Zirga elpošanas ceļu slimības/2.daļa

Diagnostikas iespējas

  1. Ieelpas biežuma mērīšana un temperatūras mērīšana –zirga vispārējā veselības stāvokļa novērtēšanas nolūkos var skaitīt skaitot ieelpas biežumu. Normas rādītājs: 10-15 ieelpas minūtē miera stāvoklī. Tāpat jāizmēra temperatūra, tiek uzskatīts, ka temperatūra ir paaugstināta virs 38.5 grādiem pēc Celsija skalas.
  2. Gļotu paraugu noņemšana: deguna izdalījumu, trahejas sekrēta vai citu elpošanas sistēmas daļu sekrētu paraugu noņemšana, nosūtot tos uz pārbaudēm laboratorijā vīrusu un baktēriju noteikšanai. Paraugi no dziļākām elpošanas sistēmas daļām tiek iegūti ar endoskopa palīdzību. Izmantojot antibiogrammu, var noteikt bakteriālos slimības izraisītājus un nozīmēt atbilstošas antibiotikas.
  3. Plaušu izklausīšana: plaušas tiek izklausītas ar stetoskopa palīdzību kā miera stāvoklī, tā arī pēc slodzes. Pret šo metodi kā vienīgo diagnozes uzstādīšanas paņēmienu jāizturas gana piesardzīgi, jo gadījumā, ja krēpas plaušās vai trahejā ir biezas un „pieķērušās”, var arī nedzirdēt nekādus trokšņus, lai arī zirgs ir slims.
  4. Perkusijas metode: plaušu izklauvēšana ļauj pieredzējušam vetārstam noteikt, vai plaušās atrodas par daudz gaisa. Tā ir gana droša un ekonomiska diagnozes metode.
  5. Rentgenoloģiskā izmeklēšana: grūti diagnosticējamas plaušu slimības var noteikt, izmantojot rentgena uzņēmumus. Tajos ir redzamas pārmaiņas plaušu audos.
  6. Endoskopija: šīs izmeklēšanas metodes laikā zirgam elpvadā tiek ievadīta tieva, elastīga trupiņa ar kameru galā. Nemierīgiem zirgiem to veic narkozes iedarbībā. Šī metode ļauj izmeklēt deguna ejas, balseni un traheju līdz pat ieejai bronhos.
  7. Sonogrāfija: ar sonogrāfijas palīdzību var noteikt abscesus, šķidruma uzkrāšanos vai fibrozes (anomālu audu vairošanos) plaušās. Nereti sonogrāfija pat var atklāt par plaušu stāvokli vairāk kā rentgena uzņēmumi.
  8. Bronhoalveolārā lavāža: tās procesā zirgam ar endoskopa palīdzību bronhos tiek ievadīts sālsūdens un atkal uzsūkts. Tas ļauj iegūt paraugus no bronhiem, kurus savādāk nebūtu iespējams ievākt. Šī metode tiek lielākoties pielietota hronisku elpošanas ceļu un plaušu slimību gadījumā.
  9. Asins gāzu analīze: šī metode būtībā mēra skābekļa saturu arteriālajās asinīs. Tas ļauj pārbaudīt, vai zirgam ir samazinātas darba spējas, un ir noderīga diagnostikas metode gadījumos, kad zirgiem ir samazinātas darbaspējas par spīti tādu uzkrītošu simptomu kā klepus un trokšņu trūkumam.

Vīrusu vai bakteriāla infekcija?

Klepus skaņa ļauj izdarīt secinājumus par iekaisušo elpošanas ceļu apvidu. Sauss klepus norāda uz kairinājuma izraisītu klepu vai vīrusu infekciju; mitrs, gļotains klepus drīzāk liek domāt par krēpu esamību, t.i., bakteriālu infekciju. Arī izdalījumi no deguna izskatās atšķirīgi: gaišs, šķidrs un ūdeņains sekrēts apvienojumā ar augstu temperatūru liecina par vīrusa infekciju, savukārt dzeltenīgi zaļgans, biezs sekrēts no deguna – par bakteriālu infekciju.

