Novecošana ir dabisks process, taču tas nav viegls vai īpaši baudāms. Līdzīgi cilvēkiem, arī zirgiem novecojot zūd izturība un lokanība, kā arī ķermeņa spējas pretoties stresam un infekcijām. Aktīvas kustības var kļūt grūtāk paveicamas un mazāk patīkamas, savukārt slimības un ievainojumi var rasties vieglāk un kļūt grūtāk pārvarami.
Taču katrs zirgs noveco citādāk un, lai arī šīs pazīmes var būt acīmredzamas daudzos vecos zirgos, tās var būt neievērojamas citos. „Zinātniskajās aprindās ir definēts, ka novecošanas pazīmes zirga ķermenī var novērot no 20 gadu vecuma.” – apgalvo Dr. Karīna Malinovska, Rutgers universitātes zirgkopības speciāliste un Rutgers universitātes Zirgu zinātniskās izpētes centra direktore. Tomēr, veicot 12 nedēļas garu, uz fizisku vingrinājumu izpildes rezultātiem balstītu pētījumu, kurā bija iesaistīti 25 gadus un vecāki zirgi no izpētes centra ganāmpulka, viņa novēroja pavisam nedaudz novecošanas pazīmju. „Zirgi drūzmējās pie vārtiem, lai ātrāk nokļūtu pie trenažieriem, kas tika izmantoti izpētes veikšanā,” viņa atceras, „Kad pēc vingrinājumu veikšanas izlaidām viņus ganībās, zirgi mētāja dibenus, spārdījās, cēlās pakaļkājās un lēkšoja pa ganībām, astes izslējuši gaisā. Esmu pārliecināta, ka novecojušo locītavu izmantošana uzlaboja viņu labsajūtu.”
Arī Malinovskas pašas pensionētais auļotājs Magic nupat nosvinēja savu divdesmito dzimšanas dienu un joprojām enerģiski piedalās lapsu medībās. „Bet, ja es veiktu viņa kāju rentgenu, man gribētos raudāt,” viņa atzīst. „Neatkarīgi no tā, cik zirgi ir veci, man šķiet, ka mēs palīdzam viņiem visvairāk, ja liekam viņiem kustēties – un turam ārā pēc iespējas ilgāk. Viņi dievina kustības un arī ganībās viņi turpina kustēties. Ja veselīgs vecāka gadagājuma zirgs vienkārši stāv boksā, neko labu tas viņam nesniedz.”
Neskatoties uz to, lai arī cik mundrs jums nešķistu jūsu seniors, novecošanas procesi turpinās, un viņa ikdiena būs pilnvērtīgāka, ja jūs savlaicīgi konstatēsiet to sekas un atbilstoši reaģēsiet.
Datu bāzes izveide
Ja sev un vetārstam viegli pieejamā vietā jau esat novietojis sava zirga vidējos TPE mērījumus (temperatūra, pulss, elpošana) – lieliski! Ja tas vēl nav izdarīts, būtu īstais laiks to paveikt. Iegūstiet vēl pilnīgāku sava zirga veselības ainu, mērījumiem pievienojot informāciju par zirga svaru (to ir iespējams aprēķināt, izmantojot zirgu svara mērlenti vai svara kalkulatoru, un ķermeņa kondīcijas punktu skaitu skalā no 1 līdz 9. Ieteicams zirgu nofotografēt no vairākiem rakursiem un glabāt fotogrāfijas viegli pieejamā vietā.
