Kīs Vīzers – Totilas bijušais īpašnieks atklāj darījuma nianses

Kīs Vīzers piekrita pārdot Totilas vienu nedēļu pēc Pasaules jāšanas spēlēm Kentukī, jo tieši tad Pauls Šokemole viņam piedāvāja cenu, ko Vīzeri jau bija sev noteikuši labu laiku pirms. Muļkīgs būtu bijis lēmums 10 gadus veco melno ērzeli nepārdot un izaicināt likteni līdz 2012. gada Londonas Olimpiskajām spēlēm. Kīs esot arī brīnījies – kāpēc gan cits jātnies ar šo zirgu nevarētu sasniegt tikpat labus rezultātus? Pāris (Totilas un Edvards Gāls) ieguva divas zelta un vienu sudraba medaļu 2009. gada Eiropas čempionātā, piedalījās tikai vienā Pasaules kausā un arī tur uzvarēja, izcīnīja 3 zelta medaļas Pasaules jāšanas spēlēs Kentukī u.c.

“Ko gan mēs neuzvarējām,” Kīs sev esot jautājis. Viņam un viņa sievai Toskai zirgs piederēja 4 gadus, šo gadu laikā zirgs sacentās 55 reizes un viņu uzvarēja tikai 2 reizes, abas reizes – Adelinde Kornelīzena ar Parzival.

Kīs saka: “Olimpiskās spēles – tās ir tikai pēc diviem gadiem. Šis mums nebija viegls lēmums, bet lielu lomu spēlēja piedāvātā naudas summa un risks, ko mums šos divus gadus vēl vajadzētu uzņemties. Ja man tiktu dota otra iespēja, es noteikti visu darītu tieši tāpat.”

Sarunā ar dressage-news.com portālu par Gribaldi dēla un pasaules fantastiskākā zirga pārdošanu, Kīs atklāj, ka pārdošanas lēmums bijis emocionāli smags, bet tajā pašā laikā – loģisks un pareizs. Kīs arī paziņo, ka netiks atklāta darījuma summa, jo viņš ar Paulu ir vienojies to nepublicēt. Dažādi avoti gan ziņo, ka summa ir kaut kur pa vidu 9.5 – 15 miljoniem eiro.

Totilas bijušais saimnieks arī stāsta, ka Pauls Šokemole bijis kā ēna, kas regulāri viņus pārliecinājis par pirkuma izdevīgumu. Kīs saka, ka viņam ļoti būtiski bijis, ka Pauls esot slavens jātnieks un šobrīd ir pasaulē viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem jāšanas sportā un zirgu audzēšanā.

“Darījuma priekšrocība bija tā, ka Totilas nonāks profesionāļu rokās. Šokemole zin, kas un kā ir darāms.” saka Kīs. Vīzeru pāris Totilas Edvardam nopirka pirms četriem gadiem, kā perspektīvu zirgu starptautiskām sacensībām. Pāris ļoti aktīvi piedalās jāšanas sporta notikumos un sacensību sponsorēšanā.

Dressage-news.com: Kas bija tie apstākļi, kas pamudināja Jūs pārdot Totilas?

Kīs Vīzers: Kopā ar Tosku mēs noteicām pārdošanas cenu un es teicu, ja kāds parādīsies un piedāvās mūsu gribēto cenu, tad tas būtu ļoti izdevīgs darījums. Zinot visus riskus, būtu muļķīgi Totilas paturēt mūžību. Šogad mēs dēļ traumas jau vienu zirgu zaudējām un mēs zinām cik tas ir sāpīgi. Ja esmu ļoti atklāts – tad noteicošais patiešām bija cena un nevēlēšanās izaicināt likteni. Mēs visu bijām sasnieguši. Totilas 55 reizes bija arēnā ar mūsu karogu un uzvarēja 53 reizes. Tās divas reizes, kad viņš neuzvarēja – viņš cīnījās pats ar sevi, un abos gadījumos Parzival izmantoja viņa vājumu un uzvarēja. Mums pieder 3 pasaules rekordi un vēl daudz citu godalgu.

DN: Jums abiem šis zirgs patiešām nozīmēja daudz, kādas ir sajūtas, kad viņš vairs nav kopā ar jums?

