Ārstniecības augu izmantošana zirgu veselības uzlabošanai

Ārstniecības augu lietošanu (t.s. fitoterapiju, augu terapiju, zāļu tējas) var definēt kā zinātniski pamatotu terapiju ar svaigiem vai kaltētiem ārstnieciskiem augiem vai to daļām. Tā tiek plaši izmantota cilvēku vajadzībām, taču tikpat veiksmīgi augus var izmantot arī dzīvnieku veselības uzturēšanai un uzlabošanai. Diemžēl ārstniecisko tēju lietošana ne vienmēr ir tik vienkārša kā sākotnēji varētu šķist. Lai to ietekme būtu patiešām sekmīga, nepieciešamas gana plašas zināšanas un jāņem vērā vairāki nosacījumi. Visprātīgāk pirms augu lietošanas konkrētu saslimšanu ārstēšanā, it sevišķi, ja veselības traucējumi ir nopietni, būtu vērsties pie kāda zinoša cilvēka, kurš ar fitoterapiju un ārstniecības augu vākšanu nodarbojies ilgstoši un pārdomāti, vai arī pašam rūpīgi sameklēt nepieciešamo informācija grāmatās un citos avotos.

Fitoterapija ir ļoti plaša un apjomīga tēma, tādēļ turpmākā informācija dos tikai nelielu ieskatu ārstniecības augu lietošanā.

Ikvienam būtu jāapzinās, ka nepietiek tikai apārstēt slimības simptomus. Tikpat svarīgi ir novērst slimības ierosinātājus. Nav lietderīgi visiem iespējamajiem līdzekļiem novērst vai pat tikai nomaskēt simptomus, kamēr īstais saslimšanas cēlonis tiek saglabāts, un dzīvnieks turpina uzturēties slimību veicinošā vidē.

Zirgu slimību cēloņi visbiežāk meklējami viņu dzīves apstākļos. Dzīve nepiemērotos, sliktas kvalitātes apstākļos jebkuru organismu agrāk vai vēlāk novedīs pie nelabvēlīgām veselības stāvokļa izmaiņām. Visuzskatāmāk tas parasti ir vērojams ar elpošanas kaitēm – dzīvojot apstākļos ar sliktu, putekļainu, mitru gaisu un nepietiekamām kustībām, zirgiem var attīstīties elpošanas problēmas, kas visbiežāk veiksmīgi tiek ārstētas, sagādājot dzīvniekam labākus dzīvošanas apstākļus – ideālā gadījumā dzīve ārā, svaigā gaisā, ar brīvu kustību iespēju visu diennakti.

Līdzīgi ir ar citām kaitēm, kas rodas no nepietiekama kustību daudzuma, zirgam nepiemērota ēšanas režīma un barības veida, zirga psihei nedraudzīgiem emocionāliem un mentāliem apstākļiem – kamēr netiks uzlaboti dzīvnieka turēšanas un kopšanas apstākļi, tikmēr dažādi medikamenti, kā arī ārstniecības augi, būtiskus veselības uzlabojumus var arī nesniegt.

Jāatceras arī, ka nevienu dzīvu organismu nevar sadalīt pa atsevišķiem orgāniem un ārstēt katru slimo vietu atdalīti no pārējā organisma, jo viss ir ļoti ciešā saistībā. Traucējumi kādā orgānā vai orgānu sistēmā ar laiku radīs traucējumus citos orgānos vai to sistēmās. Ja slimības process sācies vienā vietā, tas drīz vien var izplatīties arī citur, ja to laikus nenovērsīs. Bieži slimība, kas konstatēta vienā orgānā vai orgānu sistēmā, ir tikai sekas kāda cita orgāna vai sistēmas disfunkcijai, kas nav tik viegli pamanāma. Līdz ar to lielai daļai saslimšanu nepieciešama kompleksa ārstēšanas pieeja.

Varētu rasties jautājums – kādēļ izvēlēties fitoterapiju, ja ir tik daudz mūsdienīgu ārstniecības preparātu, kas ir gan vieglāk lietojami, gan dod ātrāku efektu. Izvēle, protams, ir katra zirgu īpašnieka ziņā un nenoliedzami var būt gadījumi, kad bez mūsdienu medicīnas tomēr ir grūti iztikt. Daudzos gadījumos veterinārmedicīnas preparāti dod ātru un efektīvu veselības uzlabojumu, taču parasti to ietekme ir ļoti lokāla, tikai uz atsevišķu orgānu vai slimības vietu, medikamentiem nereti ir daudz nevēlamu blakusparādību vai negatīva ietekme uz kādiem citiem orgāniem, kā arī bieži šie preparāti tikai apkaro simptomus, taču neietekmē slimības cēloņus.