Ar šīs informācijas palīdzību, tā vietā, lai paļautos tikai uz atmiņu, jūs varēsiet izmantot saglabātos datus un fotogrāfijas, lai novērtētu zirga kondīcijas izmaiņas turpmākajos mēnešos un gados. Lielākā daļa ar novecošanu saistīto ķermeņa izmaiņu notiek pārāk pakāpeniski, lai tās ievērotu, ja redzat zirgu katru dienu. Taču, ja regulāri (piemēram, katra mēneša pirmajā dienā) salīdzināsiet sākotnējos datus un fotogrāfijas ar aktuālo informāciju, būsiet bruņojies ar iespēju ievērot vissīkākās izmaiņas. Konsultējieties ar savu vetārstu par šīm izmaiņām, un viņš varbūt varēs jums palīdzēt palēnināt vai pat novērst atsevišķas negatīvās novecošanas sekas.
Regulāras pārbaudes
Ir ārkārtīgi svarīgi, lai jūsu zirgs-seniors izietu pilnu ikgadējo veterināro pārbaudi – ieskaitot pilnu mutes dobuma un zobu pārbaudi. Pieauguša zirga zobi, kas tiek gan nodeldēti, gan turpina augt, lai kompensētu nodilumu, normālos apstākļos savu funkciju pilda zirga mūža garumā, taču ļoti veciem zirgiem kāds vai vairāki no zobiem var būt tik ļoti nodiluši, ka tie vairs nav stingri nostiprināti smaganās. Vaļīgie zobi traucē gremošanai un izraisa sāpes. Šādi zobi ir jāizrauj un, līdz ar to izraušanu, zirgs jutīsies daudz komfortablāk.
Turpinoties jūsu zirga novecošanai un, jo sevišķi, ja attīstās veselības problēmas, konsultējieties ar vetārstu, vai ir nepieciešamas biežākas veselības pārbaudes. Veterināro pārbaužu starplaikā nekavējieties vetārstam piezvanīt, kad vien rodas kāds jautājums par zirga veselību.
Ja vecam zirgam attīstās veselības traucējumi, kurus var novērst tikai ar ķirurģisku iejaukšanos, nākas uzdot pašsaprotamu, lai arī sarežģītu jautājumu – vai paredzamie rezultāti attaisnos operācijas izmaksas. Kā apgalvo Emija Džonsone, Pensilvānijas Medicīnas un Neiroloģijas universitātes asistējošā profesore un Penn’s New Bolton Center lielo dzīvnieku slimnīcas darbiniece, koliku gadījumā lēmumu var palīdzēt pieņemt jaunākie pētījumi. Viņa citē savas kolēģes, doktores Luīzas Soutvudas 2010.gada pētījumu, kas liecina, ka „vecāki zirgi pēc koliku operācijas noteiktos apstākļos patiesībā atkopjas tik pat labi, cik jauni zirgi. Cilvēki bieži ir piesardzīgi pret izvēli par labu koliku operācijas veikšanai vecākam zirgam, jo viņi pieņem, ka zirgs piedzīvos sarežģītu atkopšanās procesu. Protams, var būt citi apstākļi, kuru dēļ operāciju labāk neveikt, taču pieņēmums, ka veca zirga izveseļošanās prognozes pēc koliku operācijas ir vājas, daudzkārt nav pareizs.”
Svara apsvērumi
Novecojoši zirgi – gluži kā cilvēki – laika gaitā zaudē muskuļu masu un aizstāj to ar taukiem. Tas rada iespējamu problēmu divu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, lielākajai daļai zirgu pēc 20 gadu vecuma ir vismaz neliels artrīts. Liekā svara nešana pastiprina artrīta radīto diskomfortu. „Ja jums pašiem ir liekais svars, jūs zināsiet, ka ceļgali cieš pirmie,” norāda Malinovska, „Tāpēc lielisks iemesls zirga turēšanai labā fiziskā formā, ķermeņa kondīcijas skalas 5 līdz 7 punktu līmenī, ir locītavu pasargāšana.”
Otrkārt, ķermenim novecojot, tas kļūst vairāk rezistents pret insulīnu – hormonu, kas ir atbildīgs par cukura (glikozes) līmeņa kontrolēšanu asinīs, liekot tauku, muskuļu un aknu šūnām uzņemt glikozi un uzglabāt to kā glikogēnu. Samazināta jutība pret insulīnu mazina ķermeņa spējas pārstrādāt glikozi. Šo stāvoklis, kas ir līdzīgs otrā tipa diabētam cilvēkos, veicina pārlieks ķermeņa svars.
