Treniņsacensības „Latvijas ardenis”

2014. gada 28. jūnijā, sestdien, Priekules novada Virgas pagasta „Stiebriņos” notika treniņsacensības pajūgu braukšanā. Pasākuma nosaukums „Latvijas ardenis” tādēļ, ka sporta biedrība „Kanu Atvars” organizēja šo pasākumu sadarbībā ar zirgu šķirnes Latvijas ardenis atjaunošanas entuziastu darba grupu Laines Orbidānes vadībā. Pasākuma organizatori cerēja uz šī tipa zirgu īpašnieku lielāku atsaucību. Cerības neattaisnojās un, lai saglabātu kaut kādu treniņa sacensību intrigu, „Stiebriņu” zirgi tika piedāvāti dažādiem braucējiem. Vislielākais pārdzīvojums laikam bija limbažniekam Viesturam Kurmim, kuram bija divi starti ar zirgiem Dopings un Cēzars. Arī vietējai pajūga braucējai Renātei Spirģei nenācās viegli, jo viņa startēja ar divjūgu, kurā bija sajūgta viņas jaunā ponija ķēvīte Veiksme ar sacensību pieredzē bagāto un augumā ievērojami lielāko zirgu Gaiziņš. Tā šie zirgi tiek braukti pagaidām treniņos, jo Gaiziņš ir ļoti mierīgs un nosvērts un ikdienā palīdz tik galā ar mazās ponijķēvītes entuziasmu un temperamentu. Treniņsacensību vislielākais pārsteigums bija Ruslanas Baužes starts ar zirgu Dans. Ar savu nelielo jāšanas pieredzi un tikai vienu pajūgu braukšanas nodarbību, iepriekšējā vakarā Ruslana Bauže korekti izvadot zirgu pa pareizām trajektorijām, ierindojās sacensību kopvērtējumā otrajā vietā aiz Dzintras Blūmas ar zirgu Ricca. Guntim Priedem ar zirgu Gulivers šīs nebija veiksmīgākās sacensības, bet tā jau gadās, ka maršruta sastādītājam pašam nav laika to iemācīties.

Galvenajai tiesnesei Irēnai Gavilovskai ar palīgiem Sintiju Varnovsku un Ilonu Palmu-Trumari bija gana daudz darba, lai objektīvi tiesātu nepieredzējušos dalībniekus, kuri trasē daudz kļūdījās. Pasākums kopumā norisinājās omulīgā un jautrā gaisotnē un noslēgumā visi ļoti atzinīgi novērtēja liepājnieces Intas Vanagas gatavoto zupu, kura tika nodēvēta „Visi ciema bērni”, jo zupas sastāvdaļas bija savestas no visiem „apkārtējiem ciemiem”.

Fotogrāfijā redzamajam Čipam speciālbalva kā tipiskākajam Ardeņu šķirnes pārstāvim netika pasniegta, jo dienas garumā, veidojot šķirnes aprakstu, darba grupa viņam konstatēja vienu ļoti būtisku nepilnību- auguma neatbilstību ☺☺☺

Pasākuma norise Ruslanas Baužes fotogrāfijās attēlota šeit!

Par darba grupas padarīto Laine Orbidāne:

„Domāju, ka arī nelielā skaitā pārstāvētā darba grupa izdarīja būtisku darbu. Pirmkārt, svarīga bija savstarpēja iepazīšanās, mēs bijām pārstāvji no četriem novadiem – Vidzemes, Zemgales un Kurzemes. Tas gan apliecina, ka tālāku darbu ar populāciju apgrūtina apstāklis, ka ardeņu tipam atbilstošie zirgi ir izkaisīti pa visu Latviju, tāpēc nākotnē, plānojot vaislas darbu, atražošanas darbā būs nepieciešama mākslīgā apsēklošana. Pirms saņemt akceptu tālākam darbam un izstrādāt saglabāšanas programmu, ir nepieciešams apzināt Latvijas ardeņu tipam atbilstošus zirgus, no kuriem vēl ir iespējams atražot pēcnācējus un kuru īpašnieki piekrīt iegūt vismaz vienu kumeļu. Diemžēl daudzas no ķēvēm ir gados vecas un tām nekad nav bijuši kumeļi. Pastāv grūtības arī Latvijas ardeņu meklēšanā, jo savulaik daudzi no šiem zirgiem reģistrēti kā Latvijas vietējie, jo nav datu par to izcelsmi. Paldies tiem, kas mums sniedz ziņas par sev zināmiem ardeņiem, – šādā veidā ir atrastas vairākas ķēves reproduktīvajā vecumā. Jebkurā gadījumā galvenais kritērijs ir zirga eksterjers, kas nepārprotami liecina par piederību ardeņu tipam, taču ņemam vērā arī zirga dzimšanas vietu un iespējamo izcelsmi.

Vēl viena būtiska lieta pašā ceļa sākumā – šķirnes apraksts, kura tapšana bija darba grupas pamatuzdevums. Šobrīd „Stiebriņos” tapušais melnraksts ir rūpīgi jāpārskata un jāapkopo.

Esmu saskārusies, ka vairāki ardeņu īpašnieki ir neizpratnē, ko varēs iesākt ar iegūto kumeļu, vai būs iespējams to pārdot. Jau uzreiz pēc sanāksmes es saņēmu ieinteresētu cilvēku vēstules, kas vēlas sev šāda tipa zirgu. Var pat apgalvot, ka pieprasījums ir lielāks nekā vispār iespējams ardeņus atražot tuvāko gadu laikā no esošā dzīvnieku skaita. Bez tam jāatceras, ka Latvijas ardenis ir labdabīgāks un nosvērtāks nekā kaimiņzemē audzētais „lietuvietis”, tāpēc nākotnē jāizvairās no apzinātas šo populāciju sajaukšanas. Kopīgi noskaidrojām arī iespējamos ardeņa izmantošanas virzienus. Daigas Šimkevicas Sams ir izmantojams visos lauksaimniecības darbos, turpretim Kaspara Cukermaņa Milāna tiek trenēta iejādē un pat piedalījusies sacensībās. Sanāksmes dalībnieki dalījās atmiņās arī par sev zināmajiem ardeņiem, kuri savulaik parādīja vienreizēju talantu šķēršļu pārvarēšanā. Arī izmantošanas virzieni nākotnē būs gana universiāli – ar savu labdabīgo raksturu un mierīgumu ardenis ir ideāls jauno jātnieku pamatiemaņu apgūšanai, izmantojams reitterapijai, viegli apmācāms un izmantojams piemājas saimniecības darbu veikšanai un vizināšanai pajūgā, drošs zirgs tūristu izjādēm, taču galvenais trumpis ardenim ir iespaidīgais izskats, kas piesaista uzmanību un padara to par īstu šova zirgu.

Vēlos teikt paldies pasākuma organizatoriem par piedāvājumu tikties „Stiebriņos”! Lai arī neparedzētu apstākļu dēļ neatbrauca neviens no smagā tipa zirgiem, pajūgu braukšanas sacensībām sekojām ar patiesu aizrautību.”

Dzintra Blūma,

pasākuma organizatore,

ZS „Stiebriņi” īpašniece.