Labākā aizsardzība no mikotoksīniem un aflatoksīniem – barot zirgam pārbaudītu sienu.
Vairums siena ražotāju, kas to iepako maisos, parasti pievieno zīmīti, ka zirgiem nedrīkst barot sapelējušu sienu vai barību. Jāteic, pašu vāktam vai no kaimiņa pirktam sienam šādas zīmītes nebūs. Zirgu īpašnieki kļūst uzmanīgi tad, ja pamana sienā melnus vai pelēkus pleķus vai saož, ka siens nelāgi smako. Ir ļoti svarīgi sienu pārbaudīt, lai tas nesaturētu pelējumu, jo pelējums un tā veidotie organismi negatīvi ietekmē zirgu – izraisot tā saslimšanu vai pat nāvi.
Kas tad ir pelējums? Pelējums ir viens no sēnes paveidiem. Atklāts, ka eksistē vairāki simti tūkstoši pelējuma veidu. Daži pelējumi ir kaitīgi, citi ir derīgi un pat ēdami. Piemēram, zilo sieru ražo, tam pievienojot Penicillium pelējuma sēnīti, tikmēr citu Penicillium paveidu izmanto, lai ražotu antibiotikas. Āzijā Aspergillus oryzae pelējuma sēnīti izmanto, lai fermentētu sojas pupiņas un kviešus, no kuriem tālāk pagatavo sojas mērci. Vai arī, lai atdalītu cieti no rīsiem, tā ražojot sakē un citus destilētos dzērienus. Rodas jautājums kāpēc tad pelējums ir kaitīgs zirgiem?
Tāpēc, ka pelējuma sēnīte patērē derīgās barības vielas no auga uz kura tā atrodas, kā arī samazina barības un siena uzturvērtību. Pelējums var būt arī alerģiju izraisošs, jo kairina plaušas, gremošanas traktu un ādu. Daži pelējuma veidi ražo sekundārus metabolītus, sauktus par mikotoksīniem, tie zirgam var būt ļoti indīgi. Pelējums un tā veidotie mikotoksīni sastopami atkarībā no barības augšanas un glabāšanas apstākļiem. Auksta un slapja sezona veicina paaugstinātu sēņu, īpaši Fusarium, klātbūtni graudos. Augsts mitruma līmenis veicina sēnes veidošanos, bet zemas temperatūras var veicināt mikotoksīnu rašanos. Ballīšu vai ruļļu siens, kur mitruma līmenis ir lielāks par 15% – visticamāk, ka sāks pelēt, veicinot arī mikotoksīnu izplatību.
Ganību zāle, siens, salmi un graudi – tie visi var saturēt dažāda veida sēnītes. Tās var būt saprofīti, kas dzīvo uz auga virskārtas, atņem augam barības vielas un nedod tam nekādu labumu vai endofīti, kas dzīvo augā, dodot tam dažādas priekšrocības apmaiņā pret barības vielām. Fusarium un Aspergillus ir saprofīti, bet Ergot alkaloīds*, kuru var atrast dažos ganību augos – endofīts. Endofīti augus padara izturīgākus – tie var paciest skarbus laikapstākļus, taču var kaitēt dzīvniekiem. Endofīti ir arī „atbildīgie“ par to, cik toksiski būs zirga mēsli (paildzinot barības pārstrādes procesu zirga organismā), tie var veicināt pāragru (vai par vēlu) placentas atdalīšanos ķēvēm; mazu un/vai vāju, pat mirušu kumeļu rašanos. Bieži vien endofīti kēvēm izraisa arī nepietiekamu piena daudzumu.
Salīdzinājumā ar pētījumiem par liellopiem un cūkām, ir ļoti maz informācijas par mikotoksīnu ietekmi uz zirgiem. Zinātnieki visvairāk ir pētījuši Fusarium un Aspergillus sugas. Atklāts, ka šo sēņu mikotoksīni var veicināt ēstgribas trūkumu, augšanas attīstību, mazāku uzņemto uzturvielu daudzumu no barības un palielinātu nemierīgumu. Dažus mikotoksīnus pat saista ar imūnsistēmas darbības traucējumiem vai negatīvu ietekmi uz kardiovaskulāro, reproduktīvo un nervu sistēmu.
1934. gadā ASV nomira 5000 zirgu, tiek uzskatīts, ka vainīgs bija Fumonizīns, kas rodas no Fusarium pelējuma sēnes un mīt graudos, pļavās un sienā. Maza deva Fumonizīna 30 dienu laikā var izraisīt smadzeņu deģenerāciju, kas izpaužas kā sejas paralīze, satraukums, aklums, depresija un pēkšņa nāve. Liela deva Fumonizīna īsāku laika periodu rada aknu bojājumus – vēlāk dzelteno kaiti, locītavu sāpes, dezorganizāciju un nāvi.
Toties Aspergillus pelējums ražo aflatoksīnus, kas ir daudz bīstamāki par Fumonizīnu. Alfatoksīnus var atrast kukurūzā, kokvilnas sēklās, miežos, riekstos un pelējušā sienā. Ja zirgs vairākas nedēļas ēd sienu, kur nelielos daudzumos slēpas aflatoksīni, iespējams iegūt aknu bojājumus. Klīniskās pazīmes ietver anoreksiju, depresiju, dzelteno kaiti un anēmiju. Augsta aflatoksīnu deva izraisa gremošanas traucējumus, asiņošanu un ātru nāvi.
Ļoti daudzi faktori gan ieteikmē zirga reakciju uz specifiskiem mikotoksīniem, ieskaitot tā vecumu, svaru un kopējo veselības stāvokli. Saindēšanos parasti ir ļoti grūti noteikt, jo ļoti daudzas pazīmes nemaz nenorāda uz mikotoksīnu esamību organismā.
Vizuāli nevar noteikti vai siens satur Fumonizīnu vai aflatoksīnus, taču laboratoriski tas ir iespējams. Sienam ir iespējams pievienot dažādas, mikotoksīnus neiztralizējošas piedevas, taču nav pierādīts, ka šīs piedevas der visiem mikotoksīniem.
Labākā aizsardzība, ko saimnieks savam zirgam var dot – laboratoriski pārbaudīt vai siens nesatur mikotoksīnus un aflatoksīnus, lietot sienu, kas ir pareizi ievākts un regulāri pļaut ganības, lai samazinātu augu sēklu veidošanos (mikotoksīni visvairāk rodas tieši tur).
* Mikotoksīni (grieķu: μύκης (mykes, mukos) — sēnes un latīņu: toxicum — inde) ir toksiski sekundārie metabolīti, ko producē sēņu valsts pārstāvji, pārsvarā dažādi pelējumi.
* Alkaloīds (morfīns). Alkaloīdi — slāpekli saturošas, galvenokārt augu izcelsmes organiskas vielas.
* Aflatoksīns — mikotoksīni, ko producē Aspergillus flavus un Aspergillus parasiticus. Šīs sēnes piesārņo zemesriekstus, kukurūzu un citas graudaugu, eļļas augu kultūras. Toksīnam ir spēcīga hepatokancerogēna iedarbība.