Jāšanas laikā mugurai nākas tikt galā ar smagu programmu: tai jāpielāgojas zirga kustību amplitūdai un jāpārnes lielu daļu jātnieka komandu uz zirgu, it īpaši svara komandas. Vai muguras sāpes automātiski nozīmē, ka jāšanu jāmet pie malas? Žurnāla St. Georg uzdeva šo jautājumu vācu ortopēdam Dr. Janam Holtšmitam, kurš vienlaikus ir arī Vācijas Reitterapijas Padomes priekšsēdētājs.
Jāšana ir kā iešana, bet bez kājām – loģiski, jo galu galā cilvēks jāšus pārvietojas ar zirga kāju palīdzību. Tomēr ortopēdi ar šo teikumu saprot ko gluži citu: sēdēšana seglos muguras noslogojuma ziņā ir vairāk uztverama kā iešana, nevis kā sēdēšana. Tas ir ļoti svarīgi, jo ejot mugurkauls tiek krietni mazāk noslogots nekā sēžot. Tikai guļus pozīcijā mugura spēj pilnībā atpūsties.
Jāšana tātad nāk par labu mugurai, taču ko darīt, ja jātniekam jau ir muguras problēmas? Aptuveni 85% iedzīvotāju no pieredzes zina, kādas sajūtas rada muguras sāpes. Vai jātnieks pārlieku noslogo sāpīgo vietu, pielāgojoties zirga ritmam un vēl lielāko daļu komandu veicot caur svara pārnešanu?
Bodybuilding
„Principā jāšana ir ļoti laba un ieteicama lieta visos gadījumos, kad nav novērojamas akūtas sāpes, un tas attiecas uz aptuveni 90% muguras sāpju gadījumiem. Jāšana ne tikai mazina sāpes, tā arī pozitīvi iedarbojas uz sāpju cēloni”, saka Jans Holšmits, ortopēds un aktīvs iejādes un konkūra jātnieks, kā arī konkūra sacensību tiesnesis.
„Vairumu muguras problēmu var norakstīt uz vāju muguras muskulatūru. Jājot šie muskuļi tiek attīstīti, jo jātnieks tiek optimāli novietots seglos”, skaidro ortopēds un norāda uz zobrata principu.
„Iejādes uzsēdē pāreja no jostas skriemeļiem uz krustu kaulu ir atbrīvota, jātnieks var iegurni izgāzt, un vēdera un muguras muskulatūra var efektīvi darboties. Papildus lāpstiņu rajons, iztaisnojot krūšu skriemeļus, tiek atbrīvots, jātnieka smaguma centrs atrodas tā saucamajā mugurkaula līdzsvara serdenī”. Tātad kurš vēlas savu muguru palutināt, tam noteikti ir jāstrādā pie savas uzsēdes.
Ja jātnieks sēž nepareizi, pozitīvā ietekme uz muguru nav iespējama. Sēžot kā uz krēsla vai gāžoties uz priekšu, piemēram, mugura tiek sasprindzināta un nevar kustēties līdzi zirgam, jātnieks pat daļēji visu laiku saņem triecienu uz muguru. Līdzīgu efektu izraisa arī nelielas uzsēdes kļūdas, kad jātnieks noteikti vēlas purngalus turēt paralēli zirgam: arī tad viņš sasprindzina gūžas un iegurni un nespēj kustēties līdzi zirga amplitūdai.
Ja cilvēks cieš no lordozes (pārliekas jostasvietas uzliekšanas uz priekšu), tam arī ir jācenšas piestrādāt pie perfektas uzsēdes, tomēr šī problēma jāšanā nerada negatīvu ietekmi uz muguru. „Lordoze ir mugurkaula deformācija, ko iespējams ārstēt papildus jāšanai ar dažādiem terapijas pasākumiem. Jāšanai ir pozitīva ietekme, jo jātniekam nākas iegurni stumt uz priekšu un uz augšu, lai gan ierasti tam ir tieksme to izbīdīt par daudz atpakaļ”.
