Dr. Volfgangs Šulce-Šlepinghofs jau ilgāku laiku cīnās par domāšanas maiņu attiecībā par ērzeļu sertificēšanu. Oldenburgas biedrības vaislas nodaļas vadītājs uzskata, ka Vācijā ir nepareizi noteiktas prioritātes un ērzeļu atlasē pārāk aizraujas ar jaunajiem ērzeļiem. Neesot nekāds brīnums, ka ārzemnieki jau sen ir pārspējuši vācu zirgaudzētājus.
Dr. Volfgangs Šulce-Šlepinghofs nebaidās izteikt savas tēzes atklāti. Ērzeļu skates ilggadējam Oldenburgas biedrības vaislas nodaļas vadītājam sagādā galvassāpes: „Ērzeļu skates audzētājiem jau sen ir aizstājušas ērzeļu darbaspēju pārbaudes. Tūkstošiem tie spiežās manēžās iekšā un tad spriedelē, cik labi tie zina to vai šito ērzeli”. Patiesībā runa esot par labi iestudētu teātri. „Tur nekas nav atstāts nejaušības ziņā”.
Turpretī ērzeļu darbaspēju pārbaudēs tiesneši, vērtētāji un ērzeļu īpašnieki lielākoties atrodas vienatnē. Lai gan tieši te var atlasīt tos vaisliniekus, kas arī zem segliem spēj sevi pierādīt, nevis tikai „trīs minūtes paskriet pārspīlētos rikšos pie disko mūzikas un gaismu šova pavadījuma”.
„Ērzeļu skatēs labāk vērtējas tie ērzeļi, kuri sevi labi parāda brīvībā skrienot un lecot un kuriem ir glītas galvas. Lai gan patiesībā šis vērtējums ir ietekmējams ar dažādiem palīglīdzekļiem. Pieredze rāda, ka šie palīglīdzekļi tikai nosacītā mērā spēj paredzēt vēlākos panākumus sportā – un tas jau ir visas vācu siltasiņu zirgu audzēšanas deklarētais mērķis!” Gala rezultātā šie jaunie ērzeļi dod tieši to, pēc kā paši tika atlasīti: pēcnācējus ar glītām galvām, kas brīvībā glīti kustās. Zirgaudzētājiem tiek ieteikts orientēties pēc pašreizējā tirgus, kas gan dod īslaicīgus panākumus, bet principā nav nekāds ilgnoturīgs koncepts. Ja pircēju neizdodas atrast kumeļa vecumā, tad vēlāk zirgu arī nav viegli pārdot. „Vācija reiz zirgaudzēšanas jomā bija neapstrīdams līderis. Par to varēja pateikties agrāk piekoptajai praksei – stingri atlasīt ērzeļus uz darbaspēju pamata, kas attiecīgi arī veicināja sistēmu, kurā šo ērzeļu pēcnācēji varēja sevi pierādīt sportā. Šie pamati arvien vairāk sāk šķobīties”.
Pretstatā kaimiņu zemēm Vācijā vairs netiekot veikta nekāda selekcija. „Ērzeļu skates kalpo biedrību finansēšanai, nevis stingrai vaislas dzīvnieku atlasei. Katram ir zināms un skaidrs: ja es šodien šo ērzeli nenosertificēšu, tad sertifikācijas maksa nonāks pie nākamās biedrības, kas uz to vien gaida”.
Vai ārzemēs viss ir labāk?
