Sestdien, 2. novembrī sporta centrā Kleisti notika Latvijas Jātnieku federācijas organizētās pirmās Rudens sacensības jāšanas sportā šķēršļu pārvarēšanā. Sportisti sacentās sešos maršrutos, un divos no tiem bija dota iespēja startēt poniju jātniekiem. Piedalījās arī dalībnieki no Igaunijas.
Sacensību sarežģītākais maršruts bija ar 130 cm augstiem šķēršļiem divās fāzēs, kurā dalībnieki varēja startēt bez ierobežojumiem. Šajā konkūrā startēja 15 dalībnieku pāri, un tikai pieci sākuma distanci veica bez soda punktiem. Turpinot startu, uzvaru izcīnīja Andis Vārna ar zirgu Zuko S (SK Quattro), sasniedzot rezultātu 0 soda punkti/47,67 sekundes. Otro un trešo vietu ieguva Rīgas Jātnieku kluba pārstāvis un sporta centra Kleisti audzēknis Aleksandrs Šakurovs, attiecīgi ar zirgiem Ladiesman – 0/47,83 un Gīru – 4/46,90.
Sacensību galvenā maršruta uzvarētājs un vēl divu uzvaru īpašnieks Andis Vārna:
– Veiksmīgas sacensības, pat ļoti. Kopumā ar savu zirgu startu esmu apmierināts. Visi izdarīja milzīgu darbu un sacensībās paveica to, ko no viņiem prasīju. Nākamnedēļ došos uz sacensībām Polijā ar diviem zirgiem, tāpēc bija svarīgi tos pārbaudīt. Īpaši – Zuko S, kas sagādā problēmas, taču tagad startēja lieliski un mēs uzvarējām galvenajā maršrutā. Kopumā viss ir labi. Sacensības ir vajadzīgas jebkuram sportistam un vienmēr, viss ir atkarīgs tikai no tā – kādi tev ir zirgi, un cik daudz naudas. Kristaps Neretnieks tagad veiksmīgi startē Vācijā. Vajadzētu tiekties uz turieni, taču tas ir iespēju jautājums.
Otrās un trešās vietas ieguvējs galvenajā maršrutā Aleksandrs Šakurovs:
– Esmu apmierināts ar šo startu. Vēlējos ar Gīru sasniegt augstāku rezultātu, bet arī trešā vieta ir augsts rādītājs. Rudens sacensības, par kuru organizēšanu paldies Latvijas Jātnieku federācijai, ir ļoti noderīgas. To tradīcija turpinās jau trešo gadu, un tā ir lieliska iespēja sportistiem, kuri to spēj, labi sagatavoties turpmākajām starptautiskajām sacensībām. Vasaras sezona beigusies, bet jātniekiem ir svarīgi vēl piedalīties sacīkstēs, lai ziemas pārtraukums nebūtu tik ilgs. Es tagad došos un Slovēniju, Celji, kur notiks sacensības divas nedēļas pēc kārtas. Tā jau pēdējos gados man ir laba tradīcija, man patīk startēt šajās sacīkstēs.
Citos maršrutos uzvarēja:
Nr. 1 a, šķēršļu augstums 60 cm, divās fāzēs, piedalās jātnieki ar 1. grupas ponijiem – Diāna Lasmane ar Prēriju (Saldus JSS); Nr. 1 b, 90 cm, divās fāzēs, piedalās jātnieki ar 2. grupas ponijiem – Monta Pareiza ar Ruandu (Saldus JSS); Nr. 2, 100 cm, divās fāzēs, bez ierobežojumiem – Kristīne Egle ar Glāstu (SK Top Sport); Nr. 3, 110 cm, ar tūlītēju pārlekšanu, bez ierobežojumiem – Andis Vārna ar Duizendster (SK Quattro); Nr. 4., 120 cm, divās fāzēs, bez ierobežojumiem – Andis Vārna ar Houp (SK Quattro).
Sacensību galvenā tiesnese Inga Miķelsone:
– Manuprāt, lieliski, ka laika apstākļi sportistiem ļāva iesildīties āra laukumā. Tas taupīja laiku, un sacensības notika raitāk. Ja sportistiem, kuri leca maršrutus ar līdz 120 cm augstiem šķēršļiem, tas bija piemēroti, tomēr pēdējo, augstāko konkūru dalībniekiem, šis iesildes laukums nebija īsti piemērots. Tomēr kopumā visi sportisti ir apmierināti ar sacensību norises apstākļiem. Lieliski, ka Latvijas Jātnieku federācija rīko šīs rudens sacensības, lai dotu iespēju sacensties vēl pēc vasaras sezonas līdz ziemas pārtraukumam.
Maršrutu sastādītājs Ivo Miķelsons:
– Man patīk maršrutu distances katru pēc katras sastādīt sacensību laikā, vērojot, kā sportisti spēj tās pārvarēt. Tas, protams, neattiecas uz Grand Prix maršrutiem, kuru shēmas jau laikus jāiesniedz apstiprināšanai Starptautiskajā Jātnieku federācijā. Tagad skatos, kā zirgi reaģē uz katru šķērsli, kā manēžā iespīd gaisma, kuras barjeras tālab zirgi neadekvāti vērtē. Taču kopumā viss ir kārtībā. Man pašam gan ir tāda dīvaina sajūta, jo iepriekšējā nedēļā liku maršrutus Ratomkas sporta bāzē Baltkrievijā, kur manēžas izmērs ir divtik lielāks – 40×80 metri jājamplatības. Tur, veidojot maršrutus, ir pavisam cita filozofija. Taču man ir prieks, ka jātnieki Latvijā darbojas, un sportiskā snieguma līmenis pēdējo gadu laikā ir ievērojami audzis. To nodrošina Latvijas Jātnieku federācija, kas atbalsta klubus un pati rīko daudz sacensību. Kas gan var būt lietderīgāks sportistu meistarības izaugsmē, kā iespēja startēt pēc iespējas vairāk. Patīkami, ka arī rudenī redzam vairākus talantīgus jaunzirgus. Brīnišķīgi, ka vēl šajās sacīkstēs sportisti ar zirgiem varēja iesildīties ārā, kas taupīja laiku, taču nezinām, kādi apstākļi būs turpmākajās sacīkstēs, kad kļūs aukstāks.