Atskats uz iejādes sanāksmi Lielbritānijā

Written by

vietnē

2013. gada rudenī Lielbritānijā notika iejādes sanāksme, kurā viens no galvenajiem dalībniekiem un zvaigzne bija Olimpiskais zelta medaļnieks Valegro. Viņa treneris Karls Hesters dalījās noslēpumos, kā šo fantastisko zirgu trenē mājās, lai sasniegtu tādus panākumus sacensībās.

„Mēs viņu daudz nevadājām pa sacensībām, tā kā viņš labprāt izmanto jebkuru iespēju izrādīties. Patiesībā 2013. gadā viņš piedalījās tikai trīs sacensībās, un manuprāt, tas ir viņam gana. Sacensību starpām viņam ir daudz brīvdienu”, tā apgalvo Karls.

Mājās…

Prom no sacensību spožuma Valegro dzīvo gluži normālu dzīvi, strādājot četras dienas nedēļā un divreiz nedēļā dodoties izjādēs ar kādu 70-gadīgu pensionētu iejādes sacensību tiesnesi. Ja tas nav apliecinājums viņa fantastiskajam temperamentam…. „Viņš burtiski klumpačo pa ceļu kā tāds mīlīgs, vecs kleperis garā pavadā”, stāsta Karls. „Patiesībā pēc Eiropas Čempionāta viņš neko citu nedarīja, kā vien gāja apvidū. Mēs nupat viņu sākām atgriezt slodzē, tādēļ viņš ir tik ņiprs, bet es gribu, lai viņš tieši tā arī jūtas – lai nebūtu pārstrādājies līdz nāvei, bet gan baudītu to, ko viņš dara. Lai nonāktu līdz Lielajai Balvai, var paiet pieci līdz seši gadi, un, ja jūs kārtīgi rūpējaties par saviem zirgiem, tad cerams, jūs sagaida vēl kādi septiņi, astoņi gadi sacensību laukumā, un šo gadu laikā zirgam ir jāpaliek tikai labākam”.

Tomēr nav saprātīgi gaidīt, ka šāda līmeņa zirgs arī ikdienā strādā tādā pašā līmenī dienu no dienas. „Lielās Balvas programma ir ļoti sarežģīta un smaga”, saka Karls un, lai arī Valegro ir īsts darba rūķis, strādāt viņu sešas dienas nedēļā nozīmētu milzīgu fizisko slodzi. Tādēļ Šarlotei (Valegro jātniecei) ir dažādi vingrinājumi, lai uzturētu zirgu formā.

1. vingrinājums – kontrole stūros

Lai zirgs varētu izpildīt Lielās Balvas prasības, tam ir jābūt ne tikai fiziski labā kondīcijā, bet arī psiholoģiski sagatavotam. Tas var novest pie situācijas, kad zirgs sāk paredzēt shēmā iekļautos elementus, pat kaut ko tik vienkāršu kā stūra izjāšanu.

„Stūris ir pati svarīgākā laukuma vieta”, skaidro Karls, „jo it viss sākas no stūra. Ja jūs to izjājat slikti, elementi pēc tā arī nebūs labā kvalitātē. Tādēļ tā vietā, lai ļautu zirgam vienkārši izstūrēt cauri stūrim, jums ir jāmāk izjāt to ap stūri, rosinot zirgu aplocīties ap iekšējo kāju. Mēs izmantojam vienkāršu vingrinājumu, kuru var izmēģināt ar jebkuru zirgu – jājiet gar laukuma garo sienu, bet neļaujiet zirgam pagriezties stūrī. Tā vietā apturiet zirgu pirms stūra un lieciet tam stāvēt, līdz pagriežat to pretējā virzienā un atkārtojiet vingrinājumu nākamajā stūrī. Galu galā tādā veidā konstatēsiet, ka zirgs ir palicis vieglāk jājams”.

Padoms: Kā apstādināt zirgu?

Apstādināšana prasa tikpat lielu precizitāti un kontroli kā stūra izjāšana. „Ja nevarat apstādināt zirgu vienādi uz visām kājām, tad neesat pievērsuši pietiekamu uzmanību pamatlietām. Es esmu fanātiķis attiecībā uz vienādu apstāšanos, un, ikreiz apstājoties, zirgam ir jāstājas uz visām kājām vienādi. Mājās mums ir paveicies, ka varam trenēties pie spoguļiem un vienmēr blakus ir kāds, kas paskatās, bet, ja jājat vienatnē, tad jāiemācās sajust, kad zirgs ir nostājies vienādi un kad nē.


