Daiļajām figurālās jāšanas grupas meitenēm uz sirmiem un bēriem zirgiem dažādos pasākumos panākumi garantēti un ielūgumu uzstāties netrūkst. Arī šogad viņu priekšnesumu varēs redzēt Pasaules kausa sacensībās konkūrā, kas sporta centrā „Kleisti“ notiks no 26. Līdz 28. jūlijam. Kolektīva vadītāja Kristīna Rozīte, kas strādā par treneri Latvijas Lauksaimniecības universitātes (turpmāk – LLU) zirgkopības mācību centrā „Mušķi“ un joprojām ir aktīva iejādes sportiste, grupai atradusi īpašu „melnbalto“ atšķirības zīmi. Figurālās jāšanas tradīciju viņa mantojusi no mammas, Edītes Rozītes, savulaik treneres un „Mušķu“ iejādes kvalitātes pamatlicējas. Kristīnas mammas vadībā universitātē, kuru tolaik sauca par akadēmiju, pirmais priekšnesums noticis 1986. gadā zirgkopības mācību bāzes 25 gadu jubilejas pasākumā.
Kā radās jūsu priekšnesuma raksts ar sirmajiem un bērajiem zirgiem pamīšus?
Tas ir manis pašas nejaušs atradums. Vienu gadu pietrūka zirgu, nevarēju salikt pa pāriem un vienā brīdī sapratu – o, jāliek tumšie pret baltajiem kā šaha lauciņā. Tā mums sākās divkrāsainība, kas ir grupas lielākais efekts, jo veidojas uzskatāms zīmējums.
Taču esam spiesti pieaicināt zirgus no malas, jo „Mušķu“ sastāvs noveco, bet sirmos zirgus nav tik viegli iegūt. Meklējam sirmos ērzeļus, mēģinam krustot, bet tumšie ņem virsroku, jo sirmā nav dominantā krāsa. Grūti mums ar sirmajiem, taču tie vairāk piesaista aci. Mans iepriekšējais zirgs Lagoss bija sirms un izskatījās daudz efektīgāk nekā tagadējais bērais Brodors.
Pašai kaut kas košāks jāvelk mugurā.
Jautājums, ko uzsveram – kleitu vai demonstrējumu? Esmu redzējusi, kā Kocēnos rāda figurālo jāšanu ar košiem tērpiem, bet es dodu priekšroku klasiskajai iejādes formai. Kad iznāk astoņas perfekti saģērbtas meitenes frakās, baltās bridžās, cilindros, skaisti veidotiem matiem, tas atstāj daudz efektīgāku iespaidu nekā plīvojošās kleitas. Man patīk iejādes forma ar fraku un cilindru. Daudzi tagad cilindra vietā liek arī ķiveri, taču šis skats man nav pieņemams.
Tērps pašām jāgādā?
Universitāte mums sagādāja deviņas frakas, pārējais – katrai savs.
Ko vēlaties pateikt ar savu priekšnesumu?
Tā ir klasiskā iejāde, kuras elementi un apģērbs tiek izmantots, lai radītu atpazīstamību tieši šim sporta veidam. Kad agrāk ar Lagosu braucu demonstrēt iejādi, cilvēki nāca klāt un prasīja – vai tas ir cirks? Jātnieku sports nemaz nav tik populārs, tāpēc pagājušajā gadā Jelgavas pilsētas svētkos pretī pilij noorganizējām iejādes sacensības. Apstākļi nebija tie labākie, ņemot vērā, ka bija jāstartē uz zāles laukuma, kurš nebija speciāli sagatavots. Taču cilvēku sanāca tik daudz! Zirgi jāved klāt cilvēkiem – pilsētā, centrā, kas ir pati labākā reklāma. Tagad Jelgavā izbūvē Pasta salu, kas atrodas starp Lielupi un Driksu, ceru, ka tur varēs rīkot sacensības.
Kā pati kļuvāt par iejādes sportisti?
Tā nebija gluži mana izvēle. Bērna gados un jaunībā biju konkūra fans – man ļoti patika lekt. Bija viens brīdis, kad ar vienu zirgu lecu, ar otru trenējos iejādē. Lekšana patika labāk, jo tur nevajadzēja ieguldīt tik lielu darbu un tas bija daudz azartiskāks process. Taču reiz…
Pilnu žurnālrakstu iespējams lasīt tikai abonentiem, lai abonētu – lūgums rakstīt uz zirgam@zirgam.lv


Komentāri
61 atbilde uz “Tas ir cirks? Nē – iejāde!”