Tas nenozīmē gan, ka Dr. Šulce-Šlepinghofs iesaka darīt visu, kā ārzemēs. „Mums ir atkal spēcīgāk jāuzsver mūsu senākās priekšrocības un stiprās puses”. Šlepinghofs par piemēru min divu veidu statistikas datus. Viens pētījums parāda, cik niecīga ir sakarība (korelācija) starp pamatgaitu novērtējumu jāšus attiecībā pret gaitu novērtējumu brīvībā. Pētījumā tika izvērtēti 2750 Oldenburgas šķirnes ķēvju darbaspēju pārbaužu rezultāti, kuras vienā un tajā pašā vietā vērtēja divas dažādas komisijas, demonstrējot kā brīvībā, tā arī jāšus. Neviena no grupām nezināja iepriekš otras grupas veiktos vērtējumus. Galu galā korelācija sanāca 0.5 – vienkāršāk sakot, ne vairāk kā 50% iespējamība, ka šīs atzīmes sakrīt. Šlepingofs vaicā: „Vai jūs lektu iekšā dīķī, kurā ar 50% iespējamību dzīvo krokodili?”
Dr. Šulce-Šlepinghofs ar lepnumu apliecina, ka pagājušās desmitgades trīs ķēvju elites skates uzvarētājas pašlaik startē starptautiskajā līmenī iejādes disciplīnā, no kurām it īpaši viņš izceļ Weihegold no Don Schufro, Nirnbergas Pils Kausa uzvarētāju. „Līdz ar to pierādās, ka selekcijā ir jāvadās pēc jājamzirgu kritērijiem (jo bez jāšanas pārbaudēm Oldenburgas biedrības ķēvju darbaspēju pārbaudēs neviena no ķēvēm nevar saņemt prēmētos titulus)! Turklāt tik sportiski kā mūsu ķēves, spēj sevi parādīt ne visi ērzeļi!”.
Otrs pētījums pamato Šlepinghofa pesimismu: viena trešdaļa visu Oldenburgas šķirnes iejādes ērzeļu, kas pagājušajā gadā tika izmantoti vaislā, bija divus līdz trīs gadus veci. Tas nozīmē, ka tajā brīdī, kad audzētāji veica savu izvēli, nebija pieejama nekāda informācija par šo zirgu sportiskajiem panākumiem, un trīsgadnieku gadījumā arī nebija nekādu pārbaudītu datu par to jājamību.
10 gados jau norakstāms?
Ērzeļi vecumā līdz 7 gadiem sastādīja 64% no visa vaislas darba apjoma. Kā viņu vecākie pēcnācēji uzvedas zem segliem, šajā brīdī ar nav zināms. Vismaz var zināt, vai ērzelis pats sevi ir pierādījis sportā vai ir parādījis, kāds ir viņa darbaspēju pārbaužu rezultāts. Pamatoti pieņēmumi par šiem tik svarīgajiem datiem ir iespējami tikai, sākot no kādu 10 gadu vecuma. Taču prakse rāda, ka šajā vecumā lecināšanas reitingi krītas. Tikai 5% no izmantotajiem ērzeļiem bija desmit gadus veci, visi vecākie ērzeļi kopā sastādīja 17% no vaislas darba, kas ir mazāk kā tikai četrgadnieku grupa atsevišķi ņemta.
Ārzemēs esot savādāk, apgalvo Dr. Šulce-Šlepinghofs. No Beneluksa valstīm līdz Skandināvijai audzētāji labi zina savus panākumiem bagātākos ērzeļus un labprāt tos mērķtiecīgi izmanto. Tomass Bahs Jensens, jāšanas sporta žurnālists no Dānijas, to var apliecināt: „Vecie ērzeļi vienmēr ir ļoti pieprasīti. Tādi ērzeļi kā Don Schufro vai Michellino arī savos 20 gados „aplec” vairāk kā 100 ķēves gadā. Kad jaunērzelis uzvar ērzeļu pārbaudēs, kā trīsgadniekam viņam tiek labi ja 50 ķēves”. Zirgaudzētāji arī orientējas uz sacensībām – ja ērzelis ar saviem pirmajiem pēcnācējiem labi parāda sevi jāšus un sportiskajā sniegumā, tad viņš tiek izmantots vaislā. „Pašlaik „topā” ir Zack, kuram nu jau ir 10 gadi. Viņš un viņa dēli Sezuan un Zatchmo, kas darbaspēju pārbaudēs ieņēma pirmās vietas, pagājušajā gadā apleca vairāk kā ceturtdaļu dāņu ķēvju”.