Protams, ir vieglāk noteikt priekškāju stāvokli, jo pleci ir jūsu priekšā un jūs varat palūkoties lejup. Ar pakaļkājām ir grūtāk: ja apstāšanās brīdī jums šķiet, ka sēžat vairāk pa kreisi, tas ir tāpēc, ka zirga kreisā puse ir izstieptāka, jo viņš ir atšāvis kreiso pakaļkāju, un otrādāk, ja tas attiecas uz labo pusi”.

2. vingrinājums – perfektas gaitas

Kad runa iet par gaitām, Valegro augstās atzīmes ir izskaidrojamas daļēji ar to, ka viņam ļoti vienmērīgi kustas kā priekškājas, tā pakaļkājas. „Kad viņš rikšo, jūs neredzat tikai milzīgus vēzienus ar priekškājām, bet pakaļkājas tām arī tiek līdzi”, skaidro Karls. „Jūs tāpat redzat, kā lēkšos viņš pastiepjas zem sava smaguma centra”.

„Viena lieta, ko man vienmēr ir bijis grūti saprast, ir – par ko faktiski ieliek 10 plašajos lēkšos. Plašajos rikšos atšķirība ir skaidri redzama, bet ar plašajiem lēkšiem runa jau neiet par to, lai ātrāk tiktu otrā manēžas galā, bet par tā saucamo „palēcienu” lēkšos. Ja mēs paņemtu kādu bildi ar Valegro plašajos lēkšos, tad redzētu, cik augstu kustas viņa pakaļkājas un kā palielinās šī amplitūda, lai gan ritms paliek tāds pats”.

Iegādājoties zirgu, jums ir jānovērtē lēkši abos virzienos, jo nereti zirgiem labāk padodas tie uz vienu pusi, bet sliktāk uz otru. „Valegro allaž ir bijis ļoti vienmērīgs uz abām pusēm, bet parasti zirgiem ir grūtāk ieliekties uz kreiso pusi, bet vieglāk – uz labo pusi. Tādēļ reizēm liekas, ka uz labo pusi jūs sēžat kā uz elastīga banāna, bet uz kreiso pusi nākas vairāk locīt, neaizmirstot saglabāt kontaktu ar ārējo pavadu”.

3. Vingrinājums – taisnie risinājumi

Vēl kāds vingrinājums, ko Karls daudz izmanto ar saviem zirgiem ir pieņemšana ar pretējo nostādni, īpaši lēkšos. „Manuprāt, tas ir labs atbrīvojošais vingrinājums, kurš neprasa lielu sakopojumu, bet veicina zirgā virzību uz priekšu”.

Tāpat kā cilvēki, arī zirgi lielākoties ir vienpusēji, bet tiem piemīt arī dabisks šķībums. „Pieņemšana ar pretējo nostādni toties veicina zirga iztaisnošanu”, piemetina Karls. Vienkārši sakot, tas nozīmē, ka jājot zirga galva un krūtis atrodas viņa pakaļkāju priekšā, un pakaļkājas seko priekškājām. Iztaisnošana ir būtiska zirgam, lai tas varētu svaru nest abās pusēs vienmērīgi, un to var uzlabot ar pieņemšanu ar pretējo nostādni rikšos un lēkšos.

Iztaisnošanas attīstīšana ir ilgstošs process. „Tas ir mūža darbs – iztaisnot zirgu. Skatoties uz Šarloti, ir redzams, ka viņai ir vienmērīgs kontakts abās pavadās, un Valegro galva atrodas viņa krūšu priekšā. Jājot pa viduslīniju, viņa neloka zirga galvu pa labi vai pa kreisi, lai iztaisnotu to, viņa jāj zirgu uz priekšu no abām gūžām un cauri rokai priekšā, abas kājas turot pie vēderjostas”.

4. vingrinājums – soļu pārejas

Soļi ir svarīga sastāvdaļa jebkurā iejādes shēmā, bet bieži vien tiek atstāti novārtā. „Veicot pāreju uz soļiem, Šarlote pārliecinās, ka lejupejošā pāreja notiek, zirgam nosēžoties uz pakaļkājām – ka viņa jāj Valegro pārejā uz augšu, vairāk svara noliekot uz pakaļkājām, paceļot augšup plecus un skaustu. Šāda uzmanības pievēršana sīkumiem ir ļoti būtiska, ja vēlaties nonākt sporta reitingu augšgalā”.