Par zirgu krāsu ģenētiku gan iebildīšu – sirmais gēns ir viens no dominējošākajiem, sirmā krāsa pārmāc teju visas citas krāsas! Sirmā krāsa nevar “paslēpties”; lai iegūtu sirmu zirgu, vismaz vienam no vecākiem jābūt sirmam, tad teorētiskā varbūtība kumeļam būt sirmam ir 50%, diviem sirmiem zirgiem teorētiskā varbūtība, ka kumeļš nebūs sirms ir ne vairāk kā 25%… Visrecesīvākā krāsa ir ruds gaiš-/baltskaris (ģenētiski).
Sirmā krāsa nav dominante. Dominante ir rudā. Vajag nedaudz pastudēt ģenētiku.
Lūdzu, izlasiet kaut vienu rakstu par zirgu krāsu ģenētiku, un tad runājiet. Es gadiem par šo tēmu interesējos un lasu.
Vajag pārbaudīt faktus….. Prakse mamma ruda, paps sirms, mammas paps sirms – kumeļš ruds….. Un tādus piemērus varu minēt daudz….
Kā teju nezinošs cilvēks krāsu ģenētikā, ieskatījos pirmajā linkā, ko par sirmo gēnu atradu – vikipēdijā. Citēju: “The gray gene (G) is an autosomal dominant gene.[1] In simple terms, a horse which has even one copy of the gray allele, even if it has a gene for another coloring, will always become gray. If a gray horse is homozygous (GG), meaning that it has a gray allele from both parents, it will always produce gray offspring. However, if a gray horse is heterozygous (Gg), meaning it inherits one copy of the recessive gene (g), that animal may produce offspring who are not gray (depending on what color gene an offspring inherits from its other parent)”
Mans pirmais zirgs bija tāds gadījums – mamma ruda, paps sirms, kumeļš piedzima skaisti ruds ar pazīmēm, un pēc tam tikpat skaisti izsirmoja pavisam.
Tas, ko mēs saucam par sirmu, ir zirgi, kam ir Gg vai GG gēnu komplekts
“GG or Gg: gray gene. Horse shows progressive silvering with age to white or flea-bitten, but is born a non-gray color. Pigment is always present in skin and eyes at all stages of silvering. Gray horses range from white to dark gray depending on age and the proportion of white hairs in the coat. Horses’ coats gray in a manner similar to graying in human hair.
gg: Horse does not gray with aging.”
Neatkarīgi no citiem gēniem un gēnu komplektiem, šie zirgi, kam būs vismaz viens G gēns, sirmos, līdz ar to tā ir dominanta krāsa.
Aprakstītā situācija, kad mātes tēvs sirms, māte ruda, nozīmē to, ka mātes tēvs bija Gg un nodeva mātei g (līdz ar to māte ir gg), arī tēvs acīmredzot bija Gg un nodeva kumeļam g (līdz ar to kumeļš ir gg). Šāda varbūtība, protams, ir diezgan zema, bet pilnībā normāla.
Un pirms kāds (piemēram, persona ar niku ES) strīdās, lūdzu, ievadam palasiet vismaz šo:
http://en.wikipedia.org/wiki/Equine_coat_color_genetics
ES, šis gadījums ir pilnīgi normāla situācija. Ja jums ir piemērs, kur diviem rudiem zirgiem piedzims kumeļš citā krāsā, nevis rudā (vai rudi gaišskarīgā) krāsā, tas jau būtu interesanti!
“” Man patīk iejādes forma ar fraku un cilindru. Daudzi tagad cilindra vietā liek arī ķiveri, taču šis skats man nav pieņemams.””
Neforši, ka drošība tiek noniecināta “skaistuma” vārdā…
Piekr?tu, p?rsteidza t?ds izteikums. Slikti ka treneris atlaujas to publiski teikt, pie kam tik kategorisk? form?.
Patiešām, izrādās, ka ne tikai no jātnieku puses nāk ķiveru nelietošana..
Par to cik ļoti ķivere ir noderīga iemācās tikai no pieredzes – pirms tam jau vienmēr var ķepu ļepu zairgam virsū uzkāpt, kamēr “pfu,pfu” liidz slimnīcai nenopnāks- tikmēr skaistums un “ērtības” var būt prioritāte.
Manuprāt, visu pieredzējušo jātnieku viedoklis sakritīs – ķivere IR jāliek- pat uz vismierīgākā kumeliņa. Dzīvnieks, lai cik mīļš, paliek dzīvnieks.
