Ko darīt, ja mans zirgs…
1. Neļauj sevi noķert?
Šī situācija ir kaitinoša ikvienam zirga īpašniekam: kad aplokā vai ganībās zirgs mūk prom, tikko kā cilvēks tuvojas. Tam ir gluži „normāls” iemesls – ja ganībās cilvēks tieši un ātrā solī dodas pie zirga, viņš neapzināti zirgam dod signālu, ka jāmūk prom. Zirgs, būdams medījams dzīvnieks, šādu striktu koncentrēšanos un tiešu pienākšanu uztver kā apdraudējumu un ātri vien izšķiras par labu bēgšanai.
Padoms: ieteicams pie zirga doties ar nelielu līkumu, neskatoties uz zirgu tik stingri, skatienu nedaudz nodurot. Jo neuzkrītošāk izturas cilvēks, jo labprātāk zirgs uzturēsies viņa tuvumā.
2. Nespēj būt atšķirts no citiem zirgiem?
Zirgs zviedz, dīžājas, sliktākajā gadījumā raujas no rokām un skrien atpakaļ pie citiem zirgiem – ja zirgs tik ļoti ir pieķēries saviem sugas brāļiem, jātniekam tas var iedzīt pat bailes. Taču arī šajā gadījumā runa ir par mūsu četrkājaino draugu normālu, dabisku instinktu, jo viņi galu galā ir bara dzīvnieki un bez saviem sugas brāļiem jūtas neaizsargāti. Tomēr liela daļa zirgu ļaujas sevi pierunāt tiktāl, ka var uzturēties vieni manēžā vai pat doties apvidū vienatnē, lai gan tas no viņu skatu punkta galīgi nav ideāls variants. Šāda „lipšana” pie citiem zirgiem liecina arī par nedrošību un to, ka zirgs pietiekami neuzticas cilvēkiem.
Padoms: šādu uzvedību var ietekmēt tikai nosacīti. Ne katrs zirgs spēj būt par alfa dzīvnieku, kurš var mierīgi iztikt bez pārējiem bara locekļiem. Tomēr ar treniņu palīdzību var panākt, ka zirgs iemācās vairāk uzticēties jātniekam. Sāciet ar nelielām pastaigām staļļa tuvumā vai kordošanu vienatnē manēžā vai uz laukuma. Ir svarīgi, lai cilvēks arī kontrolētu savas bailes, pat ja zirgs ir nervozs. Franciska Gorvica stāsta: „Savos kursos es daudzkārt redzu cilvēkus, kas mēģina zirgam iestāstīt ar mierinošiem vārdiem, ka viņi paši ir mierīgi, taču tas nedarbojas. Cilvēkam ir jāiemācās dziļi ieelpot un izelpot un tādējādi tiešām atslābināties”.
3. Knakstās vai kož?
Ja zirgs ar zobiem skrubinās gar jaku un tad it kā nejauši iekampj, runa var būt vienkārši par niķi. Savukārt, ja zirgs mērķtiecīgi atglauž ausis un kož, tam ir kāds nopietnāks iemesls. Bieži vien zirgi pirms kodiena jau raida signālus, līdzīgi kā suņi, bet cilvēki tos nepamana.
Padoms: Agresīva košana ir klasiska baiļu reakcija, un cilvēkam jāuzdod sev jautājums: kur es šos signālus esmu palaidis garām? Kādās situācijās zirgs mēdz kost un kādas emociju izpausmes pirms tam ir vērojamas? Daudzos gadījumos tas notiek seglošanas laikā. Ja zirgam ir nepatīkama vēderjostas pievilkšana, to var redzēt pēc zirga sejas mīmikas. Tādā gadījumā ir jāpārbauda, kur slēpjas nepatikas cēlonis. Ja zirgs tikai knakstās, to ieteicams ignorēt, kā iesaka ilggadējs ērzeļu turētājs Hendriks Baune: „Spiediens rata tikai pretestību. Neko nevar panākt, ja izprovocē knakstīšanos un tad zirgu soda par to. Drīzāk būtu jāmēģina no šādas situācijas vispār izvairīties”.