Ārstniecības augi varētu sniegt pozitīvāku un pat dziļāku iedarbību uz visu organismu un ilgstošā laika posmā gan izdziedēt saslimušo orgānu, gan arī uzlabot vispārējo organisma stāvokli. Ārstniecības augiem visbiežāk nav ļoti šaura iedarbība tikai uz kādu konkrētu orgānu vai tā funkciju, turklāt augā mēdz būt gan vielas, kas dod ārstējošo efektu, gan arī vielas, kas novērš šī paša auga radītās nelabvēlīgās blakusparādības (jo arī augiem, pastiprināti tos lietojot, var būt blakusparādības). Tādēļ vislabāk ir lietot visu augu, nevis tikai specifiskas no auga iegūtas vielas vai konkrētu vielu ekstraktus, kā tas mēdz būt dažādos ārstnieciskajos preparātos. Līdzīgi ir ar dažādu augu maisījumiem – to sastāvdaļas tiek izvēlētas gan ņemot vērā konkrētās kaites dziedēšanu, gan arī atbilstoši pieskaņojot augus, kas veicina citu nepieciešamo orgānu darbību. Piemēram, veidojot augu maisījumu iekšējo parazītu apkarošanai, tiek lietoti gan augi, kas iedarbojas tieši pret parazītiem, gan arī augi, kas uzlabo gremošanas sistēmas un zarnu darbību, lai parazītus pēc iespējas vieglāk izvadītu no organisma.

Pie tam dabā iegūti augi jebkuram organismam ir draudzīgāki un piemērotāki nekā mākslīgi veidoti medikamenti. It sevišķi tas ir svarīgi tik jutīgam organismam kā zirgs.

Ārstniecības augu ievākšana un sagatavošana

Ārstniecības augus varam gan ievākt paši, gan arī iegādāties aptiekās, „zaļajos” veikalos vai pie zāļu sievām. Daļu augu varam arī izaudzēt paši savos dārziņos vai pat puķupodos.

Ja augus vēlamies ievākt paši, tad vispirms jāiemācās atšķirt ievācamos augus no līdzīgiem augiem, ko ārstniecībā neizmanto. Saprotams, ka augus jāievāc pēc iespējas tīrākā vidē, tālu no jebkuriem piesārņojuma avotiem. Jāatceras arī par dabai saudzīgu darbošanos, neievācot visus apkārtnē augošos augus, tādā veidā neatstājot neko nākošajiem gadiem. Īpaši jutīgus, lēnaudzīgus augus nevajadzētu ievākt katru gadu vienās un tajās pašās vietās. Kā arī jāņem vērā, ka daļa augu ir aizsargājami un to ievākšana ir aizliegta!

Būtisks ir arī augu ievākšanas laiks. Jāzina, kādas auga daļas kādā auga attīstības fāzē ievācamas. Lielāko daļu augu vāc sausā, saulainā laikā, pēc rasas nožūšanas. Ir ieteikumi ievērot Mēness fāzes – auga virszemes daļas ievāc jaunā un augošā mēnesī, bet saknes – vecā, dilstošā mēnesī. Citi cilvēki seko dabas bioritmu kalendāriem, kas norāda atsevišķas dienas lapu, ziedu, augļu un sakņu ievākšanai.

Lai kuriem ievākšanas ieteikumiem sekotu, jāatceras, ka visspēcīgākie un ar labvēlīgāko ietekmi būs tie augi, kas vākti pašu rokām speciāli sev, savai ģimenei, saviem dzīvniekiem, turklāt vākti labā noskaņojumā, ar pozitīvām domām un pateicību dabai par tās veltēm. Attiecīgi – jo industriālāk tiek vākti un sagatavoti augi un to maisījumi, jo mazāka ir to efektivitāte. Daudziem jau gatavi nopērkamajiem augiem (it sevišķi lielu uzņēmumu gatavotajiem) iedarbības efektivitāte var būt pat tikai 5%.

Veģetācijas periodā augus var lietot svaigā veidā, taču, lai tos uzglabātu ziemai, augus nepieciešams izžāvēt. Arī šeit atrodami dažādi ieteikumi. Vieni tēju zinātāji apgalvo, ka augi jāsagriež uzreiz pēc ievākšanas, citi – ka augi jāsagriež jau izkaltuši. Vieni saka, ka augiem jāļauj izžūt dabīgā veidā, savukārt citi norāda, ka augi jāizžāvē īsā laikā paaugstinātā temperatūrā. Visbiežāk tiek uzskatīts, ka nevajadzētu augus atstāt žūt saules gaismā. Un pilnīgi noteikti augus nevajag žāvēt mitrās, nevēdināmās telpās ar sasmakušu gaisu.

Izžāvētos augus uzglabā siltās, sausās telpās auduma vai papīra maisiņos, papes, skārda kastītēs vai stikla traukos.

