Sporta zirgu audzētāja dilemma – nejaušība vai stingra plānošana?

Nelikumīgi dzimušie vai zilās asinis tomēr?

Pazīstamais franču zirgaudzētājs Arno Evans (Arnaud Evains) ir laidis klajā savu pētījumu par tīršķirnes un jaukto šķirņu sporta zirgu audzēšanas koncepciju un nonācis pie secinājuma, ka nākotne pieder t.s. “bastardiem” – jauktas šķirnes zirgiem. Šī ir ļoti aktuāla diskusija, kas iekļauj sevī gan vēstures vēsmas, gan nākotnes perspektīvas.

Arno apzīmē „sugas” jēdzienu sekojoši – “indivīdu grupa, kurai piemīt spējas sevi atražot. Tādējādi ir cilvēku suga, ir zirgu suga, ir govju suga utt. Dārzeņu valstībā krustošanās starp dažādu sugu pārstāvjiem ir visai izplatīta parādība, bet dzīvnieku valstībā tā ir ļoti reta. Tās rezultātā rodas hibrīdi – tie var vai nu reproducēt sevi vai arī būt sterili (vairoties nespējīgi), kā, piemēram, mūļi. Mūļi dzimst zirga ķēves un ēzeļa krustošanās rezultātā.

Šķirnes jēdziens ir ne tik precīzs, tā definīcija ir atkarīga no autora priekšstatiem. Vairums autoru piekrīt, ka viena šķirne izceļ dzīvnieku sugas ietvaros tādu indivīdu grupu, kuriem piemīt homogēns tips – piemēram, Šarolē vai Limuzīna šķirnes govis.

Vissenāko zirgu šķirņu vidū var minēt arābu šķirni un angļu tīrasiņus. Šķirne tiek uzskatīta par „tīru:, ja pēc pāris paaudzēm tajā kā vienīgie reproducēšanās indivīdi (tēviņš un mātīte) tiek pieļauti tikai vienas šķirnes indivīdi.

Dažādu šķirņu indivīdu krustošanās rezultāts tiek dēvēts par jauktu šķirni. Pretstatā hibrīdiem, jauktas šķirnes rezultātā iegūtie pēcnācēji vienmēr ir auglīgi. Kā piemērus var minēt angloarābu zirgus (angļu tīrasiņu un arābu zirgu krustojumu) – slavenais konkūra zirgs Jappeloup bija šādas jauktas šķirnes piemērs!

Visi pārējie tiek dēvēti par „ bastardiem” – dažādu indivīdu, kas ņemti no vairākām veiksmīgas jauktās krustošanās paaudzēm, krustošanās rezultāti. Bastardi nepieder pie tīršķirnes un nav arī divu tīršķirnes indivīdu krustošanās rezultāts kā jauktās šķirnes gadījumā.

Skatoties, piemēram, uz Holšteinas šķirni, tās patreizējā forma atgādina oriģinālā Holšteinas apgabala ciltsdarba materiāla amalgamu, kas bagātināta ar tīršķirnes tīrasiņu piedevu Cor de la Bryère izskatā… vai viņu var uzskatīt par tīršķirnes indivīdu, jo viņš ir tipisks franču jājamzirgu šķirnes Selle Français pārstāvis? Vai par „ jaukteni”, jo viņš radies, krustojot angļu tīraisni ar Selle Français ķēvi? Pievienojiet tam vēl nedaudz jaukteņu: Ramzes (tīrasinis/arābs), un mēs iegūstam klasisku Holšteinas sajaukumu.. . saskaņā ar Arno shēmu – tie ir bastardi, bet ļoti veiksmīgi bastardi.

Kā Arno atzīmē, ciltsgrāmata palīdz definēt šķirni un šķirņu sajaukumu:

Zirgu ciltsgrāmata ir oficiāls reģistrs, kurā piefiksēta indivīdu ģenealoģija, kas tajā ierakstīti, un tā nosaka, kādā veidā tajā iekļaujami jauni pēcnācēji (vīriešu vai sieviešu kārtas).

