Uta Grēfa: Sals nav šķērslis!

Sportistiem bieži vien liekas nereāli – kā optimāli trenēties ziemā tiem, kam nav manēžas? Tomēr vācu iejādniece Uta Grēfa pierāda, ka tas ir iespējams – savus starptautiskā līmeņa iejādes zirgus Damon Jerome un Le Noir viņa turpina trenēt visu ziemu ārā un labprāt dalās padomos, kā to organizēt citiem.

Ārā ir mīnus divi grādi. Ganības ap Grēfas stalli klāj balta sega, zeme sasalusi. Tik un tā 30 staļļa zirgi ganās lielajās ganībās, un āra laukumā lēkšo kāds rudulis. Uta Grēfa trenējas ar Damon Jerome, lai sagatavotos Nirnbergas Pils kausa sacensībām, kas bija paredzētas uz decembra vidu Frankfurtes Festhallē. Liela, moderna manēža nekur nav manāma. Grēfa galīgi nav pārspīlējusi ar savas grāmatas „Nokasi dubļu kārtu un dodies jāt Lielo Balvu” nosaukumu. Iejāde te netiek jāta ar samta cimdiem, bet zirgiem patīk.

Kad Grēfa pirmo reizi ziemā sastapās kādā seminārā ar kādreizējo Vācijas nacionālās komandas treneri Holgeru Šmeceru, tas viņai jautāja: „Jūs vēl joprojām jājat ārā? Ko tad jūs darāt, ja līst vai ir auksts?”. Grēfas atbilde: „Ja līst, tad es uzvelku cepuri ar nagu, un, ja ir auksts, tad uzvelku lieku jaku virsū”.

Principā ikviens jātnieks, kurš seko viņas piemēram, var rast daudz pozitīvā arī no jāšanas ziemā. Daudzos staļļos manēžā vakaros ir pilns, jo strādājošie un skolnieku var jāt tikai pēc darba vai mācību laika. Ja 20×40 vai labākajā gadījumā 20×60 m lielā platībā pārvietojas kādi desmit jātnieki, par kādu normālu jāšanu vairs var būt runa? Ja pamats ir labs, āra laukumu var izmantot arī ziemā. „Esmu droša, ka mani zirgi ir pozitīvā ziņā norūdīti”, smejas Grēfa.

1. Kontinuitāte

Daudziem zirgu īpašniekiem pat prātā nenāktu zirgu vest ārā pa sasalušu zemi. Stallī kā Damokla zobens jaušamas bailes par zirga satraumēšanās risku, jo neviens jau negrib noskatīties, kā viņa mīlulis cīnās par līdzsvaru uz apledojuša pamata kā tāds Bembijs no filmas. Tomēr viss ir kontinuitātes jautājums. „Protams, ka zirgs, kurš ziemā reti kad tiek svaigā gaisā, būs jautrs, ātri vien no visa baidīsies un satrauksies. Tad kļūst bīstami”, stāsta Štefans Šneiders, Grēfas dzīvesbiedrs. No pieredzes viņš zina teikt, ka traumu risks samazinās, ja zirgs no sākuma ir pieradis ziemā iet ārā. „Mūsu zirgi iet ganībās un aplokos arī sala laikā. Arī uz sasalušas zemes, kaut tā būtu nelīdzena un kukuržņos, nekad mums nekas slikts nav noticis. Kad zirgi no rīta dodas ārā, neviens neauļo kā nenormāls apkārt. Viņi ir iemācījušies domāt līdzi un ļoti uzmanīgi pārvietojas pa sasalušo zemi”. Jaunpienācējus sākumā ved pie rokas uz sasaluša pamata, lai tie pierod. Tad pakāpeniski tie iet ganības uz pāris stundām un pēc kāda laika tiek integrēti barā. Lai gan Grēfa atzīst, ka vienatnē zirgiem ir lielāka tieksme plosīties nekā, barā esot. Baru veidojot, viņa iesaka nodalīt ķēves un kastrātus. Mazākās grupās jāuzmanās, lai tajā būtu pāra zirgu skaits, lai neviens netiktu izstumts. Viņas stallī barā kopā ganās 30 kastrāti, tur katram ir savs draugs.

2. Komplektācija

Grēfa „ziedoja” vienu no ziemas ganībām – zirgi tajā var atrasties arī, kad ir dubļi. „Kad sasalst, tad zirgi dodas ganībās, kur vēl ir zāle”. Tik daudz vietas ir ne katrā stallī pieejams, tomēr jāmēģina izmantot pēc iespējas ziemas aploki. Jo vairāk svaiga gaisa un kustību iespēju ir zirgiem, jo mazāk rodas problēmas ar to jāšanu ārā. „Vispārīgi ir svarīgi, lai zirgi varētu apmierināt savu vēlmi kustēties. Bieži vien bailīgs, aukstumā „jautrs” zirgi rodas no tā, ka trūkst iespēju izkustēties brīvi. Nepietiek ar to, ka zirgs vakarā pusstundu pasoļo pie rokas”. Grēfas stallī ziemas periodā tiek mainīts barošanas režīms – vasarā zirgiem dod tikai zāli, bet ziemā sienu. Papildus aukstajos mēnešos zirgi saņem vitamīnu devu burkānu un eļļas veidā.

Pēc skujamās mašīnas Grēfa ķeras tikai tad, ja zirgus paredzēts rādīt sacensībās apsildāmās manēžās. „Pārējos mēs neskujam. Tad viņi var doties ganībās pa dienu arī bez segas”. Nakts laikā visiem zirgiem tiek liktas staļļa segas, bet skūtie paliek „iepakoti” arī pa dienu, bet jāšanas laikā tiem tiek likta t.s. „nieru” sega, lai aizsargātu muguras jūtīgās daļas. „Pēc jāšanas uzlieku atsoļojamo segu ar augsto kaklu”.

3. Pamats

„Labāk labs pamats, nekā manēžas jumts” – tā skan Grēfas devīze. Par spīti saņemtajai būvatļaujai, viņai vēl nav lielas manēžas. Tā vietā viņa ir ieguldījusi naudu visa gada laikā jājamā laukuma pamatā, kas sastāv no tekstilmateriālu gabaliņiem, bez smilšu piejaukuma. Šāds pamats nesasalst, un tikai, kad uzkrīt sniegs, tad tekstila gabaliņi mēdz saķerties. „Labs pamats ir ļoti svarīgs jāšanai”, viņa piekrīt. Kam ir smilšu laukumi, jāparūpējas, lai pirms sala tie tiktu vēlreiz nolīdzināti. Bieži vien uz šāda laukuma tad var jāt vismaz soļos.

4. Iesilde

No rīta Grēfas zirgi bieži vien dodas uz soļojamo mašīnu. Tomēr viņa uzsver, cik svarīgi ir jāšanas sākumā nesteigties: „Aukstumā zirgiem ir nepieciešams ilgāks laiks, lai iesildītos”. Kurš pārāk agri sāk ar rikšiem un lēkšiem, riskē ar nevajadzīgām traumām. „Ja lielā aukstumā zirgi negrib tā īsti atbrīvoties, tad tajā dienā vajadzētu jāt tikai tā pa vieglo. Nav nekādas jēgas par varītēm kaut ko pierādīt un panākt”. Ja kāds zirgs ziemā tomēr aiz pārliekas enerģijas vēlas āžoties, Grēfa uzskata, ka var droši pirms jāšanas zirgu izkordot. „To mēs labprāt darām ar jaunzirgiem”. Vispārīgi Grēfa savā treniņu plānā iekļauj reālistiskus mērķus: „Mums jau nākas allaž pielāgoties laika apstākļiem”. Ja ilgstoši snieg, viņa ir spiesta pārvietoties uz pavisam nelielo manēžu, kas vairāk līdzinās siena šķūnim, bet arī šīs neērtības Grēfa prot izmantot savā labā. „Ar jaunzirgiem es arī tur šad un tad izmēģinu kontrlēkšus. Sākumā liekas, ka labāk nogaidīt, līdz varēs tikt ārā, bet tad vienkārši liekas – nu pamēģināsim! Vēlāk, tiekot ārā, viss izdodas krietni labāk”.