Vesela zirga ķermenis reaģē uz fiziskām aktivitātēm, ražojot vairāk hormona kortizola, kas mobilizē glikogēna krājumus, „ražojot vairāk glikozes un apgādājot strādājošos muskuļus, kā rezultātā četrkājainais atlēts var ātri atkopties,” Malinovska paskaidro. „Tas funkcionē arī kā pretiekaisuma līdzeklis.”
Taču pētījumi liecina, ka vecāku zirgu kortizola līmenis pēc fiziskām aktivitātēm vairs nespēj celties tik lielā mērā kā jauniem zirgiem, līdz ar to „vecāks zirgs vairs nav tik ļoti pasargāts pret iekaisumiem un nesaņem tik daudz guvuma no glikoigēna vielmaiņas cikla,” apgalvo Malinovska. Tāpēc zirgiem-senioriem atkopšanās pēc slodzes prasa vairāk laika.
Seniora izturība
Neskatoties uz zirga brīnišķīgo, iedzimto talantu kustēties, aerobā izturība mazinās pēc 20 gadu vecuma sasniegšanas. Maksimālais sirds ritms un katrā sirdspukstā cauri sirdij plūstošo asiņu apjoms sāk samazināties, tāpēc kopējā sirdsdarbības kvalitāte zirgam, kas vecāks par 20 gadiem, ir ievērojami zemāka, nekā jaunākam zirgam.
Šī iemesla dēļ ir jābūt īpaši uzmanīgiem, strādājot ar vecāku zirgu karstā, mitrā laikā. Veca zirga sirdij ir jāstrādā smagāk, un viņa ķermeņa centrālā temperatūra sasniedz 40oC temperatūru ātrāk, nekā tas notiek jaunāku zirgu ķermeņos. Pat ja zirgs pietiekami svīst, viņš nespēs strādāt tik intensīvi, cik agrāk.
Lai nu kā, Rutgers Zinātniskās izpētes centra zinātnieki ir konstatējuši, ka desmit minūtes pēc fiziskās slodzes beigām, vecāka zirga sirds ritms ne ar ko neatšķiras no jauna zirga sirds ritma, un atkopšanās no slodzes norit ļoti ātri kā veca, tā jauna zirga ķermenī. Zirga-seniora sirdsdarbības kvalitāte ir pietiekama, lai karstā laikā nodrošinātu ķermeņa termoregulāciju – šāds zirgs noteikti spēj vienkārši uzturēties karstumā un svīst – taču termoregulācija slodzes apstākļos kļūst apgrūtināta.
Imunitātes jautājums
Pēc 20 gadu vecuma sasniegšanas, zirga spēja pretoties infekcijām un slimībām vairs nav tāda, kā agrāk. Par laimi, seniora risks sastapties ar patogēniem varētu būt samazināts, jo viņš vairs netiek regulāri vests uz sacensībām, nesatiekas ar daudziem nepazīstamiem zirgiem un īslaicīgi neuzturas svešos staļļos. Lai nu kā, uz stalli atvesti jauni zirgi var būt slimību pārnēsātāji. Ir ieteicams izvairīties no svešu zirgu satikšanās ar jūsu senioru gan stallī, gan ganībās, un nekad neizmantojiet svešu zirgu inventāru, piemēram, ūdens spaiņus, jāšanas inventāru vai segas.
Runājot par vakcinēšanu, Malinovska apgalvo, ka vecāki zirgi spēj izveidot antivielas, reaģējot uz vakcīnām pret tādām slimībām kā, piemēram, zirgu gripa, taču imunitāte nenoturas tik ilgu laiku un nav tik spēcīga, kā jaunākos zirgos. Neatbildēts ir jautājums, vai šo imunitātes deficītu var mazināt ar biežākām vai spēcīgākām vakcīnām.