Ārstniecības augu lietošana

Ārstniecības augus lietojot, jāievēro devas, tāpat kā ar jebkuriem ārstniecības līdzekļiem. Lielu daļu augu var lietot salīdzinoši brīvi, taču ir augi, kuru neuzmanīga lietošana vai pārdozēšana var radīt nevēlamas sekas. Tā, piemēram, jāuzmanās ar asinszāļu lietošanu, it sevišķi saulainā laikā un gaiša apmatojuma zirgiem. Nedrīkst pārcensties arī ar vērmeļu un biškrēsliņu lietošanu. Vairāki augi nav ieteicami, ja ir aknu vai nieru kaites, savukārt citus nedrīkst lietot grūsnības laikā. Jāņem arī vērā, ka daži augi, kas tiek lietoti cilvēku fitoterapijā, var būt indīgi mūsu zirgiem vai arī lietojami tikai nelielās devās. Pirms dot zirgam kādus augus, pārbaudiet, vai tie nevar būt kaitīgi. Augus, ko zirgam iepriekš neesat devis, sākumā dodiet nelielās devās.

Tāpat jāseko līdzi augu lietošanas ilgumam. Vienus augus var lietot ilgstoši, citiem vēlams ievērot pārtraukumus. Jāņem gan vērā, ka lielākoties jebkuri augi vai to maisījumi jālieto ilgstoši, reizēm pat pusgadu vai ilgāk. Organisma saslimšana parasti nenotiek vienā dienā, līdz ar to arī izveseļošanās prasa laiku.

Cilvēku ārstniecībā visbiežāk tiek lietoti zāļu uzlējumi, tējas, tinktūras, retāk augus lieto svaigā veidā vai kaltētu augu pulveros. Zirgiem atsevišķas zālītes var pagatavot tēju veidā un iejaukt dzīvnieka barībā, taču tikpat labi augus var izbarot sausā veidā. Jāatceras, ka uzlējumu pagatavošanai nepieciešams ievērot pareizu ūdens temperatūru un tējas ievilkšanās laiku. Arī šajā ziņā ieteikumi ir dažādi un reizēm pat ļoti atšķirīgi, tādēļ, iespējams, vienkāršākais un arī piemērotākais veids būtu sausu augu izbarošana. It sevišķi, ja dažādu augu maisījumus lieto kā uzturošu barības piedevu (piemēram, imunitātes stiprināšanai, organisma attīrīšanai, aknu, gremošanas, elpošana sistēmu darbības uzlabošanai, parazītu apkarošanai u.c.), tos var ērti izbarot sausā veidā kopā ar spēkbarību vai citām barības piedevām.

Kā uztura piedevas veselības nostiprināšanai visbiežāk varam izmantot viegli atpazīstamus un bieži sastopamus augus. Pēc iedarbības veida varam paši izvēlēties konkrētus augus un no tiem izveidot maisījumu ikdienas piebarošanai. Informāciju par katra auga iedarbību un pielietojuma veidiem var atrast gan grāmatās, gan arī internetā.

Sarežģītāk ir gadījumos, kad vēlamies ārstēt kādas konkrētas saslimšanas. Tad nereti iedarbīgākie izrādās retāk sastopami augi, pavisam necilas zālītes vai pat dārza nezāles. Ne vienmēr šie augi būs iekļauti veikalos nopērkamajos tēju maisījumos.

Gatavi nopērkamie tēju maisījumi visbiežāk tiek veidoti ar domu, lai tiem būtu pēc iespējas plašāka, taču tai pat laikā arī vispārīgāka iedarbība – gan jau kāds no sastāvā esošajiem augiem trāpīs tieši uz vajadzīgo slimības vietu un dos vajadzīgo efektu. Savukārt, ja ir iespēja augus piemeklēt speciāli konkrētam gadījumam, turklāt izvēlēties pēc iespējas specifiskākus augus, to iedarbība, visticamāk, būs spēcīgāka. Tai pat laikā jāņem vērā, ka spēcīgākiem augiem var būt arī lielākas blakusparādības un rūpīgāk jāievēro to lietošanas norādījumi.

Ārstniecības augu lietošana elpošanas saslimšanu gadījumos

Kā jau tika minēts, veselai elpošanas sistēmai ir nepieciešami kvalitatīvi dzīvošanas apstākļi – labs gaiss un brīvi pieejamas kustības. Bieži vien ar labi ventilētu stalli, regulārām pastaigām aplokā un izjādēm vien būs par maz. Zirgam ar elpošanas problēmām labi ventilēts stallis vienalga var nedot pietiekami labas kvalitātes gaisu, savukārt nepieciešamās kustības visbiežāk būtu brīva zirga pārvietošanās tādā slodzē, kādu viņš pats sev izvēlas, atrodoties ganībās kopā ar baru, nevis treniņi vairākas reizes nedēļā. Nozīme ir arī veseliem, pareizi koptiem nagiem, jo jebkuras nagu problēmas atsaucas pārējā zirga organismā. Pietiek pat ar nelielu diskomfortu nagos, lai zirgam būtu saspringusi stāja un līdz ar to apgrūtināta elpošana, kas attiecīgi var veicināt saslimšanas.

