Kā aprakstīts vienā no pēdējiem žurnāla „Bavārijas zirgi” izdevumiem, veterinārie zinātnieki ir kopīgiem spēkiem mēģinājuši noskaidrot, kā tad tur īsti ir ar to kāju bintēšanu un aizsargāšanu – visus „par” un „pret”.
Eksperti nonāca pie slēdziena, ka jābrīdina zirgu īpašnieki no pārliekas profilakses. Bintes un kājsargi var pārspīlēti intensīvas vai nepareizas lietošanas rezultātā izraisīt stiegru bojājumus vai spiediena radītas nekrozes!
Dr. Andreass Franckijs, Dzīvnieku Aizsardzības Veterinārās Apvienības zirgu darba grupas priekšsēdētājs, dalās ar kādu anekdoti iz dzīves, kurā nobintētai ķēvei bija līdzīgi simptomi kā koliku gadījumā, bet galu galā noskaidrojās, ka iemesls ir karstuma uzkrāšanās zem binšu paliktņiem un staļļa bintēm. Arī mums šī sajūta nav sveša – kad ziemā ieejam kādā labi kurinātā veikalā ar saviem biezajiem zābakiem kājās, pēc neilga brīža tā vien gribas no tiem atbrīvoties. Sliktākajā gadījumā cilvēkiem šāda situācija var izraisīt sirds un asinsrites problēmas, ko izraisa siltuma uzkrāšanās potītes rajonā, līdz ar to cilvēkam var sākt reibt galva un palikt slikti. Līdzīgas sajūtas var piemeklēt arī zirgu!
Eksperti apstiprināja, ka jauniem, vēl nenolīdzsvarotiem zirgiem treniņos ir lietderīgi likt labi polsterētus, mīkstus kājsargus vai bintes, lai pasargātu no sitieniem vai mehāniskām traumām. Tomēr viņi arī brīdina no kājsargu nepareizas pielietošanas lekšanas treniņos, kas var izraisīt ievērojamus stiegru bojājumus.
Lielākie mīti un aplamības:
Siltums – Ilgstošs siltums kaitē zirga kājām! Pārspīlētās rūpes par to, lai novērstu zirgu kāju traumas un bojājumus, daļai zirgu kaitē vairāk nekā palīdz. Tā, piemēram, zirgam aplokā vislabāk ir doties „basām” kājām, jo zem kājsargiem un bintēm mēdz sakrāties netīrumi, smiltis un augu daļiņas, kas var izraisīt noberzumus; tāpat arī bintes un kājsargi piesūcas ar mitrumu, kas papildus rada noberzumu risku. Vasarā zem tiem ir tik karsts, ka zirgs jūtas nekomfortabli.
Tika veikti pētījumi par zirgu kāju temperatūru miera stāvoklī: normāli tā bija ap 24° C, bet zem kājsargiem sasniedza pat 36°C. Šāda temperatūra jau var izraisīt stiegru funkcionālos traucējumus, tā uzskata Johens Lills, fizioterapeits un osteopāts no Antdorfas rehabilitācijas centra. Tādēļ daudzie eksperti šajā jautājumā ir vienisprātis: pēc jāšanas kājsargi un bintes nekavējoties ir jānoņem!
Staļļa bintes – Aizkavē limfātiskās sistēmas darbību! 2006. gadā veiktais pētījums par vilnas (staļļa) binšu un vatēto paliktņu ietekmi uz zirgu kāju limfātisko sistēmu pamatoja uzskatu, ka staļļa bintes neattaisno savu mērķi un ir pat kaitīgas.
Profesors Dirks Berens un Dr. Kristīne Fedele no Hanoveras Veterinārās Augstskolas pamato to tā, ka „Šķietami optiski pozitīvā staļļa binšu ietekme ir skaidrojama ar to, ka saspiestajos audos nevar uzkrāties šķidrums”. Toties limfātiskās sistēmas darbība tiek būtiski kavēta un ilgtermiņā var izraisīt hroniskus bojājumus!
Staļļa kājsargi – Tie izraisa audu atmiršanu! Staļļa kājsargi vai arī parastie kājsargi, kurus aizmirsts noņemt pēc treniņa un kuri palikuši uz zirga kājas pa nakti, var novest pie tā saucamajām ādas spiediena nekrozēm, īpaši karpālā kaula rajonā, uzsver Dr. Kristiāns Bingolds, Grosostheimas zirgu klīnikas vadītājs. Iemesls tam ir nepārtrauktais spiediens, kas rodas uz zirga kājas, negatīvi ietekmē audu skābekļa apgādi un izraisa audu atmiršanu. Pēc atveseļošanās attiecīgajā vietā mēdz palikt baltas spalvas, bet sirmiem zirgiem pretēji – melnas.
