Kā pareizi trenēties karstumā?

Written by

vietnē

Vasara ir klāt! Taču, kad temperatūra uzkāpj līdz 30 grādiem, dažs labs jātnieks aizdomājas par to, cik intensīvus treniņus šādā karstumā var atļauties. Cik liela ir iespēja, ka zirgs varētu ciest no karstuma dūriena un kā sagatavoties intensīvai slodzei svelmainos apstākļos?

Sportistiem ir teju neiespējami neuzkarst, treniņu procesā muskuļi ražo siltumu – aptuveni 20% slodzes muskuļi pārveido enerģijā, bet pārējos 80% – siltumā. Lai organisms spētu arī turpmāk panest slodzi, muskuļu radītais siltums ir jānovada uz āru. Slapja spalva, reizēm pat baltas putas un paātrināta elpošana – tās visas ir pazīmes, kas liecina par zirga organisma piepūli. Zirgs svīstot novada 85% organisma siltuma, pateicoties iztvaikošanai, bet atlikušie 15% tiek izvadīti caur elpošanas sistēmu. Jo vairāk zirgs piepūlas un jo karstāks ir laiks, jo vairāk uzsilst muskuļi. Augsta gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, bezvējš, gara spalva un aptaukošanās ievērojami apgrūtina zirgam siltuma izvadīšanu – sliktākajā gadījumā tas var novest pie karstuma dūriena vai pārslodzes.

Karstuma dūriens

Karstuma dūrienu var konstatēt, ja pusstundu pēc slodzes zirgam ir novērojama slikta pašsajūta un tā ķermeņa temperatūra ir sasniegusi 41°C vai vairāk. Ja ķermeņa temperatūra pārsniedz jau 42°C grādus, iespējami arī audu bojājumi. Ja nav pārliecības par to, vai zirgs labi panes karstumu un slodzi, pirms un pēc treniņa ieteicams mērīt temperatūru: ja tā pārsniedz sākotnējo temperatūru pirms treniņa par 1,5 grādiem, tātad var secināt, ka termoregulācija nedarbojas kā nākas. Iespējams, pie vainas ir elpošanas vai kondīcijas problēmas. Vēl viena pazīme, kas liecina par zirga pārslodzi: 10 minūtes pēc slodzes tam ir jābūt labai apetītei. Ja vairākas stundas pēc treniņa zirgs nepieskaras ēdienam, tātad slodze bijusi par lielu.

Karstuma un lielas slodzes ietekmē organisms zaudē ne tikai siltumu, bet arī šķidrumu un elektrolītus, it īpaši hloru, kāliju, kalciju, magniju un nātriju. Sviedru daudzums vien vēl nav pamats satraukumiem: pat pie vidējas slodzes zirgs siltos apstākļos var stundas laikā zaudēt 10-15 litrus šķidruma, garo distanču pārjājienos zirgi mēdz izsvīst pat līdz 40 litriem stundā – atkarībā no slodzes un laika apstākļiem uz 100 kg svara uzņem 5-12 litrus ūdens. Ja slodzes starplaikos zirgam ir nodrošināta iespēja padzerties, viņš spēj ātri atjaunot zaudēto šķidrumu: aptuveni sešu stundu laikā lielākā daļa veselu zirgu spēj atjaunot 2/3 zaudētā ūdens.

Vācu veterinārārsts Dr. Karls Blobels neuzskata, ka tūlīt pēc slodzes ir jāsteidzas dot zirgam elektrolītu preparātus. Viņaprāt, zirgam ir jāsaņem elektrolītu deva pirms slodzes, un tie ir atrodami pietiekamā daudzumā arī labas kvalitātes sienā, turklāt no siena organisms spēj labāk uzņemt nepieciešamās vielas.

Sākotnēji pārlieks šķidruma un elektrolītu zaudējums izpaužas kā slodzes nestspējas pasliktināšanās, taču sliktākajā gadījumā tas var novest pie zirga spēku izsīkuma, kuru veicina visi četri faktori kopā – pārkaršana, atūdeņošanās, enerģijas patēriņš un nogurums. Dr. Blobels uzskaita, ka viņa karjeras laikā nav gadījies novērot nopietnu karstuma dūrienu gadījumu un, ja zirgs tiek attiecīgi sagatavots, tas spēj izturēt intensīvu slodzi arī 40 grādu karstumā. Ja jātnieks zina, ka sacensības varētu iekrist karstā laikā, ar treniņu palīdzību ir jāuzlabo zirga siltuma regulācijas procesi, lai zirgs spētu labāk pārciest slodzi karstos apstākļos. Viņš iesaka īpašu vielmaiņu rosinošu treniņu programmu: treniņa sākumā puspiesēdē lēkšos aptuveni 3 minūtēs jāveic vidēji 1 km gara distance – atkarībā no zirga kondīcijas tā var būt garāka vai īsāka. Tas neattiecas tikai uz trīscīņas zirgiem, bet arī uz iejādes un konkūra zirgiem. Šāda treniņu programma veicina zirgu vielmaiņas procesus, turklāt zirgi tik ļoti nesasprindzinās, līdz ar to uzlabojas arī kondīcija un siltuma regulācija. Lēkšu treniņus vislabāk veikt ik pēc 2 dienām, vēlams dienas vidū, pakāpeniski kāpinot slodzi.

