Pasaules kausa fināls Gēteborgā vēlreiz apliecināja to, ka mūsu jātnieku sasniegumus starptautiskajā arēnā spēj novērtēt vien paši jātnieki un ar jāšanas sportu saistītie cilvēki, tie, kas zina, cik liels darbs ir jāiegulda, lai tiktu līdz finālam. Pārējā pasaule – Latvija un sporta žurnālisti, diemžēl, to nespēj novērtēt un Kristapa Neretnieka izcīnītā 21. vieta PK finālā cilvēkam no malas nešķiet nozīmīgs sasniegums.
Komentāros gan Facebook lapā, gan Zirgam.lv daži rakstīja un pārmeta – kāpēc lielie mediji raksta par hokeju un basketbolu, bet neraksta par Neretnieka panākumiem? Atbilde ir pavisam vienkārša – nav izpratnes par sporta veidu kopumā. Var pārmest federācijai, ka gadiem nav veikts skaidrojošais darbs, jo pārmest vienmēr ir vieglāk, bet var šo jautājumu uzdot nedaudz savādāk – ko es pats esmu darījis vai varu darīt, lai par man tik tuvo sporta veidu uzzinātu citi? Un iespējas ir, tikai tās netiek izmantotas. Mēs dzīvojam 21. gadsimtā – sociālo tīklu laikmetā, laikā, kad no sava telefona varam publicēt foto, video un jaunumus nekavējoties. Sociālajos tīklos sasniegt lietotāju bez maksas ir viegli – vajag tikai darīt. Cik jāšanas sporta klubu vai sportistu lapu ir Facebook vai Draugiem.lv? Cik kontu Twitterī? Cik aktīvi tie ir? Jā, sociālie mediji ir nežēlīga vide, tie aprij informāciju un tā noveco nevis dienu, bet stundu laikā – ar lapu vai kontu vien nepietiek – tajos ir arī aktīvi jādarbojas. Cik Latvijā ir pozitīvie un redzamie piemēri jāšanas sporta popularizēšanai sociālajos tīklos? Pavisam nedaudz.
Atsevišķas lapas un domu biedru grupas ar lielu sekotāju skaitu ir Draugiem.lv, mums gan to popularitātes noslēpums ir miglā tīts – tās pārsvarā darbojas kā sludinājum dēļi. Ļoti aktīvi Draugiem.lv darbojas „Havens Barība”, kam ir profils ar Facebook vietnē, taču Draugiem.lv ir vairāk lietotāju, tāpēc lielāka aktivitāte tur, tāpat salīdzinoši liels sejotāju skaits ir „Jauno jātnieku skolas” lapai, aktivitāte gan varētu būt lielāka. Ir lapas atseviķiem staļļiem, bet arī tās darbojas ar dāžādu aktivitāti.
Mēs aktīvi darbojamies Facebook vidē, tāpēc zinām redzamākos un populārākos profilus tur, tie ir teju uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi: šķiet, viens no pirmajiem profiliem (lapām) Facebook bija Andim Vārnam, vēl pozitīvie piemēri ir Kristīne Egle, Linda Ansule, Kristapa Neretnieka lapa. Kaimiņos Lietuvā aktīvi Facebook vidē darbojas Andrius Petrovas, viņš šobrīd ir arī tāds kā rekordists starp Baltijas jātniekiem, lapas sekotāju skaits ir tuvu 1000! Ziņas, rezultāti un fotogrāfijas tiek pievienotas regulāri, tajā skaitā no dzīves stallī un aizkulisēm. No organizācijām un ar sporta veidu saistītajiem cilvēkiem aktīvas lapas Facebook ir „Jauno jātnieku skolai”. Jā, arī mēs, Zirgam.lv cenšamies regulāri ziņot par notikumiem un jaunumiem Latvijā un pasaulē, Facebook vidē darbojas zemnieku saimniecības „Lielceri” lapa, kas stāsta par savu sportistu gaitām un notikumiem stallī, kā arī norisēm konkūra un iejādes pasaulē. Nesen savu Facebook lapu izveidojuši arī sporta centra „Kleisti” pārstāvji. Ļoti iespējams, ka mēs kādu esam piemirsuši, bet ja to piemirstam mēs, kuri pastiprināti interesējas par šajā vidē notiekošo, tad kā lai to vispār pamana ar sporta veidu nesaistītie cilvēki?
