Alerģijas – kad dzīve padara slimu – II daļa

Turpinām rakstu sēriju par alerģijām zirgiem un kā ar tām cīnīties. Šoreiz par diagnozes iespējām.

Diagnozes iespējas

Ja zirgam pēc medikamentu terapijas stāvoklis uzlabojas tikai īslaicīgi, bet pēc laika atgriežas vecās sūdzības, rodas pamatotas aizdomas par alerģiju. Šajā gadījumā vetārsts parasti iesaka veikt bronkoskopiju, vislabāk pat video-bronhoskopiju, lai pārbaudītu elpceļu stāvokli – gļotu apmērus un konsistenci, kā arī elpvadu kairinājumu un bronhu stāvokli. Noņemot paraugu no bronhos esošajām gļotām, iespējams noskaidrot, cik smaga ir saslimšana. Chiquitas gadījumā paraugos papildus zem mikroskopa ir redzami arī ziedveida un apaļi veidojumi. Ziedveida struktūras ir ar sienu ieelpotās daļiņas, savukārt apaļie veidojumi ir iekaisuma šūnas. Pamatojoties uz šiem atklājumiem, vetārsts konstatēja, ka Chiquitas gadījumā problēma slēpās alerģiskā reakcijā apvienojumā ar ievazātu infekciju. Alerģisku zirgu izdalījumu paraugos ir iespējams atrast arī tuklās šūnas, kas nav normāla parādība. Alerģijas diagnozi var apstiprināt, piemēram, ar asins analīzēm, kurās ar bioķīmiskās metodes palīdzību tiek noskaidrots, vai asinīs ir antivielas pret potenciālajām alergēnu vielām. Lai iegūtu diferencētu un precīzu rezultātu, tiek atsevišķi pārbaudīti aptuveni 60 potenciālie alerģijas izraisītāji. Profesore Kīncla skaidro: „Piemēram, ja asins analīzēs parādās, ka zirgam ir alerģiska reakcija uz auzām, tas automātiski nenozīmē, ka auzas izraisa ārēji redzamos simptomus. Tomēr var diezgan droši pateikt, ka auzas nav problēmu iemesls, ja analīzes ir negatīvas. Galu galā analīzes tikai palīdz ierobežot potenciālo alergēnu loku. Tā ar mēģinājumu un kļūdu metodi var noskaidrot, ko zirgs panes un ko ne”.

 Ja jums ir alerģisks zirgs – ko tālāk?

Analīzes apstiprināja, ka Chiquita ir alerģiska, turklāt uz gluži ikdieniskām lietām kā auzas un siens, tātad uz sporta zirga pamatbarību. Lai izvairītos no alergēniem šādā situācijā, nākas krietni palauzīt galvu.

Tāpat arī analīzes parādīja, ka Chiquitai ir tieksme uz alerģisku reakciju pret veselu virkni lietu: dunduriem, siena ērcītēm, pelējuma sēnīti, soju, miežiem, kviešu miltiem u.c. Tas izraisa daudz jautājumu – vai jānovērš situācijas, kad zirgam var iekost dundurs? Ja jā, kā lai to nodrošina? Vai zirgs vairs nevarēs uzturēties ganībās vasarā? Kā lai baro sporta zirgu, kuram ir alerģija teju uz jebkuru graudu veidu? Tomēr ķēvei veicas – viņas alerģijas ir tikai mēreni stipri izteiktas, tāpēc ir labas izredzes uz veiksmīgu hiposensibilizēšanu. Pēc ārstēšanas kursa ķēve atkal varēs mierīgi ēst auzas un paciest dunduru kodumus. Siena problēma principā ir vienkārši atrisināma – ja sienā ir ērcītes, to var atpazīt pēc viegli bojāta siena smakas. Chiquita drīkst ēst tikai nevainojami smaržojošu un aromātisku, t.i., kvalitatīvu sienu. Profesore Kīncla gan atzīst: „Arī labākās kvalitātes sienā ir atrodams noteikts daudzums pelējuma sēnīšu. Tās sēž jau uz zāles pirms pļaušanas. Tāpēc siens, kurā vispār nav putekļu, nav iespējams”. Zirgiem, kuri ir jūtīgi uz siena putekļiem un parazītiem, viņa iesaka sienu mitrināt vai mērcēt.