Vīrusa infekcijas parasti noris īsākā laika periodā, bet akūtākā veidā, un tās izraisa lielākoties gripas vai rinopneimonijas (HV 1 un 4) vīrusi, kā arī citi adenovīrusi, rinovīrusi utt. Vīrusi pārņem elpošanas ceļu gļotādu un iznīcina šūnu floru tajā, izmainot ķermeņa šūnas. Pašiem vīrusiem nav nekādas pašiem raksturīgas šūnu struktūras, tiem nepieciešamas svešas šūnas, lai vairotos. Organisms reaģē uz to, pastiprināti veidojot gļotas un pastiprinot apasiņošanu, iekaisums var slēpties dažādās elpošanas sistēmas vietās. Vīrusu infekcijas nevar apkarot ar antibiotikām, tomēr nereti tās kalpo par iemeslu sekundārām bakteriālām infekcijām, kuras savukārt nākas ārstēt ar antibiotiku palīdzību. „Tīras” vīrusu infekcijas jāārstē, stiprinot imūnsistēmu.

Baktērijas ir rodamas ikvienā ķermenī, daudzas no tām pilda dzīvībai svarīgas funkcijas. Zarnu traktā tās veido veselīgu gremošanas floru, kuru iznīcina antibiotiku lietošana. Kaitīgās baktērijas izdala indīgas vielas, kas organismā izraisa iekaisumus. Pie tādām pieskaitāmi streptokoki, kas izraisa ienāšus, stafilokoki u.c. Nereti bakteriālās infekcijas seko vīrusu infekcijām, jo vīrusu izraisītajās gļotās baktērijām ir ideāla barošanās vide. Bakteriālās infekcijas apkaro primāri ar plaša iedarbības spektra antibiotikām; ja tās neiedarbojas, vetārsts noņem gļotādas sekrētu paraugu no nāsīm un nosaka aktīvās baktērijas laboratorijas izmeklējumos, attiecīgi izvēloties antibiotikas ārstēšanai.

Izplatītākās elpošanas ceļu slimības

Bronhīts (akūts klepus)

Simptomi: zirgs klepo, kļūst apātisks, ātrāk svīst, no deguna novērojami izdalījumi, pietūkuši limfmezgli, var būt paaugstināta temperatūra.

Izraisītājs: elpošanas ceļu infekciju izraisa lielākoties vīrusi, retāk baktērijas, sēnītes, parazīti, ķīmiskie vai fizikālie kairinātāji.

Diagnoze: atkarībā no iekaisuma atrašanās vietās bronhīts tiek apzīmēts kā: bronhiolīts (atrodas bronhiolās); sinusīts (deguna blakusdobumos), traheīts (trahejas iekaisums), traheobronhīts (trahejā un bronhos). Lai noteiktu, kādas baktērijas ir iesaistītas, jāpārbauda gļotādas izdalījumu paraugi.

Ārstēšana: ja bronhīts noris smagā formā ar drudzi un strutainiem izdalījumiem no deguna, vetārsts var izrakstīt antibiotikas un iekaisumu mazinošus līdzekļus. Gļotas šķīdinoši medikamenti palīdz izvadīt krēpas, bronhus paplašinoši medikamenti kā Clenbuterol atvieglo apasiņošanu un paplašina bronhus. Uzmanība jāpievērš dopinga noteikumiem! Atkarībā no bronhīta formas, zirgu drīkst viegli noslogot (nodrošināt kustības), lai veicinātu krēpu atdalīšanos. Jāizvairās no lielas slodzes un svīšanas. Ja zirgam ir liels drudzis, tam jānodrošina uzturēšanās boksā miera stāvoklī. Tāpat jānodrošina putekļu neesamība stallī, jāsargā slimais zirgs no caurvēja. Papildus vetārsts var izrakstīt imunitāti stiprinošus līdzekļus.

Profilakse: visa zirgu kopuma konsekventa vakcinēšana un regulāra attārpošana, higiēniski turēšanas apstākļi ar daudz svaiga gaisa.

Hronisks bronhīts

Simptomi: hroniska bronhīta gadījumā nav novērojama paaugstināta temperatūra. Darbaspējas ir samazinātas, zirgs bieži klepo, ātri svīsts un arī miera stāvoklī paātrināti elpo. Progresējošā stadijā hroniski-obstruktīvais bronhīts var pārtapt pat par plaušu iekaisumu.