Mugurkaula starpskriemeļu disku noslogojums dažādās pozīcijās – viena kilograma masa iedarbojas ar aptuveni 1 kp (kiloponda) spēku.
„Barība” starpskriemeļu diskiem
Katra gaita savādāk ietekmē muguras muskulatūru. Soļos muskuļi tiek atbrīvoti, atlaižas sasprindzinājums un krampji, mugurkauls tiek vismazāk noslogots. „Tāpēc reitterapijā ar spazmatiskiem bērniem lielākoties darbs notiek soļos”, skaidro Dr. Holtšmits. Pateicoties zirgs muguras kustībām, uz bērniem tiek pārnesti un iedarbojas trīsdimensiju spēki: uz augšu un leju, uz priekšu un atpakaļ, kā arī pa labi un pa kreisi. Tādā veidā var trenēt stājas, līdzsvara un balsta reakcijas un regulēt muskuļu sasprindzināšanu.
Rikšos un lēkšos šie trīsdimensiju spēki arī tiek pārnesti uz jātnieku, taču jau krietni spēcīgāk. Tas izraisa pārmaiņus muskuļu noslogojumu un atslābinājumu, tie tiek aktivizēti un starpskriemeļu diski tiek apgādāti ar barības vielām. „Starpkriemeļu diskiem nav pašiem savu asinsvadu kā muskuļiem, tie netiek apasiņoti. Tos var iztēloties kā sūkļus, kas no ārpuses piesūcas ar šķidrumu un to atkal izspiež no sevis. Guļus pozīcijā diski piesūcas ar šķidrumu, tādēļ no rītiem, pēc gulēšanas cilvēks ir nedaudz garāks kā vakarā, kad diski stāvēšanas un sēdēšanas ietekmē atkal ir zaudējuši šķidrumu”, skaidro Dr. Holštmits.
It īpaši manēžas rikšos mugurkauls tiek visu laiku noslogots un atbrīvots, tādējādi starpskriemeļu diski nepārtraukti atrodas apmaiņas procesā. Lēkšos slodze ir līdzīga kā manēžas rikšos, savukārt atvieglotajos rikšos tā ir mazāka. Lai nekaitētu mugurai, iesācējiem, kas vēl nemāk izsēdēt visas zirga gaitas kārtīgi, vajadzētu jāt tikai soļos. Ja kādam ir akūtas problēmas ar muguru un starpskriemeļu diskiem, no jāšanas nāksies pilnībā atteikties, jo slodze var būt pārāk liela.
Nekādi spēka treniņi
Lai varētu optimāli kustēties seglos, Dr. Holtšmits iesaka pirms jāšanas īsi iesildīties. „Pietiek ar piecām minūtēm, lai iesildītu un izstaipītu muskuļus. Tad jau brīviem un iesilušiem muskuļiem var kāpt zirgā”. Dr. Holštmits uzskata, ka no papildus muskuļu treniņiem nav lielas jēgas, pēc viņa domām jāšanā – ja jātnieks pareizi sēž – tiek vienmērīgi noslogotas visas muskuļu grupas. „Jājot reti kad no muskuļiem tiek prasīta maksimāla slodze, tiem vairāk nākas ilgāku laiku darboties ar nelielu piepūli un būt labi koordinētiem. Tādēļ jātniekiem labs alternatīvais nodarbošanās veids varētu būt izturības sporta veidi”.
