Kas notiek zirga ķermenī – elpošana

Bez elpošanas nenotiek nekas, to zina ikviens. Kā tad īsti darbojas zirga elpošanas sistēma? Vai jūs zinājāt, ka atrodoties zirga mugurā, sēžat tieši pa vidu uz plaušām?

Skābeklis ir svarīgākā elpošanas sastāvdaļa. Tas apgādā visas ķermeņa šūnas, nodrošinot enerģijas vielmaiņas darbību. Sporta zirgam ir jāspēj pēc iespējas efektīvāk transportēt skābekli no plaušām uz muskuļiem ar asins palīdzību, lai tas varētu veiksmīgi izturēt slodzi. Jo efektīvāks ir šis process, jo vairāk izturības būs zirgam un jo atsaucīgāks tas būs.

Pie elpošanas sistēmas pieder augšējie (nāsis, deguna dobums, deguna blakusdobumi un rīkle) un apakšējie elpošanas ceļi (traheja, bronhi, bronhu alveolas, plaušas un diafragma).

Augšējie elpošanas ceļi

Tā kā zirgs nespēj elpot caur muti, gaiss deguna dobumā, kuru no mutes atdala kaulainās, cietās aukslējas, nonāk tikai caur nāsīm. Ieelpotais gaiss deguna dobumā tiek filtrēts ar mitro gļotādu un sīku matiņu palīdzību. Ar viļņveida kustībām tie pārvieto putekļus, netīrumus un baktērijas rīkles virzienā, kur tie tiek norīti vai izklepoti ārā. Normāli izdalījumi no deguna ir caurspīdīgi un vidēji šķidri.

Apakšējie elpošanas ceļi

Traheja ir rīkles turpinājums un stiepjas līdz pat ceturtajam krūšu skriemelim. Pieaugušam zirgam tā var būt pat metru gara. Tās diametrs ir aptuveni pieci centimetri. Starp traheju un kakla skriemeļiem atrodas barības vads. Virs sirds traheja sadalās divos bronhos. Katrs no bronhiem ved uz vienu no plaušām, no kurām kreisā ir nedaudz mazāka, lai atstātu vietu sirdij. Sirds un plaušas aizpilda zirga krūšukurvi. Plaušas veido milzīgu virsmu un sastāv no sūklim līdzīgiem, elastīgiem audiem, kas elpojot izplešas un savelkas.

Plaušās bronhi sazarojas arvien tālāk. Katra bronhu zara galā atrodas miljoniem sīku, ar gaisu pildītu pūslīšu – t.s. alveolas. Ar skābekli nepiesātinātās asinis no visa ķermeņa plūst caur labo sirds pusi un plaušu artēriju uz plaušām un caur kapilāriem nonāk caurlaidīgajās alveolu sieniņās. Tur no asinīm tiek „atvilkts” un izelpots slāpekļa dioksīds. Ar ieelpas palīdzību alveolās nonāk svaigs, ar skābekli bagāts gaiss, un tur sarkano asinsķermenīšu hemoglobīns uzņem skābekli, pārvieto to caur plaušu vēnām uz sirdi, no kurienes tas tiek iesūknēts pārējā ķermenī, kur, savukārt, kalpo kā enerģijas avots muskuļu un citām organisma šūnām. Šo sarežģīto procesu dēvē par gāzu apmaiņu.

Elpošanas mehānika

Krūšu kurvis aizsargā sirdi un plaušas. Ieelpojot starpribu muskuļi savelk ribas uz augšu un uz āru. Diafragma ir kupolveidīgs muskuļu slānis, kas atdala krūšu un vēdera dobumus. Tā savelkas un paliek plakana, lai palielinātu krūšu kurvja tilpumu, reizēm līdz pat 16. ribas augstumam. Tādējādi rodas pretspiediens, kas iesūc gaisu plaušās. Kad ribas atgriežas sākotnējā stāvoklī, diafragma atslābinās, atkal ieņem kupola formu un izstumj gaisu no plaušām līdzīgi kā plēšas. Ribu kustības var īpaši labi redzēt tieviem zirgiem, kad elpošanas frekvence paātrinās.

Gaitas ietekme uz elpošanu

Soļos un rikšos starp elpošanas biežumu un soļu skaitu praktiski nav nekāda sakara. Pretēji ir lēkšos: ja skābekļa patēriņš pieaug proporcionāli ātrumam, elpošana tiek sinhronizēta ar lēkšu tempiem. Iekšējiem orgāniem kustoties uz priekšu un atpakaļ, vienā lēkšu tempā tiek veikta viena ieelpa. Zirgs spēj veikt līdz pat 130 lēkšu tempiem minūtē, tātad, elpošanas frekvence konkrētajā gadījumā ir 130 ieelpas minūtē. Kad zemei pieskaras priekškājas, zirgs izelpo, kad tas atsperas ar pakaļkājām – ieelpo.