Sezonālā problemātika

Kurā brīdī alerģijas izpaužas, ir atkarīgs no tā, kas ir to izraisītājs. Alerģija uz barību izpaužas visa gada garumā. Elpošanas ceļu problēmas, kuras izraisa alerģija uz sporām, izpaužas ziedēšanas laikā. Zirgiem ar vasaras ekzēmu tā pasliktinās vasarā, dunduru laikā, bet reti kad sagādā problēmas ziemā. Turpretī zirgi, kuri ir alerģiski pret pelējuma sēnītēm, bieži jūtas sliktāk tieši ziemā, jo daudz laika pavada stallī, kur logi ir ciet un gaisā tā vien „karājas” alergēniem pilni putekļi. Daudzi zirgi cieš no dažādu alerģiju kombinācijas, tādējādi visu gadu jūtoties te sliktāk, te mazāk slikti.

Alerģijas testu iespējas:

1. Asins analīzes – izmantojot bioķīmiskas analīzes, tiek noteikts antivielu sastāvs asinīs un pārbaudīts uz 60-65 izplatītākajiem alergēniem.

2. Šūnu „in-vitro” antigēnu-stimulācijas testi (CAST) – šis tests var arī, piemēram, ārpus vasaras ekzēmes sezonas parādīt, vai zirgs ir alerģisks pret insektu kodumiem. Antivielas, kuras meklē augstāk minētajās asins analīzēs, serumā atrodas tikai tad, ja alerģiskā reakcija ir akūta. Ziemā tādēļ var rasties priekšstats, ka zirgs nav alerģisks. Ar CAST testu palīdzību no asinīm tiek izolētas noteiktas vielas un mēģenē tiek „iepazīstinātas” ar pārbaudāmajām antivielām. Alerģijas gadījumā asins šūnas izdala histamīnu, nonākot saskarsmē ar antigēnu. Tālāk var ar asins analīzes palīdzību noteikt, cik izteikta ir alerģiskā reakcija.

3. Ādas tests: potenciāli alergēnās vielas tiek uzliktas uz noskūtas zirga ādas pleķīša, lai redzētu, vai tās izraisa reakciju. Piemērota metode, ja ir aizdomas uz ādas alerģijām.

Mantojuma lietas

Tieksme uz alerģijām ir pārmantojama. Alerģisko elpošanas problēmu gadījumā ir noskaidrojies, ka 38-48% kumeļu, kuru abi vecāki cieš no šādām alerģijām, arī pašiem ir alerģiskas reakcijas. Ja tikai viens no vecākiem ir alerģisks, šī tieksme tiek nodota 6-17% pēcnācēju. To, vai ir alerģiska iedzimtība, var noteikt, izmantojot testus, kuros parādās, vai zirgam asinīs ir antivielas pret noteiktiem alergēniem. No tieksmes, protams, ne vienmēr automātiski rodas alerģija. Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka alerģija vienmēr rodas kombinācijā no pārmantotām tendencēm uz pārspīlētām organisma reakcijām un apkārtējās vides faktoriem. Ja zirgi, kuriem ir ģenētiska dispozīcija uz alerģijām, līdz piecu gadu vecumam saskaras ar putekļainu sienu un/vai elpošanas ceļu infekcijām, ir liela iespēja, ka tiem attīstīsies alerģijas.

Pašasinis, vārāmais sāls un citas metodes – alerģijas kontrolēšana

Alerģiju ārstēšanā iedarbīgākā terapija ir izvairīties no alergēniem, kas gan ne vienmēr ir iespējams. Izredzes izārstēties ir nosacītas, tomēr var panākt stāvokļa uzlabošanos ar sekojošu metožu palīdzību:

1. Hiposensibilizēšana – ķermenī tiek injicēta individuāli pielāgota vakcīna. Deva tiek pakāpeniski palielināta, tādējādi organisms iemācās pieciet alergēnus.

2. Ārstēšana ar pašasinīm – zirgam noņem no vēnas asinis un injicē atkārtoti zem ādas vai muskulī. Tādā veidā imūnsistēma tiek it kā apmānīta – zirga organisms atpazīst asinis kā svešķermeni, tai skaitā asinīs esošās antivielas. Imūnsistēma tās bloķē, un tās vairs nevar izraisīt alerģijas. Šīs metodes panākumi ir dažādi – dažiem zirgiem šī terapija dod rezultātus, citiem vispār nē. Nepanesamības reakcijas ir retas, bet tomēr ir novērotas. Ja alerģijas izraisītāji ir zināmi, labāk piemērota ir hiposensibilizēšanas metode.