Par daudz laba…
Vispārīgi jāšanas laikā netiek īpaši pārslogoti neviena muskuļu grupa, nedz ķermeņa daļas, tādēļ nevajadzētu rasties tipiskām sporta veselības problēmām kā sāpēm ceļgalos, kā tas ir slēpojot vai spēlējot tenisu, protams, ar nosacījumu, ka viss tiek darīts ar mēru. „Profesionāliem jātniekiem, kuri dienā izjāj ap 10 zirgu, protams, var rasties arī skriemeļu un locītavu pārslodze. Piemēram, ceļgala somiņas iekaisums jeb bursīts ir reti sastopams, bet lielākoties no tā cieš konkūristi, kas daudz jāj puspiesēdē. Slimība, ko dēvēja savulaik par „jātnieka kaulu kaiti”, kuras simptomi bija pārlieka kaļķa nosēšanās muskuļos, pašlaik jau ir izskausta. Tā senākos laikos bija sastopama kavalērijas jātnieku starpā”.
Ir viegli saprast, kādēļ puspiesēde nav pārāk laba problemātiskai mugurai – ja skatās uz ķermeņa augšdaļas līnijas leņķi pret augšstilbu līnijas leņķi, ir skaidri redzams, ka slodze ir vismaz tikpat liela kā sēžot – iejādes uzsēde, kā jau minēts, līdzinās vairāk soļošanai. „Jo vairāk ķermeņa augšdaļa tiecas uz priekšu, jo vairāk tiek noslogota mugura. Tas ir kā sviras mehānisms, kas iedarbojas uz pāreju starp krusta kaulu un jostas skriemeļiem”, brīdina Dr. Holtšmits un norāda arī uz attēlu, cik spēcīgi tiek noslogota mugura viena atsevišķa šķēršļa pārvarēšanas laikā. Atspēriena un paša leciena lidojuma fāzes laikā tā vēl ir mērena. „Mugura izjūt vislielāko slodzi piezemēšanās laikā. Ja lec pāri 150 cm augstam šķērslim, uz augšstilbiem, gūžām un muguru iedarbojas četrkāršs zemes pievilkšanas spēks. Šo spēku nākas izturēt muskuļiem un locītavām”. Jo augstāks šķērslis, jo lielāka slodze mugurai.
Ja ciešat no muguras sāpēm, jāšanu ir jāpiekopj ar mēru un jāatsakās no lekšanas un jāšanas puspiesēdē. No šī hobija gan nenāksies atteikties pavisam, gluži pretēji: laba iejādes uzsēde var palīdzēt tikt galā ar dažu labu muguras problēmu.
|
Jāt DRĪKST |
Jāt NEDRĪKST |
| Jāt drīkst, ja ir hroniskas muguras problēmas, bez akūtām sūdzībām, iepriekš NOTEIKTI konsultējoties ar ārstu: | Jāt nedrīkst, ja ir akūtas sāpes vai ar ierobežojumiem saistītas muguras problēmas: |
| – Stājas vājums | – Mugurkaula starpskriemeļu disku izslīdēšana ar akūtiem simptomiem |
| – Mugurkaula skriemeļu osteohondroze (starpskriemeļu disku skriemeļa nodilšana) | – Mugurkaula fiksācija |
| – Spondiloze (skriemeļu nobīdes) | – Iekaisuma procesi mugurkaulā |
| – Skolioze 40 grādu leņķī (sāniska mugurkaula nobīde) | – Akūtas mugurkaula sāpes |
| – Gūžu displāzija un Coxa valga | – Osteoporoze ar pastiprinātu lūzumu risku |
| – Ceļgala daļēja fiksācija | – Šoermana-Meja slimība (mugurkaula skriemeļu augšanas traucējumi ar izteiktiem simptomiem) |
| – Ekstremitāšu deformācijas | – Plakana mugura |
| – Spinālā bērnu trieka | – Kakla skriemeļu reimatisms |
| – Izkaisītā skleroze (nervu sistēmas slimība, kuras rezultātā rodas spazmas un paralīzes) | |
| – Spazmas |
Avots: St. Georg, tulkoja Sigita Eitcena
Komentāri
21 responses to “Vai drīkst jāt, ja ir problēmas ar muguru?”