Dažas senas ciltsgrāmatas izceļas ar striktākiem nosacījumiem nekā pārējās, kas attiecas uz ērzeļu pievienošanu, ja tie nākuši no konkurējošām ciltsgrāmatām – kandidāti tiek ļoti rūpīgi izpētīti pirms iekļaušanas, taču nevienam netiek atteikts tikai principa pēc. Tā Holšteinā bija ar Cor de la Bryèr un nesen arī ar I Love You, Concorde, Quick Star un Quidam de Revel. Vairums no jaunajām ciltsgrāmatām (KWPN, Oldenburga, BWP) izvēlējās jau no sākuma audzēt jauktas šķirnes. Arī Selle Francais pieņēma lēmumu par labu atvērtībai pret citām Eiropas šķirnēm, sākot no 1989. gada.

Būdams franču zirgaudzētājs un viens no pirmajiem, kas importējis Holandes ērzeļu sēklu, Arno ir norūpējies par zirgaudzēšanas attīstību Francijā, īpašu par reakciju pret „ ārzemju” asinīm:

Pateicoties audzētāju un ērzeļu īpašnieku spiedienam, kuriem ilgu laiku netika dots šāds attīstības instruments, vārti tika pavērti plašāk, iespējams, pārāk plaši, un neizdevās attaisnot lielās cerības daļēji. Šī vilšanās izraisīja jaunu kustību, kas savukārt noliedz jebkādu ārzemju asiņu piepludināšanu.

Ir jābūt reāliem: ir noticis gan labs, gan slikts – Gold De Becourt (no Voltaire) vai Lucciano (no Burggraaf) ir Selle Français, Quidam’s Rubin (no Quidam de Revel) ir Oldenburgas šķirnes un Mozart De Hayettes (no Papillon Rouge) ir beļģu šķirnes. Tie visi ir bastardi! Visiem šiem bastardiem ir vairāk kopīga vienam ar otru nekā ar 21. gadsimta tīrasiņiem vai rikšotājiem.

Arno uzskata, ka tieši šie bastardi ir tie, kas gūst uzvaras sacensību arēnās:

Sešdesmit no pasaules 100 labākajiem zirgiem starptautiskajās konkūra ārēnās (pēc WBFSH klasifikācijas) vai nu tēvs vai māte nāk no dažādām ciltsgrāmatām. No tiem sešiem Selle Francais zirgiem, kas pašlaik popularizē mūsu ciltsgrāatu pasaulē, diviem mātes ir Hanoveras šķirnes, un viens ir SF ērzeļa un rikšotāja krustojuma mazdēls (kura māte ir angloarābu ērzeļa un nereģistrētas ķēves meita). Tajā visā pat netiek ņemti vērā vidēji 20% tīrasiņu pieplūdums ceturtajā paaudzē!

Ir skaidri redzams: jo lielāks ir krāsu spektrs, ko gleznotājs izmanto savā paletē, jo labāk viņš spēs savas emocijas gleznā nodot tālāk skatītājam. Tāpat ir arī ar zirgu audzēšanu: jo labāka izvēle ir jūtīgam un intuitīvam audzētājam, jo lielākas ir viņa iespējas iegūt tādu zirgu, kādu viņš ir iedomājies. Visi argumenti par mūsu konkūra zirgu šķirnes tīrību ir tikai zinātniski prātuļojumi, kuriem nav nekādas praktiskas vērtības.