Kīs Vīzers: Varēja jau paredzēt, ka Kentukī spēļu laikā vai pusgadu pēc, kāds noteikti piedāvās mums mūsu iecerēto summu par šo zirgu. Šis piedāvājums nebija, kas negaidīts. Mēs cenu noteicām pietiekami augstu, tad atlika tikai gaidīt kādu, kas spēs to sasniegt un mums piedāvāt. Viss notiek ļoti lēnām. Kāds parādās, izsaka savu piedāvājumu, tad atkal kāds cits mums piedāvā ko citu. Pirkšanas piedāvājumus aktīvi saņēmām pēdējos divus gadus. Kad Totilas pirmo reizi devās uz Āheni (Vācija), tieši tur cilvēki pirmo reizi viņu ieraudzīja un sāka pievērst uzmanību. No tā brīža mums bija mēneši, kad neviens nezvanīja, bet bija reizes, kad pat vairāki cilvēki zvanīja un izteica savus cenas piedāvājumus. Daži piedāvājumi bija pat ļoti interesanti, bet daži bija patiešām nenormālie, kas izdomāja visādas muļķības, ko mums piedāvāt. Puse no visiem potenciālajiem pircējiem bija ar ļoti nopietniem nolūkiem. Mums šis process pat patika. Vienīgais, ko mēs sev atgādinājām – ja cena sasniegs mūsu noteikto līmeni, tad ekonomiski būtu ļoti muļķīgi atteikties no darījuma.

DN: Toreiz Āhenē mēs runājām un es Jums jautāju vai Jūs uztrauc tas, ka zirgam ir tik ļoti īpaša gaita. Es toreiz uzskatīju, ka tā tomēr ir piemērota šovu zirgiem.

Kīs Vīzers: Protams, ka es atceros šo sarunu. Totilas kustības bija un ir patiešām īpašas, zināmā mērā mani uztrauca tas, jo zirgs noteikti arēnā centās par daudz. Bet mēs zinājām kā viņš strādā mājās, kā reaģē uz stresu un kā ar to tiek galā. Vienīgās šaubas bija par to, cik ilgi šis zirgs vēl spēs uzstāties tik satriecoši perfekti. Mēs pat īsti neapjautām Totilas lielo ietekmi, tikai zinājām, ka Holandē Totilas tiek uzskatīts par fantastisku, skaistu zirgu, jo viņš ir melns un vēl ērzelis, katrā ziņā – jauks zirgs. Edvards viņu izcili spēja parādīt, liekot skatītājiem noticēt, ka ar viņu ir tik viegli jāt. Totilas ir labi rikši un soļi, lēkšo viņš perfekti, viņš var taisīt arī piruetes – šī ir atšķirība starp Totilas un pārējiem labajiem zirgiem.

DN: Kad jūs pieņēmāt gala lēmumu – pārdot Totilas?

Kīs Vīzers: Nedēļu pēc Pasaules jāšanas spēlēm Šokemole izteica mums piedāvājumu. Viņa summa sakrita ar mūsējo un nebija šaubas par to, kas jādara. Organizējām veterinārārsta ierašanos un pārbaudes. Visdīvainākais bija tas, ka neviens svešs jātnieks Totilas neizmēģināja. Neviens no Šokemoles jātniekiem Totilas nav bijis mugurā. Pēdējo gadu laikā ar Totilas ir jājis tikai Edvards, Hans Peters Miderhounds un mana sieva, kas dažas reizes ir sēdējusi tam mugurā. Šī tiešām ir darījuma dīvainākā puse, ka neviens no Šokemole jātniekiem nav jājis ar Totilas.

DN: Jūs gribat teikt, ka tiešām neviens no Paula jātniekiem nav izmēģinājis Totilas?

Kīs Vīzers: Nē, nav. Mēs abi divi vērojām veterināro pārbaudi un viss. Mēs zinājām, ka zirgam nav veselības problēmu, jo mēs to pārbaudījām pirms došanās uz Kentukī. Es, protams, saprotu – ja tu maksā ievērojamu summu par zirgu, tad ir tikai normāli, ka gribas, lai zirgu pārbauda tavs veterinārārsts.

DN: Runā, ka Toska, skatoties Totilas uzstāšanos sacensībās, kļūst ļoti emocionāla. Kā viņa reaģēja uz šo darījumu?