Stiegru balstīšanas funkcijas un aizsargāšana pret sitieniem– Mīts, ko patērētājiem iestāstījuši binšu un kājsargu ražotāji! Kājsargi gan var pasargāt no skrambām vai uzplēsumiem, bet ne pret spēcīgiem sitieniem. Bintes savukārt nekādā veidā nebalsta stiegras un neaizsargā pret uzsitieniem.
Dr. Peters Vicmans skaidro: „Bintējot binte tiek tīta apkārt kājai spirāles veidā. Spēks, kas lecot ietekmē uz kāju, iedarbojas no augšas uz apakšu. Bintes šos spēkus nespēj mazināt vai atslogot kājas! Tas pats attiecas uz kājsargiem. Lai aizsargātu zirga kājas un stiegras no pārslogošanas, izstiepšanās un plīsumiem, kājsargiem vai bintēm būtu jābūt tik spēcīgi un cieši savilktiem, ka tie jau ierobežotu zirga kustības un aizkavētu kāju audu apasiņošanu un apgādi ar skābekli.
Amortizācija – 2001. gadā žurnāls „Cavallo” ar biomehānikas eksperta Dr. Parvisa Falaturi izstrādātu paātrinājuma sensoru palīdzību mēģināja eksperimentā noskaidrot, vai balstošie kājsargi, kas aptver arī vēzīti, tiešām iedarbojas, mazinot triecienus uz zirga kāju un nodrošinot amortizāciju. Rezultāts – no amortizējošā efekta ne miņas! Falaturi secinājums: „Kājā notiekošos procesus ietekmē pamats un pakavi vai nagu forma, bet ne kājsargi”.
Komentāri
23 atbildes uz “Bintes un kājsargi – bīstami mīti?”
Kā vienmēr, atliek tikai cerēt, ka raksta atziņas aizsniegs tos, kuriem tajās visvairāk būtu nepieciešams ieklausīties. 🙂
Rakstā nav minēts neviens + kas varētu būt no bintēm vai kājsargiem. Sorry, bet patiešām nedomāju, ka ir tikai sliktums, bez neviena, kaut minimālākā labuma.
Kad paskatos uz saviem sacensību kājsargiem, ko zirgam uzlieku tikai uz sacensībām – tie visi ir vienās skrambās…
Un man šķiet, ka labāk tādi mehāniski bojājumi uz kājsarga nekā uz zirga kājām…
Par pārspīlētu lietošanu pilnībā piekrītu, bet par to, ka viss ir tikai slikti un nav neviena +, tam gan nepiekrītu.
Bet tās ir tikai manas subjektīvās pārdomas pēc šī raksta izlasīšanas.
Nu ir jau rakstā plusi pieminēti tieši tie paši, ko minējāt Jūs- kājsargs var pasargāt kājas no skrambām un uzplēsumiem.
Reizēm lieku tos kājsargus un domāju, ka varbūt tāpēc viņi tādās švīkās arī ir, ka faktiski uztaisa kāju par pāris milimetriem resnāku, ar ko zirgs nerēķinās.
Nu jā, itkā raksts pamatots un pārliecinošs, kaut kā negribas sākt nelikt kājsargus. :/
Raksta mērķis nav apgalvot, ka kājsargi vai bintes jebkurā gadījumā ir lieki un pat slikti, bet gan rosināt aizdomāties par gadījumiem, kad tie galīgi nav vajadzīgi – piemēram, tik plaši izplatītais mīts par to, ka ja zirgam pampst kājas, tad noteikti jābintē uz nakti utml.
Mani zirgi tiek trenēti bez kājsargiem, un nekādas skrambas treniņos neesam ieguvuši. Domāju, ka daudz atkarīgs no tā, kā un cik vulgāri jātnieks apietas ar zirgu. Pats zirgs savas kājas kustoties netraumē. Pārsvarā traumas tiek iegūtas aplokā, noskaidrojot attiecības.
nu bet kā ar pakavotiem zirgiem? vai tad nav labāk, ja ar dzelzs pakavu trāpa pa kājsargu vai binti nevis pašu vēzīti
Ļoti interesanti. Es ja vajag, lietoju konkrētam zirgam tikai zvanus, bet kopš nomainīju kalēju un pakavus, arī tos nevajag.
