Trīs zvaigznēm vēl spožāku mirdzumu

Written by

vietnē

Pasaules kausa izcīņas Centrāleiropas zona posma sacensības jāšanas sportā šķēršļu pārvarēšanā sporta bāzē “Kleisti” šogad noritēja jau divdesmito reizi. Sacensību organizatori bija parūpējušies, lai jubilejas turnīrs noritētu trīs zvaigžņu statusā ar plašāku dalībvalstu pārstāvniecību, vērienīgāku sacensību programmu, sarežģītākiem maršrutiem, kā arī krietni lielāku balvu fondu, kas šogad bija 130 000 eiro. Vēl viens sacensību jaunums – pēc 78 gadu pārtraukuma Latvijā atkal notika Nāciju kauss komandām. Turnīrā piedalījās vairāk nekā 60 sportisti un 160 zirgi no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Polijas, Īrijas, Baltkrievijas, Krievijas. Lai gan Latvijas komandas dalību Nāciju kausā nevar uzskatīt par veiksmīgu, sportistu individuālie panākumi ar desmit izcīnītām godalgām ir jubilejas gada cienīgi.

Uzvarētāji – Polijas sportisti

Viens no Latvijas spēcīgākajiem sportistiem šķēršļu pārvarēšanā jeb konkūrā, šo sacensību “Grand Prix” laureāts 2009. gadā, Andis Vārna pirms sacensībām atzina, ka konkurence šogad ir nopietnāka: “Augstāks līmenis vērojams tieši zirgu kvalitātē.” Par sīvāko sāncensi viņš nosauca Igaunijas konkūristu Gunāru Kletenbergu, bet komandu vidū uzvaru prognozēja Polijas jātniekiem. A.Vārnas favorītam G. Kletenbergam ar Bingo “Grand Prix” un 9900 eiro naudas balvu izcīnīt neizdevās – pēc pārlekšanas viņš piekāpās Polijas jātniekam Pjotram Morštinam ar zirgu Osadkowski van Halen. Komandu prognozē A. Vārna trāpīja “desmitniekā” – uzvarēja poļi, balvā iegūstot 7500 eiro.

Pjotrs Morštins ar zirgu Osadkowski van Halen

Jautāts, kā pirms sacensībām jātnieks vērtē savas izredzes, sportists bija pozitīvi noskaņots, lai gan mājās pārņemot lielāka atbildības sajūta un rodas papildus uztraukums, ko sajūt arī zirgs. Varbūt tāpēc Anda uzticamais partneris Marmors, ar kuru sportists izcīnījis pēdējā laika spožākās starptautiskās uzvaras, šoreiz tika atstāts “skatītāju rindās”, jo līdz šim starts Rīgā viņam nav bijis veiksmīgs.

Toties Dainim Ozolam pirms sacensībām garastāvoklis bija “zem nulles”, jo traumu dēļ sacensībās nevarēja piedalīties viņa ķēve Lagūna. Kā pastāstīja sportists, 18. jūnijā pēc atgriešanās no sacensībām Krievijā viņa zirgiem uz robežas nācās nīkt teju septiņas stundas – trīs stundas Krievijas pusē un četras – Latvijā, Terehovas robežpunktā. Tas Lagūnai bijis par daudz – ķēve satrakojusies un sevi tā savainojusi, ka par dalību sacensībās bija jāaizmirst. Latvijas robežpunktā pie vainas bijis zirgu furgonu sastrēgums, jo īsā laikā tur ieradušies seši furgoni, kuros atradās divdesmit sporta zirgu. Lagūna ir D. Ozola labākais zirgs, kurš spēj startēt maršrutos ar šķēršļu augstumu 1,60 cm. Vēl nesen starptautiskās sacensībās Maskavā sportists ar Lagūnu pārvarēja pat 1,90 cm augstumu. D. Ozols sacensībās startēja ar Alibi, taču – bez panākumiem.

Divu spēcīgu zirgu – Marmora un Lagūnas – izstāšanās no ierindas Latvijas komandai ir zaudējums, atzina Latvijas Jātnieku federācijas prezidents Agris Blaus. Lai gan Nāciju kausā bija plānots piedalīties četriem sportistiem, startēja tikai trīs – A. Vārna, Guntars Siliņš un Aleksandrs Šakurovs. Veterināro pārbaudi nebija izturējis Kristapa Neretnieka zirgs. Latvijas komanda Nāciju kausā izstājās jau pēc maršruta pirmā raunda, jo A. Vārnas Triggy Puh bija sevi savainojusi, tāpēc komanda pieņēma lēmumu otrajā raundā nestartēt.