Ķivere drošības nolūkam tiek izmantota un tiks arī mūsu LLU bāzē,ikdienas treniņos un apmācības procesā kā arī darbā ar jauniem zirgiem, bet iejādē tandēms man būs cilindrs. ‘
Mīļie konkūra pārstāvji netulkojat un nelasat rindiņas kuras šeit nav minētas. Iejādes klasiskā forma ir fraka un cilindrs un nekad nav bijusi liegta ķivere, bet zirgu gatavoju ar domu lai sacensībās un paraugdemonstrējumos varu droši jāt ar cilindru. 🙂
Ne jau tikai konkūra pārstāvjiem ir smadzenes tajā podiņā, kuru būtu vērts pasargāt.
varētu padomāt, ka konkūrnieki vai vispār kāds jātnieks gatavo zirgu, tā, lai nebūtu droši jāt vai pat speciāli tā, lai zirgs mestu ar galvu pa priekšu zemē.
zirgs var būt pilnīgi muļķudrošs, bet tomēr jebkurā brīdī kaut vai paklupt. tā, protams, ir katra pieauguša cilvēka brīva izvēle – likt ķiveri vai nelikt, bet šādi argumenti neiztur kritiku, īpaši, ja to saka trenere.
starp citu pat olimpiskā čempione iejādē Dužardina, olimpiādē startēja ar ķiveri.
A kas teica, ka tie, kas nobrīnījās par šo tēzi, ir konkūrnieki vien?
Pasaulē redz, iejādes grandi atbalsta ķiveres ieviešanu kā tieši Formas sastāvdaļu, bet mēs jau lepni 🙂
Daudzi tagad cilindra vietā liek arī ķiveri, taču šis skats man nav pieņemams.
K? tad to vél sav?d?k lai izlasa? Neviens jau negatavo zirgu ar domu, ka vajadzés krist uz galvas…
Katram sava izvēle un to nenosodu, bet es sacensībās lielajās programmās likšu cilindru, jo tas ir mans aicinājums, bet kas grib likt ķiveri lai to dara un tas nekad nav bijis liegts. Man pretenziju nav. 🙂
Atrada par ko kasīties. Katram pašam sava galva. Bērnu paraugs, lai ir mamma un tētis un viņi pieņem lēmumu.
Labāk tad domājiet kādas desas ēdiet, cik tur mēsli klāt un kādus mēslus barojat zirgiem.
Smuks skats, kad cilindrs galvā 😉
Un tiem kas kategoriski kliedz par ķiveri vienmēr, varbūt mašīnā arī vajadzēs? Bet nav ko par šo kasīties, metam letiņu mentalitāti malā un beidzam rakstīt nesmukas piezīmes pie pozitīviem rakstiem!
dīvaini, ka ķiveru ražotāji vēl nav iestrādājuši ķiveres cilindros, kovbojcepurēs jau ir.
Jā, un varbūt derētu vēl arī bruņu vestes piešūt frakām oderes vietā? Arī man tāpat kā Kristīnei Rozītei uzstāšanās iejādes paraugdemonstrējumos vai starti sākot ar Mazo Balvu asociējas ar laužņu iemauktiem, fraku, cilindru un filigrānu jātprasmi. Rupes par drošību, protams,ir laba lieta, bet vai vajag pārspīlēt? Arī ejot pa ielu var uzkrist ķieģelis uz galvas, tad jau visiem gājējiem vajadzētu profilaktiski izejot no mājas likt galvā ķiveri.Un ko “saka” statistika par to? Vai ir piefiksēts saudz nelaimes gadījumu ar galvas traumām iejādniekiem sacensību un paraugdemonstrējumu laikā?
Nav jau tik daudz runa par to, ka tas ir vajadzīgs drošības pēc, kādus 2000 gadus cilvēki ir jājuši bez ķiverēm, i cilvēce nav izmirusi, pat palielinājusies skaitā. Manuprāt, galvenais ir paraugs jauniem jātniekiem, iesācējiem, bērniem. protams, viss ir bizness, bet katram cilvēkam arī galva ir tikai viena.