Hanoveras biedrībā vaislas nodaļas vadītājs Dr. Verners Šāde ar dažādiem paņēmieniem cīnās pret jauno asiņu dominanci. „Mēs izdodam Hanoveras ērzeļu katalogu ar daudziem datiem par pārmantojamības tendencēm. Tajā zirgaudzētāji var saņemt precīzāku informāciju un mērķtiecīgi atlasīt pārus”. Arī „Grande” balva, kas tiek piešķirta ērzeļiem 10-12 gadu vecumā, kuri tiek atlasīti pēc to vaislas panākumiem no 10-15 kandidātu vidus, ir viens no šādiem paņēmieniem.
Šlepingofs jau sen propagandē sertifikāciju uz jāšanas pārbaužu pamata. „Var vēl padiskutēt par to, kādus kritērijus uzstādīt trīsgadīgajiem zirgiem jāšanas pārbaudēs. Bet nevar būt ne runa par to, ka sertificēt varētu bez jāšanas pārbaudēm! Mūsu jaunos ērzeļus drīkstētu vērtēt tikai paši labākie tiesneši! Tiem ir jābūt padziļinātām zināšanām par starptautiskajiem sporta notikumiem un tendencēm un vienlaikus arī lielai pieredzei darbā ar jaunzirgiem. Tāpat arī mums ir nepieciešams mazāks pārbaužu skaits ar lielākām grupām, lai varētu nodrošināt labāku salīdzināšanu”.
Kādēļ Dr. Šulce-Šlepinghofs neuzstāj uz pārmaiņām? Viņš rausta plecus. Viens nav cīnītājs: viņš apzinās, ka labākajā gadījumā saņems uzslavas un atzinību pašreizējos vācu zirgaudzētāju biedrību konkurences apstākļos, bet ne saimnieciskus panākumus. Viņa plānotais ērzeļu skates modelis: sertifikācija uz jāšanas pārbaudes pamata, kam seko īss testēšanas laiks. „Pamata jājamība, vai zirgs ļaujas jātnieka komandām, vai tas atbrīvojas zem segliem utt. – to visu var noskaidrot arī mazāk kā 30 dienu laikā”. 10-14 dienu pārbaudes, kuras veiksmīgi absolvējot, tiek noteikts ierobežots lecināmo ķēvju skaits – „Tādējādi mēs iebūvētu bioloģisku bremzi, lai jaunie ērzeļi tiktu pie vaislas darba, tikai sākot ar 1. maiju”.
Un kā ar vecajiem ērzeļiem? Tos vajadzētu atbalstīt, saka Dr. Šulce-Šlepinghofs. Integrētās vaislas vērtības diemžēl to neveicina, jo tajās vienlīdzīgās proporcijās tiek ņemti vērā dati no paša ērzeļa darbaspēju pārbaudēm, kā arī viņa pēcnācēju rezultāti no dažādām sacensībām un pārbaudēm, un galu galā arī tiek pierēķināti ērzeļa meitu rezultāti, kas izriet no ķēvju skatēm. Kamēr jaunie ērzeļi šajā ziņā uz papīra izskatās labāk, vecie krietni zaudē. Donnerhall dēls De Niro, kas WBFSH reitingā ieņem pirmo vietu, Vācijā iejādes reitingā pat nav ticis pirmajā desmitniekā. Šlepinghofs uzskata, ka šis piemērs ir sistemātisks: „Protams, De Niro nedod ķēves, kas ekspresīvi skrien pie rokas un smuki izskatās izpušķotā manēžā. Bet viņš ir devis vairāk Lielās Balvas zirgus kā reti kurš cits. Viņam tagad ir jau 21 gads. Mēs zinām, kam jāpievērš uzmanība, atlasot pāri ar viņu. Lūk, tā ir zirgaudzēšana!”.