Lai arī zirgiem, kuriem ir biezāks kažoks, nākas izvadīt vairāk siltuma uz āru, Dr. Blobels neiesaka zirgus skūt vasarā. Ja apmatojums ir pārāk īss, samazinās arī ķermeņa virsma, tādējādi pavājinās siltuma spēja izgarot. Lai zirgs varētu sacensībās starp maršrutiem vai shēmām labāk izvadīt lieko siltumu, tam jādod iespēja padzerties, vislabāk šim nolūkam der pusspainis ne pārāk auksta ūdens.

Vispārīgi spēkā ir sekojošs likums: zirgi, kas ir pārkarsuši (to ķermeņa temperatūra pārsniedz 40°C grādus) un tiek trenēti siltos apstākļos (āra temperatūra pārsniedz 26,5°C grādus), atjauno spēkus ātrāk un ir pakļauti mazākam pārkaršanas riskam, ja tie slodzes laikā un pēc tās tiek atvēsināti.

Pārāk karsts, lai dotos uz sacensībām?

Mūsu klimata zonā gan reti gadās, ka ir pārāk karsts, lai piedalītos sacensībās. Citādāk var gadīties, ja profesionālajiem jātniekiem ir jādodas ar zirgiem uz sacensībām citos, karstākos reģionos. Kopš 1996. gada Olimpiskajām spēlēm Atlantā Starptautiskā Jāšanas sporta federācija ir ieviesusi t.s. Siltuma indeksu – Wet Bulb Globe Temperature Index, kurš spēlē lielu lomu īpaši trīscīņas un distanču jāšanas, kā arī pajūgu braukšanas disciplīnās. Indekss norāda uz temperatūru un gaisa mitrumu. Atkarībā no indeksa vērtības, tiek sagatavoti papildus dzesēšanas pasākumi, pastiprināta veterinārā kontrole, reizēm sacensību organizētājiem nākas pat saīsināt sacensību ilgumu vai atvieglot sacensību noteikumus, lai zirgi netiktu pārslogoti.

Atlantā sacensības tika pielāgotas mitrajam un karstajam klimatam (līdz pat 40°C grādiem ēnā un 90% gaisa mitruma), trīscīņā katra fāze tika saīsināta par 20-30%, tika ieviestas divas papildus piespiedu pauzes un pauze pirms krosa fāzes pagarināta no 10 līdz 15 minūtēm. Jaunievedums tolaik bija arī dzesēšanas sistēma: zirgu staļļos tika uzstādīti 85 ventilatori, gatavībā atradās 100 tonnas ledus, kā arī 100 veterinārārsti, kas nepārtraukti mērīja pulsu, temperatūru un elpošanu.

Īpaši attiecībā uz tīrasiņiem šādi pasākumi ir ļoti nozīmīgi: Dr. Blobels atzīmē, ka tīrasiņiem ir grūtāk pamanīt laikus, vai tiem viss ir kārtībā. Šie zirgi cenšas, līdz krīt burtiski. Siltasiņu šķirņu zirgi karstumā paliek lēnāki, līdz atsakās kustēties vispār.

Karstuma dūriens un pārslodze: tiem abiem ir līdzīgi cēloņi un arī simptomi. Pirmais svarīgākais solis abos gadījumos ir dzesēšana.

Cēloņi Simptomi Terapija

Augsts gaisa mitrums, augsta vides temperatūra,

Saulaini apstākļi,

Resni, aptaukojušies zirgi ar vāju kondīciju, garu spalvu,

Pēkšņa laika apstākļu maiņa no vēsākiem uz karstiem, gaisa mitruma paaugstināšanās

Slikta pašsajūta, apātija, apetītes trūkums, nevēlēšanās kustēties, kolikām līdzīgi simptomi, zarnu trakta trokšņu trūkums.

Paātrināta elpošana: stundu pēc slodzes elpošana ir 60-80 elpas vilcieni minūtē (miera stāvoklī ir 10-12 elpas vilcieni/min.);

Paātrināta sirdsdarbība: slodzes laikā 60-130 sitieni minūtē; stundu pēc slodzes nav iestājušies miera stāvokļa rādītāji (30-40 sitieni/min.);

Ķermeņa temperatūra 40-43°C, stundu pēc slodzes neatjaunojas normāla ķermeņa temperatūra (37,5-38,2°C);

Zirgs reizēm praktiski nesvīst, bet temperatūra turpina kāpt vēl 15 minūtes pēc slodzes.

Pēc iespējas ātrāk dzesēt: pārmaiņus skalot ar ūdeni un soļot pie rokas. 30 sekundes ilgi ar aukstu ūdeni (4-10°C) no spaiņa apmazgāt visu zirgu (īpaši krustus, jo tur atrodas lielākie siltumu ražojošie muskuļi), tad 30 sekundes soļot; soļošana palīdz radīt nelielu gaisa plūsmu, kā arī veicināt asinsriti;

Ideāli piemērotas dzesēšanai ir ēnainas vietas ar vēja plūsmu vai ventilatori; ļaut zirgam dzert ūdeni nelielos apjomos (pusspainis); eventuāli var būt nepieciešama infūzija, šādā gadījumā jāizsauc veterinārārsts.

Dzesēšanu var pārtraukt, ja zirga ķermeņa temperatūra ir no 38-39°C (jāmēra ik pēc 5 minūtēm), zirga āda uz tausti liekas vēsa un elpošana ir retāka kā 30 elpas vilcieni minūtē. Vislabāk par zirga atgūšanos liecina viņa uzvedība.

Pēc žurnāla St. Georg materiāliem sagatavoja Sigita Eitcena

Foto atsauce