Atcerésimies to, ka m?su sporta veida noteikumus regulé starptautisk? feder?cija, kura ir diezgan stingri main?jusi noteikumus aizsargkiveres nés?sanai konk?ra sacens?b?s. Dom?ju ir palikusi vien p?ris gadi un tas skars ar? iej?di, lai cik konservat?vs sis sporta veids ar? neb?tu. Par statistiku run?jot, t?da bija gan apkopota, t? tika apspriesta FEI asamblej?, vakar?, ja sanaks pameklésu.
ja nu kadam interesé, var palas?ties seit- http://fei.org/sites/default/files/Helmet_rule_at_a_glance_v2_24May2013.pdf
Visdrošākais veids, kā iejādniekiem sevi pasargāt – ir vispār nekāpt zirgam mugurā. Ak, jā, arī zirgam blakus skrienot īsti drošs nekad nevari būt, tad nuuuu…tad laikam visdrošāk ir neiziet no istabas un gulēt uz dīvāna, bet, atkal nebūs labi – sirds-asinsvadu problēmas u.t.t. Atliek vienīgi sevi mierināt ar domu, ka neviens cilvēks nedzīvo mūžīgi, VISi bez izņēmuma reiz nomirst… Tā nu tas ir.
BET, ja nopietni, tad ļoti daudzi lēmumi/noteikumi/direktīvas tiek pieņemti ne jau patiesi rūpējoties par drošību. Neaizmirsīsim, ka mūsdienās viss ir bizness, arī apdrošināšana, medicīna, farmakoloģija, jāšanas sporta inventāra ražošana. Un biznesmeņus visvairāk irteresē peļņa un ne jau kaut kāda, viņiem sveša jātnieka un zirga drošība. Oooo…. vēl vajadzētu izgudrot kaut kādus aizsarglīdzekļus priekš zirgiem, kas viņus pasargātu no nemākulīgu vai rupju jātnieku iedarbības. Šai ziņā es piekrītu par visiem 100% tam, ko žurnālraksta intervijā saka Kristīne:”Šobrīd simtprocentīgi atbalstu iejādi, kas dod to smalko zirga izjūtu. Daudzi konkūristi aizmirst, ka ar zirgu jāstrādā ļoti uzmanīgi un nevar tikai drasēt. Reizēm brīnos par elementārām lietām, kuras viņi nezina un neizdara. Latvijā iegājies, ka konkūrnieki un iejādnieki ir kā pretpoli. Konkūristi saka, ka iejādnieki ir pilnīgi tērēti, un viņi ir tā normālā masa. Konkūru no
iejādes nedrīkst nodalīt. Visiem jaunajiem konkūristiem vajag apgūt iejādi, mēs iejādē izmantojam šķēršļu pārvarēšanu, tā zirgam ir laba vingrošana. Atdalīšanās varētu notikt, ja iejādnieks ar savu zirgu aiziet uz trešo grupu, bet
konkūrists sāk lekt metru un divdesmit vai trīsdesmit centimetrus augstus šķēršļus. Citādi konkūrs un iejāde viens otru papildina.”
paldies zirgam.lv par šo žurnālrakstu. Intervija ar Kristīni Rozīti man loti patika. 🙂
Tā jau ir, ka neviens nedzīvo mūžīgi. Izklausīsies skarbi, bet atsevišķos gadījumos pat momentāla vai drīza nāve pēc kritiena no zirga būtu labāka, salīdzinoši ar citām iespējamām sekām.
Uz mani atstāja iespaidu video ar Olimpisko jātnieci Kortniju Kingu Daje http://www.youtube.com/watch?v=hMDksmkdW1g
Pēc noskatīšanās kaut kā iejādes formas ar cilindru vizuālais izskats šķiet mazāk iespaidīgs.
Teorētiski arī bērnus mašīnās var nelikt bērnu krēsliņos, jo 1.kārt vecāki nekad nav cietuši CSNg, 2.kārt visi mēs mirsim.
Ceru, ka arvien vairāk jātnieku, neskatoties uz nāves nenovēršamību, tomēr darīs visu iespējamo, lai dzīvotu ilgi un ar labu veselību. 🙂
Paldies par rakstu! 🙂
Secinājums – nebrauksim ar automašīnām, jo tās mēdz avarēt (starp citu,reizēm tieši piesprādzēšanās dēļ traumas ir vēl briesmīgākas) un, pasarg, Dievs, nekāpsim zirgu mugurās. Staigāsim kājām. Obligāti ķiverēs, katram gadījumam, ja nu kas. Arī gulet iesim bruņuvestē un ķiverē, ja nu pēkšņi pa nakti griesti uzkrīt virsū.
