Ziemas lekšanas darbs manēžā – rindas

Ārā auksts un pamats „sabojājies”, manēžā viss vienmēr izskatās vienādi un apnicīgi – kā izklaidēt sevi un zirgu treniņos? Vācu konkūriste Milēna Didrihsmeijere iesaka – lekt rindas!

Kā jauniem, tā vecākiem, kā konkūra, tā iejādes zirgiem – ģimnastiskās rindas ir piemērotas ikvienam zirgam. To efekts ir ļoti dažāds, skaidro Milēna: „Rindas palīdz zirgam labāk atrast savu ritmu, jo atliek tikai pareizi trāpīt uz pirmo šķērsli, un visi nākamie arī parasti seko labā distancē. Tāpat arī tiek trenēts reakcijas ātrums un spēks”. Arī jauniem un nepieredzējušiem zirgiem rindas ir labs treniņu veids, tomēr tos ir jāpieradina pie uzdevumiem lēnām un pakāpeniski, sākot ar vienkāršākām rindām, lai zirgs gūtu pieredzi, un tad pakāpeniski kāpinot sarežģītības pakāpi. Rindas ir noderīgas arī pašiem jātniekiem – tās attīsta līdzsvaru, kustības izjūtu, izveicību un apķērību lekšanā. Jātniekam viegli jāsēž seglos, jāvirzās līdzi zirga kustībai, bet nevienā brīdī jātnieks nedrīkst smagi un dziļi iesēsties seglos.

Didrihsmeijere izvēlējās piecus rindu veidus, kas ieteicami ikvienos treniņos atkarībā no mērķiem.

Noteikumi:

– Jo augstāki šķēršļi, jo platākiem jābūt attālumiem.

– Mazus šķērslīšus var pārlekt arī jaunzirgi.

– Fantāzijai robežu nav!

1. KLASISKAIS

Kā pirmo Milēna iesaka rindu no trim krustiņiem bez tempa pa vidu, pirms un aiz rindas ir novietotas pa vienai kārtiņai uz zemes. Priekšējā kārtiņa palīdz atrast pareizo ritmu, aizmugurējā novērš to, ka zirgs veic pārāk plašu lēkšu tempu un piezemējas par tālu aiz šķēršļa. „Tas ir īpaši lietderīgi jaunzirgiem”, saka Milēna. Šādas rindas palīdz labi attīstīt zirga pakaļkāju muskulatūru, jo prasa no zirga ātru atsperšanos. Krustiņus var pārbūvēt par stāvajiem un pacelt augstāk. Jo augstāki kļūst šķēršļi, jo ātrāk zirgam jāatsperas un jo grūtāks kļūst uzdevums. Tā kā zirgam šajā vingrinājumā ir jāreaģē ļoti izveicīgi, tiek trenēts arī tā reakcijas ātrums. Iespējama problēma: „Daži zirgi pārāk ātri piezemē pakaļkājas šādās rindās, jo skatās jau uz nākamo šķērsli. Lai zirgi nesavainotos, kārtiņas stāvajiem šķēršļiem allaž jāliek uz turētāja malas, lai tās vieglāk krīt. Karstasinīgiem zirgiem šādas rindas palīdz nedaudz piebremzēties.

Attālums starp trim šķēršļiem ir 3-3,20 metri. Kārtiņa pirms pirmā šķēršļa atrodas 2,50 m attālumā, bet aiz pēdējā šķēršļa – 3-3,50 m attālumā. Ponijiem šos attālumus jāsamazina par 0,5 m.

2. RITMA TRENĒŠANAI

Šī rinda sastāv no trīs stāvajiem šķēršļiem, kuru starpā ir pa vienam lēkšu tempam. Tas palīdz zirgiem īpaši labi atrast savu ritmu, tā skaidro Milēna. Tā kā zirgam ir vienkāršāk veikt lēkšu tempu pa vidu, nekā lekt bez tempa kā iepriekšējā rindā, tad otrais variants ir noderīgāks zirga līdzsvara veicināšanai, jo zirgam nenākas tik ātri atsperties. Kārtiņas tiek novietotas ne tikai pirms un aiz rindas, bet arī starp šķēršļiem. Tā kā šādā veidā tiek priekšā pateikts lēkšu tempa platums, zirgam ir vieglāk atrast savu ritmu un līdzsvaru, it īpaši tas palīdz jauniem un nepieredzējušiem zirgiem. „Jaunzirgi bieži vien šādās sistēmās ielec platāk, citreiz tuvāk. Rinda ar lēkšu kārtiņām pa vidu palīdz atrisināt šo problēmu”.