”Līdzīgu efektu izraisa arī nelielas uzsēdes kļūdas, kad jātnieks noteikti vēlas purngalus turēt paralēli zirgam” man likās, ka tā tieši ir pareiza uzsēde, kad jātnieks spēj noturēt purngalus paralēli, lai visu laiku nebakstītu zirgu ar papēdi/piesi.
Bet citādāk ļoooti noderīgs raksts, paldies!
jā, tieši par šo paralēlo pēdas novietojumu es nesen diezgan asi pastrīdējos- jo manuprāt tas ir svarīgs sev un zirgam drošas uzsēdes elements. būtu vērtīgi dzirdēt profesionālu viedokli.. vispār uzsēde ir ķēpīgs jautājums, ierosinu zirgam.lv izveidot kādu rakstu par uzsēdi, balansu, biomehāniku… atšķirības konkūra un iejādes uzsēdē. jo tiešām- pēc šīs vienas frāzes par paralēlo papēdi es ļoti apjuku.
Rakstā teikts, ka, ja ir starpskriemeļu problēmas, no jāšanas ir jāatsakās. Man ir šāda problēma, bet jāšana ir vienīgais sporta veids, kas nesaasina sāpēs,bet pretēji – samazina. Un neviens ārsts man nav aizliedzis jāt.
Pati paralēli vēl nodarbojos ar garo distanču skriešanu un varu teikt, ka tur dabūt sāpošus ceļus un dažādus iekaisumus ir vieglāk nekā jāšanā. Tiesa, pususēdē ir piedzīvoti krampji kājās, bet tie nav salīdzināmi ar tiem, kas ir pēc 17 km noskriešanas.
Agy, es domāju, ka runa ir par starpskriemeļu disku izslīdēšanu vai trūci. Domāju, ka nez vai atradīsies kāds, kas ar tik akūtām sāpēm, kādas mēdz būt šādos gadījumos, vēl līdīs zirgam mugurā.
Starpskriemeļi noteikti būs domāti tieši diski, man pēc kritiena traumas rezultātā divi ir izsisti uz āru, nedomāju, ka kāds ar šādu traumu tiešām spēj nodarboties ar jāšanu regulāri, jo galu galā diski rūpējas par amortizāciju, bet jāšana ir dinamiskas kustības (īpaši manēžas rikši), būtībā ideāla kustība, kas raksturo to, ko cilvēks ar šādu vainu darīt nedrīkst (un sāpes par to arī visu laiku cītīgi atgādina).. Pieļauju, ka attīstot muskulatūru var jāt, bet vairs ne regulāri un no atsevišķiem jāšanas veidiem atsakoties.
Jau diezgan daudz gadus sadzīvoju ar diska trūci, kas iegūta sporta dejās. Tik ilgi, kamēr paralēli dejām jāju ar zirgu, simptomi bija minimāli – mugura pasāpēja tad, kad biju nogurusi, vai ilgāku laiku izlaidusi jāšanas treniņus, bet tikai tad, kad finansiālu apsvērumu dēļ jāšana bija jāpārtrauc, sapratu, ka kaut kas ar muguru nav kārtībā. Neirologs diagnosticēja diska trūci un pateica, ka par jāšanu būs jāaizmirst, jo “tur taču tādi drausmīgi triecieni mugurai un jātnieki visu laiku smagi krīt”. Apmēram gadu arī klausīju ārstu, bet, jo ilgāk nejāju, jo trakāk palika – nelīdzēja nedz vingrošana, nedz masāžas, nedz zāles. Tad vienā brīdi izdomāju, ka štrunts ar visu trūci – pamēģināšu atsākt jāt, varbūt sliktāk nepaliks. Kopš tā brīža ir pagājuši 2,5 gadi, kuru laikā tipiskās diska trūces sāpes ar tirpstošu kāju esmu piedzīvojusi tikai vienreiz (gripas dēļ gandrīz mēnesi nodzīvojos pa mājām), kaut arī jāju vismaz trīs reizes nedēļā (Kleistu sporta grupā) un atbilstoši savām prasmēm piedalos iejādes sacensībās. Treniņos daru visu, ko liek trenere, vienīgi tad, kad nogurstu un jūtu, ka mana nebūt ne ideālā uzsēde kļūst vēl sliktāka, piebremzēju ar manēžas rikšiem. Vienīgais, no kā izvairos, ir kāpšana zirgam mugurā no zemes.