Nav jēgas demagoģēt, piesaucot faktu, ka jebkurš var ciest ikdienišķās situācijās. Domāju, katram pieaugušam (ne obligāti fiziskā vecuma ziņā…) cilvēkam ir skaidrs un saprotams, kāpēc ķiveres nēsā celtnieki, kāpēc – visu ekstrēmo sporta veidu sportisti, kāpēc – motobraucēji, kāpēc ķiveri labāk uzlikt, ar velosipēdu ātri pārvietojoties pa pilsētu. Nez kāpēc tikai tik daudziem jātniekiem, kuri pārstāv vienu no ekstrēmākajiem sporta veidiem pasaulē, lepnums neļauj to ķiveri uzlikt. Galva ir viena un to ir satriecoši viegli ievainot ar nepārejošām sekām. Ja ne pašam par savu ķobi ir rūpe, tad vismaz jaunajiem vajadzētu labu piemēru rādīt un uzlikt to ķiveri uz – cik? – stundu dienā, divām, trīs?…
Atslēgas vārdi “jaunie jātnieki” un “ekstrēmie sporta veidi”. Tikai … to, manuprāt, diez kā NEvar attiecināt uz iejādi, JA iet runa par Mazās, Vidējās, Lielās balvas līmeņa zirgiem un jātniekiem – piruetes un piafē nez vai var salīdzināt ar šķēršļu pārvarēšanu maršrutā vai trīscīņas krosā. Es nesaskatu iejādes manēžā nekā ekstrēma, iejāde ir vairāk augsta līmeņa māksla nekā sports (tad jau arī balerīnām vajadzētu uzstāties ķiverēs, ja nu pēkšņi partneris kādā uzcēliena pozā nenotur un nomet zemē uz grīdas?). Un arī “sīkie”, kam automašīnās paredzēti bērnu sēdeklīši, Mazo, Vidējo un Lielo balvu nejāj, to dara pieaugušie, t.i., pilngadīgas un par savas izvēles un rīcības sekām atbildēt spējīgas personas.
Labi, Ināra, labi. Piekrītu visam. Iejādes zirgi, acīmredzot, nekad ne no kā nesatrūkstas, fiziski nespēj pacelties divkājās vai kaut paāžoties (nu ne jau nu tik enerģiski un attīstīti dzīvnieki, kā lielā sporta zirgi), un šī olimpiskā jātniece, acīmredzot, smadzeņu traumu nav guvusi, tā ir ilūzija. 🙂 – http://www.youtube.com/watch?v=hMDksmkdW1g
Taču protams, pieaugušajiem ir sava galva uz pleciem (reizēm īstermiņā), tiesības izdarīt savas izvēles. Noteikti necenšos karot pret iejādi kā tādu.
Rosalindai. Nē, mans secinājums noteikti nebija tāds,ka nebrauksim ar auto un staigāsim bruņuvestēs. Tieši pretēji, dzīvosim pilnvērtīgi, bet rūpēsimies par elementāru drošību, lai nesagādātu sāpes ne sev, ne saviem tuviniekiem.
Velobraucēji liek ķiveri, lai gan viņu velosipēds Tour de France sacensībās noteikti neizdomās nobīties no puķpoda vai krūma un nenometīs savu braucēju. 😀
Jāšana jebkurā līmenī ir ekstrēms sporta veids, jo pat olimpisko spēļu līmeņa iejādes zirgs ir un paliek dzīvnieks ar saviem instinktiem un domām.
Protams, katram ir izvēle likt vai nelikt ķiveri, bet ķiveres nelikšanai būtu jākļūst par neatbalstāmu izņēmumam no ierastās prakses. Diemžēl šobrīd ir otrādi.
Tiem, kas nav redzējuši, ļoti iesaku noskatīties manis un Virsaiša ielikto video ar olimpisko jātnieci 2 gadus pēc kritiena no sava iejādes zirga. Tas tikai apliecina, ka arī uz olimpiskajiem jātniekiem un olimpiskajiem zirgiem VAR attiecināt atslēgas vārdus par ekstrēmiem sporta veidiem.
Superīgs raksts, liels paldies Kristīnai par tik jauku interviju, kurai absolūti piekrītu. Kaut vairāk būtu tādu treneru, kas tik entuziastiski atbalsta iejādi un uz sapratni vērstas trenēšanas metodes!
Kas attiecas uz ķiveres vs. cilindri, lai arī pati ļoti uzstāju uz drošību, tomēr jāatzīst, ka vizuāli un estētiski ķivere tomēr zaudē cilindram, diemžēl. Un ja priekšnesums ir balstīts uz vizuālo efektu, tad ir skaidrs, kādēļ tomēr tajā paliek fraka+cilindrs.
Kristīna ir forša trenere, un tas ir pats galvenais, kā arī tas, ka zirgu sportu vajag plašāk daudzināt. Tā turpināt “Mušķu” meitenes!
Man arī ļoti patīk fraka ar cilindru! Ķiveres lai paliek treniņiem.
