Holandes jājamzirgu šķirnes ērzelis Jazz ir bijis viens no KWPN iejādes zirgu audzēšanas simboliem pēdējo 15 gadu laikā. Kamēr Vācijā iejādes jomā dominēja tādi vārdi Donnerhall un De Niro, Weltmeyer un Rubinstein, holandiešu zirgaudzētāji noteikti ir ienesuši iejādes pasaulē kādu dzirksti, izmantojot Jazz (no Cocktail x Ulster x Amor).
Dzimis 1991. gada Hūba un Tinijas van Helvoirtu stallī Holandē, slavenais Jazz sākotnēji tika nokristīts par Jacob. Pēc sertificēšanas viņš 1994. gadā izturēja savu darbaspēju pārbaudi, un kopš tā laika kļuvis par vienu un iejādes zirgu varenākajiem ciltstēviem, atstājot aiz sevis neskaitāmus pasaules klases Lielās Balvas talantus kā Parzival, Orion, Wyntyn, un O’Neil.
Sertifikācijas skatē aprakstīs kā godīgs, uzticams, temperamentīgs, Jazz ir iemantojis slavu kā zirgs, kuram patīk uz visu paskatīties, tomēr tie, kuriem ir izdevies Jazz pēcnācējus iepazīt tuvāk, tic, ka viņa jūtīgums ir arī viņa lielākā priekšrocība. „Es dievinu Jazz pēcnācējus!”, apgalvo olimpiskā sudraba medaļniece Adelinde Kornelisenna. „Es zinu, ka viņi var būt asi un strauji, bet galu galā tā ir viņu stiprā puse!”
Startējot Londonas Olimpiskajās Spēlēs ar labi zināmo Parzival, Adelinde piekrīt, ka viņas zirgs ir ļoti jūtīgs un, lai gan viņš nemēdz baidīties no savas ēnas, viņš tomēr bailīgi reaģē uz lietām, kas atrodas laukuma malās, vai uz skaņām. “Ir nepieciešams laiks, lai izveidotu uzticību un pārliecību un varētu tikt galā ar baidīšanos”, saka Adelinde. „Es vadāju Parzival pa dažādiem laukumiem, izdekorēju mūsu pašu laukumu, un viņam bija nepieciešams ļoti ilgs laiks, lai uzticētos un lai es varētu parādīt viņam, ka tas viss ir normāli. Ir ilgi jāgaida, bet man jau patīk izaicinājumi!”
Pateicoties savai pieredzei ar daudziem Jazz pēcnācējiem, Adelinde uzskata, ka neviens no tiem nav bijis traks, viņiem vienkārši nepieciešama cita pieeja. „Tie ir jūtīgi, strauji un gudri, bet allaž gatavi mācīties. Tikai nedrīkst tos aizvainot. Pašlaik es jāju vēl vienu Jazz pēcnācēju – Zephyr Mazā apļa līmenī, un viņš ir ļoti viegli jājams ar teicamu raksturu”.
Austrālijas olimpietei Mērijai Hannai stallī ir četri Jazz pēcnācēji, un viņa piekrīt, ka, lai gan tie ir īpatnēji zirgi, tiem visiem ir daudz talanta un dotību Lielās Balvas līmenim. “Man ir Tango, ko es iegādājos kā kumeļu un satrenēju līdz Lielajai Balvai; tad ir Umbro, kuru iegādājos kā septiņus gadus vecu zirgu un arī sasniedzu LB līmeni; Brioni es nopirku kā kumeļu un atdevu savai meitai, tagad viņi startē vidējā līmenī, un Hamag Whoopie, ko es iegādājos nesen un ceru līdz nākamajam gadam pārvērst par Lielās Balvas zirgu”, uzskaita Mērija. “No visiem šiem Umbro ir visvienkāršākais darbā, un, lai gan visiem ir talants uz sarežģītiem elementiem, katrs no viņiem ir ar savu izaicinājumu. Tie nav zirgi, kas piemēroti amatierim, bet, ja esat ļoti talantīgs, tad jums izdosies”.
