – tie nogurst un lēnāk reaģē uz impulsiem. Saistībā ar to tiek vairāk noslogotas saites un stiegras. Arī šī iemesla dēļ ir svarīgas īsās soļu pauzes. „Treniņā paužu laikā tiek atjaunotas muskuļos esošās enerģijas rezerves”, apgalvo Štefans Štammers. „Tas, cik garām jābūt pauzēm, ir atkarīgs no zirga kondīcijas. Labi trenēti muskuļi atjaunojas ātrāk kā netrenētie”. Pauzes garumu nosaka arī treniņa impulsu intensitāte – ja muskuļi tika smagāk noslogoti, pauzei pēc tam jābūt ilgākai. Pauze turklāt ne vienmēr nozīmē tikai soļošanu. „Svarīgi ir, kurus muskuļus es pauzes laikā gribu atslābināt”, saka Martena. Labi trenētam iejādes zirgam, kura muskuļi ir noguruši sakopojošo elementu izpildes dēļ, nepieciešamo atelpu var sniegt arī, ļaujot rikšot vai palēkšot ar garu pavadu. Netrenētam zirgam šādā veidā neizdotos gūt cerēto muskuļu reģenerēšanos, jo šāds uzdevums prasītu no viņa vēl papildu piepūli.

Sirds ritms ir viens no rādītajiem, kas pastāsta, cik smaga dotā slodze ir bijusi zirgam. Maksimālas slodzes apstākļos sirds ritms pieaug līdz 200-240 sitieniem minūtē, katra sitiena laikā izpumpējot cauri sirdij 1,7 litrus asiņu. Tas ļauj labāk apgādāt muskuļu šūnas ar skābekli, un līdz ar to notiek efektīvāka enerģijas atjaunošanās. Zirgiem ir vēl viens orgāns, kas slodzes laikā palīdz nogādāt muskuļu šūnās vairāk skābekļa – liesa. „Zirgiem piemīt spēja liesā uzkrāt sarkanos asins ķermenīšus”, zina teikt vetārste Martena. Treniņu laikā, zirgam veicot fizisku slodzi, liesa izdala šos sarkanos asinsķermenīšus. „Tie tad aiztransportē skābekli uz ķermeņa šūnām: jo vairāk pieaug asinsķermenīšu skaits, jo labāk tiek apgādātas šūnas un var aktīvāk noritēt aerobā vielmaiņa”. Darba fāzei tas nozīmē, ka muskuļi un locītavas tiek maksimāli nodarbināti.

Kā jau minējām, darba fāzē no zirga prasa vairāk atdeves. „Tikai darba fāzē ir vieta astoņu metru voltiem un arī sāniskās gaitas ieteicams iesaistīt darbā tikai tad, kad zirgs ir kārtīgi iesildīts, elastīgs un muskuļi izstaipīti”, saka Andrē Hekers.

Zirgiem, kas treniņos nonākuši tālāk, dažādu elementu izpildē tiek vairāk noslogotas locītavas, muskuļi tiek vairāk nodarbināti ar nostādnēm un locīšanu. „Tādā veidā loģiski strukturēts treniņš atspoguļo zirga anatomiskās vajadzības”, uzsver Hekers.

Taču kādi var būt loģiski strukturētas darba fāzes mērķi? Daži iespējamie varianti ir sekojošie:

• Jaunu elementu vai elementu sastāvdaļu apguve, piemēram, soļu puspiruetes, pieņemšanas;

• Komandu noslīpēšana ar mērķi jaunzirgu padarīt jūtīgāku pret izsūtošām vai ieturošām komandām, piemēram, pārejas soļi-rikši, prasot aktīvu pāreju uz rikšiem, pārejas rikši-soļi ar arvien samazinātāku pavadu iedarbību, bet uzsvērtāku jātnieka svara iedarbību;

• Muskulatūras nostiprināšana, piemēram, mainot ātrumu un aktivitāti vienas gaitas ietvaros: darba rikši – sakopoti rikši – pagarināti rikši, vēlāk arī pārejas sakopoti rikši – vidēji rikši vai sakopoti rikši -plaši rikši vai arī pārmaiņas starp jāšanu ar garu pavadu un jāšanu sakopojumā;

• Ģimnasticējošo vingrinājumu izjāšana, piemēram, ar mērķi uzlabot iztaisnošanu, daudzas liektas līnijas, virziena maiņas, plecs, pārmaiņas no iekšējās uz ārējo nostādni abos virzienos;

• Spēka un izturības trenēšana, piemēram, darbs pēc pulksteņa: 3-5 minūtes nepārtrauktu lēkšu abos virzienos, ar izsūtīšanu un saīsināšanu, pēc tam soļu pauze; pēc pulsa atjaunošanās vingrinājums tiek atkārtots. Zirgiem, kas ir lielākā slodzē ir pieļaujamas ilgākas treniņu reprīzes sakopojumā;

• Mērķtiecīgi treniņi: elementu prasīšana noteiktās vietās, piemēram, pie burta A jāsagatavo zirgs pārejai rikši-lēkši, utt.

Cik daudz pārmaiņu treniņos nāk par labu zirgam? Pavērojiet paši sevi un savus līdzjātniekus – cik daudzus voltus pēc kārtas var izjāt? Ir tādi, kas var bez problēmām izpildīt 20 voltus, un nav brīnums, ja zirgs šad un tad pārmaiņas labad sabīstas no manēžas durvīm vai kaut kur aiz gara laika sāk redzēt „spokus”…

Padomājiet, kāda tipa zirgu jājat – lielāka daļa zirgu ar pateicību uztver mainīgus manēžas elementus un prasības, nevis viena elementa ilgstošu drillēšanu. „Pārmaiņas ir ļoti svarīgas, lai rosinātu zirga interesi un koncentrēšanos”, uzsver Andrē Hekers. „Tādēļ katru dienu jāizvēlas kāds viens akcents. Piemēram, pārejas – tās jau nav vienmēr jāizpilda voltā, bet gan serpantīna sākumā vai beigās, serpantīna vidū, uz diagonāles, turklāt ne tikai soļi-rikši vai rikši-soļi, bet arī rikšu vai lēkšu gaitas ietvaros”.

Un tad var uzelpot….

Nobeiguma fāze kalpo tam, lai izpūstu gaisu, atsvīstu un atslābinātos, bet vienlaikus arī tā sagatavo nākamās dienas darbam.

Treniņu allaž ir jābeidz ar atsildīšanās fāzi, ko noslēdz atsoļošanās – tā uzskata vetārste Martena. Tomēr pēc labi izpildīta elementa vai cita darba nevar uzreiz tā nomest pavadas: „Tāpat kā es pakāpeniski sagatavojos darba fāzei, tāpat arī jānobeidz treniņš pakāpeniski, no smagākā uz vieglāko”, iesaka osteopāts Štefans Štammers. Principā atsildīšanās fāze darbojas kā atpakaļ patīta iesildes fāzes filmiņa. „Pēc jaunu elementu trenēšanas vai ilgstoša darba sakopojumā zirgam jādod iespēja noslēgumā atkal izstiepties, uzelpot un visumā no tā pozitīvā sprieguma, kas iegūts darba fāzē, pāriet atslābināšanās fāzē”, apkopo Jans Hermanns. Ideālā variantā zirga muskuļi darba fāzes laikā ir strādājuši ar pilnu atdevi, vai arī ir saspringuši vai savilkušies, jo bijis jāpaveic kas jauns un nepierasts. Kad zirgs pēc darba mierīgi rikšo vai lēkšo vienmērīgā ritmā, pēc tam ir vismaz piecas minūtes jāpasoļo, un tad var noslēgt atsildīšanās fāzi, tā uzskata Stefanija Martena. Tādā veidā ķermenis no lielākās slodzes pakāpeniski tika pārvests uz atslābinājumu. „Būtībā atsildīšanās fāze ir tikpat svarīga kā iesildīšanās”. Šajā fāzē joprojām notiek aktīva vielmaiņa, līdz ar to vielas, kas radušās muskuļos, var labāk no tiem novadīt. Ja zirgu ieliek boksā sasvīdušu, tad atdziest, siltumam iztvaikojot. Tas var novest pie saaukstēšanās, no otras puses arī aukstie muskuļi nespēj reģenerēties. Ar kārtīgu atsoļošanos var arī novērst pēcāku atsvīšanu boksā.