Més varam diskutét un nodarboties ar demagogiju, bet atcerieties manis teikto. Tas ir tikai vairs p?ris gadu jaut?jums un ar? iej?de atteiksies no cilindriem par labu aizsargkiverém. Un labi, ka t?.
Arī šobrīd ķiveres var lietot jebkurš iejādnieks un daļa top jātnieku to dara, jo tas ir bizness – sponsori – nauda. FEI noteikumos rakstīts jau gadiem ir ka iejādē var lietot ķiveres. Katram pašam ir jāizlem un jāizprot situācijas nopietnība, neapstrīdu ka varbūt manā praksē reiz būs zirgs ko arī lielajās shēmās gribēsies jāt ar ķiveri. Tomēr mīļie komentētāji nevelkat vienu teikumu ārā no teksta īsti neizprotot par ko tur gāja runa – runa šajā sakarā ir par figurālās jāšanas paraugdemonstrējumu, kurā lietojam cilindrus.
Es kā trenere uzņemos pilnu atbildību par visu pateikto, jo mani audzēkņi treniņprocesā ķiveres lieto, bērniem tiek lietotas arī aizsargvestes.
Pati par sevi varu teikt, ka lielās shēmas jāšu ar cilindru, jo jūtos droša un iesaku katram pašam izvērtēt zirga gatavību un savu drošību.
man kaukā liekas, ka ķiveru diskusija ir aizbraukusi galīgās auzās. runa nav par to, kas izskatās vai neizskatās smukāk (cilindrs neapšaubāmi izskatās smukāk, par to nav jēgas strīdēties), manuprāt diskusijas būtība bija par to, ka šāds publisks izteikums “Daudzi tagad cilindra vietā liek arī ķiveri, taču šis skats man nav pieņemams.” no trenera mutes nav īsti normāls un adekvāts.
pat, ja treneris pats izvēlas jāt bez ķiveres, tad nosodīt tos, kuri izvēlas jāt ar ķiveri, ir ļoti nepareizi.
Lielā līmeņa iejāde arēnā bez cilindra kaut ko tomēr ļoti zaudē. Domāju ne tikai skatītājam, bet arī izpildītājam. Tās cilindrs tādu iznesību dod. Tādu pašapziņas bonusu. Es jau arī par drošību……….. un vajag to ķiveri……… Bet……… Tagad atliek gaidīt, ka arī voltizēšanā tās jaukās, graciozās vingrotājas priekšnesumus veiks ar ķiverēm galvās.
Nu nezinu, kaut vai tā pati Charlotte Dujardin, jāj ar ķiveri, un man kopskats šķiet ne vien pieņemams, bet pat ļoti jauks. Un cilindrs nu galīgi neprasās……
Protective headgear is mandatory.
Exception: Athletes 18 years and older, riding Horses
seven (7) years and older may wear a top hat/bowler
instead of Protective Headgear at the actual Competition
and the warming-up directly prior to the Competition
(with no break before the Competition), which includes
riding between the stable and the warm-up area, riding
of the competing Horse in the warm-up area, and riding
back to the stable.
A Protective Headgear formed as a top hat may be used
in the same situations as a standard top hat.
izraksts no FEI noteikumiem iej?dé
“Protective Headgear” is defined as “appropriate helmet or Headgear
that is in compliance with the applicable international testing
standards” (Glossary, General Regulations).Nevis var lietot, bet j?lieto, sobr?d vél ar iznémumiem, bet prognozéju, ka ap 2015-2017, so iznémumu vairs neb?s.
un par to pelnu un biznesu… tos cilindrus jau ar neviens m?j?s pats necako, t? pati laun? industrija vinus vien razo 🙂
shobr?d FEI reitinga 1.vietas ieguvéja Charlotte Dujardin starté ar kiveri. Nummur viens pasaulé starté ar kiveri, bet més te apspriezam, ka konk?rnieki neko nejédz no iej?des, tapéc kop? ar invent?ra razotajiem m?cas mums virs?. Bet més gudr?ki par visiem, nepadosimies. Es palieku pie sava, ka nekad neviens treneris publiski nedr?kst paust viedokli par kiveres izskata nepienemam?bu, Nedr?kst netiesi mudinat un propogandét kiveres nelietosanu vienalga k?d?s shém?s vai balv?s.
Viņas sponsorēšanas līguma noteikums.