Visskaļākie aplausi – Kristapam Neretniekam

Individuālajos startos Latvijas sportisti cīnījās veiksmīgi un no 66 godalgotām vietām (1. – 6. vietas rezultāti) ieņēma 10. Par izcilāko panākumu var uzskatīt Kristapa Neretnieka sesto vietu “Grand Prix” maršrutā, kurā startēja 39 sportisti. Skatītāji sirsnīgi sumināja uzvarētājus no kaimiņvalstīm, tomēr visskaļākie applausi un prieka saucieni apbalvošanas ceremonijā tika veltīti Kristapam Neretniekam un Conte Bellini. K. Neretnieka panākumu sarakstā ir arī otrā vieta ar Con Pleasure un sestā ar Caramsin.

Kristaps Neretnieks un Conte Bellini

Pieredzes bagātais sportists Ģirts Bricis triumfēja otrajā maršrutā, ar Esmeraldu izcīnot pirmo vietu. “Esmeralda ir labi piemērota ātruma maršrutiem, riskēju jāt ātri un risks atmaksājās,” savu taktiku komentēja sportists. Trešo vietu ceturtajā maršrutā izdevās izcīnīt Einaram Cesniekam ar Alderu un A. Šakurovam ar Art pirmajā maršrutā, viņam arī viena piektā vieta ar Giru piektajā maršrutā. Pirmajā maršrutā ceturtā vieta Mairai Lejai ar Anytime Pikabello. Andis Vārna ar Bazilio, startējot spēcīgā konkurencē “Rolex Ranking” maršrutā ar šķēršļu augstumu 145 cm, pamatmaršrutu veica bez soda punktiem, pārlekšanā nogāza vienu kārti un ierindojās ceturtajā vietā. Deviņus gadus vecā zirga debija bija izdevusies, uzskata A. Vārna. Pēdējā sacensību dienā vēl pirms sacensību kulminācijas “Grand Prix” izcīņas – Latvijas jātniekiem divas devītās vietas – M. Lejai ar Anytime Pikabello un Mairim Penelim ar Progresu.

Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidents Agris Blaus pauž gandarījumu, ka šajos ekonomiski grūtajos laikos LJF izdevies sarīkot augsta līmeņa sacensības ar spēcīgu sportistu un komandu piedalīšanos. Pēdējā brīdī gan savu dalību atteikusi Itālija, taču sacensību dalībnieki varējuši tikai atviegloti uzelpot, jo “Olimpisko komandu pārējiem būtu diezgan grūti apsteigt,” piebilst A. Blaus

Plašāka reklāma, taču pietrūkst ziņu internetā

Četras turnīra dienas pulcēja ne tikai kuplu jātnieku sporta interesentu pulku, bet arī dažu labu zvaigzni. Uz sacensībām bija ieradies slavenais konkūrists vācietis Franke Slothāks – divkārtējais olimpiskais čempions komandu cīņā (1988. un 1996. gadā) un vairākkārtējs pasaules čempions –, kurš šobrīd trenē daudzus labākos Centrāleiropas līgas jātniekus no Baltkrievijas un Krievijas, kā arī Lietuvas sportistu Benu Gutkausku, igauni Gunāru Kletenbergu un mūsu Andi Vārnu. Sacensību viesu vidū bija vēl viena slavenība – divkārtējais olimpiskais čempions un vairākkārtējs pasaules čempions Pīts Raimakers no Holandes.

Kā atzina ne viens vien zirgu sporta “fans”, sacensības bija gan labi izreklamētas, gan kvalitatīvi parādītas tiešraidē internetā. Līdzīgās domās ir arī Jauno jātnieku skolas pārstāve Ilze Jansone: “Bija patīkami Tviterī lasīt pozitīvas atsauksmes par sacensībām no sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem. Tas viss ir pateicoties reklāmai, kas, salīdzinājumā ar citiem gadiem, šogad tiešām bija ļoti apjomīga.” I. Jansone piebilst, ka pietrūcis informācijas par sacensībām ziņu portālos, toties katru vakaru bija iespējams uzzināt jaunumus LTV 1 programmā “Panorāmā”.