Solārijs – jā vai nē?

Lai zirgs neatdzistu pārāk strauji, daudzi jātnieki savus mīluļus pēc treniņa ievieto zem solārija. „Siltums kā tāds principā vienmēr ir laba lieta. Tas ierosina asinsriti, kas ļauj ātrāk aiztransportēt kaitīgās vielas prom no muskuļu šūnām”, atzīst Martena. Bet te var rasties zināma problēma – solārijā var sasildīt tikai virsējo muskuļu kārtu. Ja šie muskuļi ir kārtīgi apasiņoti, savukārt zemāk esošajiem muskuļiem atliek mazāk asins, līdz ar to kavējās kaitīgo vielu aiztransportēšana no šiem slāņiem.

„Ideālā variantā zirgs treniņā tiek noslogots ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Svarīgi ir sajust to īsto brīdi, kurā jābeidz darba fāze un jāpārved tā uz atsildīšanās fāzi. Tikai tā var izvairīties no stresa un pārslodzes un garantēt noturīgus panākumus treniņos”, Andrē Hekers dalās savos padomos. Atšķirībā no iesildes fāzes, viņš atsildoties tikai īsi un ātri pārbauda zirga reakciju, piemēram, uz kontaktu labajā vai kreisajā pusē. Hekers uzskata, ka pie atsildīšanās fāzes piederas ne tikai soļošana, bet arī 5-7 minūšu ilga atslābināšanās aktīvā kustībā: „Es tad jāju pavisam vienkāršas pārejas, piemēram, rikši-lēkši, palaižu pavadu garumā, nedaudz to atkal uzņemu. Šai fāzei piederas arī plašas, liektas līnijas, ilgāka lēkšošana ar garu kaklu, toties sakopojumam un sarežģītiem elementiem tajā noteikti nav ko meklēt! Es cenšos atsildīšanās fāzi pabeigt tā, kā vēlētos sākt treniņu nākamajā dienā”.

Noslēdzošā soļošanas daļa ir svarīga ne tikai zirgam, bet arī jātniekam, jo arī tam, tāpat kā četrkājainajam partnerim, ir paaugstināts pulss un ir „jāatsvīst”. „Es saviem audzēkņiem iesaku beigās vēl nedaudz pavingrot, pastaipīties, zirgā esot”, iesaka Manfreds Hermanns. Svarīgi ir arī, lai jātnieks un zirgs saglabātu sevi siltumā. „Segu zirgam virsū, pašam jaku – tas ir jāievēro treniņa beigās vēsos laika apstākļos”. Mazāk efektīvi ir pēc veiksmīga darba uzreiz pārvest zirgu un tikai atsoļot, kā bieži iesaka citi treneri: „Labi, nomet pavadas un beidz!”. Hermanns uzskata, ka, lai gan zirgam tā varētu būt sava veida motivācija vai uzslava, no anatomiskā viedokļa tomēr nav ieteicams izlaist atrikšošanos garā pavadā un izstiepšanos treniņa beigās.

Soļu nozīmi gan nevajag pavisam noniecināt – jo ilgāk zirgs pēc darba soļo, jo labāk tas ir ķermenim un muskuļiem. „Muskuļu sāpes rodas šūnu līmenī. Te rodas mikrotraumas muskuļu šķiedru saistaudos”, skaidro osteopāts Štefans Štammers. Šajos plīsumos sakrājas šķidrums, kas noved pie stīvuma un sasprindzinājuma, kas savukārt izraisa sāpes. „Ilga soļošana pēc treniņa veicina vielmaiņas procesus muskuļu šūnās, tas ļauj labāk novadīt šķidrumu no muskuļiem”, apgalvo Stefanija Martena. „Muskuļu sāpes var būt ļoti spēcīgas, līdz ar to zirgi mēdz saudzēt attiecīgās muskuļu grupas. Tā rodas saspringums ķermenī, var pat veidoties rētaudi, kas ilgtermiņā var novest pie muskuļu grupas elastīguma zuduma”.

Rakstu sagatavoja Sigita Eitcena pēc St. Georg materiāliem