Ja Latvijas jātnieki un sporta klubi nav pietiekams paraugs, iesakām paskatīties kā sociālajos tīklos darbojas Pasaules labākie jātnieki – Kevins Stauts, Edvīna Tops – Aleksandra, Stīvs Guerdats, Penelope Leprevo, Rolfs – Jorans Bengtsons un citi. Vajag tikai sākt meklēt – viens profils novedīs pie nākamā.
Pozitīvais un ļoti priecējošais fakts, ko novērojām Pasaules kausa fināla laikā – liela daļa mūsējo ir ļoti aktīvi, Zirgam.lv lapai Facebook šobrīd ir 350 sekotāji, cilvēki, kuri nospieduši LIKE pogu, tas nav liels skaitlis, tomēr lielākā daļa mūsu sekotāju PK laikā aktīvi spieda LIKE un SHARE. Varbūt tas liekas muļķīgi, varbūt uzmācīgi, bet tas ir tieši tik vienkārši – LIKE un SHARE pogas spiešana arī ir veids kā popularizēt mūsu sportu, mums jāsāk pašiem ar sevi. Un ar tikai ar šo 350 cilvēku palīdzību mūsu ziņas par Pasaules kausu sasniedza ap 9000 unikālo Facbook lietotāju!
Vēl kāds novērojums – aktīvākie komentētāji, kuri savus novēlējumus, pārdomas un sajūtas pauda komentāru veidā bija tie zirdznieki, kuri dzīvo vai ilgu laiku ir dzīvojuši ārpus Latvijas (ar dažiem izņēmumiem). Šie cilvēki, šķiet, ir atvērtāki un nebaidās paust savas domas un jūtas publiski – tā ir lieta, kas mums jāiemācās. Kopumā arī jātnieki pēc finiša vai preses koncerencēs bija pilnīgi savādāki kā ierasts redzēt mūsu zonas sacensībās – pavērojiet kaut vai veidu kā Rietumeiropas jātnieki izsakās sociālajos tīklos – viņi nebaidās izteikt savas jūtas, emocijas, mērķus, ambīcijas, kritizēt sevi par maršrutā pieļautajām kļūdām, analizēt savu startu publiski – preses konferencē, runājot ar medijiem vai sociālajos tīklos. Mūsu jātnieki ir daudz pieticīgāki, reizēm liekas, ka pēc izcīnītas spožas uzvaras viņi klusi pie sevis saka: „Piedodiet, ka es jūs šoreiz apjāju, nākamajā maršrutā centīšos tā nedarīt!” Vismaz bieži par to liecina ķermeņa valoda un izturēšanās. Nē, šis nav pārmetums jātniekiem, nebūt nē, vienkārši mēs tādi esam. Tad nu mēģināsim atrast drosmi un spēku, lai katrs paustu savu viedokli, veicinātu diskusijas! Viedokļu atsķirības vienmēr ir interesantas un tieši diskusijās dzimst daudz labu ideju un kopprojektu. Mēs spējam būt saliedēti – to pierādīja līdzi jušana Kristapam Neretniekam Pasaules kausa sacensību laikā, kad cilvēki, kas ikdienā seko līdzi tikai iejādei, sēž pie ekrāna un satraukti vēro konkūra sacensības un pārdzīvo par konkūristiem! Šādai saliedētībai nav jābūt par izņēmumu reizi n-tajos gados, bet gan ikdienā! Un tas ir iespējams!
Tagad vēlreiz uzdodiet sev jautājumu – ko es pats esmu darījis vai varu darīt, lai par man tik tuvo sporta veidu uzzinātu citi? Ar šo pārdomu stāstu mēs negribam kritizēt, mēs gribam rosināt darboties, meklēt, skatīties kā dara citi un mēģināt darīt pašiem. Ja mēs paši nedarīsim, neviens laimes lācis pie mums neatnāks un šo visu nesakārtos. Vienkārši darām! Degam par savu sportu arī ikdienā, ne tikai lielu notikumu laikā!
Arī mēs, Zirgam.lv nesēdēsim rokas salikuši klēpī, jau drīzumā mūsu komandā un mājas lapā ir paredzētas lielas un nopietnas pārmaiņas! Kā arī visiem, visiem Latvijas zirgu mīļiem esam radījuši ļoti noderīgu projektu, kuru Facebook lietotājiem atklāsim rīt no rīta, bet pārējiem pirmdien! Re, vēl viens iemesls, lai apsvērtu domu iesaistīties sociālajos medijos.
Zirgam.lv komanda
Komentāri
10 atbilžu uz “Ko mēs katrs varam darīt sporta labā?”
Paldies par šo rakstu. Es domāju, ka varbūt arī aktivizēsies. Tad, kad tu kaut ko mēģini darīt, nevēlos minēt konkrētus piemērus, bet gan faktus. Mēs, zirdzinieki, darbojamies dažādās kategorijās. Ir elite, kam ir naudas resursi un vfiss tiek paveikts labi, bet ir cita grupa, kam būtu velēšanās, bet finanšu trūkuma dēļ, var izdarīt tik cik var. Un tomēr mēgina rīkot, kaut vai tās pašas treniņsacīkstes. Būtu priecājušies, ka ir vieta kur aizbraukt un patrenēties sacīkšu atmosfērā. Bet tad internetā ir jalasa tādas lietas, ka vairs vairākās vietās sacīkstes netiek rīkotas. Nu nevar taču katram mājās būt tādas laukums, kā Inčukalnā, vai Eko ozolos. Bet agrak taču visi leca uz zāles laukumiem. Un neatceros, ka laukuma dēļ kāds būtu sabojajis savu zirgu. Vienkārši ir zināma grupa, kas to vien dara, kā internetā nomelno tos, kuri mēģina kaut ko darīt. Tiekas ir apmierināti un saprot kā patiesībā laukos mēģina trenēties bērni, un kādos apstaklos, tie varbūt arī internetā neizsakās, citiem pat nav datora, bet zirgs ir, un viņs trenējas. tas tā , pārdomām.
Te domāju, ka noteikti ir divas puses un visu nevar bāzt vienā maisā. Viens: ja tiek rīkotas privātas vai sadraudzības sacensības starp diviem/vairākiem staļļiem un par tām netiek ziņots atklāti, tad var tiešām darīt visu savu iespēju robežās. Otrs: tiek rīkoti mači ar “publisku” nolikumu, ja šādos mačos uz zāles laukuma (zāles laukumiem arī nav ne vainas, ja vien tie ir līdzeni) tiešām ir bedres (atceros, ka kaut kur sen bija par šo jezga), tad man, kā sacensību dalībniekam ir tiesības paust atsauksmes par šādām sacensībām. Ja mani aicina piedalīties, tad ir tikai normāli gribēt līdzenu pamatu, kas nav nekas ārkārtējs, pirmkārt, domājot par sava zirga veselību (agrāk darīja visādi, arī tagad dara visādi, bet es laikam esmu pie tiem, kas vēlas ar savu zirgu jāt arī tad, kad šim būs 20+ gadi). Kas attiecas uz komentāriem, tādi būs un nekur nepaliks (visbiežāk aiz anonīmiem vārdiem) – objektīva (!) kritika tikai var palīdzēt organizatoriem katru gadu rīkot arvien labākas sacensības. Ja dažu negatīvu komentāru dēļ tiek izlemts nerīkot sacensības, tad ir jāstiprina mugurkauls!
Ir jau jums taisnība šoreiz! Latvijas vide (un it sevišķi zirdzinieku vide) ir tāda, kurā tomēr bail pārāk atklāti izteikties, kur nu vēl pašam sevi paslavēt vai publiski analizēt. Vienīgais veids, kā izvairīties no bieži vien nepelnītas kritikas, ir nebāzt degunu ārā un nedarīt neko – vai tas attiektos uz jāšanu, vai uz savu pakalpojumu piedāvāšanu, vai uz rakstīšanu/ziņām, vai maču rīkošanu vai trenēšanu. (lai gan slikts zāles laukums tomēr ir bīstams un ir zirgi tāpēc cietuši). Jo neatkarīgi, ko tu dari un kādā kvalitātē, vienai daļai tas vienmēr būs slikti – tāpēc vien, ka kaut ko dari vai saki, un kritizētāji dikti priecīgi pauž savu viedokli visiem, kas vēlas klausīties. Tas pats Kristaps gadu atpakaļ šiem pašiem cilvēkiem bija “nekad tālāk jau netiks”, pirms Gēteborgas bija “izgāzīsies kā veca sēta”, kad nu nepavisam neizgāzās (savās ārzemēs dzirdēju ĻOTI daudz atzinīgus vērtējumus par viņu), tad drošvien tagad ir “tas zirgs ilgi nevilks tādā veidā” vai “nu ko var gribēt, kad tik labu zirgu dabūjis”; ka tik nepateikt kaut ko labu. Svarīgākais sporta popularizēšanai taču ir radīt labu vidi cilvēkiem, kas tikai ienāk šajā sportā/dzīvesveidā – lai viņiem gribētos turpināt savas gaitas stallī, iegādāties zirgu, sportot atbilstoši savām spējām, apmeklēt sacensības kā skatītājiem, iegādāties pakalpojumus, nevis pirmajā gadā staļļa intrigu un kretīniskas attieksmes dēļ atmest tam visam ar roku un iemainīt zirgus pret dejošanu.
Piekrītu Annai par to attieksmi, zirdzinieki (protams, ne visi) ir diezgan nežēlīgi. Vienā stallī noturējos trīs gadus un kad uzzināju, kas aiz tā visa jau agrāk slēpās vispār biju šokā, kā tik esmu aprunāta un nolikta un kad sen jau vispār gribējuši, lai vācos. Bet es visu to laiku, skrēju tur tīrīt būdas, kustināt zirgus utt., kad vien bija brīvais laiks, atliku visu savu svarīgo, lai dotos tur palīdzēt līdz jau sāpēja mugura un kājas nevarēja pavilkt. Tad man arī nepatika, dažviet tā sacensību atmosfēra, kad paklausijos no malas kā jātnieki cits citu aprunāja, ka tam jau tas zirgs galīgi garām un tas jau visp nemāk jāt, vēl arī cilvēki gāja sūdzēties, ka jātnieks zirgam kaut ko ir nodarījis pat ja tā nebija. Tad tiešām tam jaunajam jātnieciņam nav īpašas vēlmes kaut ko pasākt ja notiek visādas intrigas un cilvēki nav īpaši jauki.
piekriitu, ari es esmu cietusi no publiskas interneta nolikshanas pec taa kaa nu sachos gaajis. Visi mees macamies un nepiedzimstam jau gjeeniji 🙂
bet nu intrigas gan sachos dzirdot par sevi utt, mani nav atturejushas no zirgiem 😉 Tiesa daudzaas sacensiibas ir ljoti nepatiikama atmosfeera ,dazjreiz pat negoodiigi tiesneshi , bet nu tapec jau nav jamet aamurs kruumos un viss jaizbeidz! 😉
audzeejam mugurkaulu,macamies priecaties par sevi,par saviem zirgiem un arii par citu sasniegumiem no sirds atbalstam viens otru!!! Vai zinat to teicienu dods deveejam atdodas? 🙂 atbalstam citus un citi atbalstiis un iepriecinaas pashus 🙂
Veismi.
Piekrītu jātniecei.Tādas lietas gan, diemžēl, ir raksturīgas ne tikai zirdzinieku vidū. Latvietis vispār ir indivīds, kam gardākā uzkoda ir otrs latvietis. Tā tas bijis vienmēr. Vēl no tiem laikiem acīmredzot, kad kolhozu vadība rīdīja saimniecību pret saimniecību, lai tik iegūtu augstākus rezultātus (tā vismaz, no malas vērojot, sāk izskatīties – Padomijas gadu mantojums)! Tāpēc jau daudziem zirdziniekiem parādās – “tam tur tas zirgs gan ir īsts kroplis, bet manējie visi ir kā bildes”. Nav jau grēks cildināt savējos – zirgus, jātniekus, sasniegumus. Bet brīdī, kad beigsim apskaust citus par to sasniegtajiem panākumiem, rezultātiem, mēs noteikti pāriesim jaunā līmenī. Es gaidu ar nepacietību šādus laikus. Domāju, savstarpēji sadarbojoties, mēs varētu savā jomā sasniegt daudz vairāk. Es tik ļoti priecājos par Kristapa sasniegumiem. Tomēr apkārtējo vienaldzība ļoti sāpināja. Turpmāk apsolos iesaistīties diskusijās arvien vairāk, tādējādi atbalstot jomu, ko saucu par savu jau vairāk kā divdesmit gadus!
Piekrītu iepriekš minētajiem faktiem, ka Latvietis jau labāk sliktu pateiks, kā labu. Lai gan būtībā nereti intrigas mēs paši vien veidojam.
Laba vide apkārt būs tad, kad paši paskatīsimies uz sevi no malas, kad spēsim būs gana paškritiski. Kad spēsim katru uztvert kā cilvēku, sapratīsim, ka lai cik daudz zinām un protam, mums nav tiesību būt ar attieksmi pārākiem.
Intrigas rodas mūsu pašu attieksmes dēļ, neviens jau neesam balti un lai uzlabotu situāciju ir jābūt tolerantiem vienam pret otru, arī pret tiem kas kļūdās.
nebūs īsti par raksta tēmu-bet pārdomas pēc kometāriem:)
jau labu laiku esmu atturējusies lasīt komentārus internta vietnēs(tas gan neattiecas uz zirgam.lv jo nereti šeit komentāros irpraktiska un laba iformācija) – bet pārlasot šī raksta komenārus- īpaši pēdējos- gribas sev-kā latvietim zem šī vārda paņemot arī Jūs-kas komentē- uzsist uz pleca. acis ir vaļā un attieksme ir pareizā.tikai foršs es var veidot foršus mēs.es nesaku ka pati uz šo šad tad negrēkoju, bet tiešām pārņēma prieks, ka vismaz šajā portālā komenāri nereti ir dzēlīgi, bet kopumā-nav nepatīkami lasīt. tā tik turpinasim- viens otru atbalstīt, un ja ir kļūdas- ne nosodīt, bet ieteikt, pamācīt, un paslavēt par jau sasniegto! tak nereti pret cilvēku jāatiecas tiešī tik pat pacietīgi, mierīgi un maigi kā pret mūsu vienojošo elementu- zirgu:)