3. Pret-sensibilizēšana – tāpat kā ārstējot ar pašasinīm, zirgam tiek noņemtas asinis. Speciālā laboratorijā serumam tiek pievienots t.s. seruma aktivizētājs. Tas piesaista liekās antivielas un mazina to koncentrāciju. Sagatavotais serums tiek atkārtoti injicēts zirgam ar mērķi panākt, lai zirga imūnsistēma izstrādā antivielas pret antivielām un tādējādi bloķē pārspīlētās organisma reakcijas.

4. Medikamentozā ārstēšana – atkarībā no tā, ar kādu alerģijas veidu ir saskarsme, var lietot t.s. antihistamīnus, kas nepieļauj histamīna izdalīšanos. Tā var novērst iekaisuma rašanos organismā. Ar kortizona palīdzību tiek mazināti iekaisumi. To, kādus medikamentus jādod, izlemj vetārsts, ņemot vērā arī dopinga apsvērumus.

5. Alternatīvā medicīna – daži vetārsti, kuri specializējušies dabiskajās ārstēšanas metodēs, iesaka alerģiskus zirgus ārstēt ar alternatīvām metodēm – akupunktūru, fitoterapiju, kā arī biorezonansi. Pēdējā izmanto organismā novājinātās elektriskās plūsmas. Katra ķermeņa šūna raida vibrācijas, kuras veselam organismam ir vienotā ritmā. Ar t.s. „BICOM” iekārtas palīdzību „sliktās” vibrācijas tiek uzņemtas un pārveidotas, tādējādi rosinot pacienta pašārstēšanas un imunitātes spēkus. Biorezonanses panākumiem gan trūkst zinātnisku pierādījumu.

Hiposensibilizēšanas nolūkā Chiquitai tiek noņemtas asinis, no kurām tiek sagatavots anti-serums. Tā kā labākais ārstēšanas veids ir izvairīties no alergēniem, ķēvei tiek sastādīta specifiska ēdienkarte. Seroloģiskās analīzes palīdz atklāt, ko zirgs panes un ko ne. Izņemot kukurūzu un melasi, visas pārējās barības sastāvdaļas Chiquitai ir aizliegtas. Par rūpnieciski ražotajiem mušļiem nevar būt ne runas, jo tajos kā olbaltumvielu avots bieži tiek izmantota soja. Tā vietā ķēvei tiek sagatavots maisījums no šķiedrvielu mušļa, kas nesatur graufus, un termiski apstrādātām kukurūzas pārslām, kas bagātināts ar vitamīniem, olbaltumvielām un eļļu enerģijas piešķiršanai. Tādējādi tiek atrisināta problēma ar spēkbarību.

Pirms imūnterapijas sākuma zirgs saņem t.s. „Ringera šķīduma” infūziju, kas ir bagātināta ar kalciju. Ringera šķīdums ir izotonisks vārāmā sāls šķīdums, kas stiprina imūnsistēmu. Atbilstoši alerģijas analīžu rezultātiem un alerģisko ierobežojumu norādēm aptiekā tiek izgatavota pacientam piemērota vakcīna un piegādāta vetārstam. Ik pēc noteikta intervāla šī vakcīna ar antivielām tiek injicēta zirgam zem ādas arvien pieaugošā devā. Organisms pakāpeniski pierod pie kontakta ar alergēniem un mazina savu iekaisuma reakciju. Cīnoties ar sezonāliem alergēniem kā sporas un insekti, ir ieteicams uzsākt ārstēšanu pēc attiecīgās alergēnu aktivititātes sezonas, lai zirgam nebūtu dubulta slodze. Ārstējot sporu, insektu kodumu un noteiktu sēnīšu alerģijas, 80% gadījumu imūnterapijas rezultātā tiek panākta simptomu uzlabošanās. Šī kaite gan nav ārstējama, bet kontrolējama.

Pirmais likums pēc ārstēšanas ir turēt pacientu pēc iespējas tālāk no galvenā kairinājuma avota – putekļiem. Tikai mērķtiecīga ārstēšana, t.i., izvairīšanās no alergēniem kombinācijā ar hiposensibilizēšanu, var nodrošināt veselīgu dzīvi.

Pēc diviem terapijas kursiem Chiquitas stāvoklis ievērojami uzlabojās, viņai vairs nebija nekādu sūdzību, un sporta karjerai nekas vairs nestāvēja ceļā. Ko nesīs nākotne, laiks rādīs, tomēr vetārsti uzskata, ka izredzes ir labas.

Rakstu sagatavojusi Sigita Eitcena, izmantojot St.George materiālus.

Titulbides atsauce