4. Nestāv mierīgi, kamēr jātnieks kāpj mugurā?
Kāpt mugurā zirgam, kas nestāv uz vietas, ir līdzīgi kā mēģināt ielekt aizbraucošā vilcienā. Vai zirgs stāv mierīgs stresa situācijās, ir atkarīgs no tā temperamenta, savukārt, vai tas stāv uz vietas ikdienišķos apstākļos, gan ir atkarīgs no audzināšanas. Ir jāpavaicā sev: vai zirgs vispār ir iemācīts stāvēt mierīgi? Daudzus zirgus saimnieki soda par mīņāšanos, lai gan zirgam viņa mūža laikā nekad tā skaidri un konsekventi nav iemācīts, ko nozīmē stāvēt mierīgi, un zirgs nemaz nezina atšķirību.
Padoms: Sākot jau ar vešanu pie pavadas, mierīga stāvēšana ir jāiekļauj zirga apmācībā kā viens no pamatelementiem, kas apzināti jāiemāca. Ja tas nesanāk pie rokas, tad arī zem segliem būs problēmas. Daudzas kļūdas jaunzirgu apmācībā vai arī, iegādājoties jau vecākus zirgus, rodas īpašnieku nedrošības un nepārliecinātības dēļ. Ja pirmajās nedēļās jātnieks neizrāda konsekventu stingrību, tad vēlāk var būt par vēlu. Ja problēma jau ir ielaista, ir nepieciešama pacietība un konsekvence, lai to atrisinātu. Ir jāpalūdz kāds cits cilvēks palīgā, kas pietur zirgu, pacietīgi atkārtojot procesu, līdz tas sanāk. Zirgam jāstāv mierīgi uz vietas, par ko tas saņem uzslavu, un galu galā zirgs ielāgos šo secību.
5. Baidās no citiem zirgiem manēžā vai uz laukuma?
Īpaši ziemā šī problēma mēdz saasināties – viens zirgs nāk pretim, otrs tuvojas no mugurpuses, paša zirgs sāk savilkties un mēģina izvairīties no šīs situācijas. No kurienes rodas šādas bailes no citiem zirgiem? Linda Vērica skaidro: „Jājot ierobežotā platībā, zirgi ir spiesti ielauzties cita, iespējams, rangā augstāka zirga personīgajā telpā. No vienas puses tie vēlas paklausīt jātniekam, no otras puses tiem ir bail no pretinieka reakcijas”.
Padoms: Ideālā variantā būtu, ja jums zirgi, ar kuriem jājat kopā manēžā, ir pazīstami. Ja savukārt zirgi ir sveši, jātniekam jāmēģina pielāgoties savam zirgam un jāievēro atstatums no citiem. Ja manēžā ir daudz jātnieku, ieteicams visiem jāt vienā virzienā un mainīt virzienu vienlaicīgi.
6. Sper tīrīšanas laikā?
Daudziem zirgiem tīrīšana neiet pie sirds, tie savelk nāsis, atglauž ausis un pat mēģina vicināt kājas. Iemesls tam ir jātnieki, kuriem nav it nekādas sajūtas par to, kas zirgam ir nepatīkams. Pārāk maigs pieskāriens var likties kutinošs, pārlieku spēcīga beršana ar metāla skrāpi pār kauliem savukārt rada sāpes.
Padoms: Galvenais ir tīrīt garām, plašām kustībām. Īsas, sasteigtas kustības ir kā slikta masāža! Ir jāizmēģina dažādas birstes un skrāpji, lai saprastu, kas zirgam patīk. Bieži vien problēma tad atrisinās pati no sevis.
7. Neļauj sevi vest?
Iepriekšējā daļā jau bija minēts, cik grūti un vienlaikus nozīmīgi ir pareizi vest zirgu. Daudzi zirgi gan ļauj sevi vilkšus vilkt vai paši labprāt nosaka kustības virzienu un ātrumu. Turklāt lielu lomu spēlē ķermeņa poza – cilvēks, kas kautrīgi tipina zirgam pie pleca, nespēs dzīvniekam norādīt, kur tam jāiet.