Šķirņu atšķirības, kā uzskata Arno, nav rodamas tik daudz vaislas materiāla ģenētikā, kā zirgaudzētāju kultūrā:

Patiesība ir tāda, ka Eiropas zirgiem ir kopējs mantojums un attīstība, atkarībā no to vides: iedomājieties homogēnu grupu ar 300 ķēvēm un sadaliet to trīs grupās pa 100 ķēvēm. Mēs tās iedodam 100 Holšteinas, Normandijas un Sardīnijas audzētājiem. Apgādājam tos ar 15 reproducētāju-ērzeļu sēklu, kas visi ir atšķirīgi viens no otra. Ļaujam tiem izvēlēties pašiem savus ērzeļus, atlasīt savas labākās ķēves un atgriežamies pēc 6-7 paaudzēm. Vācijā tas aizņemtu aptuveni 30 gadus, Francijā un Itālijā no 40-50 gadiem. Jums būs trīs zirgu populācijas, kuriem būs pilnībā atšķirīgas īpašības.

Šīs atšķirības noteiks to vide, kurā tie tikuši audzēti, un to cilvēku izvēle, kuri vēlējās iegūt noteiktu kvalitāti un tas, kādas kļūdas tie nevarēja paciest. Cilvēku grupas ātri vien izveidos zirgu grupas, kas būs tiem līdzīgas, izvēloties noteiktas ķēves un ērzeļus!

Tāpat indivīdi un grupas vienā ciltsgrāmatā, kas audzēti atšķirīgos apstākļos, var izskatīties ļoti dažādi. Ja neesat pārliecināti, paskatieties uz Vācijas, Namībijas un Brazīlijas Hanoveras šķirnes zirgiem, un, pat ja ar to nepietiek, salīdziniet Itālijas un Polijas angloarābus.

Tehnoloģijas attīstbās, konkurence attīstās, ērzeļu sēkla ir vieglāk pieejama, objektīva (un arī maldinoša) informācija ir arvien lielākā apmērā pieejama, bet nākotnē darbosies tie paši likumi, kā vienmēr – tieši cilvēks un vide ir tie, kas veido zirgu.

Sporta zirgu šķirnes neatšķiras pēc ģenētiskām atšķirībām, bet pēc to cilvēku politikas, kas izvēlās ķēves un ērzeļus, un atkarībā no vides, kurā tie tiek audzēti.

Arno ir saistīts ar vienu no būtiskāko tekstu publikāciju, kam jāatrodas katra nopietna zirgaudzētāja bibliotēkā – „Eiropas ērzeļu ģimenes” (‘The European Stallion Families)’.

Laikā no 2005-2007. gadam Olivers Desmeijs uzņēmās cik vien sīki iespējams izpētīt pasaules aktīvāko sporta ērzeļu ģenealoģiju, lielākoties gan no Eiropas. Visi no tiem tika izsekoti nonākam pie vieniem un tiem pašiem četriem senčiem caur tēva un vectēva līniju: ACHILL (1877), ECLYPSE (1764), HEROD (1758) un MATCHEM (1748). Viņa darbs, kas prezentēts augstāk minētajā grāmatā, ļauj ikvienam izsekot mūsdienu sportā esošo ērzeļu ciltslīnijām, līdz atrodam vienu no „ciltstēviem”.

Ja sīkāk ieskatās, jānonāk pie secinājuma, ka 19. gadsimta beigās pastāvēja tikai aptuveni 10 dažādi atzari un ka gandrīz visiem Eiropas ērzeļiem ir vismaz viens kopīgs sencis no desmit ērzeļu grupas, skatoties līdz 9. vai 10. paaudzei.

Tādējādi nepastāv mūsdienu sporta zirgu šķirne, kas var pretendēt uz ģenētisko oriģinālitāti; tie visi ir sajaukti lielā sekojošu paaudžu katlā!

Pāris pēdējo gadu laikā KWPN ir izcēlusies kā viena no labākajām ciltsgrāmatām iejādē un konkūrā. Tā kalpo kā lielisks piemērs tam, kādus labumus sniedz šķirnes veidošana, balstoties uz ļoti noteiktu selekciju un izmantojot ļoti efektīvu komunikācijas sistēmu.

