Mēdz būt tā, ka zirgs treniņos ir paklausīgs, ar to var mierīgi rikšot un pat pārvarēt šķēršļus, bet brīžiem tas pats no rikšiem pāriet uz lēkšiem. Kā rīkoties šādā situācijā?
Iespējams, ka tad, kad strādājat ar zirgu laukuma vidū, jūs to kontrolējat, bet kad jājat gar laukuma ārmalu šī kontrole ir zudusi un zirgs pats sāk lēkšot. Vadot zirgu starp šķēršļiem, izjājot dažādas shēmiņas, zirgam nav iespējas savu soli paplašināt, tas ir savākts un kontrolēts. Izjājot taisnē laukuma ārmalā, zirgam iespējams paplašināt soli, iekosties trenzē un sākt lēkšot.
Lai šo problēmu risinātu, iesaka izvairīties no garām taisnēm. Tuvojoties laukuma stūrim, izjājiet lielu apli. Tas nozīmē, ka, jājot apkārt laukumam, katrā stūrī jums jāizjāj lieli, skaisti volti. Neļaujiet zirgam izvairīties no tā vai mēģināt “nogriezt” laukuma stūrus. Šāds vingrinājums neļaus zirgam “izstiepties” un tas vienmēr būs savākts un līdzsvarots. Jāatceras, ka nekādā gadījumā nedrīkst niknumā sākt raustīt vai vilkt pavadas!
Pamazām iespējams samazināt apļu skaitu, piemēram, izjājot apli katrā otrajā laukuma stūrī. Izjājot taisnē, jums jāmēģina zirgu “sajust”. Tajā mirklī, kad zirgs mēģina pāriet uz lēkšiem, izjājiet lielu, skaistu apli. Iespējams arī zirgu apturēt, mazliet nogaidīt, tad turpināt. Ja esat uzsācis šādus vingrinājums, tie arī jāturpina! Ja zirgam ir izveidojies šāds nelāgs ieradums, jums jābūt uzstājīgam. Vienīgais, kad var ļaut zirgam jāt laukumā, netaisot apļus sūrī, ir piedaloties sacensībās, savādāk nedrīkst ļaut zirgam nekontrolēti lēkšot pa laukumu!
Tekstu sagatavoja L.Dombrovska
Komentāri
6 atbildes uz “Vingrinājumi, lai neļautu zirgam nekontrolēti lēkšot”
Bet ko darīt tad, ja pēc lēkšiem, kad tiek taisītas soļu-rikšu-lēkšu pārejas un vingrinājumi zirgs no soļiem pats ceļās rikšos? Netiek dota nekāda komanda, vienīgi mierīgi soļot. Arī pavadas netiek ne padotas , ne uzņemtas, kas varētu zirgam likt domāt par gaitas maiņu. Kā pārejam no lēkšiem uz soļiem zirgs kļūst uzvilkts un pats ceļās rikšos. Esmu izmēģinājusi dažādi, arī ar pilnīgi brīvām pavadām pāriet soļos, un ar tādām pašām celt rikšos- zirgs tāpat uzsāks riksi pats. Arī pavadām, kas ir kontaktā- zirgs pāriet soļos un burtiski kā uz adatām paceļas rikšos. Pārvedot atkal soļos, atkal notiek pacelšanās. Iejādes laukumā tas notiek bieži, bet kad jājam pa konkūra laukumu tas kļūst ļoti asi un stresa pārpilni. No šķēršļiem itkā zirgam nav bail, un lekt patīk, bet tā, ka pats skrietu virsū arī nav. Šī ir vienīgā tāda vieda stresa problēma.
Nav viegli dot padomus neklātienē, bet pieredze saka priekšā, ka trenniņus vajag cik vien var dažādot, tas nedod zirgam iespēju pierast pie vienmuļas shēmas, kad zirgs jau zin, kas būs jādara un cenšas pēc iespējas ātrāk visu izdarīt, Vajag paanalizēt savu darbību, ja jau zirgs paliek treniņa laikā stresains. Zirgs perfekti jūt ja mugurā sēdētajs nav atbrīvots, drošs un pārliecināts par sevi, un to, ko dara. Varbūt kļūdos, bet pēc izlasītā secinu, ka nav pareiza ”šenkeļa” un pavadu mijiedarbība, ja zirgs nervozi reaģē, mēģinot dot komandas ar pavadu kontaktā. Tādā gadījumā ļaut zirgam mainīt gaitas vispār bez pavadas kontakta, neko neatrisina. Ja nespēj tikt galā ar savu iekšējo stresiņu, jāļauj kādam citam pieredzējušam jātniekam uzsēsties zirgam mugurā un paskatīties no malas, visticamāk zirga uzvedība būs savādāka, ja ne uzreiz, tad pēc kāda laika.
Varbūt tev ir vienkārši nervozs zirgs,kurš iesilstot pats prasās aktivitātes uz uztraukuma pamata. Man bija jaunzirgs, kurš apvidū vispār nesoļoja. Vīņš visu laiku dejoja soļos, bet tas pēc gada pārgāja. Ieteiktu būt pacietīgai un treniņu pavilkt garāku laika ziņā. Nedod tik daudz spēkbarības. Bet, ja tas ir jau vecāks zirgs, tad jāmeklē vaina pagatnē. Vari arī pamēģināt sajaukt zirgam galvu un izmainīt treniņa plānojumu. Paņem nedaudz lēkšus sākumā, vēlak nemaz nelēkšo. Dari ta, lai zirgs nezina, kas būs jādara.
Nu viņš ir diezgan nervozs un tāds uztraukts, bet šī ir vienīgā lieta ar ko netieku galā. Jauns.. nu tā gluži nevarētu teikt, pēc jāšanas ilguma, diezgan pazaļš, bet pēc gadiem jau vajadzētu stabilizēties. Kad apvidū ejam ar citiem zirgiem, bieži gadās, ka esam tik aktīvi, ka kamēr citi soļo- mēs zem sevis lēkšojam, ja paveicas tad rikši..”
Spēkabarība netiek dota, vienīgi pāris reizes mēnesī, kāds muslis(auzas un kādi dārzeņi,augļi), un tā ikdienā masas veicināšanai.
Par to plānojumu laba ideja, kautkā baidījos par to, jo tomer pierasta tā programma- soļi-rikši-lēkši. Tāda pakāpeniska iesilde.
Bet jā, varētu mēģināt pajokoties šitā. Vienīgi, ko darīt, kad lec? Šī lieta notiek arī kad sākam lekt, pēc šķēršļa ir lēkši, bet kad pāreju rikšos, lai atkal veiktu iesildes lecienu, jūtu, ka jāpieliek ļoti lielas pūles lai neaizlidotu pa gaisu ar visu zirgu.
Leciena stresu varbūt varētu mazināt špringants, vai lēcieni hordā ar/bez jātnieku?
Paldies.
Pamēģini lekt no maza volta. Sākumā lēkšo voltā, neejot uz šķērsli, kad nomierinās tad paķer uz izbrīnu un pārlec šķērsli.
Aizmirsti kādu laiku lēcienus no lēkšiem. Es tev varētu sīkāk pastāstīt ‘draugos’. Piezvani uz šo tel. 20202328 un es tev nosaukšu savu e pastu. Tad varēsi tikt draugos.