Pieklibo organizācija “aizkulisēs”

Ja skatītājus sacensībās interesē notikumi uz laukuma, tad sportistiem, viņu palīgiem un, protams, arī zirgiem ne mazāk svarīgi ir dzīves apstākļi, ēdināšana, boksi u.c.  Marina Puškarskaja, trenere un mamma gados vienai no jaunākajām sacensību dalībniecēm Aleksandrai Puškarskajai no Krievijas, uzslavē organizatoru darbu: “Sacensību norise bija tuvāk Eiropas sajūtai. Redzams, ka turnīra rīkotājus zirgu sports interesē ne tikai komerciāli, bet ir vēlme piesaistīt arī vairāk dalībnieku.” Viņa cer, ka gadījums, kad pēc pirmās sacensību dienas viņas 15 gadīgajai meitai neatbilstošā vecuma dēļ gandrīz nepieļāva turpināt dalību, bijis tikai pārpratums.

Aleksandra Puškarskaja ar Corinti

“Šogad sacensību organizācijas līmenis noteikti bija augstāks,” Pasaules kausa posmu no sportistu un palīgu skatu punkta vērtē Ģirta Briča palīdze Krista Kristiāna Alksne. Viņa norāda, ka sportistu ēdināšana bijusi labākā nekā līdz šim, kā arī patīkami pārsteigusi “iesildes” organizācija – “viss noritēja raiti un gludi, arī šķēršļu uz laukuma bija vairāk nekā parasti.” “Rūpes par zirgiem nevar salīdzināt ar to, kas bija pagājušajā gadā, arī skaidas bija pietiekamā daudzumā,” saka Krista. Kā vēl vienu plusu meitene min apsargu darbu dienā pie zirgu boksiem – visiem, kas devušies pie zirgiem, pieprasītas caurlaides. Tomēr ne viss apmierinājis Ģ. Briča palīdzi: “Nedaudz sarūgtināja, ka nebija iespējas pašiem iztīrīt boksus, bet par tīrīšanu nācās samaksāt 35 eiro. Piemēram, sacensībās Ruilā varējām tos paši iztīrīt un par darbu citiem nemaksāt. Vēl gribētos, lai nākošgad labāk tiktu organizēta satiksmes plūsma – sportisti ar lielajām zirgu fūrēm netika no Kleistiem ārā, jo ceļus bija nobloķējuši vieglie automobiļi. Nācās “lādēt” visus zirgus ārā, un gaidīt vakaru, lai tikai tad dotos uz mājām.”

Viedoklis par boksu tīrīšanu atšķiras Lietuvas sportista Andriusa Petrovas palīdzei ar lielu starptautisko sacensību pieredzi Diānai ­– viņa apgalvo, ka tas neesot nekas neparasts, ka no sacensību dalībniekiem starptautiskās sacensībās tiek prasīta samaksa par teritorijas sakopšanu pēc sacenībām, jo sacensībās zirgi tiek izvietoti pagaidu saliekamajos boksos un ir tikai loģiski, ka teritorija pēc tam ir jāsakopj. Diāna uzslavē sportistu ēdināšanu, kā arī sacensību stjuartus: “Iesildes un sacenību laukumā viņi strādāja ļoti labi, stallī gan stjuartus manīja tikai pēdējā dienā.” Taču par apsardzi naktī viņa saka kritiskus vārdus: “Novērojām, ka zirgi pa nakti tikpat kā netika apsargāti un pie tiem jebkurš brīvi varēja piekļūt. Bija pat gadījums, kad viens zirgs bija izlauzis starpsienu uz otru boksu – šādā situācijā noteikti nepieciešams paziņot sportistam vai palīgam, lai novērstu iespēju, ka zirgs var gūt traumas. Taču stallī neviena nebija!” Diānu neapmierināja arī staļļa menedžera darbs: “Nevar būt tā, ka staļļa menedžeris ir arī sacensību stjuarts un nav nekur atrodams. Saprotu, ka nākas”rauties uz pusēm”, bet tāpēc taču var norīkot divus cilvēkus – katru savā vietā, jo jautājumu vai problēmu gadījumos nebija pie kā vērsties un kam operatīvi palūgt palīdzību vai informāciju.” Vēl viņa piebilda, ka staļļos nebija izlikta starta kārtība, kas krietni apgrūtinājusi jātnieku palīgu darbu, kā arī zirgu dušojamās vietas regulāri bijušas ļoti netīras un nekārtīgas. “Kopumā no skatītājiem redzamās puses viss bija kārtībā un sacensības bija lieliski organizētas, bet aizkulisēs, ko skatītāji neredz, organizācija piekliboja,” norādīja Diāna.