Šī ciltsgrāmata ir arī attīstījusies, pateicoties franču, beļģu un vācu vaislas materiāla importēšanai. Kad šis mikslis jau bija uzlabojies, ciltsgrāmatas vadītāji jātniekiem un zirgu tirgotājiem uzdeva zirgu realizācijas mērķus, un tad paši uzņēmās ļoti ierobežojošu politiku attiecībā uz ārēja vaislas materiāla pieņemšanu. Atlase sastāv no trīs dažādām stadijām, kurām seko 70 dienu ilgs izmēģinājuma periods ciltsdarba organizācijas izveidotā apmācību centrā.

Kad ciltsgrāmatas vadītāji apzinājās, ka šī metode nav nevainojama, tie ātri ieviesa „ārkārtas ieejas”, lai ļautu atgriezties tiem ērzeļiem, kas iepriekš bija „izbrāķēti”, kā piemēram, Mr Blue vai Heartbreaker. Tādējādi viņi deva sev iespēju nepalaist garām nevienu no uzlabošanās izdevībām, vienlaikus arī radot iespaidu par sertifikācijas mehānisma un tā kritēriju stingrību un precizitāti: prezentācija, rentgenu uzņēmumi, sēklas kvalitātes pārbaude utt.

Zirgaudzētāji pilnībā atbalsta šo sistēmu, viņi ir lepni un pilnībā pieņem spēles noteikumus: pārbaudīt jaunos ērzeļus, kurus vērtētāju žūrija atzinusi par daudzsološiem. Tam visam par labu nāk arī satriecoša publiskā tēla kampaņa, kuras mērķis ir panākt, lai vispārējā auditorija noticētu, ka Hanoveras šķirnes zirgs Voltaire, Holšteinas šķirnes zirgi Indoctro un Burggraaf, Selle Francais šķirnes zirgi Calvados (Sable Rose) un Guidam (Adagio) ir tīri holandiešu produkti!

Kā jau minēts iepriekš, 60 no 100 pasaulē labākajiem zirgiem (pēc WBFSH reitingiem) tēvi un vectēvi nākuši no dažādām ciltsgrāmatām, bet mūsdienās labākajiem Selle Français šķirnes zirgiem ciltsrakstos ir atrodamas gan franču jājamzirgu, gan Hanoveras, Vestfāles šķirnes, angļu tīrasiņu, angloarābu un pat nezināmas izcelsmes „asinis!

Ir pietiekami daudz indikatoru, kas apliecina, ka Selle Français, tāpat kā pārējās Eiropas zirgu šķirnes, lielā mērā ir atkarīga no ārējā ieguldījuma. 29 no 60 četrus, piecus un sešus gadus vecajiem zirgiem, kas kvalificējās La Grande Semaine 2009. gadā (20 zirgi no viena gada audzējuma), bija no SFxSF vai AAxAA inbrīdinga iegūti, un 31 bija t.s. „bastardi”, kuru māte vai tēvs bija reģistrēti atšķirīgās ciltsgrāmatās.

10 no 26 elites klases ērzeļiem Francijā bija reģistrēti citās ciltsgrāmatās kā Selle Francais. Palūkojoties ciešāk uz šo 26 labāko ērzeļu ciltsrakstiem trešajā paaudzē, var saskaitīt 9 dažādas ciltsgrāmatas!

Ja ar pārējām lielajām Eiropas ciltsgrāmatām veiktu tādu pašu izpētes darbu, rezultāti būtu līdzīgi..

Palūkosimies, kā Arno tēze būtu attiecināma uz 2010. gada Pasaules kausa finālu konkūrā, kas noritēja Ženēvā.

Küchengirl – viennozīmīgi „bastards”!