Dr. Šulce-Šlepinghofu atbalsta arī viņa kolēģis no Holšteinas biedrības – Tomass Nissens. Tādi ērzeļi kā Contender, Caretino un Corrado, pašlaik arī Cassal tika izmantoti vaislā arvien vairāk, jo vecāki tie kļuva. „It īpaši konkūrā tikai tādā vecumā var redzēt, ko ērzeļa pēcnācēji spēj parādīt zem segliem”. Arī Nissens uzskata, ka vislabāk būtu sertificēt trīsgadniekus uz jāšanas pārbaužu pamata tikai rudenī, bet apzinās, ka ērzeļu īpašniekiem tas nozīmētu papildus izmaksas.
Par spīti visam Dr. Šulce-Šlepinghofs ir cerīgs: „To apsolīto zemi mēs nesasniegsim nākamgad, taču, ja tagad negriezīsim stūri apkārt, tad tas vilciens būs aizgājis”.
Kā to dara ārzemēs…
Dānijā (DWB)
Pirmajā marta nedēļas nogalē visi ērzeļi tiek nogādāti uz Herningu. Sertificēšanas procesa gaitā tos novērtē brīvajās kustībās un brīvajā lecienā. Kopš 2013. gada ir ieviesta arī jāšanas spēju pārbaude. Sertificēšanā ir ietverta jāšanas spēju pārbaude Vilhelmsborgā (10 dienas), kuras ietvaros novērtē zirga raksturu, temperamentu un jājamību, nosaka netikumus (kā aušanu, gaisa rīšanu utt.), ko vēlams izskaust. Tikai tad ērzeļus pielaiž pie vaislas darba. Rudenī vai nākamajā pavasarī seko vēl viena 35-dienu pārbaude, kur vismaz vienā disciplīnā (konkūrā vai iejādē) ērzelim ir jāparāda rezultāts, kas pārsniedz 8.0 balles kopumā vai vidēji visām atzīmēm jābūt vismaz 7.75 baļļu vērtībā.
Holandē (KWPN)
Pēc trīsgadnieku sertifikācijas februārī Hertogenbošā aptuveni 70 ērzeļi tiek pielaisti pie ērzeļu darbaspēju pārbaudes, kas notiek 70 dienu ietvaros pavasarī vai 50 dienu ietvaros rudenī. Pārbaužu laikā notiek arī t.s. starppārbaudes, kurās tiek atšķiroti ērzeļi. Viena gada gājumā aptuveni 30 ērzeļi saņem vaislas sertifikātu. Tādējādi ir ērzeļi, kas var lecināt arī 3 gados, bet ne ātrāk kā pirms 1. maija. Pirms ērzeli var neierobežoti izmantot vaislā, tam ir jāiziet vēl papildu pārbaudes, arī sacensībās, kas tiek rīkotas tikai vaislas ērzeļiem.
Beļģijā (BWP)
Sākumā daudzas vecākās zirgaudzētāju organizācijas neņēma beļģus diez cik nopietnā vērā. Beļģijā ērzeļi trīs gadu vecumā tiek pārbaudīti brīvajos lēcienos, kur tiem jāpārvar ievērojami augstumi. Par beļģu skatēm runā, ka tajās maz uzmanības tiek pievērsts eksterjera kļūdām (kas ir otrā pārbaudes fāze), kamēr ērzelis vien labi lec. Trešajā fāzē ērzeļi tiek pārbaudīti kustībā pie rokas un arī jāšus, turklāt tos demonstrē ne tikai pašu jātnieki, bet arī jātnieks no malas, kas nepazīst šo zirgu, iziet pārbaudes maršrutu ar doto ērzeli.
Avots: St. Georg.
Komentāri
12 atbilžu uz “Pietiek reiz ar tiem jaunērzeļiem!”
Izrādās nemaz neesam tik tālu no slavenās Vāczemes: „Ērzeļu skates kalpo biedrību finansēšanai, nevis stingrai vaislas dzīvnieku atlasei. (…)” 😀
Tieshi shonedelj ir erzelu skate Zviedrijaa. Pirmaja diena visi erzeli iziet veterinaro parbaudi un tiek noverteti pec eksterjera. Turpmakais atkarigs no erzela vecuma. Trisgadniekiem gaitas verte zem segliem, bet lec brivajos lecienos (ap 120cm konkura, ap 100cm iejades novirziena erzelus). Konkura erzeliem ir divas dienas lekshana, iejadniekiem – divas dienas verte sniegumu jashus. Shkiet, ka tiesneshi negrib redzet parspiletas gaitas (jo zirdzini ir ljoti jauni – gada sakums tachu), vairak verte elastigumu, virzibu uz priekshu, dabisko lidzsvaru. Cetrgadnieki un piecgadnieki tiek verteti tikai zem segliem, ka ari ar testjatnieku.
Labi pamaacoss raksts . Bet tiem , kuriem vajadzeetu , diez vai izlasiis. Pirms diviem gadiem Dr. Šulcs-Šlepinghofs vadiija seminaaru Burtniekos ( organizeeja LSZAA).
Vel viens moments. Apseklot ar jaunajiem erzeliem maksa krietni letak ka ar vecajiem (un vini biezhak pieejami ar svaigu spermu, nevis saldetu, kas ljoti palielina iespeju, ka keve ari paliks grusna). Tapec nereti izvelas interesejosho erzelu delus. Ari vacieshi vienmer nevar atlauties Desperados vai Cornet Obolensky.
Acīs iekrita 2 citāti no raksta. 1) “viena trešdaļa visu Oldenburgas šķirnes iejādes ērzeļu, kas pagājušajā gadā tika izmantoti vaislā, bija divus līdz trīs gadus veci. ”
Ooooo! Vācijā lecina pat ar DIVgadniekiem?!!! Nez, kā tas notiek? Vaislas ērzeļus taču sertificē 3 gadu vecumā, tad jau sanāk … ‘krūmu” variants Oldenburgas šķirnē… 2)”Par beļģu skatēm runā, ka tajās maz uzmanības tiek pievērsts eksterjera kļūdām (kas ir otrā pārbaudes fāze), kamēr ērzelis vien labi lec.” Vot, vot, es tak tieši to pašu rakstīju – paskatieties Eirosportā konkūru, tur ļooooti daudziem var pamanīt “šķības kājas”, un gaitas, ieejot laukumā un vēlāk maršrutā starp šķēršļiem, ir “cibric, cibric”, ja liktu vērtējumu, nez vai pat 5 balles sanāktu, BET KĀ tie zirgi LEC!!!! Un ne jau 80 cm, bet 160 cm maršrutus bez soda punktiem!
Par otro punktu runājot, kas iekritis Jums acīs – nu, protams, un tas automātiski nozīmē – sertificējam visus, kam bumbas (vienalga kādi kropļi, atvainojos par izteicienu)? Nafig (nenoturējos) kādi noteikumi, prasības, utt! Galvenais lai papīrs saimniekam kabatā! Galvenai – lai tak neviens nemaisās pa kājām un ļauj darīt kā gribas! Bļāviens – sirds sāp redzot, kas ciltsdarbā “sastrādāts” pēdējo pāris desmitgažu laikā. Bet vienalga atrodas bļāvēji. Nu nevar tak “latvietis parastais” bez riešanās. Protasm, ka lec tie kļūdainie, bet ne jau tās eksterjera kļūdas dod tos rezultātus. Apakšā ir rūpīgs selekcijas darbs tieši uz darbaspējām. A kāds, pie velna, pie mums ir selekcijas darbs?!!! Cik daudz ir tādu, kas vispār no tā ko sajēdz?!!! Lūk tādēļ arī esam tai bedrē kurā esam! Ne, lai beigtu citus tik apriet, bet sāktu vienreiz strādāt tā – pa nopietnam!
