Jauns pētījums liecina, ka pēc savstarpējas sakašķēšanās zirgi var “sabučoties un salīgt mieru”, vismaz savā zirgu izpratnē. Taču gadās arī tā, ka zirgus, kas sakašķējušies, samierina trešais – miera līdzējs -, iespējams, lai saglabātu bara vienotību.
Zirgi, kas ilgu laiku ganībās pavadījuši kopā, pēc konfliktiem samierinās, bet kāds trešais ganību biedrs bieži iejūtas samierinātāja lomā, lai nodrošinātu atbalstu vai lai iedrošinātu kašķīgos bara locekļus samierināties, apgalvo Alesandro Cozzi (Alessandro Cozzi), pētnieks no Francijas, kas vadījis šo pētījumu. Konfliktuzvedība starp zirgiem izpaudusies kā spārdīšanās, košana, trenkāšana un draudēšana, bet samierināšanās – kā saostīšanās, sačubināšanās, spēlēšanās, kā arī sekošana otram.
Pētījumā tika novēroti septiņi zirgi, kuri ganījās 4 hektāru lielās ganībās divus gadus. Apmēram 40% gadījumu zirgi 10 minūtes pēc konflikta mēģināja samierināties. Savukārt, trešo daļu šo gadījumu iedrošināja “samierinātājs” – trešais zirgs, kas netika iesaistīts konfliktā. “Samierinātājs” 60% gadījumu iesaistījās konfliktu risināšanā, lai gan ne vienmēr kašķīgie zirgi salīga mieru. Pētījuma laikā gandrīz visi septiņi zirgi bija iesaistīti konfliktā, kā arī uzņēmās samierinātāja lomu. Pētnieks lēš, ka tas ir saistīts ar saglabāšanās instinktu.
“Konfliktu risināšana (bara dzīvniekiem) var būt svarīgs evolūcijas mehānisms, kas palīdz saglabāt grupas vienotību, daloties barībā un dzīves telpā,” norādīja Cozzi.
Šis pētījums ļauj labāk izprast dažādu konfliktu nozīmi starp zirgiem, kas atrodas vienās ganībās, tādā veidā radot iespēju saprast, kad labāk zirgus nošķirt, bet kad tos atstāt kopā. Pētnieks uzskata, ka, iegūstot informāciju par zirgu konfliktu risināšanas mehānismu, būs iespējams labāk saprast sugas sociālo sistēmu, tādā veidā nodrošinot zirgu labklājību, organizējot to dzīvi grupās.
Tekstu sagatavoja L.Dombrovska