5. Apģērbs

Ikvienam ir pazīstams „sīpola” princips: vienmēr jāuzvelk vienu kārtu vairāk, lai būtu iespēja vēlāk to novilkt, ja liekas par karstu. Grēfas nostāja ir: „Nav tāds „nevaru”, ir tikai „negribu”!”. Viņa ir aprīkojusies ar biezākiem termozābakiem, bieziem un siltiem cimdiem – „Agrāk es ar tādiem nevarēju pajāt, bet tagad jau esmu pieradusi”. Bridžas viņa izvēlējusies no „softshell” materiāla ar flīsa oderi iekšpusē. Kad Grēfa dodas uz audzēkņu trenēšanu mīnus grādos, tad paķer līdzi vēl vilnas segu, termosu ar karstu tēju un sniega zābakus.

6. Alternatīvas

Ja sniega kārta jau sniedza līdz ceļiem, Grēfa dodas uz mazo, 13×18 m izmēra manēžu, kur uz viduslīnijas vēl ir trīs kolonnas. Lielākā daļa jātnieku jautātu – ko tādā vispār var iesākt? „Pārejas. Daudziem jātniekiem ir tieksme par daudz jāt pa taisno, bet te var piestrādāt pie serpantīniem un citiem sīkumiem. Ja lielā manēža ir pārpildīta, var iet pajāt arī kordojamā manēžā sliktākajā gadījumā”. Grēfa pati labprāt arī trenē lēkšu piruetes šādā šaurībā.

Tiem jātniekiem, kas nevar izvairīties no intensīvākajām manēžas stundām, Grēfa iesaka – „Var arī metrus 3 no sienas trenēt noteiktu lēkšu tempu skaitu, pārejas, kā arī plecu vai pāris kontrlēkša tempus. Svarīgi ir pielāgoties situācijai”.

7. Attieksme

„Man jebkurā gadījumā patīk jāt ārā”, saka Grēfa. Zirgi veselības ziņā, kā arī attieksmes ziņā ir krietni norūdītāki. Īpaši motivēt sevi Grēfai nenākas, pat ja snieg, līst vai ārā pūš vējš. „Es labprāt jāju vētrainā laikā. Zirgiem tad sacensībās ir mazāk problēmu, ja apkārt kaut kas plivinās”. Laiku pa laikam viņa jāj arī ar ieslēgtu prožektoru krēslainā laikā. Tiem, kas to izmēģina pirmo reizi, Grēfa iesaka nesatraukties, ja zirgi sākumā baidās no gaismas avotiem vai savas ēnas. Jo mazāk tam pievērš uzmanību, jo mierīgāki zirgi ar laiku paliek.

Viens svarīgs padoms Grēfai vēl ir ziemas darbam: „Nevajag sev radīt spiedienu. Ja nevar pāris dienas jāt, jo laika apstākļi vai pamats ir nepiemērots, tas automātiski nav krīze nākamajai sezonai”. Tiem, kas taisās doties ārā jāt tagad, jāsāk lēnām, bet konsekventi. Piemēram, ik dienu doties iesoļoties vai atsoļoties ārā, sākumā var pat vest zirgu pie rokas. Jo drošāks kļūst zirgs, jo mierīgāks tas būs. Reizēm pat tā rezultātā pazūd arī „bubuļi”, kas mīt manēžas stūros. Un kam jāšana sagādā prieku, tam pat nevajag īpaši meklēt motivāciju.

Avots: Reiter Revue

Filma (vācu valodā) par Grēfas ieteikumiem ziemas darbiem ārā šeit!

Bildes atsauce