Sezona beigusies Latvijas pajūgu braucējiem, noslēgusies gan Latvijas Jātnieku federācijas kausa izcīņa, gan Baltijas kauss pajūgu braukšanā. Baltijas kauss Latvijas pajūgu braucējiem bija šīs sezonas nozīmīgākās sacensības.
Spēcīgāko pajūgu braucēju komandu Baltijā šajā sezonā noskaidroja trīs posmos, kas attiecīgi risinājās Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.
Sacensībās piedalījās Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Somijas un Polijas pajūgu braucēji, taču par labākā braucēja titulu cīnījās tikai Baltijas valstu pārstāvji. Rezultātu tabula liecina, ka šogad labākā zirgu vienjūgu klasē ir Dace Stūre ar zirgu Hipiju no Latvijas, bet divjūgu klasē Jannus Kallaste ar zirgiem Lüürika un Patroon no Igaunijas.
Visu sezonu paralēli Baltijas Kausam norisinājās Latvijas Jātnieku federācijas kauss. Četru posmu kopvērtējumā par uzvarētāju kļuva Daces Stūres ekipāža no „Zirgaudzētavas Kocēni”, tikai par vienu punktu atpalika Anda Pavlovska un Kristapa Caunes ekipāža no Rīgas, bet trešo vietu izcīnīja Zanes Braueres un Eduarda Krūmiņa komanda no Ķekavas novada.
Pajūgu braukšanas sacensībās labāko pajūgu braucēju noskaidro vairākās disciplīnās – manēžas braukšanā, kurā dalībnieki izpilda dažādus elementus soļos un rikšos, tos vērtē tiesneši ar atzīmēm no 1 līdz 10. Divjūgu konkurencē vērtē ne tikai to, kā zirgi veic sacensību elementus – piemēram, pie noteikta burta apstājas, atkāpjas, no rikšiem pāriet soļos un tamlīdzīgi, bet arī to, cik saskanīgi abi pajūga zirgi kustas.
Tāpat pajūgu braucēji cīnās arī maratona disciplīnā, kur, kā jau maratonā, – distances garums ir ievērojams – līdz pat 18 kilometriem. Maratonā tiek vērtēta dalībnieku sagatavotība un izturība. Pajūgu braucēji sacenšas arī konusu braukšanā – šīs disciplīnas mērķis ir pārbaudīt ekipāžas precizitāti, ātrumu un paklausību.
Nozīmīgs ir ne tikai zirgu un braucēju sniegums attiecīgajā disciplīnā, bet arī kopskats – tas, cik saskaņots ir inventārs, zirgi un braucēji. Sacensību visaizraujošākais posms ir maratons. Pēc Starptautiskajiem sacensību noteikumiem tas var būt pat līdz 18 km garš, taču šā turnīra braucējiem maratona distance bija 12 km gara, kas tiek dalīta trīs posmos, kur vienā no tiem jāveic seši šķēršļi. Katrs šķērslis ir veidots kā mazs labirints un noteiktā secībā jāizbrauc apzīmētie vārti pareizā virzienā.
Visu trīs valstu posmu sacensībās dalībniekiem bija jāpārvar šķēršļi, kas būvēti ūdenī, jāuzbrauc stāvos pakalnos, jātraucas lejup no kalna un jāmanevrē cauri sarežģītajiem šķēršļu labirintiem.
Maratona posma mērķis ir pārbaudīt zirga sagatavotību, izturību un tā apmācību, braucēja pajūga vadīšanas prasmi, gaitas izvēli un vispārīgo braukšanas mākslu.
Attēlā: Andis Pavlovskis un Kristaps Caune ar zirgu Viskijs manēžas braukšanas disciplīnā.