Kīs Vīzers: Zirgs taču nav miris. Mēs joprojām esam emocionāli. Ja redzēsim Totilas sacensībās ar citu jātnieku, tad joprojām būsim sajūsmā par viņu. Totilas vairs nav mans, bet tas nepadara viņu par sliktāku zirgu. Viņš joprojām ir melnais skaistulis, kas priecē visu acis. Protams, Edvards ir jājis ar Totilas pēdējos 4 gadus un viņs ir izdarījis brīnumu lietas ar to zirgu. Bet vai kāds cits jātnieks nespētu paveikt to pašu? Es nesaku, ka paveikt labāk… bet varbūt Totilas var labi startēt arī ar kādu citu. Ir zināmi daudz gadījumi, kad labi zirgi startējuši veiksmīgi gan ar veco, gan jauno jātnieku. Vienīgā lieta, kas patiešām mūs apbēdinātu, ja zirgs būtu miris vai nespētu vairāk piedalīties sacensībās. Bet zirgs ir dzīvs! Tam Paula staļļos klāsies ļoti labi un es ne mirkli nešaubos, ka Totilas saņems visu nepieciešamo aprūpi augstākajā līmenī. Par to mums nav jāraizējas.

DN: Vai jūs pārsteidza pasaules reakcija par šo darījumu?

Kīs Vīzers: Jā, pārsteidza. Bet padomāsim par mūsu futbola spēlētājiem, kas spēlē katrs savā pasaules malā dažādās komandās, viņi satiekas tikai, lai dažas reizes gadā kopā spēlētu Holandes nacionālajā komandā. Viņi pelna naudu citur – par to redz mēs neraizējamies. Būtu smieklīgi teikt – Vīzera kungs, jūs nedrīkstat zirgu pārdot britiem, jo viņi šobrīd ir ļoti spēcīgi; arī vāciešiem nē, jo tiem patīk labi zirgi; arī amerikāņiem nē, jo tad Stefenam Peteram līdzās būtu vēl viens labs zirgs. Šādu teikumu es uzskatītu par ļoti aizvainojošu. Šo valstu un citas komandas mums applaudēja, kad uzvarējām Pasaules čempionātā. Vācieši stāvēja aiz manis un mani apsveica kā vēl neviens cits. Es biju lepns, ka viņi varēja redzēt to skaisto mirkli, kas norisinājās arēnā. Un lai pēc tam pateiktu, ka nē – es jums viņu nepārdošu – tas ir zem katras kritikas. Tas nav mans stils.

DN: Vai jūs plānojat pirkt citus zirgus Edvardam?

Kīs Vīzers: Es labprāt nopirktu 10 zirgus. Tas sportam būtu ļoti labi, bet nedomāju, ka atradīsim tik labu kā Totilas. Mēs viņu atradām un veiksme bija mūsu pusē – 4 gadus viņš bija pie mums. Neredzu šķēršļus atrast labu zirgu, bet, lai atrastu ļoti labu – mums nāksies pagaidīt. Mums tas vienreiz izdevās, iespējams būs arī otrā reize, ja vien tāds zirgs piedzims. Pasaulē ir arī vēl citi cilvēki, kas investē zirgos. Amerikā Stefenu Petersu atbalsta Akiko Yamazaki. Lielbritānijā Behtoldšeimeri investē labos zirgos. Holandē ir Ton Kies. Ir ļoti daudz cilvēku pasaulē, kuriem ir spējas, zināšanas un līdzekļi, lai iegādātos labus zirgus. Es pat negribu minēt summu, kas ir ieguldīta Totilas. Problēma ir tā, ka ir daudz labu zirgu, bet ļoti maz ļoti labu zirgu. Ir daudz labu jātnieku. Ja mēs aplūkojam Holandi, tad mums ir 10 jātnieki, kas spēj piedalīties Olimpiskajās spēlēs, bet mums ir tikai daži zirgi, kas to spēj. Lolojiet savus zirgus un cerams, ka pēc pāris gadiem mums visiem būs jauna Totilas paaudze, kas dos labus augstākā līmeņa zirgus.

DN: Cik ķēves no Totilas ir palikušas grūsnas?

Kīs Vīzers: Trīs. Pirmais kumeļš gaidāms janvāra beigās. Tas būs pirmais Totilas bērniņš, kas ieraudzīs dienas gaismu. Cerams, ka tas ienesīs jaunas kustību vēsmas iejādes pasaulē.

Informāciju sagatavoja Mare Pētersone

Raksta un bilžu atsauce