Līdz kamēr zinātnieki spēs uz to atbildēt, Malinovska iesaka vecākus zirgus vakcinēt jau ierastajā režīmā pavasarī, profilaktiskā režīmā vēlā vasarā vai agrā rudenī veicot arī papildvakcīnas pret reģionam raksturīgajām saslimšanām.
Stratēģiska attārpošana
Malinovska iesaka seniorus attārpot pirms tam pārliecinoties, vai tas vispār ir nepieciešams, un tad – kāda tipa parazīti zirgā ir iemitinājušies. -12 grādu temperatūrā ir maz ticams, ka zirgs varētu inficēties ar parazītiem, kas uzturētos uz zāles stiebriem, tāpēc vai ir nepieciešams zirgu attārpot ziemas vidū? Kad zeme ir silta un laikapstākļi ir mitri – jā, attārpošana ir vēlama, taču pirms tam ir jāveic fekāliju analīze, lai pārliecinātos, kādas un cik daudz parazītu olas tajās ir atrodamas, attiecīgi – kādu attārpošanas līdzekli ieteicams lietot.
Komforta līmenis
Pieņemot, ka zirgam-senioram jau ir attīstījies artrīts, tas, kā zirgs kustēsies un kāds būs viņa sniegums ir atkarīgs no tā, cik komfortabli viņam ir izmantot savas locītavas. Lai izvairītos no sāpēm Magic kājās, pirms un pēc medību izjādes Malinovska savam zirgam ievada pa gramam fenilbutazona. Taču lietoti pārliekos daudzumos, nesteroīdi, pretiekaisuma medikamenti var nodarīt ievērojamu kaitējumu kuņģa sieniņām. Tomēr, ja vecam jājamzirgam nepieciešams grams fenilbutazona dienā, lai viņš justos komfortabli, Malinovska iesaka to izmantot.
(Tulkotājas piezīme – Noteikti ir vērts apsvērt dabiskas alternatīvas, kas palīdz izvairīties no artrīta sekām, vienlaikus nekaitējot zirga kuņģa veselībai, piemēram, kurkumu, ingveru, kanēli, ābolu etiķi. Par garšvielām kā veselīgām piedevām pret locītavu problēmām zirga uzturā sīkāk rakstā – https://zirgam.lv/2013/04/08/garsvielas-zirga-uztura/ )
Veterinārārsti mēdz dalīties pieredzē par panākumiem zirgu osteoartrīta ārstēšanā, izmantojot piedevas locītavu veselībai, piemēram, glikozamīnu un hondroitīnu, taču Malinovska brīdina, ka šie produkti nav klīniski pārbaudīti zirgu ārstniecībā, atbilstoši standartiem, kas nepieciešami zāļu atzīšanai par iedarbīgām. Taču viņa piebilst, ka regulāra un viegla slodze dažos gadījumos var mazināt sāpes pati par sevi: „Jau atkal, tas ir iemesls, kāpēc man tik ļoti patīk zirgus turēt ārā, ganībās. Tur viņi atrodas nepārtrauktā kustībā. Kā teikts senā atziņā – ko nelietosi, to zaudēsi!”
Uzturs
Zirgam-senioram atbilstošs uzturs ir atkarīgs no indivīda. Viens no svarīgākajiem apsvērumiem ir viņa zobu stāvoklis, bet otrs – viss pārējais, kas norit viņa ķermenī. Daži zirgi tā arī bez problēmām var turpināt ēst to pašu, ko visu līdzšinējo dzīvi, bet zirgiem ar tendenci uz laminītu var būt nepieciešams uzturs ar zemu cietes un cukura sastāvu. Lai šādu uzturu nodrošinātu pilnībā, var nākties veikt siena analīzes, lai pārliecinātos, vai tajā nav par daudz cukura un cietes.