Jā, tik tiešām, “shobr?d FEI reitinga 1.vietas ieguvéja Charlotte Dujardin starté ar kiveri”. BET viņas treneris un arī viens no vadošajiem iejādes meistariem Karls Hesters – cilindrā. KO NU??? Abi startē un iegūst godalgotas vietas vienās un tajās pašās visaugstākā ranga sacensībās. Arī bļausim, ka treneris nekam neder, jo “sliktu piemēru rāda saviem audzēkņiem”? :))
“””Es palieku pie sava, ka nekad neviens treneris publiski nedr?kst paust viedokli par kiveres izskata nepienemam?bu, Nedr?kst netiesi mudinat un propogandét kiveres nelietosanu vienalga k?d?s shém?s vai balv?s. “””” Virtuāli spiežu roku. Un parakstos, protams, zem katra vārda.
Nu ja reiz publiski nedrīkst propogandēt ķiveres nenēsāšanu, tad jau sāksim kratīt ar pirkstu arī visiem tiem profiņiem un treneriem, kas mājās jāj un lec bez ķiverēm arīdzan, jo, pirmkārt, viņu audzēkņi to visu vēro, otrkārt, arī bildes no ikdienas treniņiem nonāk internetā un kalpo par anti-propogandu. Jābūt konsekvencei!
Protams, ka tā problēma ir daudz dziļāka par viena trenera uzskatiem – bet sabiedrības apziņa mainās ļoti pamazām. Ja katrā stallī, kur ķiveres nelieto, vismaz viens sāktu to konsekventi lietot; ja mācību staļļos ķiveres lietot būtu obligāti ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem un mācībspēkam, paņemt ķiveri pamazām kļūtu par automātisku ieradumu, tādu pašu, kāds ir sportistiem citos sporta veidos ar paaugstinātu risku gūt galvas traumas. UK, piemēram, ja esi apdrošinājis savu veselību un guvis traumu kritienā no zirga, daudzas apdrošināšanas kompānijas nemaz neko neizmaksās, ja nebūsi nēsājis ķiveri – arī labs stimuls. Bet citi droši vien tā arī gaidīs iedvesmu sevi pasargāt līdz pirmajai nopietnajai traumai… Iedvesmai bildīte – http://www.bookofjoe.com/images/2008/07/12/2drgfd.jpg
Skatos ka šī diskusija izvērtās par viena teikuma apspriedi…. Katram par šo teikumu savs viedoklis, bet Rosalinda uzsāka arī diskusiju par iejādes iekļaušanu konkūristu un (jauno jātnieku) darba procesā es domāju ne tikai konkūristu. (Raksta autores izteiktās domas dēļ). Taču par to šeit neviens nediskutē. Cik daudz lecēju pirms zirgam priekšā pieliek šķērsli to sagatavo…. Esmu bijusi daudzās vietās un varu apgalvot ka šajos staļļos iejādes pamati netiek apgūti ne jaunajiem jātniekiem, ne zirgiem. Citam jāsteidzas, jo pircējs gaida, citam jo maršruts jau rīt jālec. Tas, protams, nav visur un ir vietas un jātnieki kur pamati tiek apgūti labi, bet ar ļoti lielu un izteiktu tendenci.
Varbūt šeit varētu padiskutēt par KVALITĀTI ar kādu pieejam pie zirga….
Liksim nu mierā tās ķiveres, jo domāju ka katrs gan jātnieks, gan treneris apzinās to nepieciešamību un netaisīsim te pareģu klubiņus.
Piekritīšu – padiskutēsim par KVALITĀTI. Domāju ka liela daļa iejādnieku kas jāj vismaz 3 grupas līmenī ar savu zirgu varētu izlekt arī maršrutu P.110 ( jo zirgs ir iejāts) , bet cik daudz lecēju liekot roku uz sirds var izjāt vismaz 2 grupas programmu….
Par to runā un runā pasaulē jau sen, un arī portālā ir kaudzēm rakstu, tai skaitā, piemēram, no Eninga, kur ir uzsvērts, ka iejāde ir visa pamatā, bet Latvijā tas kaut kā allaž krīt uz kurlām ausīm 🙁
Tieši tā. Skatoties konkūra sacensības, bieži rodas iespaids, ka katrs, kam mājās varonīgi izdevies uzstūrēt un pārlekt pāri siena ballītei, uzskata par savu svētu pienākumu steidzami savu “prasmi” nodemonstrēt sacensību laukumā. Reizēm pat izdodas šķēršļus arī pārlekt nenogāžot, BET tas, kā tiek ‘kantēti’ pagriezieni, kā tiek raustīti zirgi starp šķēršļiem, uzsit šermuļus, jo jātnieka darbības zirgam tikai traucē nevis palīdz lekt. Dragātāji rullē….:(
Sen gan tas bija, bet, kad trenējos konkūram, paralēli ņēmu arī iejādi, un, tiešām, teikšu, ka tas bija ļoti noderīgi, jo medību maršrutā varēja ļoti ieekonomēt laiku, veicot mazus pagriezienus un neņemot lielus attālumus starp šķēršļiem. Zirgs vienkārši fantastiski izlocījās. Vai tiešām ir vēl tādi staļļi, kur nezin, ka arī konkūrā iejādes pamati ir ļoti noderīgi. Un arī izskatās tak labāk, ja zirgs maršrutu iziet savācies, nevis ja dragā kā pagadās.