Elpošanas saslimšanu ārstniecībai ir piemēroti ļoti daudzi ārstniecības augi. Daļa no tiem palīdz pie akūtām saslimšanām, daļa ārstē hroniskas slimības. Jo nopietnāka un ilgstošāka saslimšana, jo ilgstošāka var izvērsties ārstniecības augu lietošana.

Lai zinātu, kurus tieši augus vislabāk izmantot, būtu pēc iespējas precīzāk jāzina, kas tieši ir slimības cēlonis, kā saslimšana izpaužas organismā, un kādu efektu ir vēlams panākt – mazināt iekaisumu, veicināt atkrēpošanos un gļotu izdalīšanos, apkarot kādu infekciju u.c.

Biežāk sastopamie elpošanas sistēmu uzlabojošie, slimības ārstējošie augi un to iedarbība:

• uzlabo organisma imunitāti, aizsargspējas, iedarbojas antibakteriāli – baziliks, Islandes ķērpis (cetrārija), ehinācija, kazenes, ķiploki, melnais plūškoks, priežu pumpuri, virši;
• mazina iekaisuma procesus – ālante, anīss, ārstniecības veronika, deviņvīruspēks, ehinācija, gaiļbiksītes, izops, māllēpes, pelašķi, purva vaivariņš, vijolītes;
• veicina atkrēpošanos, palīdz pret klepu – āboliņi, ālante, alteja, anīss, ārstniecības veronika, baziliks, gaiļbiksīšu saknes, lielā ceļteka, deviņvīruspēks, Islandes ķērpis, izops, māllēpju lapas, mārsils, melnais plūškoks, raudene, timiāns, paegļa ogas, purva vaivariņš, salvija, vijolītes, virši;
• palīdz pret saaukstēšanos un augšējo elpošanas ceļu slimībām – āboliņi, ārstniecības veronika, avenes, Islandes ķērpis, ķiploki, mārsils, timiāns, kadiķa ogas, melnais plūškoks, priežu pumpuri, vīgriezes;
• ārstē bronhītu – āboliņi, ālante, anīss, ceļtekas, deviņvīruspēks, gaiļbiksīšu saknes, izops, ķiploki, mārsils, purva vaivariņš, raudene, vijolītes, vīgriezes;
• ārstē astmu – ālante, alteja, ārstniecības veronika, ceļtekas, deviņvīruspēks, efeju sētložņa, gaiļbiksītes, izops, ķiploki, mārsils, māllēpju lapas, purva vaivariņš, raudene;
• ārstē emfizēmu – malva, māllēpes, mārsils.

Gadījumos, kad dzīvnieks ir, tā teikt, tikai apslimis, varētu arī pietikt ar kādu nelielu ārstniecības kūri, piemēram, cilvēkiem paredzētās aptiekās nopērkamās Bronhu-plaušu tējas vai Islandes ķērpja palietošanu. Līdzīgi kā mēs paši mēdzam sevi apārstēt, piemēram, ar liepziedu tēju, citronu un medu. Taču, ja šādas dažu dienu vai pāris nedēļu kūres nepalīdz, tad jāapsver ilgstošāka un pārdomātāka ārstniecības augu izmantošana.

Ja vēlaties izmantot ārstniecības augus sava zirga ārstēšanai vai kā profilaktisku piedevu dzīvnieka veselības stāvokļa uzlabošanai, noteikti ievāciet pēc iespējas vairāk informācijas, aprunājieties ar zinošiem cilvēkiem. Ja augus nevarat ievākt un sagatavot paši, tad iegādājieties tos pie uzticamiem tirgotājiem. Un paturiet prātā – ja ārstēšana ar augiem nav devusi nekādu rezultātu, pārliecinieties, vai tika ievērots viss nepieciešamais augu ievākšanas, sagatavošanas un lietošanas procesā. Bieži vien pozitīva rezultāta nav nevis tādēļ, ka fitoterapija nedarbojas, bet gan tādēļ, ka nav ievēroti kādi ārstniecības norādījumi.

Agrita Žunna, Selga Dziļuma

Foto: Anete Boguļko

Izmantotā literatūra:

H. Rubīne, V. Eniņa „Ārstniecības augi”

M. Trebēna „Dieva aptiekā rastā veselība”

D. Švīkule „Veselīgākās zāļu tējas”

http://www.fitoterapija.lv/lv/Publikacijas.php?news_id=23

http://dabasspeks.com/