„Kad Valegro bija jauns, viņš bija diezgan stampājoši soļi, bet ar laiku tie ir uzlabojušies, kas tikai pierāda, ka gaitas var uzlabot, zirgam paliekot spēcīgākam un attīstoties. Tāpēc, lai uzlabotu zirga soļus, domājiet, it kā stumtu viņa galvu prom no krūtīm ar rokām, kuras ir elastīgas un atbrīvotas no elkoņa, jo mēs gribam panākt to, lai „rāmis” būtu pēc iespējas garāks. Ja pielietosiet vairāk kājas, īpaši jūtīgiem zirgiem, varat radīt vairāk „palēciena”, liekot zirgam augstāk cilāt kājas un attiecīgi saīsinot rāmi”.

„Lai gan Valegro par soļiem diez vai kādreiz saņems 10, tie ir vērtējami ar labu 7,5, jo viņa pakaļkājas iet pēdu pāri priekškāju nospiedumiem, un tas ir krietni uzlabojies, pateicoties jāšanai kalnup un lejup, un mācot viņam izmantot savu kaklu”.

5. vingrinājums – stiepšanās

Izstiept zirga ķermeņa virsējo līniju ir svarīgi treniņu progresam. „Bet nedariet to tikai vienas manēžas sienas garumā. Jājiet un stiepiet tik ilgi, kamēr zirgs ir pilnībā atbrīvojies un „mīksts”, līdz varat just vieglu pavadu kontaktu. Atcerieties – jo vieglākas pavadas, jo mīkstāka mute!”

„Tāds zirgs kā Valegro ir dzimis šādam uzdevumam. Pat tipinot rikšos ar izstieptu kaklu, viņa pakaļkāju aktivitāte nekad nemainās un ritms paliek vienāds. Tomēr pagāja ilgs laiks, līdz viņš iemācījās tik labi stiepties, jo viņš ir kompakts zirgs, un zirgam ar īsu muguru stiepties lejup var būt grūti – tāpat kā ir grūti sakopot garu zirgu. Bet, lai Valegro būtu elastīgs un atbrīvots, mums ir viņš jāstiepj”.

„Dažiem zirgiem var būt ir vajadzīgais temperaments, lai tiktu līdz Lielajai Balvai, bet tiem nav pakaļkāju aktivitātes, un to nevar panākt katram zirgam. Valegro ir abi šie faktori, un viņa temperaments ir ideāli piemērots darbam – pietiekami entuziastisks par darbu, bet, kad viņš ir izstaipīts, un jūs papliķējat viņam pa kaklu, viņš mierīgi pāries soļos, un jebkāds saspringums, kas sākumā bijis, pazudīs”.

Noslēgumā – fantastiskais vieglums

Valegro demonstrācijās tiek jāts parastajos iemauktos un ar trenzi, jo Karls uzskata, ka ir svarīgi vingrinājumus atstrādāt uz parastās trenzes, nevar visu laiku jāt ar lauzni. „Ja zirgs nav gana labs mutē ar lauzni, tad nebūs arī gana labs ar trenzi. Tādēļ mēs Valegro trenējam ar trenzi, lai viņš sevi nestu pats, pavadām esot tik vieglām, ka tās teju vai karājas”.

„Mūsdienu iejāde ir kļuvusi vieglāka. Runa vairs nav par saspringumu, bet par izteiksmīgām kustībām un spēju zirgam pašam sevi nest līdzsvarā. Ja jūs saīsināsiet zirga kaklu – vai nu tādēļ, ka turēsieties pavadās, lai paši nezaudētu līdzsvaru, vai tāpēc, ka zirgs par daudz velk, tad viņš zaudēs līdzsvaru caur galvu un kaklu. Šādos gadījumos palīdz daudz pārejas”.

„Turklāt, ja jāsiet ar stingru roku, savelkot trenzi pret zirga mutes kaktiņiem, tā kļūs sausa un mirusi. Daži zirgi piedzimst ar „betona” mutēm, kamēr citi nemaz negrib pieskarties trenzei, kamēr ir jauni, un tieši tos ir grūtāk trenēt, jo viņus ir jāiemāca paņemt kontaktu. Galu galā tomēr tas ir jātnieka uzdevums – uzlabot kontaktu”.

„Valegro bija no tiem, kas piedzimuši ar betona muti, tādēļ mums nācās viņam iemācīt neturēties trenzē, bet gan atlaist to, un attīstīt mīkstu muti”.

Avots: Horse & Rider

Komentāri

Viena atbilde uz “Atskats uz iejādes sanāksmi Lielbritānijā”

  1. Laura tēls
    Laura

    Pozitīvs un noderīgs raksts! Paldies!