Rēzeknes novadā bērīti izglābj no purva

Draugos.lv pamanījām kādu pavisam neparastu dienasgrāmatas ierakstu no Jāņa Mača. Izrādās puisis palīdzējis izglābt purvainā vietā iestigušu bērīti. Lūk, viņa raksts par notikumiem, kas 1. novembrī risinājās Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.

“Otrdien, 1. novembrī strādājot zem elektrolīnijām Rēzeknes novada Kantinieku pagstā, pamanījām kādu kundzi, kura nobažījusies steidzās mums klāt. Viņa lūdza palīdzību, jo viņas zirgs netālu no līnijas ir iestidzis purvainā vietā. Ar tehniku devāmies līdzi kundzei un redzam, ka zirgs ar pajūgu ir iestidzis purvā līdz mugurai. Vieta tiešām bija purvaina. Saimnieki bija cilvēki gados, drīzāk jau pensionāri, viņi bija izmisumā un ļoti satraukti, jo baidījās par zirga veselību. Kustoties zirgs grima dziļāk un ūdens arī bija auksts.

Nekavējoties sākām domāt kā labāk šo situāciju atrisināt. Darbā mēs bieži sastopamies ar dažādām grūtībām, tikai atšķirība ir starp tehniku un dzīvu būtni. Lai varētu daudz maz noturēties, virs tās vietas krusteniski novietojām vairākus kokus diametrā ap 15 cm, lai atbalsta punkts būtu lielāks. Pirmais, kas bija jādara – jāatbrīvo zirgs no pajūga. Turpmāk mēģināju uzņemties iniciatīvu es pats. Zirgs bija diezgan mierīgs, pielaida sev klāt. Atbrīvošana no pajūga ilga apmēram 5 minūtes, jo viens mezgls bija cieši savilkts un samircis. Tas negribēja sieties vaļā, tāpēc izmantoju nazi. Ar tehnikas palīdzību izvilkām pajūgu, to darījām tāpēc, lai zirgam būtu brīva vieta kustībai un tas netraumētu sevi.

Turpinājumā mēģinājām zirgu izvilkt „krastā”, tas ļoti centās. Mēs mēģinājām visādi – vilkām aiz grožiem, palīgā piebrauca arī AR ED Rēzeknes nodaļas meistars un tehniķis, kuri turpmāk mums palīdzēja. Zirgs ļoti centās, bet paaugstinājums bija ļoti augsts. Zirgam vajadzēja uzlēkt, burtiski izlēkt no purvainās vietas, kas bija diezgan blīva un apmēram 1,70 m augstumā. Daļēji viņš to izdarīja, mums jau likās, ka tūlīt jau būs laukā, bet krasts bija pārāk stāvs. Viņš ar priekšējām kājām tika augšā, bet aizmugurējā daļa bija purvainajā vietā. Mums nebija arī nekādu virvju un zirgs lēnām slīdēja purvainajā vietā. Diezgan dramatiski, ja tā būtu filma, tad noteikti tiktu filmēta tuvplānā zirga sejas izteiksme un acis. Likās, ka viņš padodas. Mums bija jāmaina taktika.

Es paņēmu grožus un vilku uz sānu, cerot, ka viņš saņemsies un otrā pusē tiks laukā. Zirgs it kā justdams, sakopojot savus pēdējos spēkus, atspērās no apmales, tad pagriezās un pa to visu biezumu mēģināja uzņemt ātrumu. Vilkdams grožus, biju purvainās vietas malā un zirgs arī, tad sekoja lēciens no tā biezuma. Zirgs „iesaucās” – nezinu kā savādāk aprakstīt to skaņu, gan jau noteikti ir pareizāks literārs vārds. Viņš ir jau gandrīz augšā, taču viņam paslīd aizmugurējās kājās. Pietrūka tik maz. Es neticēju, bet viņš paspēja ar vienu kāju sataisīt tādu kā soli un nolikt kāju uz apmales. Es velku grožus no visa spēka un zirgs, pēdējos spēkus sakopojis, atsperas. Viņš ir augšā! Pārguris, aizelsies, satraukts un nosalis.

Saimnieki piesteidzas klāt. Es domāju, viņi bija saspringtāki nekā pats zirgs. Viņi nekavējoties ved savu zirgu uz mājām, lai sasildītu, pat aizmirstot par pajūgu un visu pārējo. Kamēr es ņēmu pajūgu nost, saimnieks stāstīja, ka esot braucis pēc malkas, un zirgs šodien bija tāds nepaklausīgāks kā parasti. Tas ieraudzījis tādu kā ceļu un pēdējā brīdī pagriezies turp, negribēdams doties pa kādu šķietami grūtāku vietu, tad saimnieks jau nu vairs nespēja neko izdarīt. Pats vīrietis bija izmircis līdz padusēm, viņš bija apmēram 1,70 m un fiziski nespēja piekļūt pie zirga, izjūgt viņu no pajūga.

Zirgs, tika veiksmīgi laukā un mēs esam priecīgi par iespēju palīdzēt. Pievienojuarī dažas bildes, kuras uzņēma tehniķis. Pats nebildēju, jo tas tiešām nebija brīdis, kad jābildē. Ar šo rakstu mudinu katru no jums nebaidīties, nepagriezt muguru un palīdzēt nelaimē nonākušiem. Vienalga, kas tas ir un vienalga, kas jūs esat. Izdariet kaut ko labu katru dienu un jūs jutīsieties labāk, tiešām daudz labāk. Un drīz jau tā būs dzīves sastāvdaļa, kas neprasīs nekādu piepūli un sniegs jums prieku. Jūs būsiet tikai ieguvēji.”‘

Jānis Mačs saka paldies SIA “Vējakalni 1997” darbiniekiem un AR ED Rēzeknes nodaļas meistaram un tehniķim.