Izraisītājs: hronisks bronhīts lielākoties rodas no neizārstēta akūta bronhīta, taču tā iemesls var būt arī alerģijas, parazīti kā plaušu un citi tārpi, sēnīšu sporas un slikts staļļa klimats.

Diagnoze: tāpat kā bronhīta gadījumā. Baktēriju saturu var noteikt ar specifiskām izmeklēšanas metodēm, piemēram, bronhoalveolāro lavāžu.

Ārstēšana: antibiotikas, krēpu šķīdinoši līdzekļi, iekaisumu mazinoši līdzekļi, uzlaboti turēšanas apstākļi. Grūti šķīdināmas krēpas var apkarot ar plaušu skalošanas metodi, zirgam intravenozi ievadot 30 litrus sterila sālsūdens šķīduma. Tā lielākā daļa tiek izvadīta caur nierēm, bet daļa tiek ieelpota, mitrinot un šķīdinot pieķērušās krēpas. Šo procedūru atkārto 3-6 dienas pēc kārtas. Svarīgi ir zirgam atrasties boksā, lai varētu novadīt urīnu, pretējā gadījumā draud urīnpūšļa krampji.

Profilakse: zirgam draudzīgi turēšanas apstākļi ar daudz svaiga gaisa, nekavējoša klepus ārstēšana.

Hroniski-obstruktīvais bronhīts (COB saīsinājums angļu valodā)

Simptomi: COB attīstās lēnām ar paaugstinātu temperatūru, apgrūtinātu elpošanu, kas vēlāk pārtop par dubultu izelpu. Ja veseli zirgi ieelpo ar muskuļu spēka palīdzību un izlaiž ieelpoto gaisu, savelkot plaušu alveolas bez īpašas piepūles, COB pacientiem elpošanas ceļi ir sašaurināti biezo krēpu dēļ. Zirgam nākas gaisu izspiest no plaušām, izmantojot vēdera muskulatūru. Tas var izraisīt plaušu alveolu plīsumu, tādējādi plaušās pastāvīgi rodas ar gaisu piepildīti rajoni un iestājas t.s. plaušu emfizēma. Šajā stāvoklī zirgi vairs nav spējīgi nest slodzi. COB ir principā ārstējama slimība, savukārt emfizēma tiek uzskatīta par hronisku un neizārstējamu slimību.

Izraisītājs: COB attīstās kā reakcija uz apgrūtinātu akūta, hroniska vai alerģiska klepus procesu.

Ārstēšana: Nereti rodas sekundārās bakteriālās infekcijas, kuras jāārstē ar antibiotikām. Ja krēpas šķīdinošie medikamenti nelīdz, vetārsts var ieteikt veikt plaušu skalošanu. Zirgs jātur pēc iespējas vidē, kurā nav putekļu un citu kairinātāju, un tam jānodrošina ikdienas inhalācijas.

Profilakse: zirgam draudzīgi turēšanas apstākļi ar daudz svaiga gaisa, nekavējoša klepus ārstēšana. Alerģiskiem zirgiem jānodrošina vide bez alerģiju izraisošiem kairinātājiem.

Alerģisks klepus

Simptomi: lielākoties alerģijas sākas ar neregulāru klepošanu. Sākumā tie slodzes laikā pastiprināti sprauslā, vēlāk slodzes laikā vai, saskaroties ar putekļiem, klepo un apgrūtināti elpo. Retos gadījumos no deguna ir ūdeņaini vai strutaini izdalījumi.

Izraisītājs: alergēni, uz kuriem zirgi reaģē, ir ļoti dažādi – ērces, sēnīšu sporas, ziedputekšņi, insekti, putekļi, koka impregnētāja krāsas, insekticīdu līdzekļi vai šampūns utt. Bieži vien alerģiskais klepus rodas no akūta klepus, jo imūnsistēma sāk pastiprināti reaģēt uz putekļiem un sēnīšu sporām.

Ārstēšana: akūtā klepus ārstēšanai papildus tiek doti antihistamīni, iekaisumu un pietūkumu mazinoši medikamenti kā kortizons, kā arī antibiotikas sekundāro infekciju attīstīšanās gadījumos. Alerģiskiem zirgiem ir daudz dažādas ārstēšanas metodes, sākot no pašu asins terapijas, hiper- vai anti-sensibilizācijas, tomēr ne visas metodes ir tik neapšaubāmas. Vispārīgi jāievēro tas pats, kas ar visām elpošanas ceļu slimībām: daudz svaiga gaisa, maz putekļu.