Hanna skaidroja, ka Jazz pēcnācējiem, kurus viņa trenējusi, nepieciešams laiks, lai uzticētos jātniekam pietiekami, lai arī darbā būtu par sevi pārliecināti. „Tango ir ļoti centīgs. Viņam patīk strādāt. Tomēr viņš ir ļoti jūtīgs pret trokšņiem. Skaļš troksnis tiešām spēj viņu satraukt. Viņš nebaidās no redzamām lietām sev apkārt, tikai no trokšņiem. Manuprāt, savvaļas barā viņa uzdevums būtu aizsargāt un brīdināt, ja dzirdētu kaut ko neparastu. Umbro nav problēmu ar skaļiem trokšņiem, toties viņš ļoti uztraucas par redzamo. Lietussargi vai neparastas kustības tūdaļ piesaista viņa uzmanību. Viņš mēdz būt bailīgs ārā, bet manēžā jūtas droši. Viņam arī patīk strādāt un apgūt jaunas lietas. Brioni nav tik centīgs, toties ļoti talantīgs. Viņam ir izcilas gaitas, bet viņu trenēt ir salīdzinoši grūti. Viņš ir sarežģīts uzvedības ziņā, bet esmu pārliecināta, ka viņš tiks līdz Lielajai Balvai. Whoopie līdzi nāca slikta slava, bet liekas, ka man ir izdevies izveidot labas attiecības ar viņu. Ķēve ir gatava izdarīt visu, lai man izpatiktu. Viņa ir nedaudz jūtīga uz redzamām lietām un noteikta veida trokšņiem, bet tas ir atkarīgs no tā, cik ļoti jātnieks viņu iedrošina”.
Mērija uzskata, ka šos zirgus ir jājāj iejūtīgi, lai tie uzticētos jātniekam, un pēc tam tie allaž ir gatavi darīt visu, ko spēj. „Viņi necieš rupju vai neiejūtīgu apiešanos, tiem nepieciešams attīstīt pārliecību, un tam ir nepieciešams laiks. Manuprāt, visiem viņiem ir ļoti spēcīgi izteikti bara aizsardzības instinkti, tas izraisa baidīšanos no redzamām lietām vai trokšņiem. Tie nav zirgi, kurus var iebiedēt vai piespiest, bet, panākot šīs partnerattiecības, sajūta ir ļoti laba. Tas mani nemaz nepārsteidz, ka Jazz ir tik augstā vietā iejādes zirgu audzēšanas reitingā”.
Liela Jazz un viņa vaislas potenciāla fane ir kanādiete Pia Formillere, kura zina, ka, strādājot ar Jazz zirgiem, nepieciešama pacietība, bet pirmā lieta, ko viņa saka par savu Lielās Balvas zirgu Orion – viņa to mīl! „Viņam ir zelta sirds un lauvas darba ētika. Lai gan viņš ir tipisks Jazz pēcnācējs un ātri vien sasprindzinās un baidās no visa kā, kamēr vien es varu saglabāt viņa uzmanību un uzticēšanos sev, mums viss izdodas”.
Pēc Pia domām labākais veids, kā tikt galā ar Jazz pēcnācēju jūtīgumu, ir aizvest zirgu uz sacensībām laicīgi, parādīt tam visu apkārtni ap laukumu, lai viņš justos ērtāk šajos apstākļos. „Orion bija ļoti „grūts” kā jaunzirgs, bet viņa dzīvē ir bijuši tik daudzi nozīmīgi cilvēki, ka tas iemācīja viņam uzticēties savam jātniekam, tā rezultātā viņš ir kļuvis par manu absolūti labāko zirgu pasaulē! Orion ir 17 gadus vecs, bet reizēm, kad viņš auļos nēsājas pa aploku un mētā pakaļkājas, varētu padomāt, ka viņam ir četri gadi”.
Tie šī uguntiņa un dzirkstelīte uztur Orion labā kondīcijā un ļauj cīnīties sacensību laukumā.
Holandiešu jātniece Madeleine Vitte-Vrīsa uzskata, ka viņas Jazz pēcnācējs – Wynton (no Jazz x Matador) ir tiešām mīļš un talantīgs, bet straujš zirgs. “Viņš allaž grib strādāt, un man šķiet, ka viņš nav tik bailīgs. Es domāju, ka daudzi Jazz pēcnācēji ir gana bailīgi, bet, kad iemācās ar to sadzīvot un tikt galā ar zirgu, tie ir ļoti talantīgi. Lai gan, ja zirgs pārāk uz visu ko skatās un novēršas, uz tādu zirgu nekad nevarēs paļauties. Man pašai gan patīk Jazz pēcnācēji”.
Viņas otrs labākais Lielās Balvas zirgs Vontango (no Jazz x Contango), diemžēl, gāja bojā pagājušajā gadā, bet arī tas bija ļoti talantīgs. Madeleinei īpaši patīk strauji, bet nosvērti zirgi. „Audzējot zirgus hobija jātniekiem, labāk gan neizmantot Jazz asinis”.
Lielbritānijas jātniece Sāra Millisa ir gadu gaitā saskārusies ar gana daudziem Jazz pēcnācējiem, bet viņas labākais Jazz pēcnācējs bija Korenbloem O’Neill, ar kuru viņa sacentās LB līmenī. Pašlaik pensionēts kā „skolotājs” viņas stallī, O’Neill bija zirgs ar draudzīgu raksturu un ļoti asu uztveri. „Viņš ātri mācījās un labprāt gribēja izpatikt, bet viņš bieži vien redzēja vai sajuta „spokus” un baidījās no plašām, atklātām vietām. Ar ļoti lielu pacietību un uzstājību mums izdevās sasniegt labus rezultātus LB līmenī, kad es biju iemācījusies tikt galā ar viņa problēmām”.
Mēģinot noskaidrot, vai zirga uzvedībai nav kādi fiziski cēloņi, Sāra stāsta, ka vienubrīd pat apšaubīja viņa redzes spējas. „Mēs pārbaudījām viņa redzi, bet nekas īpašs netika atklāts”.
Neskatoties uz temperamenta problēmām, Sāra uzskata, ka viņas zirgam bija fantastiskas līdzsvara dotības un sakopojuma spējas, kā arī viņš ir laterāli elastīgs, kas jātniekam sniedz fantastisku sajūtu un manevrējamību. „Viņš allaž labprāt strādā, un temperamenta problēmām nebija nekāda sakara ar vēlmi strādāt. Tikko, kā es to sapratu, galvenais bija sniegt zirgam pārliecību un, ja iespējams, izvairīties no konflikta. Kad viņš bija tiešām caurlaidīgs, es konstatēju, ka arī viņa koncentrēšanās uz darbu krietni uzlabojās, un iedomātie „spoki” vairs tik ļoti nenovērsa zirga uzmanību”.
Varbūt vietā ir senā paruna, ka liels talants nāk kopā ar lielu atbildību. Vai zirga jūtīgums darbā ir paralēls prāta jūtīgumam? Daži izsaka viedokli, ka varbūt Jazz pēcnācējiem ir slikta redze, tādēļ tie baidās no lietām, ko īsti labi nespēj saskatīt. Tomēr neviens no augstāk minētajiem jātniekiem neuzskata, ka viņu zirgiem ir šādas problēmas, lai gan holandiešu olimpiskā jātniece Tineke Bartela apgalvo pretējo: „Es domāju, ka šie zirgi redz pārāk labi. Viņi redz visu!”, stāsta Tineke, kas ieveda Jazz starptautiskajos Lielās Balvas sacensību laukumos. „Ja jums ir pacietība ar Jazz pēcnācējiem, tas varbūt aizņem ilgāk nekā parasti, bet jūs iemīlat šos zirgus uz mūžu!”
Autors: Sarah Warne, Eurodressage, rakstu sagatavoja Sigita Eitcena.
Titulbildē – Florencio no Jazz / Ulft / Amor