Un man vēl projām sportā iet zirgs, kuram agrāk liku kājsargus, un tie bija nošvīkāti nodauzīti. Tagad vairs neizmantoju, kājas veselas, nav ne skrambiņas. Vēroju zirgu kustībā no aizmigures vairāku kilometru garumā ar un bez kājsargiem. Ja zirgam ar gaitu viss kārtībā, tad viņš arī zin savus gabarītus un kā pareizi likt kājiņas. Bet kā ir kājsargi tā ik pa laikam ir kontakts nagam ar kāju.
Un zirgam ir jāliek tieši tādi pakavi kādi tam paredzēti, nevis kādi ir pa rokai vai atbilst tikai izmēram. Jo ja kaut kas nav tā, mainās zirga gaita. Ja zirga gaitā (normālā) ir kaut kādas izmaiņas pēc kalšanas – pakavi NEDER.
Maza atkāpīte – katrs sportists kaut reizi ir lietojis elastīgo saiti, un zina, ka, pareizi uzlikta, tā veic neatsveramas atbalsta funkcijas. Un arī to, ka āda zem tās sakarst. Tā pat kā krist noteikti ir patīkamāk ar ceļu/elkoņu sargiem vai jātniekiem tuvāk – kaskām galvā, pat tad, ja aizsargi neamortizē triecienu. Tomēr izvēle, kā vienmēr, ir katra paša ziņā.
jāatzīst, neesmu redzējusi daudz sportistu – piemēram, vieglatlētikā – kas profilaktiskos nolūkos startētu elastīgajās saitēs.
Pag, neesmu sportiste ar baigo bagāžu, bet esmu redzējusi daudz, gandrīz tik pat daudz arī esmu pati darījusi un visu smalki pētijusi, vērojusi, eksperimentējusi..un tā krāju pieredzi. Kāju sargi un saišu lietas…aktīvi šo pētīju caur dažādām savām pieredzēm, skatījos uz citiem sportistiem, uzklausīju, vēroju zirgus, lasīju info. To es sāku darīt vismaz 4 gadus atpakaļ.
Un varu teikt vienu, ka apgalvojums – tā veic neatsveramas atbalsta funkcijas. Ir pilnīgs brrrr stulbums.
Kā kaut ko tādu var vispār apgalvot, jo pats cilvēks bez spec ierīcēm nevar konstotēt visas nianses. Otrs fakts ir profesionāli eksperimenti, kuri jau vairākus gadus iet pilnā klapē un visi kā viens pierāda ka saites ir vienas no bīstamākajām gan treniņos gan stallī, bet kājsargi būtībā nekādu labumu nedod.
Ja ir apetīte meklēt yotubē ir arī uzskatāmi video, kur viss parādīts uz nogriestas zirga kājas.
Kā arī daudz izklāstīts kāpēc, kas kā notieks un par to, pie kā tas viss ar gadiem noved.
Saites un kājsargi nav nākotnes sportā, redzēsim, kas uzvarēs. Zinātne vai tirgus.
Kaltam zirgam jau nu gan kājsargus likt vajadzētu. Loģiski, ka tie kāju nebalsta, bet taču padomājiet paši – ir viena lieta, ja zirgs sev netīšām pa kāju trāpa ar nagu, bet ar pakavu tas trieciens taču sanāk daudz lielāks. Jā, nesit viņi paši sev pa kājām visu treniņu un švīkainās nagafkas nav tas, pēc kā vadīties, bet treniņā gadās dažādas situācijas – kāds asāks pagrieziens, zirgs sabīstās utt., kad var rasties situācija, kad kājsargs kāju pasargās no trieciena. Arī fakts, ka ne visiem zirgiem ir fantastiski taisnas un pareizas kājas, piemēram, man ir zirgs, ar kuru jājot mazākus voltus, mazākus pagriezienus, es dzirdu, kā viņš sasit pakaļkājas. Un nē, bez nagafkām.
Jebkurā gadījumā, man, un zinu, ka arī ļoti daudziem sportistiem, ir princips – ja nekalts, tad nagafkas nevajag nekādos gadījumos, ja kalts, tad lieku nagafkas uz kaltajām kājām. Apgalvot, ka kājsargi nebūs nākotnes sportā ir pilnīgi absurdi.
Es joprojām gaidu, kad zinātne pamatos, ka pakavi ir kaitīgi un nav vajadzīgi, un tad arī atkristu vajadzība pēc kājsargiem kaltiem zirgiem. Taču nedomāju, ka tas notiks tik drīz. Jo tomēr iedomājoties kājsargu ražotājus – tirgus noteikti vēl labu laiku vinnēs.
Zirgam nopietni startējot mačos tomēr tie pakavi ir vajadzīgi, kaut tādēļ, lai būtu kur radzes ieskrūvēt, ja pamats ir slikts. Kaitīgi vai nekaitīgi, bet tas tomēr ir sports – lielais sports ir savā ziņā kaitīgs kā cilvēkam, tā dzīvniekam.
Madara, man, savukārt, sportistes stāžs ir visnotaļ ievērojams (ne jāšanas sportā) un kad vēl aktīvi ar to nodarbojos, man saites bija biežāk kā nebija. Iespējams Tev nav bijusi situācija, kad saite ir jāliek, un tas ir patiešām labi un saprotami. Bet saukt mani par stulbu tikai tamdēļ, ka Tev tas ir neizprotami, ir samērā nekaunīgi.
Tā pat es necenšos nevienu pārliecināt par saišu un kājsargu nepieciešamību. Tikai piedāvāju paskatīties uz jautājumu no citas puses. Ar domu – ja es būtu zirgs, vai man patiktu?!
Thank you for sharing our content! Paldies! 🙂
http://www.we-love-pferde.de
Radzes var ieskrūvēt arī zābaciņos, ja kas.
http://www.easycareinc.com/other_products/boot_accessories.aspx
Nu nezinu gan. Mūsu stallī ir zirgs, kuram diezgan regulāri, lecot (pat neko augstu), sanāk ar priekškājām iepīties kārtiņās. Un tad nu, manuprāt, kājsargu aizrsardzība ir neatsverama. Bindes – šajā ziņā laika tērēšana, ko gan auduma gabals var aizsargāt.
Un ko gan vaļējs kājsargs var pasargāt, kad kājas priekšpuse ar kaulu atsitas pret kārtiņu? Tur jau zilums uzreiz..
Jā, priekšpusi gan nepasargā, bet sānus gan. Vismaz labāk kā nekas.
domaju,ka kajsargi ir obligati zirgiem ar pakaviem.
nu triecieni tas vel ta,bet zinu gadijumu,kur zirgs ar paakvu iegrieza stiegraa peec neliela miseeklja treninjaa sabiistoties un lecot saanis.
protams aizrauties ar kasjargu lietoshanu nevajag,bet nu lekshanas treninja tomeer vajadzetu….. ljoti daudz no taa,ko daram ar zirgiem nav dabiski, segas, pakavi,baroshana un pats galvenais jau treninji kur ,piemeram , volti ,serpentini,saniskas kustibas utt
Katrs rupejas par savu zirdzinju kaa veelas un izvele ir iipashnieku rokaas 😉
Jā, daudz kas nav dabīgs, tie pakavi, skūšanas, segas utt. Bet volti, serpentīni un laterālas kustības jau nu gan nav zirgam nekas nedabīgs. Vajag vairāk baru pavērot, un it sevišķi zirgu, kas citam izrādās 😀
Visierastākie kājsargi angliski tiek saukti par “stiegru zābakiem” – tās tad arī nedaudz pasargā no tādiem triecieniem, kā aprakstīts.. Jā, jaunam, apkaltam zirgam, kas mācās lekt un precizitātes darbu, tie ļoti noder – pasargā kājas kaut nedaudz un nerada negatīvas asociācijas, nelīdzsvarotiem zirgiem tas ir svarīgi.
ļoti labs raksts, tikai jālasa uzmanīgi. Protams, ka nekas neamortizē triecienu, nav tādas extras vēl radītas. Kājsargi pasargā tikai no neveiksmīgas uzsisanas kājai pret kāju, pakaļkāju kājsargiem arī kaltiem zirgiem jēga ir maza. Mani zirgi staigā aplokā stundām bez kājsargiem, kalti uz visām 4ām, pagaidām nevienam nekādi nobrāzumi nav radušies. Protams, jāņem vērā, ka par pamatu ir ņemts zirgs vidējais un parastais, ne traumēts, vai citādi slims dzīvnieks.