Ienāši

Simptomi: sākotnējs apātiskums, augsta temperatūra, zirgs atsakās ēst; izdalījumi no deguna sākumā ir viegli ūdeņaini, pēcāk kļūst strutaini un biezi. Limfmezgli, it īpaši balsenes rajonā, pietūkst, kļūst silti un sāpīgi. Zirgs mēģina izstiept kaklu, ir apgrūtināta rīšana. Pēc pāris dienām strutainie limfmezgli pārplīst un infekciozās strutas izplūst ārā. Bīstami ir, ja strutainais saturs izplatās uz iekšu, baktērijas caur asinsrites sistēmu izplatās un var izraisīt jaunus iekaisumus citos orgānos kā aknās, plaušās, nierēs, zarnu traktā, locītavās, smadzenēs u.c. Komplikācijas var novest pie plaušu iekaisuma, balsenes paralīzes (toņa) un pat letāla iznākuma.

Izraisītājs: ienāšus izraisa streptokoki (baktērijas). Tie ir ļoti lipīgi, inkubācijas periods aptver aptuveni 8 dienas. Slimie zirgi ir nekavējoties jāizolē no pārējiem, ārstējošajam personālam jāievēro dezinfekcijas pasākumi, jo ienāšus var pārnēsāt ne tikai no zirga uz zirgu, bet arī ar apģērbu, transporta līdzekļiem utt.

Ārstēšana: boksa režīms. Atkarībā no zirga stāvokļa vetārsts papildus imūnsistēmu stiprinošiem līdzekļiem var izrakstīt antibiotikas, taču tad pastāv risks, ka abscesi nenobriest un iztukšojas uz iekšu.

Profilakse: svarīgākais ir nekavējoties izolēt inficētos zirgus un ievērot stingrus dezinfekcijas pasākumus, lai pasargātu pārējo zirgu kopumu.

Balsenes paralīze/”svilpošana” jeb t.s. „tonis”

Simptomi: visvairāk lēkšos, bet arī rikšos dzirdama svilpojoša zirga elpošana, ar pieaugošu slodzi tā pastiprinās. Atkarībā no slimības izpausmes formas, zirgs ātrāk svīst un sliktāk panes slodzi.

Izraisītājs: balsenei abās pusēs ir muskuļi, kas nospriego balssaites. Nervi, kas vada šos muskuļus, zirgiem ar „toni” ir pilnībā vai daļēji paralizēti. Tādējādi balssaites sašaurina gaisa pieplūdes ceļus, un rodas svilpojošā skaņa. Šāds stāvoklis var būt iedzimts, lielākoties tas skar kreiso pusi. Vetārsti domā, ka jau embrija attīstības stadijā zirgam veidojas saīsināts kreisais nervs, kas vēlāk ir uzņēmīgāks pret spiediena un vilkmes spēkiem. Iegūtas balsenes paralīzes gadījumā izraisītājs var būt hronisks balsenes iekaisums vai citas elpošanas ceļu infekcijas, kā arī sēnītes, indīgas vielas, ievainojumi vai vēzis.

Ārstēšana: atkarībā no izpausmes formas zirgam ir samazinātas darba spējas. Viegla balsenes paralīze principā zirgam netraucē. Ja darba spējas tiek spēcīgi ietekmētas vai zirgs paredzēts pārdošanai, var veikt operāciju (laringoplastiku).

Profilakse: jāizvairās no elpošanas ceļu infekcijām, tās laicīgi jāarstē.

Akupunktūra un homeopātija kā ārstēšanas metodes

Papildus klasiskajai medicīnai elpošanas ceļu slimības zirgiem var ārstēt arī ar homeopātijas līdzekļiem un akupunktūru. Zirgiem ar hronisku klepu nereti ir vājš nieru vai plaušu meridiāns. Šos enerģētiskos ceļus iespējams stiprināt ar akupunktūras palīdzību, ļaujot enerģijai plūst un organismam aktivizēt pašārstējošos spēkus. Slimības ārstēšana ar medikamentiem gan tiek pielietota daudzos gadījumos, tomēr tā apkaro vairāk simptomus kā slimības ierosinātāju. To savukārt daudzos gadījumos var panākt ar akupunktūru: atkarībā no slimības norises pakāpes, aptuveni 14 dienu laikā, atkārtojot kursu pēc sešām nedēļām un galu galā – reizi 3 mēnešos, lai hroniskiem pacientiem nodrošinātu stabilitāti. Ārstēšanas efektivitāti ir atkarīga no tā, cik liels plaušu areāls ir skarts un bojāts, jo atmirušas alveolas arī akupunktūra nav spējīga atjaunot.