Ja zirga zobi ir sliktā stāvoklī, tā pirmās pazīmes ir ēdiena košļāšana un izbirdināšana no mutes tā vietā, lai norītu, ēdiena izbiršana pa mutes kaktiņu, lēnāka ēšana un svara zudums par spīti barojošam uzturam. Zirgam, kuru piemeklējusi šāda problēma, ēdienu var nākties pagatavot putras vai pat zupas konsistencē, lai zirgs varētu uzņemt vairāk uzturvielu un lai izvairītos no aizrīšanās riska.
Malinovska uzsver, ka zirgiem, kuru zobi ir labā stāvoklī un kuriem nav raksturīgs liekais svars vai nosliece uz laminītu, labākais uzturs ir ganību zāle. Neatkarīgi no zirga vecuma, nekas nevar aizvietot labs kvalitātes, šķiedrvielām bagātu rupjo barību, taču zirga zobu stāvoklis var noteikt, kāda tipa rupjā barība būs jāizvēlas.
„Veciem zirgiem ar smagām zobu problēmām ir nepieciešama pārtika, kas faktiski ir sakošļāta viņu vietā,” norāda Džeks Īzlijs, profesionāls zirgu zobārsts, „Tāda ir senioriem paredzēto barību konsistence – siens, graudi, minerālvielas un jebkuras citas piedevas, kas zirgam nepieciešamas, smalki samaltas un sapresētas nelielās granulās, kas izšķīst zirga mutē bez nepieciešamības tās sakošļāt. Pareizi barojot, jūs varat ievērojami paildzināt pat tāda zirga mūžu, kura mutē vairs nav palicis neviena zoba.”
Kamēr vien nodrošināsiet savu senioru ar viņam piemērotu uzturu, jums visticamāk nevajadzēs viņu piebarot ar papildus vitamīniem un minerālvielām. Labas kvalitātes rupjā barība un ar piedevām papildinātā gatavā spēkbarība lielākoties satur visu senioram nepieciešamo. Taču, ja zirgs spēkbarību uzņem ierobežotā daudzumā, viņam var būt nepieciešams labas kvalitātes uztura balanseris, lai viņš saņemtu ieteicamo vitamīnu dienas devu – sevišķi, ja siena kvalitāte nav ideāla.
Konsultējieties ar savu vetārstu par labākā uztura plāna sastādīšanu jūsu zirgam. Pievērsiet uzmanību arī zirga pusdienu spainītim – ja tajā bieži redzami ēdiena pārpalikumi, zirga uzturu var nākties mainīt.
Papildus nepieciešams novērot, kā zirgs-seniors uztur ķermeņa svaru un kondīciju ziemas aukstumā vai vasaras karstumā. Vecu zirgu organismiem gan karstums, gan aukstums ir lielāka slodze, nekā jauniem zirgiem. Tāpēc ekstrēmās temperatūrās veca zirga uzturam var būt ieteicams pievienot papildus kalorijas.
Noslēgumā
Pat visveselīgākais seniors nav nemirstīgs. Taču pieredze liecina, ka spēsiet savam senioram sniegt vislabāko iespēju nodzīvot maksimāli ilgu un komfortablu mūžu, ja sekosiet izmaiņām viņa ķermenī, uzturēsiet labas attiecības ar savu vetārstu un pievērsīsiet lielu uzmanību jebkurām pazīmēm, kas liecinātu, ka kaut kas nav kārtībā.
„Ja zirgs vairs nav savā ādā, steigšus mēģiniet saprast, kas nogājis greizi,” iesaka Malinovska, „Zirgi vienmēr pateiks priekšā, kad viņiem vajadzēs jūsu palīdzību.”
Laura Krastiņa
Dabiskās Pieejas komanda
https://www.facebook.com/DabiskaPieejaZirgiem