Markus Enings Pasaules čempiona titulu ieguva, pateicoties diviem zirgiem: viņa ātrākais zirgs Noltes Küchngirl ir absolūts „bastards”. Viņas tēvs ir Holšteinas ērzelis Lord Z (sākotnēji saukts par Lucky Star), kas pats ir dzimis no diezgan liela sajaukuma – ceturtajā paaudzē ir atrodami četri tīrasiņi, viens franču jājamzirgs (kas ir tīrasiņu ērzeļa dēls) un divi Holšteinas šķirnes zirgi, abi no kuriem ir tīrasiņa Cottage Son mazbērni. Noltes Küchengirl māte ir Lielbritānijā audzēta Haknija šķirnes ķēve Cambridge Cole, savukārt vecmāte – Holandes Gelderlandes šķirnes braucamā tipa ķēve.

Otrs Eninga zirgs ir nedaudz tradicionālākas zirgaudzēšanas rezultāts – Plot Blue no Mr. Blue no Pilot ķēves, no Selle Français / tīrasiņu krustojuma ķēves. Mr. Blue ir izteikts tīrasiņu, angloarābu un Holšteinas šķirnes zirgu sajaukums. Rezultāts „2:0” bastardu labā!

Plot Blue – nedaudz tradicionālāks sajaukums, bet tomēr sajaukums

Pilnīgs pretstats ir otrajā vietā ierindojusies Ludgera Bērbauma jātā ķēve Gotha, viņa slavenā konkūra ērzeļa Goldfever meita. Gotha sevī apvieno Hanoveras šķirnes ciltslīniju koncentrāciju, balstoties uz 14 Detektiv līnijas krustojumiem, 70 izcilā Fling līnijas krustojumiem un 155 Adeptus xx krustojumiem (Adeptus xx bija tīrasiņu šķirnes ērzelis, kas tika izmantots Celles zirgaudzētavā laikā no 1884-1904. gadam). Pavisam nedaudz ir „svešo” asiņu piejaukuma, ko nodrošina franču jājamzirgu izcelsmes ciltstēvs Furioso II, itāļu tīrasinis Pluchino un angļu tīrasinis Lucius.

Gotha – viena no „zilo asiņu” pārstāvēm

Trešajā vietā palika šveicietis Pius Švicers ar zirgiem Carlina un Ulysse. Carlina ir vēl viens Holšteinas šķirnes pazīstamāko ciltslīniju apvienojuma paraugs: Capitol / Cor de la Bryère / Landgraf / Capitol / Landgraf. Švicera otrs zirgs Ulysse ir cēlies no Darco dēla Non Stop (Cor de la Bryère / Farnese / Ladykiller xx / Cottage Son xx mātes līnijā). Darco vēlreiz pierādīja savu neticamo spēju dot vienu konkūra zirgu pēc otra, kas faktiski ir savā ziņā mīkla. Palūkojoties uz Darco izcelsmi, nekas tāds izcils tur nav redzams – tā ir gana vecmodīga Hanoveras šķirnes izcelsme (šī „L” līnija mūsdienu Hanoveras šķirnē ir praktiski izzudusi), un, neskaitot Cottage Son xx, arī mātes pusē nav nekā ekstravaganta. Iespējams, tas mūs noved pie vēl viena Arno veiktā secinājuma – zirgaudzēšanas panākumi atspoguļo zirgaudzētāja kultūru. Iespējams, Darco bija tāds „varonis” Beļģijā, ka piesaistīja visas labākās ķēves valstī, kamēr konkūra ērzeļiem Holandē un Vācijā nācās samierināties tikai ar daļu no nenoliedzami lielākas ķēvju izlases. Lai gan tas nav pierādīts, skaidrs ir tikai viens – Darco turpina „ražot labas preces” – pierādījums tam ir ceturtās vietas ieguvējs Winningmood – no Darco un Cassini / Ladalco ķēves krustojuma.