Arī audzētavās liels uzsvars ir jāliek uz veselīgiem zirgu turēšanas apstākļiem. Kumeļiem jau pirmajā dzīves nedēļā noteikti ir jānodrošina iespēja lēkšot, lai plaušas varētu attīstīties.

Alternatīvas

Alternatīvie paņēmieni zirgu imunitātes stiprināšanai un krēpu šķīdināšanai vieglos saslimšanas gadījumos ir, piemēram, ar zāļu piedevām bagātināta barība. Vieglu infekciju gadījumā tā veicina sekrēta atdalīšanos un bronhiālo gļotu šķīdināšanu. Tāpat var izmantot inhalācijas ar sālsūdens šķīdumu vai ACC, lai gan ACC var izraisīt caureju atsevišķos gadījumos. Jāuzmanās, izvēloties inhalatoru tipu – labāki ir ultraskaņas inhalatori, kas sasniedz arī bronhus. Problēmas rada inhalatoru kopšana, jo daudzi aizmirst kārtīgi iztīrīt inhalatorus un tādējādi izraisa ar uz tiem esošajām baktērijām vēl vairāk problēmas, kā sākumā bijušas. Sadarbībā ar Hanoveras Veterināro Augstskolu un Māstrihtas Universitāti tika izstrādāts ultraskaņas inhalators, kas ļauj sasniegt pat plaušu alveolas. Šī t.s. aerosolterapija iedarbojas uz bronhu sazarojumiem, kurus iespējams ietekmēt arī ar homeopātiskiem līdzekļiem. Jāuzmanās tomēr, pielietojot daudz ieteiktās un izslavētās ēteriskās eļļas – jo tālāk plaušās tās iekļūst, jo bīstamāk, jo tās var izraisīt alveolu plīsumu. Nereti tirgū pieejamās eļļas ir ar augstu koncentrāciju. Piemēram, timiāns un salvija būtu jālieto tikai uz ūdens bāzes un mazās devās.

Pēc žurnāla St. Georg materiāliem sagatavoja Sigita Eitcena

Foto

Atpakaļ

5 komentāri

  • Alise

    Alise ar kādam atibiotikām arstēt zirgu kuram ir emfizēma?tauta saucamais dusulis

    3. februāris, 2013 @ 15.46
    • Virsaitis

      Virsaitis » Alise Šis raksts noteikti noderēs - http://zirgam.lv/2012/12/06/arstniecibas-augu-izmantosana-zirgu-veselibas-uzlabosanai/

      3. februāris, 2013 @ 20.58
  • indra

    indra zinu,ka var izarstet ar tautas lidzekliem,piemeram,kadiku teju.....tik jaliek kaut kas salds bus klat,jo tapat diez vaidzers un siltu ar nedzers.....vel vari siena smalkums saplaucet un izkast,to dzer,bet ar tikai atdzesetu....process ir pailgs,toties efektigs....

    3. februāris, 2013 @ 18.57
    • Alise

      Alise » indra Paldies un cik biezi jadod ta teja?

      3. februāris, 2013 @ 20.09
    • Cherrij

      Cherrij » indra Izārstēt emfizēmu nevar. Var apārstēt un mazināt tās ietekmi uz zirgu. Dodot bronhu/plaušu tēju - 1 ēd uz litru ūdens. Piejauc kaut spēkbarībai. Izlasi virsaiša doto linku, tur ir daudz augi, ko var lasīt pats. Zirgu stallī arī pārdod tējas maisījumu ko var apvārīt un dot. un, protams, zirgam daudz kustību svaigā gaisā, un pietiekoši lēkšus ar izstieptu kaklu lai var iztīrīt plaušas.

      3. februāris, 2013 @ 23.19

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase