Apstāšanās – novārtā pamestais elements

Sākot ar pirmo startu iejādes sacensībās, apstāšanās mūs pavada visu atlikušo sportiskās karjeras laiku, un tomēr tā ir viens no lielākajiem izaicinājumiem daudziem jātniekiem. Kādēļ tā un kā padarīt apstāšanos teicamu – to aplūkosim šajā rakstā.

Ikviens sportists zina par to, tā saukto jātnieka „vizītkarti”, ko parāda iejādes laukumā. Ar vizītkarti, tas ir ar iejāšanu laukumā un ar to saistīto apstāšanos un sasveicināšanos tiesnešiem rodas pirmais iespaids par jātnieku un zirgu – vai pāris izskatās un pasniedz sevi harmoniski, vai zirgs saprot jātnieku? Kādā apmācības līmenī atrodas kā četrkājainais, tā divkājainais sportists?

Šim pirmajam iespaidam ir arī izšķiroša ietekme uz pārējo shēmas sniegumu. Ja izdodas pagrieziens uz viduslīnijas, vai jātnieks un zirgs spēj nojāt taisni bez laukuma sienas atbalsta? Vai zirgs apstājoties iearas ar visām četrām kājām zemē vai tomēr pārim izdodas parādīt vienmērīgu, harmonisku un plūstošu pāreju, kas noslēdzas pilnīgā miera stājā?

Sacensībās pirmais iespaids ir ļoti cieši saistīts ar pirmo elementu, kas tiek prasīts no jātnieka un zirga – apstāšanos. Praktiski visas shēmas sākas un noslēdzas ar šo elementu. Sarežģītākajās klasēs tiek dots daudz atzīmju, bet divas no tām allaž liek par apstāšanos. Tas ir pietiekams iemesls paanalizēt šo elementu. Paskatoties daudzu jātnieku atzīmju lapiņās, ir redzams – lai gan apstāšanās ir elements, kurš jātnieku pavada visu tā sportisko karjeru, tikai retos gadījumos to izdodas izpildīt perfekti. Kādēļ tā? Kā jāizskatās zirgam un jātniekam, kā jāizpilda apstāšanās, lai tiesneši būtu dāsnāki ar vērtējumiem?

Apstāšanās atspoguļo jātnieka iedarbību: kreisajā attēlā redzams, ka zirgs izlīdzina jātnieka viegli iekritušo gurnu un stāv praktiski taisni. Labajā attēlā pārāk spēcīgi iedarbojas jātnieka labā kāja, to zirgs vairs nespēj izlīdzināt un pats nostājas šķībi.

Iejādes tiesnese Klaudija Ratinga skaidro: „Beigu beigās vairākas atzīmes tiesnešu piezīmju grāmatā veido vērtējumu par pirmo elementu: kopā tiek savilkta iejāšana, pati apstāšanās, zirga stāvēšana, kā arī aizjāšana tālāk”. Tādējādi tiek vērtētas divas pārejas – vispirms uz apstāšanos un tad pēc apstāšanās, kā arī apturēšanas rezultāts – zirga stāvēšana. Tīri formāli skatoties, tiesneši vēlas redzēt vienmērīgas, plūstošas pārejas, kurās zirga pakausis atrodas augstākajā punktā, apstāšanās ir noslēgta – tas nozīmē, ar visām četrām kājām uzņemot vienādu svaru un apstājoties vienādi. No priekšas ideālā variantā var redzēt tikai priekškājas; parasti plašāk vērstajām pakaļkājām jābūt paslēptām aiz priekškājām. Lai arī jaunzirgi drīkst stāvēt ne tik precīzi un plašāk, jo to pakaļkājas vēl nav tik spēcīgi attīstītas un trenētas, lai vienādi novietotos zem ķermeņa, Lielās Balvas līmeņa zirgam jāiztiek ar mazāku platību, uz kuras balstīties apstāšanās laikā, tas nozīmē – arī apstāšanās laikā tiem jāiesēžas pakaļkājās.

Pa kreisi: jaunzirgs drīkst apstāties plašākā rāmī. Pa labi – vecākam zirgam ir jānostājas tā, lai nosegtu mazāku platību; tas prasa lielāku sakopojumu un iesēšanos pakaļkājās no zirga.

Iejādes zirgu treneris Falks Stankus mazāk vērības pievērš prasībām pret formu kā pret faktisko apstāšanās funkciju: „Manā skatījumā apstāšanās ir zirga apmācības un jātnieka iedarbības spogulis. Es neuztveru to elementu kategorijās, bet gan drīzāk vaicāju sev – ko es vēlos panākt ar šo elementu? Kādēļ tas ir nonācis shēmas uzdevumu vidū un kādai jābūt tā ietekmei uz zirga apmācību?”. Zirgkopības meistars no Šlesvigas Holšteinas Stankus sev uzdod arī sekojošo jautājumu: „Vai apstāšanās kalpo kā uzticēšanās pārbaudījums? Vai es vēlos pārbaudīt, cik paklausīgs ir mans zirgs? Vai arī es koncentrējos uz to, lai apstāšanās būtu korekta pēc iejādes sacensību prasībām?”

Sākot zirga apmācību, Stankusam viss ir viennozīmīgi skaidrs: uzticēšanās absolūti ir pirmajā vietā. „Apstāšanās mērķis ir palīdzēt zirgam pilnībā atslābināties zem jātnieka”. Viņa pieredze liecina, ka daudzi zirgi iejādes darbā nonāk pie punkta, kad tiem nepieciešams ilgāks laiks, lai atkal kārtīgi ieelpotu, un tas viņiem neizdodas arī, soļojot zem jātnieka. „Te lieliski noder atslābināta apstāšanās garā pavadā”, viņš dalās pieredzē. Stankus sākotnēji atsakās zirga apmācībā no perfektas apstāšanās, lai panāktu atslābināšanos un uzticēšanos. „Vēlāk, kad zirgs jau ir progresējis un attīstījies, pareiza apstāšanās vairāk vai mazāk sanāk pati no sevis”, viņš ir pārliecināts. Turklāt apstāšanās ir tikai tik laba, cik laba ir apturēšana un sagatavošanās pirms tam. Biežas pārejas vienas gaitas ietvaros veicina to, ka zirgs labāk sagatavojas apturēšanai un apstāšanās elementa izpildei.

Jauns vai vecāks zirgs – uzmanieties, lai zirgs allaž būtu atslābinājies zem jums. Šajā ziņā līdz jebkura veida uzslava – ar balsi vai fizisku pieskārienu.

Vienā jātnieki un tiesneši ir vienisprātis – zirgs var iemācīties stāvēt mierīgi tikai tad, kad jātnieks ir apveltīts ar pacietību un spēju individuāli iejusties zirgā. „Ar vienu zirgu es varu lieliski trenēt apstāšanos no zemes, ar citu tas jāšus izdodas labāk”, stāsta Lielās Balvas jātniece Uta Grēfa. „Ar jaunzirgiem es sāku prasīt apstāšanos vienmēr treniņa beigās, kad zirgs ir pateicīgs un priecīgs, ka var pastāvēt. Vecākiem zirgiem es vienmēr iepinu apstāšanos iesildes fāzē tā netīšām, it kā spēlējoties”. Svarīgākais princips – nekādā gadījumā nesodīt zirgu! „Ja jātnieks soda zirgu par nepareizu apstāšanos, zirgs gana ātri sāk saistīt apstāšanos ar sodu. Šo saikni pārraut izdodas tikai retos gadījumos”, norāda Grēfa no savas pieredzes. Tāpat kā Stankus viņa uzskata, ka korekta, vienāda apstāšanās rodas vairāk vai mazāk pati no sevis. „Apstāšanās tikai atspoguļo jātnieka iedarbību. Man kā jātniekam tas nozīmē: ja apstāšanās nav taisna vai nav vienāda uz visām četrām kājām, man ir jāmaina sava iedarbība uz zirgu”. Ko darīt, ja zirgs arī pēc desmitā piegājiena taisni un vienādi apstāties tik un tā atšauj vienu pakaļkāju? „Nekādā gadījumā nedrīkst koriģēt pēc apstāšanās!” brīdina Grēfa. Klasiskais sauciens pār visam laukumam – „Kā viņš apstājās?” arī neko nelīdz. Falka Stankus padoms ir korekts, lai arī nedaudz „atvēsinošs”: „Ja apstājoties zirgs vienmēr atšauj vienu pakaļkāju, es nedrīkstu koriģēt pašu apstāšanos, bet gan man vispirms ir jāpārdomā un jāmaina sava trenēšanas metode un arī sava iedarbība. Man jāatrod veids, kā panākt, lai zirgs būtu gatavs uzņemt svaru ar attiecīgo pakaļkāju. Laika gaitā tad arī apstāšanās izlabosies”. Tik vienkārša izrādās tā lieta ar apstāšanos….

Tikai tad, kad zirgs ir pabeidzis savu pamatizglītības kursu un sāk strādāt pie sakopojuma elementiem, var mēģināt apstāšanos no lēkšiem. Stankus demonstrē apstāšanās fāzes: 1. Sagatavošana; 2. Uzņemšana; 3. Apturēšana.

Padomi ikdienas treniņiem:

• Trenējiet apstāšanos no zemes, veicot dažādas ikdienas darbības ar zirgu.

• Nofiksējiet pareizo darbību secību apstāšanās procesā: vispirms jāpanāk, lai zirgs vienkārši stāvētu mierīgi. Nesāciet labot zirga kāju stāvokli! Sākumā sāciet mācīt zirgam apstāšanos no soļiem, vēlāk no rikšiem. Ja zirgs jau ir gana progresējis treniņos, var iemācīt tam apstāties arī no lēkšiem.

• Apstāšanās var sanākt tikai tik laba, cik laba ir apturēšana pirms tam. Tas nozīmē, ka jāsagatavo apstāšanās pāreja ar vairākām, uzmanīgām pusieturēm, pirms pilnībā apturēt zirgu.

• Jābūt elastīgi domājošam – jaunzirgs drīkst nedaudz „ieskriet” pārejā uz apstāšanos, bet vecākam zirgam jāveic plūstoša, bet tūlītēja apstāšanās. Paprasiet apstāšanos vairākas reizes treniņā un mēģiniet sajust, vai drīkstat paaugstināt savas prasības pret zirgu.

• Pirms sodīt zirgu par nepareizu apstāšanos, apdomājiet – vai paši izdarījāt visu pareizi?

Sagatavoja Sigita Eitcena pēc  St. Georg materiāliem.

Atpakaļ

3 komentāri

  • Ausma

    Ausma Paldies par rakstu! Bija ļoti interesanti.

    17. septembris, 2013 @ 8.46
  • Anete

    Anete Paldies par rakstu! Būtu interesanti lasīt sīkāk un detalizētāk arī par pārējiem iejādes pamatelementiem, kā piemēram, serpentīniem, voltiem, plecu u.c.

    17. septembris, 2013 @ 9.41
  • Sintija

    Sintija Pilnīgi piekrītu Anetei!!! Priecāšos, ja šie raksti turpinātos :))

    19. septembris, 2013 @ 13.41

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase