Ar vieglu roku un mīkstu muti

Kādēļ īkšķiem jāveido jumtiņš un jāskatās uz augšu? Kādēļ mazajiem pirkstiņiem jābūt tuvāk kā rādītājpirkstiem? Mēs izskaidrosim, kā centimetru pa centimetram mainās rokas funkcija un kā tā ietekmē zirga muti.

Attēls pa kreisi – tā būtu jāizskatās ideālā variantā: apakšdelms, roka un pavada veido vienu līniju. Attēlā pa labi – izstieptas rokas bieži vien noved pie noslēptām dūrītēm, kuras teju nav iespējams elastīgi kustināt no locītavas.

1.     KO NOZĪMĒ  – MIERĪGA ROKA?

Vispirms jau atspēkosim kādu mītu – mierīga roka nenozīmē stīva, nekustīga. Jāšanas mācību grāmatās ir runa par „stabilu” kontaktu, tas nozīmē – svaram, kādu jātnieks izjūt savā rokā, visās gaitās un visos elementos ir jābūt vienādam (lielam vai mazam). Tā kā zirgs izmanto kaklu kā līdzsvara noturēšanas instrumentu un tādējādi zirga mute vairāk vai mazāk kustās uz priekš un atpakaļ, kā arī uz augšu un lejup, ir grūti runāt par mierīgu roku.

Jāšanas lielmeistars Egons fon Neidorfs sniedza labu definīciju tam, ko nozīmē „mierīga roka”: “Roka stāv mierā un tomēr tā kustās”. Nedaudz savādāk to skaidro Ingrīda Klimke: „Roka atbild par pavadu komandām. Kustīgā elkoņa uzdevums turpretī ir pieļaut zirga galvas kustības visās gaitās, t.i., sekot tām ar roku”.

2.     KĀDĒĻ MUMS VAJADZĪGA MIERĪGA ROKA?

Parauj mutē, ja gribi apturēt zirgu? Zirga mute ir ļoti jūtīgs orgāns. Tajā atrodas trenze, ar kuru savukārt ir savienota jātnieka roka. Ar roku tiek dotas pavadas komandas un panākts, ka zirgs ielokās un padodas nostādnē, ka var jāt uz priekšu vai sakopot zirgu, tādējādi mainot zirga rāmi un formu. Pārāk stīva, cieta jātnieka roka principā neļauj zirgam vispār atbrīvoties zem jātnieka, jo jūtīgā mute nepārtraukti jūt kairinājumu. Padoms ikdienai: trenējieties atdot pavadu!

Ja jātnieks velk rokas aiz ķermeņa, roka ir par augstu un kustās tikai no pleca.

Plaukstas platuma princips palīdz atrast īsto vietu rokām.

3.     KUR JĀATRODAS ROKAI?

Ideālā roku pozīcija ir tā, kas pilda savu mērķi – tātad atbalsta zirgu, nevis traucē tam. Atkarībā no tā, kāda ķermeņa uzbūve ir jātniekam, vai tam ir īsas vai garas rokas, kur tā rokas galu galā „beidzas”, ir ievērojams „plaukstas platuma” princips: rokām jāatrodas vienas plaukstas platumā virs skausta, vienas plaukstas platumā vienai no otras un vienas plaukstas platumā no ķermeņa nost.

Noslēptas dūrītes: tādējādi tiek savērsta plauksta un apakšdelms, kustināt roku no plaukstas locītavas ir grūti.

4.     KĀDĒĻ MAZAJIEM PIRKSTIŅIEM JĀATRODAS TUVĀK NEKĀ RĀDĪTĀJPIRKSTIEM?

Daudziem jātniekiem ir tendence jāt ar slēptām dūrītēm, it kā tie turētu rokās nevis pavadas, bet gan iepirkumu ratiņu rokturi. Tādējādi jātnieka rokas apakšdelms ir tā sagriezts uz iekšu, ka viegla atvēršana un noslēgšana, t.i., plaukstas locītavas sagriešana uz iekšu un uz āru ir ļoti apgrūtināta, kā arī trūkst iedarbības uz zirga muti. Rezultāts: pavadu komandas ar slēptu dūrīti izriet vairs nevis no praktiski nekustīgās plaukstas locītavas, bet gan vairāk no pleca, līdz ar to tās kļūst nevajadzīgi rupjas.

Attēlā pa kreisi – taisns īkšķis rada sakrampētu roku. Attēlā pa labi – īkšķiem jābūt savilktiem jumtiņā.

5.     KĀDĒĻ ĪKŠĶIM IR JĀSKATĀS UZ AUGŠU DŪRĪTĒ?

Ja īkšķis dūrītē ir nevis taisni nospiests, bet gan viegli savilkts, tas ļauj nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu: vispirms jau tā ir vieglāk saglabāt apakšdelma muskuļus kustīgākus un atbrīvotākus un pavadu komandas dot no plaukstas locītavas; otrkārt, ja pavadas viegli piespiež ar īkšķi, tās tik viegli neizslīd no rokas. Ieguvums: nav vairs jāpārvāc pavadas visu laiku!

6.     KĀ IEMĀCĪTIES JĀT AR MIERĪGU ROKU?

Priekšnosacījums mierīgai rokai ir tas, lai jātnieks spētu savas rokas turēt neatkarīgi no pārējā ķermeņa. Tas nozīmē: kājas sūta, iegurnis seko zirga muguras kustībām, rokas var vienlaicīgi paņemt atpakaļ, padot uz priekšu, pacelt uz augšu vai nolaist uz leju. Līdz jebkas, kas var uzsēdi padarīt elastīgu un līdzsvarotu – reizi pa reizei paņemt uzsēdes vingrinājumus kordā, turklāt nometot pavadas pavisam (jāt bez rokām). Lai līdzsvarota uzsēde radītu arī neatkarīgu roku, roku apakšdelmiem jāatrodas pirms ķermeņa.

Citi padomi:

1)     Paņemiet divas plastmasas tasītes ar osiņām. Strādājot pie uzsēdes kordā, paņemiet šīs tasītes rokā, nolieciet īkšķi uz osiņas tā, kā tas vēlāk atradīsies uz dūrītes. Siltā laikā var piepildīt tasītes ar ūdeni un mēģināt to neizšļakstīt!

2)     Uz brīdi paņemiet abas pavadas vienā rokā un ļaujiet otrai rokai nokarāties gar sānu. Tad nomainiet otru roku.

3)     Katru dienu piecas minūtes jājiet, no pavadām izveidojot tiltiņu – uzņemiet abas pavadas normāli, tad kreiso pavadu izvelciet caur labo roku un otrādāk. Atcerieties par plaukstas platuma principu – rokas jātur vienas plaukstas platumā virs skausta, vienas plaukstas platumā vienai no otras un vienas plaukstas platumā no ķermeņa nost.

4)     Strādājiet ar „iekšējiem” attēliem – dažiem palīdz, ja tie iedomājas, ka rokas guļ uz šķīvja, citiem varbūt vieglāk ir iztēloties, ka rokas atrodas uz galda.

 7.     KĀDAS KOMANDAS DOD AR ROKU?

Uz šādu jautājumu nevar atbildēt pāris teikumos. Tomēr norādīsim uz piecām pavadu komandām, kuras var dot ar roku: tās ir uzņemošas, padodošas, izturošas, saglabājošas un sāniski norādošas pavadu komandas, kuras jātnieks var izmantot.

Pusietures nevar izpildīt ar pusatvērtu plaukstu – mazajam pirkstiņam ir jāpaliek kopā ar saviem kolēģiem!

8.     KĀDĒĻ DŪREI JĀBŪT SAVILKTAI?

Šāda aina ir redzama teju it visās jāšanas skolās un staļļos: jātnieks gan tur pavadas rokās, bet dūre ir atvērta, nevis noslēgta. Tādējādi jātnieks sev laupa iespēju izveidot stabilu savienojumu ar zirga muti, jo dūre pilda divējādas funkcijas: pirmkārt, tā neļauj pavadām slīdēt cauri rokai, lai varētu izveidot sava veida „gumijas saikni” ar zirga muti; otrkārt, ar atvērtu plaukstu, t.i., ar izstieptu mazo pirkstiņu apakšdelma muskuļi savelkas un neļauj dūrei savilkties un atbrīvoties, reaģējot uz zirga kustībām.

9.     KĀ LAI ROKU SAGLABĀ ELASTĪGU, JA JĀJU AR STEKU?

Steks tiešām kavē elastīgu rokas pozīciju, apgalvo Ingrīda Klimke. „Steku jātur tā, lai tas norādītu uz vietu aiz šenkeļa. Tas ir iespējams tikai tad, ja es plaukstas locītavu saliecu uz iekšu un tādējādi ierobežoju tās kustības”. Pēc jāšanas meistares domām tad līdz tikai viens: pēc iespējas mazāk jāt ar steku. Ja steks ir absolūti nepieciešams: biežāk mainiet to no vienas rokas otrā un ik pa laikam kārtīgi izkratiet plaukstas!

Avots: St. Georg