Vācijā noris karstas diskusijas par degzīmju lietošanu. Lauksaimniecības ministre Ilze Aignere (Ilse Aigner) pauž viedokli, ka šāda iezīmēšana, kuru slavina un piekopj zirgaudzētāji Vācijā, ir jāpārtrauc.
Sarunā ar vācu laikrakstu Die Welt, Aignere saka: „Mums ir jāsaprot, ko vēlas patērētāji un kāds ir saudzīgākais risinājums dabai un dzīvniekiem. Uzskatu, ka pienācis laiks izbeigt dējējvistas turēt ieslodzītas būros, iezīmēt zirgus un citus liellopus ar degzīmēm un sterilizēt sivēnus bez anestēzijas.”
Diskusijas sākušās, jo ES mikročipu atzinusi par oficiālu identifikācijas ierīci. Vācijas dzīvnieku labturības apvienības prezidents Volfgangs Apels saka: “Pēc šādu noteikumu pieņemšanas, ir neloģiski turpināt iezīmēt dzīvniekus ar degzīmēm. Zirga mikročipēšana garantē drošu identifikāciju, nenodarot sāpes dzīvniekam. Tradīcija, kad dzīvnieks tiek spīdzināts zīmola vārdā, ir jāizbeidz.”
Iezīmēšana ar degzīmēm ir jau aizliegta Nīderlandē, Dānijā un Skotijā. 2010. gada oktobrī Reinlandes apgabalā tika atbalstīta degzīmju aizliegšana, bet nodoms neīstenojās, jo varas iestādes slēgtās diskusijās nespēja vienoties par kopīgu politiku šajā jautājumā. Tad Vācijas dzīvnieku labturības apvienība uzsāka sabiedrības uzmanību raisošu akciju – izvietojot plakātus ar uzrakstu “Jūtos kā zirgs”.
Britu zirgu veterinārā asociācija paskaidro, ka degzīmju lietošana ir pretrunā ar dzīvnieku labturību un to tiesībām: “Degzīmes iznīcina ādas slāņus un atstāj paliekošu rētu. Ļoti liela problēma ir tā, ka ne vienmēr rēta ir sekla. Procedūra ir ļoti sāpīga un zirga reakcija parsvarā ir agresīva.”
Traķēnas šķirnes zirgu audzētāju organizācija argumentē, ka karstā zīme tiek pielikta tikai uz īsu mirkli kumeļa ādai un, ka sāpes līdzinoties insekta kodumam. Organizācija apgalvo, ka pakaļkājas ciska ir ļoti muskuļota zona un nav pārāk jūtīga. Pēc apzīmēšanas, kumeļi ātri attopas un ilgā prakse rāda, ka zirgi necieš sāpes vai kādus morālus pārdzīvojumus.
Traķēnas zirgu audzētāju organizācija samērā vāji mēģina norādīt uz mikročipu trūkumiem, norādot, ka konstatējuši mikročipēšanas procedūras stresaino ietekmi uz kumeļu. Audzētāji uzsver, ka šī indentifikācija ir apšaubāma, jo rēta no degzīmes ir dabiskas izcelsmes, bet transponderis zirgā ir svešķermenis, kas ilgtermiņā var ietekmēt tā veselību.
Portāls horsetalk atsauces uz 2009. gada pētījumu Dānijā, kur tika secināts, ka degzīmju lietošana zirgam ir daudz sāpīgāka par mikročipa ievadīšanu. Kopenhāgenas universitātes pētnieki, kurus koordinēja Dr. Kaspers Lindegārds, salīdzināja 7 zirgu uzvedības un psiholoģiskās reakcijas abos gadījumos. Tika secināts, ka degzīmju lietošana ir jānovērš, kad vien iespējams.
Kamēr Aignere kopā ar Vācijas dzīvnieku labturības apvienību cīnās par degzīmju aizgliegšanu, audzētāji sākuši organizēt dažādas kampaņas un parakstu vākšanu, lai šī tradīcija turpinātos. Hanoveras šķirnes zirgu audzētāju organizācija jau izsūtījusi saviem biedriem vēstuli, kur aicina kooperēties par degzīmju lietošanu.
Hanoveras šķ.z. audzētāji sadarbībā ar Holšteinas un Traķēnes zirgu audzētājiem pat ir izveidojuši nelielu īsfilmu, kur stāsta par degzīmju lietošanu un procesu. “Filmā degzīmju lietošana parādīta kā vienkāršs kumeļu iezīmēšanas paņēmiens, tā cilvēkus informē, nevis emocināli noskaņo – kā to dara dažādi kampaņu plakāti,” saka audzētāji.
Portāls Treehugger.com ziņo, ka organizācijas, kas ir PAR šo metodi, kuras rezultātā zirgam rodas trešās pakāpes apdegums, to raksturo kā dizainera zīmolu, kas nevar tikt aizstāts ar mikročipiem. Kongresmenis Hans Mišels Goldmans saka: “Traķēnis bez tradicionālās brieža ragu zīmes ir kā Mersedess bez zvaigznes. Tāda ir mūsu – Traķēnes zirgu audzētāju nostāja.”
Jautājums īpaši saasinājies šī gada Equitana izstādes laikā Esenē, kad vietējie aktīvisti klaji protestējuši pret informācijas stenda ieviešanu, kur tiek stāstīts par degzīmju lietošanas īpatnībām.
Hanoveras šķirnes zirgu audzētāju organizācijas pārstāvis komentējis: “Diemžēl vietējo varu arī ietekmē šīs nepatiesās kampaņas. Galvenais Equitana 2011 veterinārārsts aizliedza informējošo kampaņu par degzīmēm, viņš neļāva hallē ievest kumeļu, uz kura bija paredzēts demonstrēt degzīmes lietošanu. Dzīvnieku tiesību aizstāvji visticamāk baidās, ka ļaudis sapratīs – kumeļiem netiek nodarīts nekāds ļaunums. Citu izskaidrojumu es šīm darbībām neredzu.”
Eiropas Veterinārārstu federācija paudusi nosodošu attieksmi pret degzīmju lietošanu. Federācija uzsver, ka šī metode ir jālieto kā galējā, pirms tam apsverot visas iespējamās alternatīvas.
Ko par šo situāciju domā Zirgam.lv lasītāji?
Informāciju sagatavoja Mare Pētersone