Ausma, 1)savus audzētos zirgus varat kengāt kā tik jums patik, bet citu audzētos saukt par kropļiem, pat, ja viņiem ir kāda eksterjera kļūda, ir ka minimums nepieklājīgi. 2) zirgi ar eksterjera kļūdām lec ne tikai Beļģijā, bet visā pasaulē, tai skaitā arī Latvijā, un rūpīgu selekcijas darbu var redzēt zirgu pasēs lappusē par izcelsmi 4 paaudzēs. Tas, ka Latvijā likvidēta ciltsdarba inspekcija nenozimē, ka netiek veikts ciltsdarbs. Arī biedrības ciltsdarbu veic visai nosacīti. To, ko kādreiz darija zootehniķis šķirnes fermā vai audzētavā, tagad dara pats ganāmpulka īpašnieks savā ganāmpulkā un neviens cits viņa vietā nestrādā. 3) nejauksim zirgu audzētājus (tie nez vai ir “bedrē”, jo veic ciltsdarbu paši savā ganāmpulkā) ar zirgu pavairotājiem. 4) ērzelu sertifikācijai neredzu jēgu, tieši tāpat kā to neredzu “skatēm”, “reitingiem” un tamlidzīgai “matemātiskai statistikai”. Jēga ir tikai un vienīgi šķirnes zirgu bonitēšanai un zirgu ar bonitējumu E-I izmantošanai vaislā.
Ha, nu beidzot raksts, kas nedaudz līdzinās manām domām.. Nu tas 3 gadīgais ērzelis nav sevi ne pierādījis ar jātnieku, nerunājot par to kādi viņam varētu būt bērni, ja pats vēl ir zaļš un kārtīgi neizaudzis..
Kā vienā senākā diskusijā minēju, ka esmu diezgan neapmierināta ar to ka ērzeļu katalogā ir diezgan interesanti kadri, nu nafig tādus sertificēt? Tas ka viņam smuki papīrīši, bet bērniem bieži mitrumi locītāvās, tas jau sīkums! Manuprāt, tādu vispār pie lecināšanas laist nevar! Vienam ar mitrumiem nekas nebūs, otrs pārvietoties knapi spēs, ies kā salauzts sienāzis.. Ērzeļu sertifikācija, manuprāt, ir rūpīgi jāizvērtē.. Attiecīgi, ja ir bijuši vairāki kumeļi ar būtiskām eksterjera kļūdām un zemiem darbaspēju vērtējumiem, viss pietiek ērzelim vaisloties un sertifikāts jāanulē, nevis jāražo kaut kādi viduvēji dzīvnieki!
Ir erzeli, kam sertifikats ir anulets (teiksim, nepagarinats). Ipashniekiem tas maz uztrauc. Reku, 2013.g. viens no razhigakajiem erzeliem ir Mondeo ar veseliem 10 berniem gada, kuram sertifikats labi sen ka beidzies. Ne jau nu erzelis butu baigi sliktaks ka parejie – vnk uzskatams piemers, kas parada ipashnieku interesi par sertifikata esamibu/ neesamibu. Jo taja zina Rosalindai ir taisniba – ipashnieks pats riske ar 10 (!!!!) kumeliem gadaa, kurus uztur, baro un boksus tira vinsh pats un kas japardod pasham.
Kuraa briidii tika atmesta šķirnes zirgu bonitēšana? Un kapeec?
konkrēti šīs eksemplārs ir no tiem saucamajiem vairotajiem…pieštampāsim tik cik varēsim,bet pēc tam tirgosim pa tik pa cik ņem,neviens tur boksus netīra jo tādu vienkārši nav,dzīvo cauru gadu 24h ārā un saņem platību maksājumus par noganīto zemi katru gadu,pa kvalitāti galvu nelauž…un nebūs mondeo būs maugleo…:(
runā, runā par to zirgaudzēšanu, tad nu redz – kā reiz (iz draugiem.lv) lielisks piemērs zirgaudzēšanas situācijai 😀 citāts: “ar steigu meklēju ērzeli jelgavas rajonā, der arī nesertificēts, bet pēc iespējas ātrāk. piedāvajumus rakstiet.”