Izklaide un tirdzniecība

Kā katru gadu maršrutu starplaikā skatītājus priecēja izklaides priekšnesumi –  Latvijas Lauksaimniecības universitātes sporta kluba jātnieču figurālās maiņas demonstrējumi, sporta kluba “Princis” mazo jātnieku uzvedumi ar ponijiem, kā arī pajūgu braucēju improvizētās sacensības, kur par braucēju palīgiem šogad startēja Latvijas labākie konkūristi, savukārt tirgotāji piedāvāja zirglietas, zirgu barību u.c. Tirgotāju atsaucība gan nebija visai liela, jo daudzus atbaidījusi augstā tirdzniecības maksa, kas bija publicēta LJF mājas lapā. Tiesa, informācija par tirdzniecības maksu mājas lapā neesot bijusi precīza un saprotama. Pēdējā sacensību dienā zirgu barības un piedevas tirgoja tikai divi zīmoli – “Deukavallo” un “Havens”. Zirglietas varēja iegādāties veikala “Zirgu stallis” teltī, pie kāda igauņu zirglietu tirgotāja, kā arī pie pašmāju ražotāja “Flisi”. Toties pircēju neesot trūcis, apgalvo “Magnum Veterinārija” klientu menedžere Astrīda Leone: “Cilvēki bija aktīvi, un mums bija arī liels prieks vērot  augstas klases sportistus. Kad ieraudzīju Franki Slothāku, neticēju savām acīm – vai tiešām tas ir viņš!” Par tirgotāju ērtībām organizatori bija parūpējušies labāk nekā citus gadus, taču apsardzes darbiniekiem gan gadījās būt arī nelaipniem.

Pēcvārds no Zirgam.lv

Viena zvaigzne vairāk, un sacensībās tūlīt jūtamas svaiga gaisa vēsmas un pārmaiņas – ar īpašu rūpību noformēts sacensību laukums, sakoptas tribīnes un VIP zona, kā arī jau pieminētā kvalitatīvā tiešraide internetā. Ja nu vēl sacensību komentētājam izdotos būt atraktīvākam un sniegt vairāk saistošas  informācijas par katru dalībnieku, kā arī apbalvošanas ceremonijā asistētu staltākas tautu meitas, būtu vēl labāks iespaids. Joprojām piekliboja autostāvvietu organizācija – tur valdīja haoss, radot sajūtu kā padomju laika lauku sporta spēlēs, un suņu “klaigāšana” to vēl vairāk paspilgtināja. Taču tās ir labojamas nepilnības.

Novēlam, lai nākošgad sacensību trīs zvaigznes iemirdzētos vēl spožāk!

Mare Pētersone, Ilze Pētersone, Zirgam.lv


Komentāri

5 atbildes uz “Trīs zvaigznēm vēl spožāku mirdzumu”

  1. Ņurņurs tēls
    Ņurņurs

    Par autostāvvietu pilnīgi piekrītu savu auto bija grūti novietot jo citas mašīnas saliktas kā nu kura, līdz ar to grūti bija manevrēt.
    Nezinu kā citiem tiešraide gan man nepatika, neko īsti nevarēja saredzēt un saprast ,diezgan bieži dators uzkārās un pēc tam ilgi bija jāgaida līdz atkal kaut ko varētu redzēt, bet vismaz fonā putniņu čivināšana bija jauka.
    Man būtu prasījies vairāk paraugdemonstrējumu vai jeb ko citu izklaidējošu līdz nākamā maršruta sākumam, sanāca gaidīt aptuveni 2 h līdz pēdējās dienas augstākajam maršrutam, un bija diezgan garlaicīgi, jo viss ko varēja apskatīt bija apskatīts un nekā īsti aizraujoša nebija, kā dēļ būtu vērts gaidīt 2 h nākamo maršrutu, labi, ka vismaz pirms maršruta sākuma bija Ravela un Airisas priekšnesums un mazo jātnieku priekšnesums savādāk būtu tāda pliekanības pēcgarša.
    Draugs , kurš nav saistīts ar jāšanas sportu atzina, ka pēdējās dienas galveno maršrutu esot bijis interesanti vērot, esot bijis interesantāk nekā pagājušo gadu, un atzina, lai arī bija jāmaksā par ieejas biļeti cilvēku esot bijis vairāk, tikai īsti par šovu gan šo visu nevarot nosaukt, tā teikt sacensību nosaukuma veidotāji nav īsti piedomājuši ko raksta.
    Kas attiecas uz reklāmu, man tomēr pēc tās palika mazuma piegarša it īpaši pēc Tv redzētā, lai arī protams ir apsveicami, ka šogad tā vispār tika veidota salīdzinājumā ar citiem gadiem.