B?sim god?gi, liel?k? dala tituléto sportistu, pats taj? facebook? neséz un t?s aktivit?tes tur neveic. To dara labi atlagota profesion?lu komanda. Liel?k? loma tomér sporta veida popularizéshanai ir masu médijiem, bet dazreiz nebeidzu vien br?n?ties k?das mulk?bas tiek sarakst?tas. Nelielas sacens?bas ?rpus R?gas sav?c gana lielu atbalst?t?ju un skat?t?ju pulku. Savuk?rt R?g? trib?nes LJF posmos ir béd?gi tuksas. Ir par ko padom?t. Tr?kst inform?cijas un ne tikai. Dazas m?su sacens?bas notiek zem lozunga fiksi, fiksi un pa m?j?m, apbalvosanas ceremonijas ir tik béd?gas, ka raud?t gribas. Ja sacens?bas ir neinteresantas mums pashiem, k? t?s b?s interesantas skat?t?jiem? K?péc Incukalns tradicion?li tiek “g?zts rink?”, bet Kleisti tikai PK posm? ir cilvéku pilni? Un nek? nespéju piekrist, ka koment?riem ir j?b?t utji putji, maigiem un m?liem, t?di nevienu neinteresé, tie ir garlaic?gi un apnic?gi. Cilvéki shin? sporta veid? meklé emocijas un azartu. Biezi vien koment?ri ir saistos?ki, k? pats raksts 🙂 Ko més ties?m varam izdar?t, lai popularizéto sho sporta veidu? Aizvest ar zirgiem nesaist?tus cilvékus noskat?ties sacens?bas, draugus, radus, k?du kaiminu vai kolégi. Kaut vai shodien pat.
Juus, zirgam.lv, esat vieni no pasiem pozitivakajiem masu medijiem Latvija, paldies par to! 😉 domaju, ka ar juusu sparu un apnjeemiibu jashanas sportam izdosies piepulcinaat vel kadu barinju fanu
Skatoties, kas notiek Latvijas interneta pasaulitee, secinajums viens – cilveki tiesam ir LOTI naski uz nopelshanu, apvainosanu, puksteshanu. Tachu, tiklidz ir kads/kaut kas japaslavee, atziniigi “jauzsit uz pleca”, taa – chusshhh, klusums! Butu labi, ja LV masmediji uzriikotu kadu apjomigu kampanju ar domu “pasaki kaut ko labu vai nesaki NEKO”. Cilvekiem ir jaiemacaas vairaak padaliities ar priecigam zinjaam, vairaak priecaties par citu laimi un sasniegumiem, tad ari tie sasniegumi klus vairak redzami sabiedribas aciis un ieguus lielaku noziimi! Ja viens pec otra saks citiem zinjot par labajiem notikumiem, ja teiks atzinigus vardus pashiem sportistiem, tad arvien vairak cilveku to ieveeros un ieklausisies.
un veel – butu labi, ja no sportistiem pashiem varetu pa reizei dzirdeet kadu vinju pashu domu, pieredzes graudu utt. Ta tomer butu personigaka attieksme pret faniem, kas veicinatu lielaku piekershanos. Zviedrijaa, piemeram, Zviedru miljotais Rolf Göran Bengtsson pats itin biezhi kaut ko publicee Facebook – savu viedokli, savu pateiciibu faniem u.tml. Tas arii veido to milziigo fanu piekjershanos! Tapat arii Sara Algatsson Ostholt, olimpiskaa medaljniece, pati publicee daudz informacijas par sevi, savu ikdienu, zirgiem. 🙂
jaa, un piekriitu, ka “skatiitajs parastais” gaida SHOVU. nu nevar gribeet, lai parastam cilvekam, kam neko neizsaka tempu skaits, skershlju augstums vai iejades shemas burtu kombinacijas, butu aizraujoshi 3-4 stundas sedeet un to visu pasiivi verot. Sacensiibu rikotajiem butu japiedomaa pie publikas izklaideshanas, lai pasaakums butu aizraujoshaaks. Dazaadas balvu izlozes, varbuut foto/video konkursi sacensiibu laikaa (kas pecaak japublicee masmedijos) utt.utt. – tas padariitu pasakumus “dziivaakus”