Brets Parberijs – no kovboja par elites sportistu iejādē

Viena no Pasaules jāšanas spēļu sensācijām ir Brets Parberijs no Austrālijas ar zirgu Victory Salute (īpašniece Karolina Leitnante). Jātnieks Grand Prix Special maršrutā sasniedza savu personīgo rekordatzīmi (72.167 %) un 9. vietu.

Brīvās izvēles programmā jātnieks arī ieguva 9. vietu, pat apsteidzot vienu no Vācijas sportistiem – slaveno Izabelu Vertu. Iespējams, ka daudzi nezin faktu, ka agrāk Brets bijis profesionāls rodeo jātnieks, kas arēnā jājis ne tikai uz trakiem buļļiem, bet arī uz savvaļas zirgiem. Tas jau vien padara viņu unikālu.

Brets uzauga tipiskā austrāliešu ģimenē, viņš piedalījās lopu dzīšanas un poniju jāšanas sacensībās, arī spēlēja polokrosu (polocrosse). Polokrosā jātnieki neizmanto polo nūjas, bet gan speciālus tīkliņus, ar kuru palīdzību tiek ķerta spēles bumbiņa.

Sportista tēvs joprojām Austrālijā ar lielu aizrautību trennē zirgus dažādām vesterna sacensībām (reinings, katings). Brets savu tēvu uzskata par īstu zirgu pazinēju, jo tas domā līdzi savām darbībām un ieklausās zirgā, treniņos tiek izmantoti iejādes pamatprincipi.

Austrālietis saka: “Jau no mazotnes man vienmēr patikuši zirgi. Kad es augu, jauniem puišiem parasti bija divi virzieni, ko izvēlēties. Pirmais – jāšana arēnā (ap mucām u.c.) vai rodeo. Es izvēlējos rodeo.”

Brets ir vienīgais starptautiska līmeņa iejādes jātnieks, kas par labu iejādei, pārtraucis savu rodeo karjeru. Jātnieks sev esot daudzas reizes vaicājis – kapēc iejādi? Varbūt tomēr kaut ko tādu, kur ir vismaz nedaudz adrenalīna devas, piemēram, trīscīņu vai konkūru?

Rodeo jātnieks no Austrālijas pārcēlās uz Kanādu un 26 gadu vecumā saprata, ka rodeo viņam lēnām apnīk un neizraisa vairs sākotnējo sajūsmu.

Paralēli savam īpašuma vērtētāja darbam, Brets domāja par nākotnes plāniem. Bija divas iespējas – reinings vai katings. Dzīvojot netālu no Sidnejas, lielākā problēma, lai labi trenētu zirgus, esot bijusi dabūt mājlopus.

Jātnieks regulāri mācījies arī angļu jāšanas stilu un drīz vien sāka braukt arī uz dažādām sacensībām. Bretam sāka lūgt jāt ar iejādes zirgiem, tikt galā ar to dažādiem niķiem (dibena mētāšanu u.c.). 1998. gadā radās iespēja jāt ar labi sagatavotu zirgu. Izrādās jātniece Vikija Bridona bija traumējusi muguru un piedāvāja Bretam jāt ar viņas zirgu. Vikija esot teikusi: “Es tevi trenēšu 6 dienas nedēļā, jāj ar manu zirgu cik bieži vien gribi.” Šis bijis pirmais pamudinājums nopietnāk pievērsties iejādei.

Brets stāsta: “1999. gadā bija manas pirmās sacensības, šajā gadā es satiku arī Krisu un Žaneti Hāzenus (zirga Nartan bijušie īpašnieki). Viņi man piedāvāja treniņu iespējas uz vairākiem zirgiem. Biju apsvēris iespēju doties trenēties arī uz Eiropu, to es 2000. gadā arī izdarīju. Trenējos 2 gadus.”

Pēc tam jātnieks atgriezās Austrālijā un nodibināja savu uzņēmumu Parbery Performance Horses, tā atsakoties no savas īpašumu novērtētāja karjeras.

Kā Bretam radās iespēja jāt ar Victory Salute?

Tas notika laikā, kad Ulla Zalcgēbere (Vācija) bija Austrālijas komandas trenere. Ullas uzdevums Austrālijā nebija no vienkāršajiem – viņai bija jāatrod jātniekiem piemēroti zirgi. Bretam bija iespēja pie Ullas trenēties ar zirgu Challenger Archilles, ar ko viņš labi sapratās un kopā lēnām progresēja. No sākuma Ullas plānos bija Victory Salute piedāvāt Metju Dovslijam (Āhenes WEG viņš startēja ar ķēvi Cinderella), bet Metjū bija citi plāni – tas kopā ar ķēvi devās uz Eiropu, atstājot Victory Salute bez jātnieka. Victory Salute īpašniece sazinājās ar Bretu un piedāvāja iespēju jāt ar šo zirgu, Brets piedāvājumu pieņēma. V.Salute līdz šim bija piedalījies dažās sacensībās un tikai treniņos mājās tika izpildīti Grand Prix elementi.

Nākotnes plāni

2011. un 2012. gada plāni sportistam būs ļoti spraigi. Viņu ar ērzeli Lord of Loxley trenēs Edvards Gāls. Brets saka: “Ērzelis ir ērzelis, šis gan ir nedaudz bailīgs. Mērķis ir to gada laikā labi sagatavot nopietnām sacensībām. Salute nākošais gads gan būs salīdzinoši viegls, tam ir tikai 14 gadi. Zirgs ir ļoti liels, bet ar smalkām kājām. Salute es gatavošu 2012. gada sacensībām Londonā.”

Ir vairāki iemesli, kapēc sportists izvēlējies mācīties pie Edvarda Gāla (pirms tam viņu mācīja vācieties Huberts Šmits). Primāri – valodas barjera. Ļoti grūti bijis būt prom no mājām un vēl televizorā klausīties vācu valodu. Sportistam nav iebildumu pret Vāciju, bet neesot bijis izturams, ka nav bijis neviens kanāls angļu valodā.

Brets un visa Austrālijas komanda mājās devās uzreiz pēc iejādes brīvās izvēles programmas. Sportisti pāris dienas pavadīs mājās un tad kopā ar zviedru kolēģiem dosies uz Austrālijas ziemeļaustrumu krastu, lai svinētu komandas biedres Lindālas Outlijas kāzas ar zviedru sportistu Partiku Kitelu.

Informāciju sagatavoja Mare Pētersone

Raksta un bilžu atsauce