Daudzi zirgu īpašnieki neaizdomājas par zirgu stereotipiskām uzvedības problēmām līdz brīdim, kad viņu stallī pēkšņi uzrodas zirgs, kas rij gaisu, šūpjas vai kā citādi sevi izklaidē. Tomēr stereotipiskās uzvedības problēmas ir daudz nopietnākas nekā varētu iedomāties, jo tās norāda uz kādām problēmām tieši saistībā ar zirgu labturību. Nesen Čīles zinātnieki pētīja stereotipiskās uzvedības problēmas skriešanās sacensību zirgiem.
Pētnieki vērtēja zirgus divos Čīles hipodromos, kur tiek turēti zirgi. Lai gan Čīles zirgu skriešanās sacesnību popularitāte pieaug, šajā valstī nav noteiktu prasību attiecībā uz zirgu turēšanu un kopšanu, kas ir svarīgi, ņemot vērā, ka šie zirgi visu savu mūžu pavada iesprostoti hipodroma staļļos.
Tika novēroti 743 dažādu dzimuma un vecuma tīrasiņu zirgi divos Čīles pilsētas Santjago hipodromos – vienā 417 zirgu un otrā – 326 zirgi. Tika fiskēta informācija par dzīvnieku vecumu, dzimumu, pakaišu veidu, ēdināšanas kārtību, treniņiem, kontaktu ar citiem zirgiem, kā arī konstatētas stereotipiskās uzvedības problēmas.
Pētnieki konstatēja:
– 82 zirgiem (11,03 %) konstatēja stereotipiskās uzvedības problēmas. No šiem zirgiem pieciem procentiem bija vairāki t.s. netikumi, trīs gadījumos dzīvnieki izrādīja trīs dažādas stereotipiskās uzvedības veidus.
– lai gan hipodromos bija līdzīgas zirgu kopšanas metodes, pētnieki secināja, ka otrajā hipodromā zirgiem bija vairāk uzvedības problēmu. Pirmajā hipodromā visvairāk konstatēja t.s. aušanu, kad zirgs boksā šūpojas, savukārt otrā hipodromā izteiktāka bija gaisa rīšana.
– vairāk stereotipiskās uzvedības problēmu bija ķēvēm, lai gan tam netika rasts izskaidrojums. Pētnieki lēš, ka tas varētu būt saistīts ar hormonāliem faktoriem, temperamentu vai kādu neidentificētu ārēju faktoru.
– no pētījumā iesaistītajiem zirgiem 85 % izmantoja skaidu pakaišus, bet 15 % izmantoja salmus. Zirgiem, kam bija skaidu pakaiši novēroja vairāk stereotipiskās uzvedības problēmu.
– 86 % novēroto zirgu bija tikai vizuāls kontakts ar pārējiem zirgiem, savukārt 14 % zirgu nebija nekāda veida kontakta ar citiem sugasbrāļiem. Saistībā ar šo novērojumu netika konstatēti stereotipiskās uzvedības riski. Visi zirgi saņēma auzas un lucernas sienu, savukārt lielāko daļu zirgu baroja divas līdz trīs reizes dienā. Pārējos zirgus baroja vienu reizi dienā.
– visi zirgi vidēji pavadīja 86 minūtes ārpus staļļa, tādēļ šis faktors nav noteicošais, kas ietekmē stereotipiskas uzvedības rašanos.
Zirgu kopēji 43 % gadījumos mēģināja koriģēt zirgu netikumus, lielākā daļā gadījumu galvenā kontroles metode bija fiziskās brīvības ierobežošana, kā rezultātā tika apdraudētas zirgu labturības prasības. Pētnieki secina, ka ierobežošana nerada problēmu risinājumu, bet rada sekundāras problēmas. Viens no risinājumiem varētu būt palielināt barošanas reizes un radīt iespēju zirgiem ganīties.
Šis pētījums tika publicēts zirgu veterinārās zinātnes žurnālā “Journal of Equine Veterinary Science“. Pētījuma nosaukums: “Prevalence and Factors Associated with Abnormal Behaviors in Chilean Racehorses: A Direct Observational Study”.