Padoms: galvu turēt taisni un stalti, iztaisnot plecus un dažādot kustības ātrumu, neietekmējot zirgu ar pavadas palīdzību – te ātrāk, te lēnāk, te vispār apstāties. Zirgs tādējādi iemācās pievērst cilvēkam uzmanību. Ja zirgs kļūst pārlieku pārgalvīgs, to var atkāpināt, vienlaikus paceļot balsi, bet arī saglabājot mieru un konsekvenci. Ejot uz ganībām vai stalli, zirgi nereti steidzas turp nokļūt ātrāk. Ja galīgi zirgu nekādi nevar kontrolēt, Franke Slothāks iesaka pāri degunam pārmest vedamās pavadas ķēdīti – tas ir labāk, nekā pazaudēt zirgu vispār un riskēt ar traumām sev vai citiem.
8. Nedod kājas tīrīšanai?
Te nu nelīdzēs ne lūgšanās, ne lamāšanās – ja zirgs ar pilnu svaru uzgūlies uz kājas, kuras nagu jātnieks grib iztīrīt, tas stāvēs tur kā tāds betona bluķis. Ja arī zirgs paceļ kāju, tad atkal sākas tas pats jampadracis. Pretošanās, bailes vai vienkārši zirgs to nav iemācījies? Hendriks Baune uzskata, „Jaunzirgiem nereti ir vienkārši bail no pieskārieniem. Tad nākas soli pa solim taustīties uz priekšu, lai iegūtu zirga uzticību. Vecākiem zirgiem mēdz būt slikta pieredze ar nagu tīrīšanu”.
Padoms: ja zirgs dīdās un nedod kājas, varbūt tas liecina par sāpēm. Šādā gadījumā ir jāpārbauda, vai zirgs līdzīgi reaģē arī, ja mēģināt pacelt citas kājas. Nagu puve ir viena no kaitēm, kas lielākoties vienmērīgi skar visas kājas un var izraisīt sāpes. Zirga atmiņa ir iekārtota tā, ka pēc ilgstošas slimošanas mēdz izrādīt pretestību un aizsargreakciju arī tad, kad sāpes jau pārgājušas. Ja zirgam bieži ir abscesi, zirgs sāk vairīties dot kājas kalējam, jo ir iegaumējis, ka tas saistās ar sāpīgu naga izgriešanu. Pirms kalēja vizītes ieteicams zirgam dot kādu vieglu nomierinošu līdzekli, lai samazinātu stresu un satraukumu un ļautu zirgam gūt pozitīvu pieredzi. Jebkurā gadījumā labākā recepte šajā gadījumā ir pacietīga vingrināšanās.
9. Nekāpj treilerī?
Viena no jaunā zirga īpašnieka bēdām sākas jau ar jauniegādātā zirga iekrāmēšanu treilerī. Bibi Degna uzskata, ka tā ir tipiska nedrošības izraisīta problēma. „Vedot savus zirgus treilerī, es ar katru sava ķermeņa šūnu izstaroju pārliecību: „Tu GRIBI tur iet iekšā”. Daudzi cilvēki it kā nedara neko nepareizu, bet tik un tā signalizē zirgam ar savu noskaņojumu, ka viņiem ir šaubas par to, vai zirgs ies iekšā treilerī”. Ja ceļš uz treileri jau ir kļuvis par nepārvaramu problēmu, bez profesionāļa palīdzības bieži neiztikt.
Padoms: Ja zirgs pirms tam ir labi audzināts, kāpšana treilerī parasti nesagādā problēmas. Ja zirgam ir bail, Suzanna Mīsnere iesaka izmantot bara instinktu un blakus kā pirmo treilerī ievest kādu vecāku, pieredzējušāku zirgu. Treileris jānovieto tā, lai no vienas puses tam būtu kāda ēkas siena, radot norobežojumu. Zirgu trenere gan neatbalsta metodi ievilināt zirgu treilerī ar kārumiem vai ēdienu. „Kad zirgs mierīgi ir iegājis treilerī, tad viņš drīkst saņemt kārumu, bet ne ātrāk”. Svarīgi ir arī, lai pieredzējušais zirgs pavadītu jaunuli pirmajos braucienos; jābrauc ir lēni un uzmanīgi, lai zirgs nesabītos vēl vairāk. Ieteicams zirgu lādēt uz mīksta pamata, lai izvairītos no paslīdēšanas uz asfalta. Zirgu, kas ar visām četrām kājās ierokas zemē, nevajadzētu uzreiz uzskatīt par stūrgalvīgu, jo tā faktiski ir vēl viena baiļu pazīme – zirgs nekrāc un nebēg, bet gan sastingst uz vietas.
10. Baidās no vienas un tās pašas vietas?
Daudziem jātniekiem tā ir tipiska problēma: zirgs vienā un tajā pašā vietā visu laiku lec „pa gaisu”. Lielākoties to izraisa jātnieka neapzināta noskaņojuma pārnešana: jātnieks sasprindzinās, kļūst agresīvs pēc pirmās nobīšanās, un zirgs uz to reaģē jau atkārtoti. Šī problēma ir biežāk novērojama ziemā kā vasarā, jo šajā laikā daudzi zirgi netiek pietiekami daudz ārā izkustēties un no boksa vien viņi redz maz ko interesantu. Šādos apstākļos viņos uzkrājas zināma spriedze, ko tie izliek attiecīgi situācijās, kad tiek ārā no boksa.
Padoms: Jārada zirgam pārmaiņas un dažādība dzīvē – jālaiž ārā paskrieties, jādodas pastaigās ar zirgu utt. Manēžā ieteicams zirgu strādāt voltā kādā citā vietā, un pēc tam atgriezties pie „baisās” vietas soļos ar garu pavadu. Jātniekam pirms tam ir apzināti jāizelpo, jāiesēžas dziļāk seglos, jāļauj kājām plūstoši aptvert zirgu, nekādā gadījumā nekrampējoties seglos. 99% gadījumu zirgs vairs nebaidās no tās vietas.
11. Boksā pagriež man pēcpusi?
Jātnieks priecīgs ienāk stallī un grib izvest zirgu no boksa. Bet viņa četrkājainais draugs pagriežas pret apjukušo cilvēku ar pēcpusi. Bibi Degna uzskata: „Tā ir skaidra un nepārprotama zīme – tu man esi apnicis, es ar tevi negribu kontaktēties!”. Jāvaicā sev – kādēļ tā? Iemesls var būt pārlieku liela slodze, nepareizi cilvēka radīti signāli, sāpes seglošanas vai jāšanas laikā utt., jo zirgs šādi nereaģē aiz ļaunprātības, kā cilvēks nereti mēdz iedomāties.
Padoms: Ir jānoskaidro iespējamie iemesli zirga nepatikai, bet, lai atrisinātu problēmu, jātniekam jāizmaina savi ieradumi: piemēram, ieejot boksā tas iedod zirgam pāris kārumus, pakasa skaustu un iziet ārā. Tādējādi jātnieks izjauc esošo loģisko saikni zirga prātā, jo, kamēr zirgs saistīs jātnieka ierašanos ar nepatīkamiem tai sekojošiem procesiem, tikmēr tas centīsies ar aizgriešanos ieturēt distanci pret cilvēku.
12. Sper citiem zirgiem?
Ganībās ne vienmēr viss ir mierīgi un draudzīgi, un zirgi bieži vien norāda otram tā vietu ar enerģiskiem karatē paņēmieniem. Ja mugurā sēž jātnieks, šādu speršanu citiem zirgiem nedrīkst ignorēt. Situācija ir līdzīga kā gadījumā ar baidīšanos no citiem zirgiem – ja netiek ievērota personīgā telpa, zirgi mēdz tam raidīt sākotnējos signālus, kurus daudzi jātnieki palaiž garām.
