Iejāde nav garlaicīga jeb problēmas sacensību laukumā!

Written by

vietnē

Iejādē tāpat kā konkūrā arī ir virkne ar lietām, kas var “noiet greizi”. Skatoties pasaules klases jātniekus, mums bieži vien rodas jautājums – kā viņi var tik labi startēt un kāpēc mums “mirstīgajiem” tas neizdodas? Iespējams, ka šiem jātniekiem nav nekādas burvju receptes, bet gan tie ir savas kļūdas jau piedzīvojuši un no tām mācījušies. Pēc 1000 sacensībām iejādē, ikviens var kļūdu skaitu samazināt līdz nullei.

Pati izplatītākā problēma ar ko jātnieki sastopas ir shēmas aizmiršana. Visiem noteikti ir gadījies jāt gar burtu E un atskārst, ka diagonāle bija jāsāk pie K. Otra TOP kļūda ir pēc shēmas izjāšanas pie sevis nodomāt: “Ko es tur laukumā darīju? Vai tā maz biju es?”. Es to saucu par “aizmirsu jāt” sindromu, kad jātnieks tikai peld pa laukumu, izskatās smuki un tas arī viss! Man ir gadījies, ka zirgs izlec no laukuma, ka pēkšņi sāk paplašinātos rikšus, ka mētājas no viena sāna uz otru, ka sāk kāpties atpakaļ apstāšanās vietā – šīs visas ir sasprindzinājuma un/vai jātnieka/zirga nekoncentrēšanās pazīmes.

Ļoti daudz problēmu rodas pirms ierašanās sacensību laukumā: neesam zirgu pietiekami iesildījuši vai tieši pretēji – esam to pārforsējuši. Šīs kļūdas tad arī atspoguļojas sacensību brīdī, jo zirgs pēkšņi sāk nekontrolēti trakot vai gluži otrādi – ir knapi dzīvs. Jāpatur prātā, ka vairums problēmu rodas no nepietiekamas sagatavošanās. Ja mans zirgs ir pārāk enerģisks arēnā, tad tā ir tikai mana vaina, ka nespēju viņu kontrolēt, nespēju uzmanīt ārējo pavadu, un uzturēt zirga līdzsvaru ar atbrīvotas un efektīvas uzsēdes palīdzību. Un trakākais ir tas, ja es kādu brīdi “pārstāju jāt”, tad mans zirgs noteikti to pamanīs un attiecīgi rīkosies.

Zirgi ļoti labi jūt sacensību vidi un kamēr daži uzvedīsies paklausīgi ar attieksmi “re, paskatieties uz mani, cik es labs”, tad citi nolems, ka šis ir ļoti labs brīdis, lai savu jātnieku pārbaudītu – zinot, ka tas nav spējīgs disciplinēt sacensību vidē. Es uzskatu, ja vien tās nav Olimpiskās spēles, tad jātniekiem sacensībās būtu zirga uzvedība jālabo. Tas ir tāpat kā ar bērnu – katru reizi, kad būs izsprucis sveikā – tas nodomās, ka ir pieveicis jūs. Ja zirgs shēmas laikā soļos sāk dīdīties, “mētāties” un nepievērš uzmanību jūsu komandām – apstādiniet to, lieciet pagaidīt un tikai tad turpiniet iesākto.

Vēl izplatīta ķibele ir zirga nobīšanās/mešanās sāņus. Ja vēl esat palikuši seglos, tad vajag nekavējoties pie sevis domāt: ritms, ritms, ritms. Un tikt atpakaļ iepriekšējā ritmā, lai shēmu turpinātu.

“Aizmirsu jāt” problēmu var izraisīt vairāki faktori. Dažreiz iesilde ir bijusi tik lieliska un gluda, ka jātnieks atslābinās un lidinās mākoņos ar domu, ka viss bija lieliski un tā tas būs arī tiesnešu priekšā. Citu reizi shēmas sākums izdodas labs, bet tad notiek kāda ķibele un tajā aizmirstas viss, kas bija jādara. Piemēram, es savam jaunajam ērzelim mācīju kāju maiņu un viņš, būdams “skatieties, cik es labs” tipa zirgs, ienāca sacensību laukumā ar domu, ka tiesnešiem jaunais triks noteikti ir jāredz. Mirklī, kad sāku lēkšot, jutu, ka viņš aicina mani un pie sevis domā “nu kad būs, nu kad… nu kad mainīsim kāju?”. Par nelaimi, es nejauši zaudēju savu līdzsvaru un zirgs tajā pat mirklī izpildīja kāju maiņu un, kas ir pats trakākais – viņš zināja, ka es to neprasīju un tāpēc no sajūsmas par saviem pūliņiem gaisā uzsvieda vēl dibenu. Pēc tam es izdarīju nepiedodamu kļūdu – man bija jāiesēžas dziļāk seglos un jāatjauno kontakts ar zirgu, bet es sasvēros uz priekšu, pazaudēju savas uzsēdes ietekmi uz zirgu un kļuvu par tā pasažieri.