Elpošana un kondīcija

• Treniņa laikā ieelpas tilpums pieaug, līdz ar to arī paaugstinās asinīs nonākošā skābekļa daudzums.
• Kad zirga kondīcija uzlabojas, plaušās tiek izmantots aizvien vairāk alveolu un tādējādi uzlabojas gāzu apmaiņa.
• Jo efektīvāk skābeklis tiek novadīts pie šūnām, it īpaši muskuļu un smadzeņu šūnām, jo lielāku izturību un slodzes noturību var uzrādīt zirgs.
• Aerobais treniņš uzlabo elpošanu un asinsriti, pateicoties lielākam skābekļa patēriņam.
• Arī arvien biezākais kapilāru tīkls ap alveolām uzlabo gāzu apmaiņu.
• Ieelpošana: kad iegurnis izstumj pakaļkājas zem zirga ķermeņa, galva un kakls paceļas, iekšējie orgāni pārvietojas uz aizmuguri, lāpstiņa izstumjas uz priekšu un krūšu kurvis izplešas, tādējādi vairāk gaisa ir iespējams ievilkt plaušās.
• Jo vairāk asinīs ir slāpekļa dioksīda, jo intensīvāk zirgam ir jāelpo, lai no tā atbrīvotos un uzturētu asinīs atbilstošus pH rādītājus.
• Jo labāka ir zirga kondīcija, jo spēcīgāka kļūst sirds muskulatūra un ķermeni var efektīvāk apgādāt ar skābekli bagātīgajām asinīm.
• Jo spēcīgāki kļūst muskuļi, jo mazāk skābekļa tiem nepieciešams tāda paša darba apjoma veikšanai.
• Uzlabojas arī diafragmas darbība.

Elpošanas atjaunošanās

Pēc smaga treniņa zirgs ir jāatsoļo, līdz tā elpošana ir normalizējusies. Atjaunošanās laiks katram zirgam ir individuāls, tomēr pulsam un elpošanas frekvencei jebkurā gadījumā būtu jānormalizējas 20-30 minūtes pēc slodzes. Lai noskaidrotu individuālos pamatrādītājus, ir jāpiefiksē pulss un elpošanas frekvence pirms un pēc treniņa. Jo labāka ir zirga kondīcija, jo ātrāk šie rādītāji normalizējas pēc slodzes. Ja rādītāji novirzās no normas, ir jāmeklē iemesls. Tā kā pie augstākas elpošanas frekvences muskuļi strādā intensīvāk, tie izdala vairāk siltuma un ir svarīgi ķermeni pēc iespējas ātrāk atdzesēt. Dzesējot zirgu ar ūdeni (piemēram, ar slapja dvieļa palīdzību), jāņem vērā, ka saskaroties ar ādu, tas ļoti ātri sasils, tāpēc ir svarīgi dvieli atkal saslapināt ar aukstu ūdeni un uzklāt zirgam. Šī procedūra jāveic tik ilgi līdz ķermeņa temperatūra un elpošana ir normalizējusies.

Veseli elpošanas orgāni

Pēc kustību aparāta traumām, elpošanas problēmas ir otrs biežākais iemesls, kādēļ krītas sporta zirgu noturība pret slodzi un nereti arī apraujas to karjera. Apakšējo elpošanas ceļu problēmas nereti izraisa vīrusi, baktērijas vai alerģiskas reakcijas. Lai samazinātu to risku, jāievēro sekojošais:

• Jālieto tikai augstvērtīgs, tīrs siens un salmi, kas nesatur putekļus un pelējumu. Alerģijas var nodarīt kaitējumu bronhiem un alveolām, kas dramatiski samazina plaušu kapacitāti. Siena tvaicētājs vai mitrinātājs gana efektīvi samazina putekļu, baktēriju , pelējuma un sēnīšu kvantitāti sienā.
• Zirgam jāēd pēc iespējas dabiskākā pozā – ar galvu uz leju, lai elpošanas ceļi paliktu brīvi, gļotas varētu iztecēt un elpošanas orgāni varētu tā darboties, kā to paredzējusi daba.
• Stallī jāuztur tīrība un laba ventilācija. Urīns un izkārnījumi izdala amonjaku, kas negatīvi ietekmē elpošanas aparāta veselību.
• Tīrīt stalli un kaisīt pakaišus tikai tad, kad zirgi nav stallī, lai izvairītos no tā, ka tie ieelpo putekļus, sporas un citus alergēnus.
• Nodrošināt maksimāli daudz iespēju zirgam uzturēties ganībās.
• Regulāri attārpot zirgu. Zarnu parazīti var novest pie mazasinības, ko viegli konstatēt asins analīzēs. Sarkano asins ķermenīšu trūkums nozīmē arī ierobežotu skābekļa uzņemšanu, kā rezultātā zirgs kļūst apātisks un saguris.
• Pirms zirga iegādes allaž novērtējiet tā eksterjeru – lielas nāsis, plats krūšu kurvis nozīmē lielāku elpošanas kapacitāti.

Avots: St. Georg, sagatavoja Sigita Eitcena