Es katrā ziņā neaģitēju uz ārstu neklausīšanu un citām muļķībām, taču reizēm ir tā, ka ārstam tiešām nav priekšstata par to, kas ar muguru notiek jājot. Galvenais ir pazīt savu ķermeni un nepārvērtēt savas spējas.
P.S. Gadu ilgajā nejāšanas periodā papildus trūcei parādījās arī tendence uz skoliozi, jo muguras muskuļi labajā pusē bija stiprāki nekā kreisajā. Kad pēc gadu ilgas jāšanas atrādījos ārstei, viņa bija ļoti pārsteigta par to, ka mugura taisna un nekādi iekaisuma procesi ap trūci arī nav atrodami. Būtībā, ja treniņos ievēro zelta likumu par to, ka visi elementi vienlīdz daudz jāizpilda uz abām pusēm, muguras muskuļi ir līdzsvarā.
Jāšana, atšķirībā no daudziem citiem sporta veidiem, ir simetriska, nu vismaz tai tādai vajadzētu būt. Tāpēc zināmā mērā var atrisināt “vienpusīguma” un šķībuma problēmas, kas cilvēkam ir dabiskas, jo mēs ikdienā daudzas darām nesimetriski, ar labo vai kreiso roku vai, piemēram, nesam somu uz viena pleca. Tas viss ilgtermiņā noved pie nevienādas muskulatūras, sasprindzinājuma un sāpēm mugurā pat bez īpašām patoloģijām. Bet, no otras puses, es turos pie uzskata, ka jātniekiem vajadzētu arī būt labā kondīcijā, būt vispārīgi atlētiskiem (par ko vienmēr tiek aizmirsts vai nav laika), lai jāšana būtu maksimāli veselīga. Jo mēs veltam daudz laika, lai zirgus sagatavotu lielākai slodzei un nostiprinātu un “novienādotu” muskulatūru, bet pievēršam pavisam maz uzmanību sev kā sportistiem.
Esmu visādos veidos nomocījusies ar muguras sāpēm, kādu gadu atpakaļ nevarēju seglos nosēdēt, tikai puspiesēdē. Zirgs gan arī bija jauns un neritmisks. Bet ārsts atļāva jāt un pat teica, ka ja nejāšu varētu būt, ka paliek tikai sliktāk. Jāšana un rūpes par zirgu kādā grūtākā brīdī, kad vairāk sāp, novirza domas un liek saņemties.
Pirms nepilniem 10 gadiem izsitu mugurkaula skriemeļus (kas savienojas gandrīz ar astes kaulu), ārsta diagnoze – aizmirsti zirgus!
Kādus 6 gadus viņu arī klausīju, bet nu esmu atpakaļ zirgā – protams, ar mugurkaula fiksatoru, bet tas vispār netraucē nekādā veidā (manā gadījumā – konkūrs). Dažkārt pēc treniņiem ir tāda kā sūrstoši velkoša sajūta muguras apakšdaļā, bet tā nekādu diskomfortu neizjūtu. Zirgs tos skriemeļus man izsita, bet es dēļ tā nekad neesmu pārstājusi darīt to, kas man tiešām patīk.
