7. marts, 2014 | Trenēšana
Tāds lēciens augstumā un platumā var iedvest respektu. Vācu Olimpiskais jātnieks un jāšanas meistars Karstens Huks skaidro, kādēļ okseri ir atšķirīgi no citiem šķēršļiem, kas jāņem vērā, tos pārvarot, un kā profesionāļi ar okseru palīdzību var uzlabot zirga leciena tehniku. Viņš apgalvo: „Problēmas sakne nav okserī, bet gan uzjāšanā uz to! Ja zirga un jātnieka pamata apmācībā viss ir kārtībā, tad principā okseri nerada nekādas problēmas”.
1. UZTICĒŠANĀS UN LĪDZSVARS
Rindas ir panaceja, ar kuras palīdzību iemācīt jauniem zirgiem līdzsvaru un uzticēšanos. Labumu no tām var gūt arī vecāki zirgi.
Tikko kā ir jāpārvar kāds bomītis, kā zirgam, tā jātniekam jāmācās sevi nolīdzsvarot uz līdzenas vietas. Zirgam jāuzķer savs līdzsvars piezemēšanās fāzē. Jātniekam jāizstrādā sajūta, kā zirgs kustās virs šķēršļa, lai viņš neaizsteigtos pirms zirga vai neatpaliktu. Ja jātnieks par ātru iesēžas seglos, viņš pārlieku noslogo zirga muguru un provocē šķēršļa gāšanu ar pakaļkājām. Ja jātnieks izlien uz kakla zirgam lecienā, tad pārlieku noslogo priekškājas. Nolīdzsvarošanās un pielāgošanās zirga kustībām sākas jau pāri vienai kārtiņai, un, jo sarežģītāks, augstāks un platāks kļūst šķērslis, jo garāka kļūst lidojuma fāze. Karstens Huks saviem audzēkņiem iesaka rokas novietot abās kakla pusēs pie krēpēm, tas dod papildus atbalstu.
Ģimnastiskās rindas ir laba iespēja trenēt līdzsvaru un ritma izjūtu. Piemēram, sākot ar vienu kavaletti, aiz kura novieto stāvo šķērsli, pēc viena lēkšu tempa vēl vienu šķērsli, ko sākumā veido kā stāvo, bet vēlāk – kā okseri. Karstens Huks: „Pateicoties priekšējiem šķēršļiem, nonākot pie pēdējā, lēcienam tiek nodrošināts īstais atspēriena punkts. Tas veicina uzticēšanos un pašpārliecību. Okseri jāveido draudzīgā veidolā – sākumā jāsaliek šaurāk, priekšējo kārti zemāk par aizmugurējo. Padoms: jātniekam ir kārtīgi jāiegaumē sajūta, kāda rodas, atrodot pareizo distanci līdz šķērslim. Pēc pāris rindām šī sajūta sāk rasties teju vai automātiski”.
Pakāpeniski okseri var paaugstināt un paplašināt, nepārslogojot ne zirgu, ne jātnieku un neradot tiem bailes!
2. IEMĀCĪTIES LIDOT
Ja zirgs virs šķēršļa neļaujas kārtīgam lidojumam, t.i. „neatveras”, tam var būt dažādi iemesli:
– Vai zirgam trūkst uzticēšanās?
– Vai zirgam nav pietiekami drosmes vai spēka?
– Vai zirgam ir kādas veselības problēmas?
Ja problēma tiešām slēpjas drosmes trūkumā, nav daudz, ko jātnieks varētu darīt, izņemot 1. vingrinājumā aprakstītās metodes, lai veicinātu zirga uzticēšanos. Svarīgi ievērot, lai okseris sākumā būtu šaurs un priekšējā kārts būtu zemāka par aizmugurējo.
Izplatīta jātnieka kļūda ir atlēciena brīdī pārtraukt izsūtīt zirgu. Atspēriena brīdī jātniekam ir jāuzmundrina zirgs ar šenkeli vai pat ar steka pieskārienu. Karstens Huks: „Var gadīties, ka zirgs lec tad plakani un nogāž šķērsli, ja tos pārāk steidzina atspēriena brīdī. Tomēr tas ir mazākais ļaunums. Galvenais, lai zirgs iemācās „vilkt” uz šķērsli”. Tomēr ir galīgi nepareizi zirgu steidzināt vai likt tam ātrāk nesties uz pirmo šķērsli rindā vai sistēmā, lai radītu lielāku impulsu otrā šķēršļa pārvarēšanai. Tādējādi distance starp šķēršļiem paliek mazāka un zirgs pie oksera pienāktu pārāk tuvu, tam nāktos nobremzēt, attiecīgi zustu impulss, kas nepieciešams atspērienam, un zirgam nāktos okseri pārvarēt ar lielām mokām. Ar zirgiem, kam jau tā ir niecīga pašapziņa vai leciena dotības, vienmēr uz šķērsli jāuzjāj tā, lai vēl pēdējā lēkšu tempā pirms šķēršļa tos varētu enerģiski atbalstīt ar izsūtīšanu”.