Attālumi starp šķēršļiem – 6,40 m, pēc 3,2 m uz zemes novietota kārtiņa. Starp abiem pēdējiem šķēršļiem attālums ir lielāks- 7 m, kārtiņa pēc 3,50 m, jo zirgi jau ir uzņēmuši impulsu rindā.

3. SĀKUMĀ SPĒKS UN ĀTRUMS, VĒLĀK ENERĢIJA

Trešo rindu Milēna veido kā sajaukumu no abām pirmajām rindām – sākumā atrodas divi krustiņi bez tempa pa vidu, pēc tam ar viena lēkšu tempa atstatumu ir novietots stāvais šķērslis, un pēc tam tieši tādā pašā attālumā – okseris. Pirmie krustiņi veicina zirga spēku un reakcijas ātrumu. Viens lēkšu temps pa vidu ļauj tam attīstīt pietiekamu enerģiju un impulsu, lai pārlektu noslēdzošo rindas šķērsli. „Pēdējo okseri zirgiem jālec vairāk platumā. Jaunzirgi nereti vidējo šķērsli lec sliktāk”. Rindas sākumā skatiens jāvirza nevis uz stāvo šķērsli, bet tieši uz pēdējo rindas elementu – okseri, tas ļauj izvairīties no stāvā šķēršļa gāšanas. Ja zirgs rindas daļā ar vienu lēkšu tempu pa vidu sāk ieskrieties, Milēna iesaka uz oksera priekšējās kārts ar divām papildus kārtīm izveidot V burta konstrukciju: „Tas piebremzē zirgus un tie automātiski lec šķērslim pa vidu”. Jāuzmanās, lai V burtu veidojošās kārtiņas nebūtu noliktas pilnībā uz šķēršļa kārtas, bet gan tikai to malas. Milēna arī brīdina: zirgi, kas ar šādu konstrukciju nav pazīstami, bieži vien mēdz pirmajās reizēs no tās sabīties.

Attālumi: starp krustiņiem 3 m, pēc 3,20-3,50 m atrodas kārtiņa uz zemes, pēc tikpat liela attāluma seko stāvais šķērslis. Starp stāvo un okseri kārtiņa uz zemes atrodas aptuveni 3,60m atstatumā.

4. REAKCIJAS TRENĒŠANAI

Šādā rindā zirgam nākas reaģēt gluži pretēji kā trešajā. Vispirms tiek novietots stāvais šķērslis, tam seko pēc viena lēkšu tempa vēl divi stāvie bez tempa pa vidu. Milēna skaidro, ka zirgam ir grūtāk vispirms veikt lēkšu tempu starp šķēršļiem un tad nonākt pie beztempa rindas daļas. Vispirms zirgam jāatrod savs ritms, ko palīdz izdarīt lēkšu temps starp pirmajiem šķēršļiem. Tālāk zirgam ir jāsaīsinās, jo beztempa rindas daļā no zirga tiek prasīts spēks un ātra reakcija. Rindas beigās 6,50-7 m attālumā atrodas kavaletti. „Tas palīdz zirgiem apzinātāk veikt pēdējo lēkšu tempu pēc rindas”.

Attālumi: starp pirmajiem stāvajiem ir 6,40 m, pēc 3,20 m uz zemes ir kārtiņa. Starp beztempa stāvajiem ir 3 m.

5. ĻAUJIETIES LIDOJUMAM!

Pēdējā rinda no zirga prasa visvairāk. Sākumā novietoti divi krustiņi bez tempa starpā, tiem seko divi okseri ar vienu lēkša tempu starpā. Starp bokseriem novietots kavaletti, kas sagatavo un pievērš uzmanību nākamajam lēkšu tempam. Sākumā zirgam nepieciešams spēks, vēlāk – impulss. Parasti dubultās okseru sistēmas atrodas divu lēkšu tempu attālumā, bet šajā gadījumā bokserus šķir tikai viens temps. Zirgiem nākas spēcīgi atsperties ar pakaļkājām, līdz ar to tie iemācās pietiekami lekt platumā.

Attālumi: Starp krustiņiem ir 3 m, okseri atrodas 7-7,40 m attālumā viens no otra. Kavaletti atrodas 3,50-3,70 m no pirmā oksera.

Avots: St. Georg