Diemžēl, lai cik tas skumji nebūtu ir tādas vietas un ne maz…. Es fanoju par iejādi un esmu redzējusi arī žurnālraksta personas darbu. Varu tikai ieteikt ieklausīties iejādnieku viedokļos, kaut vai par to kā pareizi izjāt stūri, voltu. Kā realizēt vadības pamatprincipus – zirga līdzsvaru un caurlaidību u.c. labas lietas…
tas gan bija sen un oteikti vairs nav taisnība, bet mūsu teneris bez iejādes elementu apgūšanas uz konkūra placi nevienu nelaida. un kad šobrīd sastopos ar cilvēkiem, kas manu iejādes elementu mācīšanu zirgiem, kas paredzēti konkūram izsmej pēc pilnas programmas, man pat nav ko īsti tiem atbildēt- ja zirgs nav elastīgs- kā gan veikli izlocīsies starp šķeršļiem,taisnāsvīlēs vīlējot nereti pat nepievēršot uzmanību uz kuras kājas piezemējies un pacelies??? man personīgi, bail sēdēt mugurā. un tas viss no manas- neprofesionālās, hobijnieka mutes nereti pret mačos startējošu konkūristu. lai jau dara kā pašam labāk tīk, bet pamata elementi katra zirga līdzsvara un koordinācijas un elastības izjūtai ir milzīgi nozīmīgi.
Bāc! Cik daudz ir dīkdieņu – vienas tās pašas personas! Kāds uzraksta kādu nepārdomētu vārdiņu, tiek izķidāts līdz riebubam! Vairāk jāstrādā, tad nebūs laika kasīties!
Tieši tā, nav ko te ņemties, uzvelciet ķiveri un ejiet uz treniņu, nav ko te kasīties par vienu teikumu.
Nu, šī tik ir matu skaldīšana latviešu gaumē:)
Iejādē jau no laika gala cilindrs un fraka ir kā ikona. Tas pats voltizēšanā – nu nav gadījies redzēt voltizētāju mākslas vingrotājas kostīmā un ar ķiveri.
ASV vesterna sacīkstēs arī nevarētu iedomāties kovbojus bez ādas cepurēm, bet ķiverēs.
Jūs piekasāties Kristīnei par viņas viedokli, bet viņa jau nepropogandē ķiveru nevilkšanu, viņa izsaka savu viedokli, ka iejādes jātnieka ietērps ir “ikonizēts”.
Protams, arī olimpiskais zirgs var saniķoties (kā to varēja redzēt šī gada Olimpiādē iejādē), bet, manuprāt, daudz bīstamāk ir atļaut doties izjādē bez ķiveres “čaiņikam”, kas pirmo reizi uzkāpis zirgā. Kaut vai tikai soļos. Par to vajadzētu cepties un nepieļaut nomās tādus gadījumus, nevis apspriest vairāku dienu garumā no konteksta izrautu teikumu.
Pilnīgi piekrītu. 🙂
Es atkārtošos, jo man šis teikums vienmēr ir ļoti paticis:
Ķiveri nevelk tikai tie, kuriem galvā nav nekā, ko sasist.
Un man vienalga, kurš tā dara – izcils sportists, treneris, iesācējs, utt.
Ja atgriežamies pie raksta tēmas, tad vispār…. man personīgi pietrūkst tās kleistinieku figurālās jāšanas, kas bija agrāk Kleistos uz Pasaules kausa posmu, jo, lai arī visi zirgi nebija perfekti vienādi un jātnieki arī, tas tieši bija interesanti un negarlaikoja atkal jau šīs iejādes formas, lai arī cik labi tās neizskatītos….. bet nu jau kuro gadu un visur kur vien var – atkal šī brūnbaltā kompānija, tiešām mazliet sāk apnikt… bet nekā personīga pret meitenēm – malači, taču vnk sāk apnikt…..