Ir liela atšķirība, kā cilvēki no pilsētas un lauku ļaudis uztver vienas un tās pašas lietas. Tiem, kas pieraduši strādāt stallī un ikdienā nodarboties ar zirgiem, zirgāboli nav nekas neparasts un uzmanības vērts. Taču izrādās, ka mazliet smakojoša brūna čupiņa kādam var izrādīties īsta katastrofa.
Ņujorkā (ASV) jātnieku policija vietējiem iedzīvotājiem ir radījusi nepārvaramas problēmas. Kopš janvāra jātnieku policija Ņujorkā patrulē nedēļas nogalēs, lai palīdzētu kontrolēt pūļus, kas pēc izklaides dodas prom no bāriem un klubiem. Pat tad, kad jātnieku policija beigusi savu darbu, vietējie iedzīvotāji vārda vistiešākajā nozīmē jūt viņu klātbūtni, galvenokārt tādēļ, ka policijai dodoties prom, uz ielām paliek…. zirgāboli. Vietējie iedzīvotāji ir sākuši sūdzēties pilsētas varas iestādēm par šķēršļiem, kas viņiem jāpārvar, lai pārvietotos pa pilsētas ielām.
Kāds pilsētas kluba darbinieks sacījis, ka uz ietves pēc zirgiem palicis “bagātīgs izkārnījumu zviedru galds”, bet vienlaikus viņš arī saprotot, ka policija tikai dara savu darbu un rūpējas par drošību.
Tiek arī ziņots, ka Ņujorkas mērs Maikls Blumbergs (Michael Bloomberg), kura meita Džordžīna ir viena no labākajām ASV konkūristēm, norādījis, ka saprotot pilsētas iedzīvotāju satraukumu. Mērs sadarbojoties ar ielu tīrītājiem (kuriem jau tā ir daudz darba), lai novērtētu situāciju un meklētu kādu risinājumu.
Kāds pilsētas iedzīvotājs teicis: “Zirgu kakas ir tādas pašas kā suņu kakas – tās smird. Prasīju policijai, ko lai dara, bet viņi atteica, ka mēsli dabīgi pārstrādājas. Ir negodīgi, ka cilvēkiem jāvāc savu suņu mēsli, bet policijai nav jāsavāc zirgu kakas.”
No vienas puses saprotams, ka nelaimīgs būs tas, kas ar savām smalkajām un modīgajām kurpēm iekāps zirgu mēslu čupiņām. Protams, pilsētā cikvēki nav kļuvuši imūni pret zirgu mēslu smakas, drīzāk tā viņiem šķiet atbaidoša. Tomēr no otras puses, jātnieku policija ir nepieciešama, lai rūpētos par drošību pilsētā. Kā lai šādā situācijā rod kompromisu?
Tekstu sagatavoja L.Dombrovska