Izklaide 3 dienu garumā – Tallinas zirgu šovs

Pagājušajā nedēļas nogalē, draudzīgo kaimiņu zemē Igaunijā, norisinājās ievērojama mēroga jāšanas sporta sacensības – Tallinas starptautiskais zirgu šovs 2013. Lai gan šajās trīs dienu sacensībās bija pārstāvētas tādas zirgu sporta disciplīnas, kā iejāde un konkūrs, atmosfēra sacensībās un pašas sporta disciplīnas tika sagatavotas tā, lai garlaicīgi nebūtu arī tiem, kam zirgu sports nav pārāk pazīstams.

Sacensības tika organizētas Saku hallē, kas, salīdzinājumā ar mūsu pašu Arēnu Rīga, ir mazāka, kā arī atrodas nedaudz ārpus Tallinas centra. Sacensību pirmajā dienā tribīnes bija diezgan tukšas, taču, ņemot vērā, ka sacensības tika atklātas piektdienā un tā tomēr ir darbadiena, skatītāju trūkums nebija nekāds pārsteigums. Atklāšanas dienā startēja jaunie jātnieki un zirgi, kā arī „open” klases konkūrā. Spriedze bija neliela un, šķiet, arī sportisti dienu vairāk izmantoja iesildīšanās nolūkos turpmākajām sacensībām. Es izmantoju pirmo sacensību dienu, lai sagatavotos nopietnāko konkūra maršrutu un iejādes shēmu fotografēšanai, jo biju saņēmis preses akreditāciju uz visām trīs dienām. Par fotografēšanu runājot, akreditētajiem fotogrāfiem bija pieeja pie paša sacensību laukuma, taču liegta fotografēšana iesildes laukumos un staļļos, bet pārējiem skatītājiem fotografēt sacensības bija aizliegts (taču skatītāji aizliegumu ne pārāk ievēroja – tribīņu rindās fotokameras rokās atradās daudziem). Lai gan halle likās lieliski apgaismota un sacensības skatītāji varēja vērot ar baudu, fotografēt veiksmīgi varēja tikai ar profesionālu aparatūru, jo apgaismojums tomēr nebija pietiekams kvalitatīvu bilžu uzņemšanai.

Pirmajā dienā bija interesanti vērot sportistu sagatavotības līmeni – skatīties, kā zirgi piemērojas jauniem apstākļiem un sekot līdzi, cik nosvērti vai uztraukti ir paši jātnieki. Jāteic, ka šis tomēr ir augsts līmenis zirgu sportā, zirgi un sportisti pie apstākļu maiņas ir pieraduši un adaptējas lieliski. Pastiprināta uzmanība tika pievērsta mūsu pašu sportistiem, jo, protams, īkšķus visvairāk gribas turēt par savējiem. Lai gan jātnieku un zirgu līmeni apšaubīt nevarēja, pirmās dienas sacensībās godalgotu vietu konkūrā izcīnīja Ģirts Bricis ar ķēvi Chandra H, ierindojoties sestajā vietā, maršrutā divās fāzēs ar augstumu līdz 130 cm. Dienas beigās man bija neviltots prieks vērot vienīgo latviešu pārstāvi iejādes laukumā – Gundegu Krīgeri.

Sacensību starplaikos publikas izklaidei organizatori bija noorganizējuši dažādus šovus un priekšnesumus, gan ar zirgu piedalīšanos, gan bez. Lai arī šovi bija diezgan labi organizēti, nākamajās dienās tie atkārtojās, kas šķita mazliet nepārdomāti un pat garlaicīgi.

Sacensību starplaikos skatītāji varēja īsināt laiku apmeklējot arī zirglietu un jātnieku preču tirdziņu. Lai gan tirgotavas uz citu sacensību fona neizcēlās ar lielu preču apjomu un zīmolu dažādību, tirgotāji bija sagatavojušies gana labi, lai spētu piedāvāt publikai izdevīgus un interesantus piedāvājumus neatkarīgi no maciņa biezuma. Ja vien nebija kauns, ar atsevišķiem tirgotājiem varēja arī pakaulēties, tādējādi iegūstot sev kāroto pirkumu par vēl izdevīgāku cenu.

Sacensību otrajā dienā tribīnes kļuva pilnākas, kā arī sacensību disciplīnas, salīdzinot ar iepriekšējo dienu, bija sarežģītākas un tādējādi skatītājiem atraktīvākas. Brīvā stila disciplīna iejādē izvērtās gana skatāma, to īpaši ineresantu padarīja katra sportista individuāli sagatavotais sniegums, kas šai disciplīnai piešķir daļu intrigas, gaidot un mēģinot prognozēt, kādu iejādes elementu sportists ar savu zirgu izpildīs kā nākamo. Pašmāju jātniece Gundega Krīgere šajā disciplīnā ierindojās sestajā vietā.  Arī konkūra maršruts ar šķēršļu augstumu līdz 150 cm bija sarežģīts un nopietns pārbaudījums gan zirgam, gan jātniekam, kā arī aizraujoša izklaide publikai, sevišķi vērojot pārlekšanu. Šajā maršrutā, kura sponsors bija Krievijas aviokompānija „Aeroflot”, visaugstāko vietu no pašmāju sportistiem izcīnīja Kristaps Neretnieks ar zirgu Continue, kurš spēja izcīnīt sesto vietu.