    1. Nadina tēls
      Nadina

      ar tam izklaidem starp marshrutiem nav ta ka visas lielajasstarptautiskaas sacenees baigi tur visu izklaide. marshrutu liceeji dara savu darbu visbiezhak bez nekadiem trauceekliem un priekshnesumiem. es katru gadu te braucu uz vairakam 4 un 5* Pasaules kausa etapiem, shogad biju uz Olimpiades klasifikacijas sacensibam Trizcinjaa un Nations Cup un starplaikos starp marshrutiem biezhi vien cilveki vienkarshi aiziet paest, iepirkties vai vnk pasedet padzert alinju. pa to laiku ari preses dienests dara savu darbu, apstradajot materialu zinjam utt..
      man liekas ka LV visi ir pieradushi ka ir tie priekshnesumi, bet bez tiem ari mierigi var iztikt. protams ir forshi kad kadi interesanti izklaidetaji ierodas ar shovu vairakas reizes dienaa, nu piemeram tas pats francuuzis Pinjons, kazaki utt. bet shadi te priekshnesumi maksa a looti lielu naudu.

      visu cienu organizatoriem par to ka ir izdarits viss tas kas ljava rikot sacensibas ar 3*!

      parkoties ir jamacas ne vien pashiem bet ari obligati jabut vairakiem voluntieriem kas to parkoshanos regule. janem par piemeeru no Iru medniekiem (bildee vini parkojas pashi, bez stjuartiem, vienkarshi iesledzot logiku un praatu https://fbcdn-sphotos-a.akamaihd.net/hphotos-ak-ash3/s720x720/564834_253364281423283_1210311281_n.jpg

    2. Gita tēls
      Gita

      Nadina, bet tātad ir jābūt kur to laiku pavadīt 2 h, bet ko tad Kleistos var pasākt 2 x 2 h? un vēl jo vairāk, ja esi ne tikai vienu dienu. Ja godīgi, tad manis pēc tie priekšnesumi var nebūt, jo jau apnikuši vieni un tie paši, līdz ar to tāpat viņus neskatos.
      Manas domas ir par to, ka ne tikai jāreklamē tāds pasaules kausa posms, bet visas sacensības un jāaicina tirgoties gribētāji un jāpiesaista sacensībām aizvien vairāk skatītāju, kas arī veicinātu popularitāti, lai tas veidojas, kā kaut vai ģimenes kopā pavadīšanas diena, kas notiek svaigā gaisā, dabā, nevis staigājot pa lielveikaliem.

    3. Nadina tēls
      Nadina

      piekritu Gita. Kleistos tiesham darīt nav ko. šuabos vai ēstuvju bija viarāk par vienu divam, lai visu baru skatitaaju, ka arī dzirdēju tirgotājiem stenda summa bijusi par dārgu.. man jau liekas lēti, ja ņem vērā ka starptautisks pircējs brauc.
      gan jau gan bus labi, nevar vienaa gadā gan uz tris zvaigznem uzlekt, gan uz piecam ballem visu parejo.

  2. Ņurņurs tēls
    Ņurņurs

    Piekrītu Gitai par to laika pavadīšanu. Ja būtu ko apskatīt, bet nav jau ko, apstaigāju tos tirgotājus un tas man prasīja 30 min + vēl paspēju paēst, tā kā līdzi bija cilvēks, kas nav saistīts ar zirgiem viņam tiešām bija garlaicīgi.
    Kas attiecas uz to parkošanos ar to man nav problēmu, saku tāpēc, ka redzēju, ka daļai bija grūtības, jo nebija vietas un tur, kur it kā ir vieta nevar ielīst, jo kāds cits ir tā noparkojies, ka otrs īsti blakus nevar ielīst, tāpēc būtu labi, ja citus gadus būtu arī darbinieki stāvvietā un paregulētu, lai visiem sanāk vietas.
    Ir jau saprotams, ka visu nevar uzreiz gribēt, tāpēc domāju, ka tas ko mēs sakam ir tās lietas par ko būtu jāpiedomā nākošajiem gadiem 🙂