Dažreiz sastopamies ar situāciju, kad zirgs neļauj ar sevi jāt – tas sasprindzina muguru un kaklu sakot: “Es tagad te pastāvēšu un būšu ļoti kluss, varbūt tad man nekas nebūs jādara!” Jebkuri centieni zirgu “mīkstināt” līdzinās vēlmei izlocīt dzelzs stiepli un kājas kļūst kā mazi vates pikuči pret mūra sienu. Grūtākais ir tas, ka shēmā nav iespēju uzreiz veikt mazu voltu, lai zirgu ielocītu un atslābinātu, tāpēc jāmeklē cits ceļš – jāstrādā ar atbrīvotām rokām “uz priekšu”. Tas nozīmē, ka jātniekam ir brīdi pa brīdim ar zirgu jāuzņem un jāatlaiž kontakts, lai zirgs saprastu, ka tam jāastlābinās. Jārada nemitīgi enerģijas viļņi, jo mirklī, kad kontakts būs par stipru – zirgs atkal sasprings un būs grūti vadāms.

Vēl svarīgi iegaumēt, ka shēmas laikā ļoti labi noder pagriezieni, kad tie, protams, ir jāveic. Tad iespējams atgūt zirga balansu, labāk kontrolēt ritmu, mudināt aktīvāku pakaļkāju darbību u.c.. Pagriezienā jāpievērš uzmanība, lai iekšējā kāja mudinātu zirgu “doties” uz ārējo, kas turpretī kalpotu kā siena un sagatavotu zirgu taisnai kustībai uz priekšu, kad tas “iziet” no līkuma.

Patiesībā labākais veids, kā izvairīties no kļūdām shēmās ir mācīties no tām, katru reizi, kad kaut kas ir izdarīts nepareizi. Pasaules labākie jātnieki noteikti nepiedzima ar lieliskām prasmēm uz zirga, bet gan tie no savām kļūdām mācījās, lai nepieļautu vienu kļūtu divreiz. Esmu pilnīgi droša, ka top jātnieki no savām kļūdām mācās, un to man apstiprināja arī Edvards Gāls, kurš pastāstīja par savu pieredzi pirmajā veterinārajā pārbaudē viņa jātnieka karjerā – tā esot bijusi katastrofa.

Problēmas iejādes sacensībās mūs izglīto, tās atgādina par lietām, kuras nepieciešams uzlabot treniņos pirms sacensībām. Neskatoties uz to, ka profesionāļi laukumā jāj lieliski, neaizmirsīsim, ka viņu pieredzē ir vismaz 1000 sacensības un noteikti arī 1001 piedzīvota kļūda.

Sarah Warne/Eurodressage

Avots

Komentāri

6 atbildes uz “Iejāde nav garlaicīga jeb problēmas sacensību laukumā!”

  1. Aija tēls
    Aija

    Interesants raksts. 😉

  2. Ieva Aleksandrova-Eklone tēls
    Ieva Aleksandrova-Eklone

    Hmm, vismaz 1000 sacensību pieredze.. Cik iejādes sacīkstēs Latvijā varam piedalīties gada laikā? Tā – LJF Kausa posmi 5gb+ vēl kādi 2gb mači vasaras sezonā, tad Ziemas čemp. posmi 3gb, kopā pa gadu kādas 10 sacīkstes sakasīt var.. Nu 100 gadu laikā var, patiešām var uzkrāt šādu pieredzi arī pie mums Latvijā:) Kļūsim par ilgzīvotājiem un izciliem jātniekiem:)
    Lūdzu, tikai neņemiet pie sirds šo komentāru, tas ir tikai pliks matemātisks aprēķins:)
    Patiesībā – jauks un uzmundrinošs raksts! Paldies!

    1. Anna tēls
      Anna

      To varetu risinat, startejot katros machos ar 10 zirgiem – nu katra shema ar 2, piemeram 🙂 Galu gala to teoretisko ciparu 1000 neviens nav savacis ar vienu vienigu zirgu, zirgam tachu ari ir kaut kada fiziska robezha. Un Latvijas apstakliem droshvien varetu samazinat ari lidz 500 startiem. 😀

    2. Zirgam.lv tēls
      Zirgam.lv

      Mmm.. šeit gan matemātiku nevajadzētu pielietot, noteikti tas cipars rakstā ir domāts nevis kā reāls, bet gan pārspīlēts, lai liktu nedaudz aizdomāties, ka vajag startēt ļoti, ļoti un ļoooti daudz sacensībās 🙂

  3. jolanta tēls
    jolanta

    tiesaam labs raksts….paldies

  4. M tēls
    M

    ” Edvards Gāls, kurš pastāstīja par savu pieredzi pirmajā veterinārajā pārbaudē viņa jātnieka karjerā – tā esot bijusi katastrofa.” Hmm – man ari – var but paliksu par Edvardu Galu? 🙂 🙂 🙂