Publicējam mums iesūtītos jautājumus, kas bija paredzēti pirmajam žurnālam.
Jautā Laura:
Vai ir zirgi, kas aiz ļauna prāta nelaiž jātnieku mugurā un met nost, vai tieši otrādi – vaina ir cilvēkos tam apkārt un attieksmē?
Atbild Raivo Saļms no jātnieku kluba “Erceni”:
Šeit es gribētu sākt atbildi, mazliet komentējot pašu jautājumu un tieši izteicienu “aiz ļauna prāta” . Cilvēkiem ir jāsaprot, ka zirgs nedomā kā cilvēks, izpauž sajusto savādāk kā cilvēks un viņa dzīves merķi ir pavisam citi kā cilvēkam.
Līdz ar to nav zirgu, kas kaut ko dara ” aiz ļauna prāta”. Zirgi ir reakcionāri dzīvnieki. Tas nozīmē, ka visas viņu darbības ir atbilde uz apkārtējo vidi un pieredzi, gan pašreizējo, gan pagājušo. Viņiem nav spēju vērpt intrigas, plānot vai maldināt. Zirgi dzīvo pašreizējā mirklī. Lai arī viņiem ir lieliska atmiņa, viņi atceras savādākā veidā nekā mēs. Viņu atmiņa ir veidota bildēs, līdzīgi kā slīdrāde un katra bilde ir saistīta ar labu vai sliktu asociāciju. Zirgi domā asociācijās.
Tāpēc zirgiem, kuri neļauj kāpt mugurā vai met nost jātnieku, ir savs iemesls – sāpes, diskomforts, sliktas atmiņas saistītas ar konkrēto darbību, izveidojies slikts (mūsu izpratnē) ieradums cilvēka darbības vai bezdarbības rezultātā, utt., utml.
Atbild Armands Šteins no Armanda Lauku Jātnieku kluba:
Bet, var būt, ka tam ar zirga „ļaunu prātu” vai „vainu cilvēkos” nav nekada sakara? Es ierosinu uz šo jautājumu paskatītos sekojoši – zirgs ir tāda pati personība kā cilvēks, un zirgam noteikti nav domas, ka viņš cilvēkam ir kaut ko parādā. Tas, ka cilvēks apmaksā savam zirdziņam tīru stalli un barību un atnes našķus, zirgam noteikti neizraisa pateicības jūtas, viņš to uztver kā normālu lietu kārtību! Ja kaut kas pēksņi ienāksies vairāk vai mazāk, arī to zirgs uztvers ar attieksmi, ka labs ir viss, kas ir labs un ir dabūjams un, kas nav dabūjams par to viņš pat nedomā. Tas ir apmēram tāpat, kā kad cilveki ogo vai sēņo, vai zāģē kokus, un lielāka daļa neizjūt nekādu pateicību Dabai/Dievam par to, ka viņiem ir KO ogot, sēņot, zāģēt, vai pat vienkārši ūdens ko dzert.
Un, ja tā, tad kāds ir iemesls zirgam ļaut kadam sev rausties mugurā? Vēl vairāk! Kas tas cilvēks tāds ir, un ko viņš vispār grib?!
Ja vēl ņem vērā, ka zirgs ir stipri klaustrofobisks radījums un, ka viņam ir no dabas dots no visām draudīgām, šķietami bīstamām, un pat vienkārši šaubīgām un aizdomīgām situacijam izvairīties kustinot kājas, tad cilvekam ir nopietni jāpadomā par to, kā iegūt tik lielu zirga uzticību, lai viņš nebaidītos un ļautu cilvēkam kāpt sev mugurā, un tik lielu respektu, lai zirgs būtu pārliecinats, ka cilvēkam ir tiesības kāpt viņam mugurā un viņam ir pienākums cilvēku nest, ieklausīties cilvēkā un paklausīt cilvēkam. Jāsaka gan, ka šīs tiesības uzliek cilvēkam arī pienākumus – būt konsekventam un saprotamam savā komunikācijā ar zirgu, un vienmēr saglabāt vadošo lomu attiecībās ar zirgu.
Ja cilvēks saprot un pieņem, ka zirgam ir tiesības uz savu viedokli, tad pierunāt zirgu pieņemt cilvēka viedokli par savējo parasti ir tīri tehniskas dabas jautājums, bet tas jau ir cits stāsts.
Paldies Armandam un Raivo par padomiem!
Komentāri
10 atbilžu uz “Kāpēc zirgi neļauj sev kāpt mugurā vai met jātnieku nost?”
Man jau bail savejam kapt mugurā-met nost tik mērķtiecīgi!
Leciens uz priekšu, galva lejā un pakaļa gaisā.Hop un jātnieks zemē!
Izklausās, ka nepieciešama profesionāla trenera palīdzība…
Bet tu pirms kāpšanas mugurā zirgu kārtīgi izkordo, lai enerģiju izliek, izlēkājas un tad kāp mugurā. Un kad esi mugurā, tad paņem uzreiz kontaktā, neļauj galvu liek lejā un dod visu laiku zirgam uzdevumus, nevis ļauj viņam ar garu pavadu vazāties pa laukumu un domāt: “Kā man tagad palekties, lai jātniece no manis nokrīt?”
Jā, man tāda pati problēma. manio met nost. Jūtos kā uz pulvera mucas. Liekas, ka viss ok, bet tad sāk mest – pakaļa gaisā, un es zemē. 🙁 Tad tagad sācis spert, nu brīdināt – ja kāpsi man mugurā, tad speršu. Un tas nav feini. 🙁
Nu tad jūdz ratos!!! Gan zirgs izskrieties dabūs, gan pašai prieks būs 🙂
“Ģeniāls” ieteikums!…
Visiem ieteikumu ģēnijiem. Ja zirgs met nost, pirmkārt, ir jāpārbauda inventāra derēšana, zirga veselība, zobu veselība, kā arī jāanalizē metodē kā tiek kāpts zirgā un, kad tas met, kas tiek darīts. Visu to vislabāk ir darīt ar vetārsta un profesionāla trenera klātbūtni, un nodrošināt sev un zirgam treneri, kad ir skaidrs, ka veselība nerada problēmas.
Ieteikums kordot, lai izlēkājas, arī ir pilnīgi bezjēdzīgs, jo kordošana ir primāri paredzēta apzinātam, koncentrētam darbam – uz atsaucību, ritmu, lokanību, impulsu, atbrīvotību, u.tml. Tas ir jāmāk darīt un neskaitās zirgu vienkārši izdzenāt, stīvu kā dēli. Tas tikai audzēs viņa fizisko izturību un ar katru reizi “lai izlēkājas” kļūs par arvien grūtāk sasniedzamu mērķi. Tāpēc šādos gadījumos vispirms ir obligāti jāpārbauda zirga veselība, inventārs un jātnieka tehnika, pēc tam – darbs jāatsāk rūpīgi no zemes, rokās, līdz ir atgūta zirga uzticība un jātnieks var atgriezties seglos, neriskējot ar savu dzīvību.
Daļēji varu piekrist Virsaitim kordot arī ir jāmāk un kordošana arī ir darbs lai sasniegtu vajadzīgos mērķus Bet ir zirgi kuriem ir veselīgi pirms jāšanas izdauzīties lai pēc tam varētu kvalitatīvi strādātu
manuprāt, tāda “skriešanas” izkordošana var būt risinājums tikai atsevišķos gadījumos – piemēram pēc ilgāka jāšanas pārtraukuma vai jaunzirgam, vai arī, ja jājāj iesācējam, lai paskatītos, kāds zirgam garastāvoklis; bet nevis katru jāšanas reizi zirgam, kas met pavisam citu iemeslu dēļ.