Piektās vietas ieguvēja Dermota Lennona zirgs Hallmark Elite ir dzimis Skotijā, tā māte bija Britu Nāciju kausa konkūra komandas dalībniece, ķēve vārdā Easy Touch. Easy Touch ir Holandē audzēta ķēve no Renville, kas cēlies no tīrasiņa Courville un no klasiska holandiešu krustojuma Farn / Sinaeda, bet mātes pusē atrodams slavenā Ramzes dēls Rigoletto. Hallmark Elite tēvs ir Lord Son no Lord Byron, kas pietiekami ilgi tika izmantots Zangersheide zirgaudzētavā, lai izpelnītos „Z” burta pievienošanu savam vārdam. Sākotnēji kumeļš tika nosaukts par Lalique Z, bet vēlāk ieguva vārdu Hallmark Elite. Un atkal šis zirgs ir lielisks zirgaudzēšanas „kokteiļa” paraugs – Lord Byron ir Holšteinas šķirnes zirgs no Lord un Fra Diavolo līnijas ķēves.

Mario Delaurjē ierindojās 6. vietā ar zirgu Urico, kas ir vēl viens Arno aprakstītais „ideālais” bastards – cēlies no Zandor Z, franču angloarābu šķirnes ērzeļa Zeus krustojuma ar Vestfāles Polydor līnijas ķēvi, bet mātes pusē atrodams Darco dēls Fedor.

7. vietas ieguvējai – Kevina Stauta ķēvei Silvana ciltsrakstos sasaistāmi trīs Holšteinas ciltstēvi: Cor de la Bryère / Landgraf / Capitol; Ričarda Spūnera Cristallo (trīskāršs Cor de la Bryere krustojums) un Krisa Čaga Vivant ir vēl daži izcili „bastardu” piemēri: no Jalisco dēla Fuego du Prelet un ķēves, kas apvieno sevī Landgraf, Ibrahim un Ultimate xx.

Tādējādi ir redzams, ka desmit pirmo vietu ieguvēji pēc 2010. gada Pasaules kausa fināla konkūrā apstiprina Arno tēzi, ja vien neuzdod jautājumu, kad Holšteinas C + C + L formula pārstās tikt uzskatīta par „bastardu” un tiks pieskaitīta „zilo asiņu” grupai?

Ja mēs palūkojamies uz visbiežāk pārstāvētajiem ērzeļiem Pasaules kausa finālā, pirmajās vietās ierindojas Darco un Carthago, katram pa trim pēcnācējiem, kam seko Guidam, Zandor Z un Cardento ar diviem. Darco un Zandor Z jau ir pieskaitīti pie „bastardiem”, bet Guidam ir diezgan homogēni audzēts franču jājamzirgs. Cardento un Carthago ir ierastie Holšteinas sajaukumi, lai gan Cardento ir sava veida retums, jo viņa ciltsrakstos nav atrodams Cor de la Bryère.

Skatoties uz visu pirmajā kārtā startējušo zirgu tēva līnijām, ir redzams, ka Almé ir visietekmējošākais mūsdienu ciltstēvs, kuru pārstāvēja trīs mazdēli un četri mazmazdēli. Cor de la Bryère pārstāvēja viens dēls un četri mazdēli. Darco bija tēvs trim startējošiem zirgiem, bet viņa dēls Nonstop savukārt bija pārstāvēts ar vienu pēcnācēju. Landgraf pārstāvēja viens dēls un divi mazdēli, tāpat kā viņa staļļa kolēģi Lord. Capitol pārstāvēja trīs dēli, bet divi no šiem savukārt bija tēvi vēl pieciem startējošiem zirgiem. Savukārt Furioso xx pārstāvēja viens mazdēls un viens mazmazdēls.

Atgriežoties pie Arno aizsāktās tēmas, un palūkojoties uz 20 labākajiem zirgiem pēc Pasaules kausa noslēguma 2010. gadā, precīzi puse no tiem bija vienas ciltsgrāmatas „produkti”, bet otra puse nāca no divu dažādu ciltsgrāmatu sajaukuma. Zilās asinis vai „bastardi”? Diskusija turpinās.

Vai „bastardi” ir sastopami arī iejādes laukumā?

Lai gan Arno uzmanību pievērsa tikai konkūra laukumam, ir pietiekami interesanti pārbaudīt viņa teoriju arī attiecībā uz iejādes zirgiem. Ātri palūkojoties uz labākajiem desmit zirgiem pēc Pasaules kausa fināla iejādē 2010. gadā, kas notika Amsterdamā, atkal redzam zilo asiņu un „bastardu” sajaukumu….

Uzvarētājs Totilas ir izteikts „bastards”. Viņa tēvs Gribaldi ir cēlies no vienas no slēgtākajām vācu ciltsgrāmatām – Traķēņu – kamēr mātes ciltsrakstos rodami pieci Holšteinas krustojumi, vēl divi traķēņi un nedaudz tīrasiņu piejaukuma.

Otrajā vietā vija Parzival. Viņa tēvs Jazz principā ir Holšteinas šķirnes zirgs, kamēr māte ir Selle Francais, tīrasiņu un seno Gelderlandes šķirnes zirgu sajaukums.

Trešās vietas ieguvēja ķēve Sunrise ir apzīmēta ar Hanoveras šķirnes degzīmi, taču viņas tēvs ir „tīrs” Holšteinas šķirnes ērzelis, kamēr māte apvieno sevī klasiskās Hanoveras ciltslīnijas – Werther, Grande un Gotthard.

Ceturtajā vietā ir klasisks Hanoveras šķirnes pārstāvis Warum Nicht, kura māte un tēvs ir cēlušies no modernās Hanoveras šķirnes zvaigznes Woermann, apvienojumā ar ievērojamu tīrasiņu un traķēņu asiņu devu.

Piektajā vietā ir Scandic – apzināts Holandes izcilā zirgaudzētāja Jana Grēves „ražojums”. Tā tēvs Solos Carex ir dāņu siltasinis, taču tā asinības sastāvā ir ¾ Holšteinas zirgu, kamēr mātes pusē atrodamas senās zviedru līnijas, nedaudz traķēņu un divi holandiešu ciltstēvi – Amor (Holšteinas šķirne) un Lucky Boy (tīrasinis).

Sestajā vietā ir tradicionāls iejādes līniju pārstāvis – Digby. Viņš cēlies no iejādes ērzeļa Donnerhall un ķēves, kas ir daļēji tīrasiņu, daļēji Holšteinas šķirnes sajaukums.

Le Bo, kas ierindojās septītajā vietā, ir sava veida anomālija, ja tā var teikt. Neviens Celles zirgaudzētavā noteikti negaidīja, ka izīrētais angļu tīrasinis Lauries Crusador jau pirmajā paaudzē dos Lielās Balvas iejādes zirgus, bet tieši tas notika. Le Bo ir cēlies no vecmodīgas un lielā mērā aizmirstas Hanoveras šķirnes ciltslīnijas – Duellant.

Astotās vietas ieguvējs Triviant ir cēlies no holandiešu ērzeļa Olivi, kura izcelsmē dominē tīrasiņi ar nelielu Selle Français piešprici. Mātes pusē ir atrodams tāds Holšteinas šķirnes zirgs kā Saluut, Ramiro mazdēls.

Beļģijas pārstāvis, kas ieņēma 9. vietu Apollo van het Vijerhof ir cēlies no klasiskām iejādes līnijām – Welt Hit II un no Romadour II mazmazmeitas.

10. vietā paliek austrāļu „bastards” Victory Salute, cēlies no Salute (Saluut dēla) un ķēves, kas cēlusies franču angloarābu ērzeļa Victorieux un Peršeronu šķirnes un tīrasiņu krustojuma ķēves.

Liekas, ka arī attiecībā uz iejādi var teikt, ka bastardu cīņā ar zilo asiņu pārstāvjiem iznākums līdzinās 50/50.

Informāciju pēc Horsemagazine materiāliem sagatavojusi Sigita Eitcena

Tiltubildes atsauce