Pirmās trīs vietas savā starpā sadalīja lietuviešu (Andrius Petrovas ar Aragorn), poļu (Andrzej Gloskowski ar Cros) un igauņu (Tiit Kivisild ar Cinnamon) sportisti. Jāpiemin, ka vietējais jātnieks Tiit Kivisild varēja baudīt vislielāko publikas uzmanību, skatītāji katru viņa iznācienu sacensību laukumā sagaidīja ar ovācijām.

Lai gan jebkura zirgu sporta disciplīna ir savā veidā interesanta, aizraujoša un intriģējoša, šķita, ka pēdējo disciplīnu sestdienas vakarā publika gaidīja visvairāk. Organizatori bija parūpējušies par lielisku intrigu un kā vakara noslēgumu izvēlējušies „six bar” disciplīnu. Te jātniekam ar zirgu jāpārvar šķēršļi, kuri izkārtoti rindā un katrs nākamais ir augstāks par iepriekšējo. Sākumā uz laukuma atrodas seši šķēršļi, taču vēlāk tie tiek aizstāti ar četriem. Ja jātnieks ar zirgu nogāž kaut vienu šķērsli, tad viņi sacensības vairs neturpina. Vārds pa vārdam, lēciens pa lēcienam un sacensības ļoti ātri lika aizrauties elpai, jo finālā tikās mūsu pašu sportists Kristaps Neretnieks ar Catalino pret Krievijas sportistu Vladimiru Beļecki ar Quippydam Des Horts. Krievijas sportists Vladimirs šai disciplīnai, kā jau ierasti, pievērsās ar īpašu atraktivitāti un publikas uzkurināšanu, un Saku halle tika pieskandināta ar skaļiem aplausiem, svilpieniem un vispārējām ovācijām, publikai uzgavilējot abiem pēdējiem censoņiem. Kristaps, savukārt, no malas izskatījās koncentrējies un nosvērts – pirms pēdējā lēciena zirgam parādīja pēdējo, augsto šķērsli, kā arī saglabāja mieru. Lai gan sākumā šķita, ka Krievijas sportists Beļeckis šai disciplīnai nepievēršas ar īpašu nopietnību, uzvaru izcīnīt izdevās tieši viņam, pēdējo, 180 cm augsto šķērsli pārvarot bez īpašām grūtībām. Kristapam  līdz uzvarai pietrūka pavisam maz.

Laiks paskrēja nemanot un nevarēja ne attapties, cik ātri bija pienākusi sacensību trešā – noslēguma diena. Šajā saulainajā dienā brīnišķīgu uzvaru varēja svinēt mūsu pašmāju sportists, Ģirts Bricis, kurš ar ķēvi Chandra H demonstrēja lielisku sniegumu konkūra maršrutā ar šķēršļu augstumu līdz 140 cm.

Patiess prieks un līksmība virmoja tribīnēs, varēja just, ka mūsu sportistus atbalsta arī igauņu skatītāji. Nevar nepieminēt arī Anda Vārnas un Fantastikas sniegumu jaunzirgu disciplīnā ar šķēršļu augstumu līdz 130 cm, kurā pāris ierindojās augstajā otrajā vietā. Vēlreiz noskatoties jau iepriekšējā dienā divas reizes redzēto „Excalibur” ugunīgo zirgu šovu, kurš, lai gan nebija slikts, taču sāka mazliet garlaikot, sākām gaidīt šo sacensību galveno notikumu – Pasaules kausa izcīņas posmu konkūrā ar šķēršļu augstumu līdz 160 cm. Kamēr sportisti gatavojās maršrutam, organizatori publikai stāstīja par to, kādi šķēršļi atrodas uz laukuma, cik augsti tie ir un kas no zirgiem un jātniekiem būs sagaidāms. Tas bija ļoti patīkams žests no organizatoru puses, lai publikai nebūtu jāgarlaikojas un arī nezinātājiem būtu lielāka nojausma par to, kas notiek sacensību laukumā. Šajā, pēdējā disciplīnā, uzvaru sīvā cīņā izdevās izcīnīt jau iepriekš pieminētajam Krievijas jātniekam Vladimiram Beļeckim, kurš ar zirgu Mat`s Up Du Plessis uzvaru izcīnīja, pieveicot maršruta pārlekšanas fāzi tikai sekundi ātrāk par poļu sportisti Zuzannu Gowin. Ovācijas tribīnēs bija neaprakstāmas un smaids no krievu sportista sejas nenozuda ne mirkli visas apbalvošanas ceremonijas laikā. Šī bija patiešām skaista uzvara un pēdējā maršrutā visi sportisti cīnījās līdz pēdējam, sagādājot publikai lieliskus, azarta pilnus mirkļus.

Sacensības nu ir aizvadītas, taču pozitīvi iespaidi un emocijas ir gūtas un to pietiks vēl ilgam laikam. Lai gan varētu mazliet pasūdzēties par programmu un disciplīnu kavēšanos, tādi sīkumi man nespēja sabojāt prieku, kuru guvu, gan vērojot sportistus sacensību laukumā, gan pārmijot kādu vārdu klātienē ar sen neredzētiem paziņām. Neskatoties uz to, ka sacensības nebija visaugstākā līmeņa, šajā gadījumā tas nebija pārāk svarīgi, jo kā sportisti, tā arī publika sevi parādīja lieliski un par garlaicību absolūti nevarēja sūdzēties. Pilnīgi noteikti apmeklēšu šīs sacensības arī nākamgad.

Paldies organizatoriem, sportistiem un publikai par atsaucību un šovu, kā arī paldies zirgu masierei Zanei Apiņai par asistēšanu!

Reinis Rudzītis