Tāds diletantisks jautājums- kas ir mugurkaula fiksators- tāda kā josta?
nu katram situācija ir savādāka.
nevajag tagad salasīties iepriekšējos komentārus un domāt, ka ārstus var neklausīt un tik iet un jāt. tomēr jābūt piesardzīgam un izvērtēt, kādas patiešām problēmas ir.
kā jau rakstā bija minēts, jāšanas dažas problēmas var tikai saasināt un pasliktināt esošo stāvokli.
būtībā, tas ko gribēju pateikt- vajag izvērtēt situāciju, pirms kaut ko darīt uz savu galvu. jo mugura tomēr ir nopietna lieta. tas, ka tagad nesāp kad jāj, nenozīmē, ka vecākam paliekot problēmas nebūs daudz smagākas un kritiskākas…
bet tāpēc jau katram sava galva uz pleciem, lai domātu un izvērtētu, kas kuram svarīgāk… 🙂
Cienījamie jātnieki! Noteikti kāds ir saskāries ar tādu pašu nepatīkamu situāciju, kādā esmu tagad. Man ir lauzts astes kauls. Pamazām dzīst, bet, kā izrādās, tas ir ilgstošs un nepatīkams process. Kā ir ar jāšanu pēc tam? Jo viens ārsts man saka, ka varēšu pēc 3 mēn., cits- ka bez maz lai aizmirstu par šo nodarbi. Pamatā jāju mazā noslodzē savam priekam, ne mačiem, ne ekstrēmiem piedzīvojumiem. Būšu priecīga, ja padalīsities ar savu pieredzi, jo jāšana tomēr tāda specifiska un ne vienmēr ārsti pārzina to.Paldies!
mans ieteikums ka jūties ta ari rīkojies,vari jāt jāj…nevari,sāp nu tad diemžēl..man ārsti teica 14 gados ka jāt nedrīkst jo šķībs mugurkauls,tagad jau krietni pāri 30 jāju regulāri un vairākus zirgus dienā:))
man ir nepareizs muguras izliekums un arī gan neirologs, gan fizioterapeits ieteica nejāt. vismaz ne ātrajās gaitās, tikai soļos. 😀
protams, jāju visās gaitās, mazliet palecu – nekāda vaina. galvenais censties sēdēt pareizi un turēt taisnu muguru, ja par to piemirst, tad gan reizēm pasmeldz pēc nopietnākas jāšanas.
tāpat ja mugura jutīgāka, nevajag aizrauties ar ilgiem manēžas rikšiem vai lēkšiem. labāk jāt atvieglotajos rikšos un lēkšot puspiesēdē. īpaši pēc traumas periodā. mugura jau pati saka priekšā kā labāk darīt, galvenais ieklausīties.
p.s. rakstā gan iesaka atteikties no jāšanas puspiesēdē, bet manai mugurai kā reiz puspiesēdē ir labāk. kad reiz nokrītot no zirga to vēl atdauzīju, tad kādu laiku lēkšot spēju vien puspiesēdē – ja tā, tad mugura nesūdzējās, bet ja mēģināju sēdēt seglos, tad bija traki.
Paldies par informāciju, protams, netaisos neko pārspīlēt, ja vajadzēs, atturēšos ilgāku laiciņu no jāšanas, bet pavisam negribētos atteikties gan.
Padalīšos ar savu pieredzi un apstrīdēšu Annas teikto par simetriju. Jāšana nu nekādi nav simetriska. 90% zirgi tā pat kā cilvēki ir ar attīstītu vienu pusi. Es pat nebrīnos ka sportisti kas pievērš īpašu uzmanību katram noietam solim nespēj nodrošināt vienādu abu pušu noslodzi sev un zirgam. Un jo vairāk tiek jāts brīvās kustībās, jo vairāk ir sajūtams ka zirgs ir attīstīts uz vienu konkrētu pusi. Es esmu labroce, bet mans zirgs kreilis. Visu daru vairāk vai mazāk ar labo roku, bet fiziski spēcīgāka man ir kreisā puse. Arī pēc jāšanas treniņa vizuāli var redzēt ka muskuļu tonuss augstāks ir kreisajā pusē.