3. TAISNS OKSERIS
Šis ir paredzēts jau pieredzējušākiem pāriem – ja oksera priekšējā un aizmugurējā kārts ir vienādā augstumā, tas veicina zirga uzmanību, jo tam kļūst grūtāk novērtēt šķērsli. Arī lidojuma fāze pāri šādam taisnam okserim ir savādāka nekā okserim, kura priekšējā kārts ir zemāka. Zirgam ir faktiski jāsarēķina kopā stāvā šķēršļa augstums un oksera platums. Principā tam vajadzētu atsperties nedaudz tālāk, lai lidojuma fāzes augstākais punkts atrastos starp abām oksera kārtīm un nevis virs aizmugurējās kārts, kā tas ir parastajam okserim. Profesionāļi izmanto šādu taisno okseri, lai zirgus padarītu uzmanīgākus, apzināti izvēloties atspēriena punktu tuvāk pie šķēršļa. Zirgam nākas ātri pievilkt priekškājas, lai nenogāztu šķērsli.
Ja priekšējo kārti novietotu augstāk par aizmugurējo, zirgam būtu vēl grūtāk novērtēt šķērsli, un būtu lielāka iespēja nogāzt pirmo oksera kārti. Šāda oksera konstrukcija ir aizliegta.
4. KĻŪDAS UZJĀŠANĀ
Karstens Huks bieži vien jau uzjāšanas brīdī spēj pateikt, vai un kur zirgs nogāzīs kādu oksera elementu. „Ja jātnieks izdara pārāk lielu spiedienu, zirgs visticamāk nogāzīs priekšējo kārti. Ja jātnieks uzjāj ar nepietiekamu impulsu, parasti tiek nogāzta aizmugurējā kārts, jo zirgs nespēj pārvarēt nepieciešamo platumu”. Pēc Huka pieredzes vadoties, izplatītākā kļūda vietējās sacensībās ir priekšējās kārts nogāšana, jo jātnieki pārspīlē ar uzjāšanu uz okseri. Profesionāļu vidū kļūdu proporcijas ir vairāk līdzvērtīgas.
5. PILDĪTS VAI TUKŠS?
Ja šķērslis nav veidots kā tukšs (tikai trīs kārtis), bet gan kā masīvs (ar plāksnēm vai pildītiem elementiem apakšā), zirgi to respektē vairāk. Tie vairāk nobremzē un attiecīgi impulss, ko zirgs attīsta pirmajā lēkšu tempā pēc šķēršļa, ir mazāks. Daudzi zirgi skatās, ja zem šķēršļa tiek novietota krāsaina plāksne. Sacensībās nereti ūdens grāvi atveido ar zilu plēvju palīdzību, tādēļ tādas jāmācās pārvarēt jau mājās!
6. NEBAIDĪTIES NO PAGRIEZIENIEM!
Arī pagriezienos ir jāturpina ritmiski lēkšot, jo tas ir noslēpums, kā bez problēmām pārvarēt platu un augstu okseri, izejot no pagrieziena. Šajā ziņā runa pat nav tik daudz par impulsa radīšanu; lielākoties pietiek ar to, ja pagriezienā uztur ritmu un lēkšu tempu. To var satrenēt mājas treniņos, 10-12 m voltā lēkšojot nevis sakopoti, kā to parasti dara, bet vidējos lēkšos. Ja jātniekam izdodas zirgu šādos lēkšos noturēt volta līnijā, arī maršrutā tam izdosies uzjāt uz šķēršļiem no pagrieziena, vienlaikus neizlaižot zirgu un zaudējot distanci.
Karstena padoms: uzstādiet pilonus, lai labāk ievērotu pareizo trajektoriju liektajā līnijā.
PADOMS: VAIRĀK SPĒKA UN PRIEKA LEKŠANĀ!
Vai zirgs spēj efektīvi pārvarēt okseri, ir arī spēka jautājums. Karstens Huks: „Es nevaru zirgam piedot spēku. Tomēr es varu to tiktāl satrenēt un nostiprināt, lai viņam būtu vieglāk, spēcīgi atsperties tālākam lēcienam”. Beztempa rindas, jāšana kalnup, pārejas tempā – tas viss aktivizē pakaļkāju darbību, padara tās ātrākas un spēcīgākas un atvieglo zirgam lēciena slodzi.
Avots: St. Georg.
domiga Paldies par rakstu. Ļoti pareizi, jau pārbaudīts dzīvē.