Padoms: No speršanas zirgu atmācīt ir gana grūti. Iesienot astē sarkanu banti, var vismaz brīdināt pārējos jātniekus ieturēt distanci. Daudzi zirgi, kas ir sociāli nedroši, rīkojas pēc principa: „Uzbrukums ir labākā aizsardzība”. Ķēvēm nereti iemesls meklējams hormonu darbībā – meklēšanās sākumā, kad tās nepieņem ērzeli, viņas var būt īpaši agresīvas.
13. Ceļas pakaļkājās?
Celšanās pakaļkājās zem segliem ir bīstams niķis. Hendriks Baune norāda, ka celšanās pakaļkājās vienmēr liecina par saspringumu – mājās viņam retāk rodas šādas problēmas, kā sacensībās. Ja zirgs sācis šādi uzvesties, svarīgākais ir noskaidrot, kādēļ. Vai zirgam sāp mugura? Vai der segli? Vai tas ir pakļauts tādām stresa situācijām, ar kurām nespēj tikt galā?
Padoms: ieteicams vērsties pēc palīdzības pie profesionāļa, jo pašdarbības ceļā šajā gadījumā ir pārāk liels traumu un negadījumu risks.
14. Paniski reaģē uz trokšņiem?
Dažiem zirgiem pietiek ar putniņu tuvējos krūmos, lai ņemtu kājas pār pleciem. Sliktākā situācija rodas tad, ja jātnieks ir bailīgs, jo uz to vien zirgs reaģē paniski. Tas nozīmē, ka daudzi jātnieki izraisa zirgā bailes un fakts, ka zirgs šādā situācijā metas bēgt, viņam kā medījamam dzīvniekam ir tikai dabiska un normāla izturēšanās. Jo izmisīgāks kļūst jātnieks, jo vairāk zirgs ir pārliecināts, ka tajos krūmos tiešām dzīvo briesmonis!
Padoms: Ja runa ir par bailēm, var izmantot šādā situācijā bara instinktu un laist pa priekšu pieredzējušu, mierīgu zirgu, kas bailīgajam zirgam radītu miera un uzticēšanās sajūtu. Tomēr pamatu pamats ir izstrādāt labu paklausību un jājamību zem jātnieka, balstoties uz klasiskajiem principiem, lai zirgs klausītu jātnieka komandām ne tikai sacensībās, bet arī apvidū izjājot.
Avots: Reiter Revue

Komentāri
4 atbildes uz “Zirgu vārdošana visiem dzīves gadījumiem – II daļa”
proams prieks, ka zirgam.lv sācis šo rakstu sēriju, tomēr ceru un domāju, ka komentētāji,kam ir pieredze un zināšanas šajā jomā pastāstīs par niansēm, lai visi varam nepārprast bet precīzi tulkot zirga signālus.
lasot šo rakstu radās vairākas pārdomas un personīgās pieredzes ieteikumi, bet pieminēšu tikai vienu – par kāju došanu – lai nebūtu nekādas diskusijas par neprofesionalitāti vai neobjektivitāti- uzreiz piemetināšu autoru, kas savas pieredzes laikā ir izveidojis šos ieteikumus – Allans J.Hamiltons.
pirmkārt viņš skaidro, ka kājas došana varētu būt līdzīga kā dot otram turēt savu roku – pirms nepazīsti un neuzticies šim otram cilvēkam, tāda rokas turēšana varētu nebūt patīkama. tātad pirmkārt savstarpēja uzticēšanās. zirgam kājas ir svarīgas, jo tās var viņu “aiznest” prom no briesmām, ja tādas draud- kāju pacelšana un turēšana ir iespējama tikai tad, ja zirgs ir pārliecināts, ka kopā ar cilvēku briesmas nedraud-tātad uzticas.Otrkārt – zirga kāju celšana būtu jāpraktizē katru dienu,lai tas kļūst tikpat refleksīvi (reflektīvi? 🙂 )kā acu mirkšķināšana.ņemot vērā zirga attieksmi kā viņš kāju dod/ceļ var secināt kāda ir viņa attieksme pret jātnieku.nereti iegulšanās cilvēka turētajā kājā var liecināt par neuzticēšanos, nerespektēšanu, otras kājas nespēju svaru turēt- kas ir jāskatās individuāli no situācijas, jo neviena attālināta konsultēšanās, grāmata nesniegs atbildi uz individuālajām niansēm.
autors iesaka rīkoties tā, lai zirgs pats pienem lēmumu kāju pacelt- kājas aptveršana abām rokām un atraušana no zemes zirgam nebūt nav patīkama un uzticību ieviesošas (plus komentārs no personīgās pieredzes- zirgs kas dod visas četras kājas pieliekot roku vien pie locītavas, bet ir bailīgs no dabas, man sacēla kašķi ar kalēju, kurš rupji paķēra kāju un atrāva to no zemes- pēc tam labu laiku man nācās zirgu atkal radināt kājas dot normāli un uzticēties, pie kam personīgos pārmetumus par ziga stulbumu no kalēja puses sagremot arī nav viegli:) )
autora tehnika ir vienkārša – radot maigu, vienmērīgu spiedienu ar savu plecu pret zirga plecu svars tiek pārnests uz otru priekškāju, kā rezultātā kāja, kas ir jāpaceļ zirga svaru netur, pat nedaudz atraujas no zemes, tad maigi to satvert un aicināt zirgu kāju iedot. tieši tāpat darīt ar pakaļkājām- no sākuma ierosināt zirgam svaru pārnest uz otru kāju. un šī ir tehnika ne tikai kā mācīt, bet arī kā to darīt vienmēr.jo zirgs sagatavo savu ķermeni ērtai kājas turēšanai- stabili stāv uz otras kājas. turklāt, kad kāju vajaga novietot uz zemes, lai šis uzticēšanās loks būtu noslēgts, autors aicina kāju pašam cilvēkam nolikt līdz pat pašai zemei, nevis atlaist, lai zirgs to noliek pats, jo pirmkārt- ja zirgs svaru ir pārnesis uz otru kāju ( kas arī nodrošina to, ka viņš negulsies jūsu rokās) un brīvi atlaista zirga atbrīvotā kāja var pārsteigt dzīvnieku, vai pat savainoties, un otrkārt šāda apiešanās vairo zirga uzticēšanos cilvēkam un notiekošajam procesam. ne es, arī grāmatas autors neuzskata, ka tas ir vienīgais pareizais veids, tomēr tas šķiet loģisks un zirgam saprotams signāls, ko no viņa prasa un gaida. šādi pati “sarunāju” celt kājas zirgam, kurš tik ļoti baidījās no cilvēkiem, ka jau ieraugot nosvīda slapjš, nerunāsim par pieskārieniem, un šādi iemācīju kājas dot 2,5 gadīgam ērzelēnam, kurš nebija kājas apguvis dot, un iesākumā stāvēja kā ieaudzis zemē ar visām četrām.
veiksmi Jūsu zirgaudzēšanā un zirgu “vārdošanā” 🙂
Tik daudz burtu… tikai lai pacelt zirgam kāju?
Kā rīkoties, ja garām ejot zirgs kož kad ēd sienu! Tāda sajūta ka zirgs domā ka ņemšu nost sienu!
Kā man šādā sitācijā rīkoties?
Man ir ķēve kas arī tā mēdz izdarīt ,bet viņa nekad nekoš tikai pabiede paklabinot zobus.domāju ka tas deļ ēdiena taču kad arii bez ēdiena staigāju gar boksu viņa taa dara,izrādijās ka viņa tā pievērš uzmanību,un izrada griesirdību,jo ieejot boksaa viņa nedusmojas kad ēd un mani laiza un čubina.Takā tagad vairāk laika veltu viņai viņa vairs man neklabina ar zobiem. Tavā situācija ja tiešām zini ka tas ir tikai barības dēļ un tiešaam naidīgi,vari mēģināt ielikt sienu un pati palikt kādu laiku boksā,patīrīt viņu un tt,lai zirgs saprot ka tavs merķis nav atņemt ēdienu.protams atrak efektivāk var sadot pa muti bet to es nedbalstu.