Es arī pēc traumas mocījos ar muguras problēmām. Problēmu izdevās atrisināt ar cita veidu seglu iegādi un ārsta nomaiņu. Es iegādājos endurances seglus. Jo galu galā kur ir loģika jāt ar zirgu konkūra seglos, ja nelec pār barjerām. Pēc tam domāju kur biju agrāk. Nepamēģinās – nesapratīs. Varu tikai piebilst, ka konkūra seglos pat ar izcilu uzsēti rodas nevajadzīga noslodze uz atsevišķām vietām ķermenī. Bet ar bezkarkasa vai endurances tipa segliem tā nav un balanss uzlabojas – tā kā jūs arī esat pasargātāks no traumām kas var rasties ja gadās kāds negadījums.
Un lielākā – stipri lielākā daļa ārstu kas apgalvo, ka jāt nevar -nemaz zirgu nav redzējuši, kur nu vēl jājuši 😀
Un otra lieta, ja problēma ir, bet gribas jāt, nu varbūt vajag padomāt par piemērota zirga iegādi, ar lēzenām gaitām un adekvātu uzvedību.
Nu tad man jājautā, kas par ārstiem. Jo normāls fizioterapeits, neirologs vai cits ārsts, ka kaut ko saprot no muguras problēmām, ļoti labi zina, kāda ir jāšanas ietekme un kad drīkst un kad nedrīkst jāt, un kādās gaitās drīkst vai nedrīkst jāt. Ir muguras problēmas, pie kurām ir ļoti ieteicama jāšana, un ir tādas, pie kurām ir aizliegta. Protams, ir svarīgi arī segli, zirga piemērotība un veselība, kā arī paša jātnieka prasmes. Jo iesācējam, kas īsti vēl nemāk kontrolēt ķermeni jājot, nav ieteicams jāt, tad viņš tikai vēl vairāk sabojās veselību un varbūt arī zirgu. Katrā ziņā, ieteiktu ieklausīties ārsta teiktajā, bet ja ir šaubas par viņa kompetenci, tad vienmēs var aiziet pie vēļ kāda ārsta.
Man pašai personīgi nav bijis tā ka ārsts teiktu ka nedrīkst, jo es nekad neesmu prasījusi vai drīkst. Bet to ka trīs ārsti man stāstīja kas kait mugurai un 10 gadus piedāvāja dažādas manipulācijas, piemēram arī adatu terapiju, kā rezultātā man sāka izveidoties S veida stāja. Bet ceturtais ārsts uztaisīja izbrīnītas acis, noteica pareizu diagnozi un palīdzēja savest visu kārtībā 20 min laikā. No tās dienas man mugura nav sāpējusi, kaut iepriekš bija tik traki, ka nevarēju reizēm pat pati apģērbties. Principā nākamā dienā arī nopirku jaunus seglus.
Pāris dienas atpakaļ manai otrai pusītei terapeits pateica, ka jāt nevajag. Kaut arī viņam ir tā diagnoze, kas tabulā ir pie atļautajām. Un vēl paziņoja, ka jātnieki jau nākot ar visvisādām problēmām. Bet katrs pats jau jūt var vai nevar – vai ne… Es tikai apbrīnoju šos kategoriskos noliegumus.
zAgnese teorija ir teorija, tās nav praktiskas zināšanas vai pieredze. Es gribētu piebilst, ka normāls neirologs vai terapeits ļoti labi saprot muguras problēmas un varbūt kaut ko tikai zina par jāšanas ietekmi. Diemžēl nav daudz ārstu, kas ir labi nevis normāli. Varbūt jūs vai kāds cits var pakomentēt kālab daudzi ārsti iesaka soļot vai rikšot, bet ne lēkšot? Vienmēr piebilstot, bet lēkšot nē.