Neatkarīgi no tā, cik pieredzējis un pārliecināts ir jātnieks, visticamāk katrs no mums ir izjutis bailes, atrodoties seglos.
Mazliet baiļu patiesībā nav nekas slikts. Bailes ir dabisks instinkts, kas ieslēdzas, kad saprotat, ka iespējams esat nokļuvis bīstamā situācijā pat tad, ja šāda nojausma notiek zemapziņā. Ignorēt bailes nozīmē tikt savainotam. Taču no otras puses, ja bailes neļauj jums kļūt par labu jātnieku, tad jāiemācās tās pārvarēt.
Bailes var izraisīt traumējošs gadījums. Ja kādreiz esat neveiksmīgi kritis vai zirgs jūs kādreiz savainojis, jūs varat sajust bailes atrodoties seglos vai zirgu tuvumā pat tad, ja agrāk jums nav bijis bail. Lielākā daļa jātnieku lielākoties jūtas labi, taču bailēs sastingst, kad jādara kaut kas tāds, kas neietilpst katra individuālajā komforta zonā, piemēram, lecot pāri okserim.
Citreiz bailes nevar izskaidrot ar kādu noteiktu cēloni. Daudzi jātnieki sajūt bailes, pat jājot ar labi zināmu zirgu.
Bailēm nav jākļūst par iemeslu, lai atteiktos no zirgu baudīšanas. Galvenais ir iemācīties tikt ar tām galā. Katram pastāv sava recepte, kā cīnīties ar nepatīkamo baiļu sajūtu. Ja jums ir dzīvē izdevies pārvarēt savas bailes, padalieties tajās ar citiem, kas joprojām cīnās.
Zirgam.lv labprāt uzzinātu par jūsu uzvarām cīņā ar bailēm!
Komentāri
3 atbildes uz “Zirgam taujā – kā uzvarēt bailes”
vēlētos piebilst, ka gan man (nodarbojos ar jāšanas sportu jau diezgan sen), gan citiem aptaujātajiem bailes izzūd ar laiku.
iesākumā visiem ir bijis no kādām situācijām bail – vai, ka zirgs var iespert, vai, ka zirgs var nomest, vai bail lekt kādus šķēršļus, pēc kāda laika, kas ir katram cilvēkam savs – bales pāriet.
citiem daži mēneši, citiem pāris gadi..
tā tas notiek, galvenais uzdrīkstēties pārvarēt bailes, tad arī rodas drošības un pārliecības sajūta.
uzticieties zirgam, un vinjs jūs nepievils!
Pirmo reizi, kad kāpu zirgā man teica, ka baidīties nedrīkst, jo zirgs sajūtīs bailes un tad meklēs, no kā tu baidies un zirgs nevares atrast no ka tu baidies un vins saks satraukties un… un.. tapec daudz kam pieeju ar vesu galvu un par bailem nedomaju.
Vairak izjutu bailes, kad erzelis satrakojas vai kas lidzigs notiek, bet tas kaut ka pariet uzreiz, jo notikumus nevaiga stibīt visur līdzi un bailes kāpjot zirga mugura līdzi neņemu!
Manā gadījumā bailes nokrist no zirga man ir tikai palīdzējušas. Pirmais kritiens man astoņu gadu vecumā beidzās ar lauztu roku, tad arī sev apsolīju, ka nekad, nekad vairs nekritīšu. Kopš tās reizes ir pagājuši 13 gadi un kritusi esmu tikai trīs reizes, jo bīstamās situācijās zinu, ka drošāk ir palikt zirgam mugurā, nevis krist nost, tādēļ arī turos cik spēka! 😀