Zirgs ir dzimis kustībām, tādēļ jau no dabas ir apveltīts ar spēju attīstīt ievērojamu ātrumu un ar izturību. Izturība nodrošina to, ka slodzes rezultātā zirgs piekūst vēlāk un atgūstas ātrāk. Visās sporta disciplīnās lielu lomu spēlē labas reģenerācijas spējas, kas ir svarīgas ne tikai pēc sacensībām, bet arī visas sezonas garumā. Mūsdienās zirgam ātrums reti kad vajadzīgs, lai aizbēgtu no plēsējiem, taču tas lieti noder sportā – ne tikai kā lielākais ātrums uz auļošanas takas vai konkūrā pārlekšanas maršrutos, bet arī sarežģītu procesu izpildei atsevišķa šķēršļa pārvarēšanā pie atspēriena vai piezemēšanās, tāpat arī iejādes elementu trenēšanā, piemēram, prasot paplašinātās gaitas. Ātrums uzlabo vispārējās koordinācijas spējas un attīsta lielāku kustību drošību.
Zirgam kā medījamam dzīvniekam ir nodrošinātas visi ķermeņa uzbūves priekšnosacījumi ātrumam un izturībai: tam ir tikai garas kājas un liela sirds. Arī netrenētiem zirgiem sirds svars relatīvi ir lielāks nekā cilvēkiem: zirga sirds sver līdz pat 12 gramiem uz 1 kg svara. Trenētam cilvēkam šis rādītājs ir tikai 7 g/kg. Pateicoties lielai sirdij, zirgi jau no sākuma ir labāk sagatavoti izturību prasošām slodzēs. Treniņu rezultātā sirds apjoms praktiski neizmainās. Cilvēkam sirds minūšu apjoms (t.i. – asiņu daudzums, kas vienas minūtes laikā tiek novadīts asinsritē caur sirdi) treniņu rezultātā var tikt palielināts par 200%, zirgam savukārt tikai 10%. Zirgam par labu runā arī ievērojamā skābekļa transporta kapacitāte asinīs. Maksimālā uzņemšanas kapacitāte trīsreiz pārsniedz cilvēkam iespējamo, tādēļ skābekļa piegāde asinīs ir krietni efektīvāka.
Izturība
Zirga slodzes izturība ir atkarīga no elpošanas. To var veicināt ar elpošanas muskulatūras trenēšanu un „ekonomiskās elpošanas” uzlabošanu.
Zirga elpošanas sistēma spēj reaģēt uz palielinātu slodzi divos dažādos veidos: ar ieelpas dziļumu vai ar ieelpas biežumu. Cilvēkiem elpošana individuāli atšķirīgi reaģē uz slodzi, zirgiem to primāri nosaka kustības. Balstoties uz mehāniskajiem soļu speršanas spēkiem, tiek pārmīšus bremzēts un iedarbināts zarnu/gremošanas trakts un attiecīgi sašaurinās-paplašinās kakla/krūšu rajons. Krūšu kurvis pārmaiņus izplešas un saraujas, un īpaši lēkšos nosaka ieelpas un izelpas biežumu. Lēkšos principā soļa speršanas un ieelpas frekvence nonāk attiecībā 1:1. Jo lielāks ātrums un attiecīgi arī soļu/ieelpas biežums, jo mazāks ir ieelpas dziļums.
Izturības trenēšanas rezultātā paaugstinās zirga slodzes nestspēja. Izturība paaugstinās vielmaiņas procesu uzlabošanās rezultātā. Enerģija, kuru zirgs uzņem ar barību, ir maksimāli ekonomiski muskuļu šūnās jāpārveido par kustību procesu. Plānojot izturības treniņus, ir jāievēro trīs parametri: treniņu apjoms, biežums un ilgums, kā arī intensitāte.
Intensitāte ir tā slodze, kas no zirga tiek sagaidīta, un to cita starpā ietekmē arī jāšanas temps. No sporta zinātnes viedokļa skatoties, labākais ieteikums ir ievērot mērenību. Visiem zināms teiciens ir „Ātrums nogalina”. Soļojot izjādē, netiek radīti nekādi trenēšanas kairinātāji -ja neskaita pozitīvo ietekmi uz kustību aparātu un psihi. Jaunzirgus un zirgus, kas atkopjas pēc slimības, ir jātrenē pamatā rikšos, kas mazāk noslogo locītavas un stiegras. Savukārt sporta zirgiem īsts treniņš sākas tikai ar lēkšiem.
Pamata kondīciju var uzlabot ar jāšanu apvidū, konsultējoties paralēli ar pieredzējušu treneri, kas palīdzēt sastādīt zirgam individuālu nedēļas treniņu plānu. Kondīcijas bāzes izveidei zirgam, atkarībā no pamata apmācības līmeņa, nepieciešamas vismaz 8-12 nedēļas. Nereti tieši konkrētu disciplīnu speciālisti izlaiž šo fāzi. Darbs apvidū spēcina zirgu kā fiziski, tā garīgi un palīdz arī vēlākās sporta treniņu fāzēs saglabāt šo garīgo un fizisko veselību. Lai zirgs spētu iziet I grupas shēmu iejādē, nepieciešami vismaz 3-4 mēneši, lai zirgs iegūtu vajadzīgi spēku un izturību. Katrai nākamajai slodzes pakāpei jāpieskaita vēl 2-3 mēneši. Protams, nedrīkst aizmirst zirga veselības stāvokli. Lielās Balvas līmeņa zirgs pēc pusgada ārstēšanās pauzes var sasniegt savu iepriekšējo līmeni jau pēc 3-4 mēnešiem. Taču ir jāņem vērā, ka visātrāk iespējams atjaunot muskuļu spēku, bet kauli un stiegras pēc ilgākas pauzes ir krietni vājāki un tiem nepieciešams ilgāks reģenerācijas laiks, nekā muskuļiem. Treniņu plāns nav pavārgrāmata, un visiem vienu recepti dot nav iespējams.
Reģenerācijas treniņos visieteicamākais ātrums ir t.s. „darba gaitas”. Tās ir individuāli atkarīgas no katra zirga un arī mainās apmācības laikā. Kā vadlīnijas var pieņemt sekojošus rādītājus:
– Soļi: vismaz 100 metri minūtē, 1 km/10 minūtēs;
– Rikši: vid. 220 m/min, 1000 m/mazāk kā 5 minūtēs;
– Lēkši: sākot no 400 m/min, 1 km/2.5 min.
Lai attīstītu ātruma izjūtu, vislabāk ir norobežot noteiktu taisnu attālumu un, kāpjot seglos, līdzi paķert hronometru. Pēc kāda laika jau radīsies sajūta, vai ātrums ir atbilstošs. Jāņem vērā ir arī reljefs un pamats: ciets pamats spēcina stiegras un saites, bet pastiprināti noslogo locītavas. Mīkstāks pamats ir labāks locītavām, taču lielāko slodzi liek uz mīkstajiem audiem. Angļu trīscīņniekiem ilgu laiku cieņā bija treniņi uz asfaltēta pamata, t.s. „legging-up”.
Ātrums
Cilvēku sportā ātrumu trenē ar paātrinājuma vingrinājumiem, nolasot rezultātus ar mērierīcēm. Šo principu iespējams viegli pārnest arī uz jāšanas sportu. Tam nepieciešams plašs treniņu laukums ar labu pamatu, kas pieļautu gana ātru lēkšošanu. Nepietiek ar 20×60 m laukuma garo malu, pa kuru ieskrieties šajā gadījumā.
Augstākā līmeņa jātniekiem jau sen vairs nav nekāds noslēpums, kādu labumu dod ātruma treniņu uz atbilstošas trases. Ne gluži katrs meža vai pļavas ceļš ir piemērots lēkšu trasei, jo uz apvidus takām mēs būt mainīgs pamata reljefs. Pārāk dziļš pamats šajā gadījumā ir pat sliktāk, nekā pārāk ciets. Ingrīda Klimke, piemēram, dod priekšroku rikšotāju tipa trasei, jo to pamats kopumā ir mīkstāks nekā auļotāju trasēs. Vissliktākais šim nolūkam būtu slidenas smiltis. Arī pagriezieni nedrīkst būt pārāk asi, lai novērstu saslīdēšanu un iespējamās traumas.
Treniņu galvenais efekts neslēpjas principā – „Kurš ātrāk veiks 1000 metru distanci?”, bet gan rodas no mērķtiecīgi pastiprināta paātrinājuma.
Ātruma treniņu sākumā ir ļoti svarīgi zirgu pareizi iesildīt. Zirgam jābūt atbrīvotam un labi iesildītam, bet ne pārgurušam. Ar nogurušu zirgu nekādā gadījumā nedrīkst veikt slodzes treniņus!
Informācijas avots: St. Georg.
Tekstu sagatavoja Sigita Eitcena