Krīzes laikā vīrieši atsakās no jāšanas sporta

Lielbritānijā veikta aptauja, kur atklājies, ka gandrīz katrs piektais aptaujātais vīrietis pēdējos 2 gados nolēmis atsacīties no dārgā sporta veida. Aptauja apstiprina jau iepriekš izskanējušos faktus, ka krīze ietekmē jāšanas sportu.

Pētījuma rezultātus Sport England publicēja pagājušajā nedēļā un tie ietver datus par 2 gadiem. Šeit iespējams iepazīties ar aptauju sīkāk.

Sport England pārstāvis saka: “Tuvākajās nedēļās notiks padziļināta datu analīze, bet tendence saglabājas – krīzes laikā cieš sporta veidi, kas ir dārgi un aizņem daudz laika. Līdzīga situācija ir arī ar slēpošanu, burāšanu un golfu. Vislielākais skaita samazinājums novērojams tieši vīriešu vidū, jo tiem krīzes laikā nākas strādāt vairāk – līdz ar to atliek mazāk laika izklaidēm un hobijiem.”

Aptaujā noskaidrots, ka jāšanas sporta aktivitātes samazinājuši cilvēki, kas daudz pelna; ir vecumā virs 55 gadiem un pensionāri. Pēdējos 2 gados ir samazinājies arī to cilvēku skaits, kas piedalās sacensībās.

Rezultāti nav iepriecinoši, it īpaši ja Britu jātnieku federācijai (BEF) tika piešķirti 4,2 miljoni mārciņu, lai organizācija līdz 2013. gadam palielinātu cilvēku skaitu, kas nodarbojas ar jāšanas sportu līdz 400 000.

BEF informē, ka salīdzinot ar pagājušā gada jūliju (346 900), šobrīd (337 800) jātnieku skaits ir samazinājies par 9100. Sport England gan paziņojis, ka BEF pieškirtie 4,2 miljoni mārciņu netiks atņemti.

Interesanti, ka lielākais jātnieku skaita samazinājums vērojams tieši starp hobija jātniekiem – tie šobrīd ekonomē līdzekļus un atsakās no dārgā sporta veida. Neskatoties uz to, ir pieaudzis jātnieku skaits, kas nodarbojas ar jāšanas sportu vismaz 4 reizes nedēļā.

Megija Stīla, BEF attīstības kontroliere, apšauba aptaujas patiesumu. Viņa uzskata, ka visticamāk tā bijusi nejauša telefonaptauja un aptaujātie esot bijuši cilvēki, kam nav liela interese par jāšanas sportu. Megija saka: “Otra problēma ar aptaujas rezulātiem ir tā, ka ir grūti saprast jāt gribētāju samazinājuma iemeslu. Sanāk, ka mums pašiem ir jāizdomā tie iemesli. Neticu, ka šie dati ir objektīvi.”

Džulians Marczaks, Britu Jāšanas skolu asociācijas prezidents, gan saka, ka pētījums ir patiess. Marks Vatsons, no Britu zirgu apvienības, apgalvo, ka jātnieki daudz rūpīgāk izvēlas, kurās sacensībās startēt – kurās ne

Kā Jums – lasītāji ar jāšanas sportu krīzes laikā? Vai nācies pilnībā atteikties no šī sporta veida?

Raksta atsauce

Informāciju sagatavoja Mare Pētersone