Pirms ķerties pie mērķu realizēšanas, ir jānosaka izejas stāvokli
Tiem, kas vēlas savu zirgu sistemātiski trenēt lielāku sportisko slodžu veikšanai, ir vispirms jāveic darbaspēju un slodzes nestspējas diagnostika – tā brīdina sporta zinātnieks Matiass Bojers. Viņš vienmēr ir sašutis, redzot, kā pat augsta līmeņa jātnieki uzskata, ka spēj sava zirga trenētības stāvokli noteikt tikai pēc intuīcijas. Zirga organismu nevar tik vienkārši salīdzināt ar cilvēka ķermeni. Zirgiem ir daudz individuālākas prasības un rādītāji attiecībā uz ķermeņa funkciju norisi – piemēram, treniņu līmenī sirds ritma frekvence zirgam ir 140 sitieni minūtē, šī rādītāja pārsniegšana jau liecina par pārslodzi. Miera stāvoklī zirga pulss mērāms ar 30-40 sitieniem minūtē. Kad Ludgers Bērbaums uzvarēja 2003. gada Āhenes Lielās Balvas izcīņā, viņa zirgam Goldfīveram konstatēja 200 sitienus minūtē. Lai šāds pulsa rādītājs neradītu pēcāk kaitīgas sekas, iepriekš ir jāīsteno labi pārdomāta un sistemātiska treniņu programma. Bojers apelē pie sportistu apziņas: „Ir daudzas iespējas ar mērķtiecīgu treniņu palīdzību uzlabot zirga darbaspējas. Tādam mērķim nav jālieto dopings! Galu galā mums ir arī morālas dabas pienākums pret saviem sporta partneriem”. Tātad, pirms ķerties pie zirga fitnesa stāvokļa uzlabošanas, ir jānosaka, kādi ir viņa miera un slodzes stāvokļa rādītāji.
Fitnesa izmērīšana
Fitnesa stāvokli ir iespējams medicīniski izmērīt. Asins analīzes un sirds ritma izmeklēšana miera stāvoklī un slodzes stāvoklī ļauj izdarīt secinājumus par muskuļu spēku un izturību. No asins ainas rādītājiem (primāri tā ir pienskābe) var nolasīt, vai ilgstošā laika periodā slodze ir novedusi pie anaerobās (bez skābekļa) vielmaiņas, tas nozīmē – ir bijusi par augstu. Tas noved pie muskuļu pārskābšanas un mazina darbaspējas. Asins analīzēs parādās arī sarkano asins ķermenīšu skaits, kas atbildīgi par muskulatūras šūnu atjaunošanu. Asins gāzu analīze ļauj noteikt, vai ar ieelpoto gaisu asinīs nonāk un atkal tiek novadīts pietiekami daudz skābekļa. Samazinātu darbaspēju iemesls var būt arī kāda nepamanīta latentā plaušu kaite. Zirgs gan veic visu prasīto, taču ātri nogurst un ilgi atgūstas pēc slodzes.
Viss jākontrolē
Vetārsti uzsver, ka īpaši atveseļošanās fāzēs ir drošāk treniņus kontrolēt ar sirds ritma mērītāju palīdzību. T.s. pulsa mērītājs palīdz jātniekam labāk sajust zirga stāvokli, jo paša jātnieka subjektīvās izjūtas var būt maldinošas. Treniņos uzstādītās prasības ietekmē laika un pamata apstākļi. Ja pamats ir dziļš vai laika apstākļi nelabvēlīgi, zirgs ātrāk sasniedz anaerobo līmeni. Un ja zirgs tiek trenēts pie sirds ritma 80 Hz līmenī, tad tas ir ļoti tālu no 180-200 Hz, ko uzrāda trīscīņas zirgi sacensībās, tādējādi netiek sasniegts treniņu mērķis. Pulsa mērītājs ļauj noteikt, kad zirga sirdsritms palielinās, kad tiešām sākas īstais treniņš. Vieglatlēti vienmēr trenējas ar pulsa mērītāja palīdzību, tāpat tam uzticas daļa no augstas klases jātniekiem.
Ir skaidrs, ka tiem jātniekiem, kas trenējas zemākajos līmeņos, kā 100-120 cm konkūra klasēs vai I-II grupas iejādē, ne vienmēr ir iespējas treniņus organizēt kā pašam Ludgeram Bērbaumam. Tādēļ papildus veselīgam, pēc iespējas dabiskam zirga turēšanas veidam, kas ietver sevī daudz kustību brīvībā aplokos vai ganībās, bieži ir ieteicams zirgam organizēt divus treniņus dienā, lai uzlabotu tā fizisko stāvokli.
Pauzes treniņu laikā
Kas strādā, tam pienākas arī atpūsties – kā fiziski, tā garīgi. Ja zirgs nespēj konstanti nest slodzi, ir nelīdzsvarots, ātri kļūst nervozs vai nogurst, tas viss liecina par sliktu fizisko kondīciju un pārslodzes risku. Brīdinoši signāli ir: ritma trūkums, gulšanās uz pavadas/trenzes, sasprindzinājums, zobu griešana, paātrināta elpošana. Ilgstoša pārslodze noved pie t.s. pārdegšanas sindroma, kas var izpausties kā fiziski, tā garīgi. Tā kā muskuļi vairs nespēj balstīt ķermeni, visa slodze tiek pārnesta uz stiegrām un saitēm. Slavenā sportiste Ingrīda Klimke iesaka: „Ja zirgs pats no sevis piedāvā, drīkst, protams, paprasīt ko vairāk. Kompensējot var citās dienās slodzi samazināt, neizpildot visu, kas ieplānots. Treniņu plānu nevar ievērot strikti burtu pa burtam”.
Tā kā zirgam ir jāatpūšas, pirms sacensībām nav ieteicams veikt spēka treniņus, bet drīzāk – ātruma treniņus. Treniņu plānā ir jāiekļauj pauzes atpūtai. Ingrīda Klimke saviem zirgiem pēc sacensībām vai kondīcijas/spēka treniņiem atvēl atpūtas dienu bez jāšanas, ko tie var pavadīt aplokos vai tikt kordoti, taču, boksā stāvot, nepaliek neviens zirgs. Otrajā dienā pēc lielākas slodzes ieteicams viegls iejādes treniņš. Dr. Jans-Heins Švagemakers jebkuram augsta līmeņa sporta zirgam gadā parakstītu 8 nedēļas bez sacensībām, tikai ar viegliem treniņiem un „Wellness” pasākumiem. Anglijā trīscīņas zirgiem līdz šim ierasti bija dot 3 mēnešu pauzi, sākot no septembra beigām. Tagad sportists Kriss Bārtls skaidro, ka šāds uzskats ir novecojis, tagad pauze ilgst 5-6 nedēļas. Lai gan ir sportisti, kas pieturās pie ilgākām ziemas pauzēm, viena no tām ir trīscīņniece Mērija Kinga. Viņasprāt, zirgiem nepieciešams laiks, lai atpūstos un atjaunotu spēkus.
Nenoliedzama un neatņemama atgūšanās procedūra pēc treniņa ir ķermeņa atvēsināšana. Sporta zinātnieks Matiass Bojers apgalvo, ka nekas nevar būt ļaunāks par to, ja pēc lielas slodzes zirgs tiek momentā apturēts un jātnieks nokāpj nost un atstāj zirgu stāvēt, vai arī ja nākamajā dienā pēc slodzes zirgs stāv boksā.
Dr. Gerits Matesens ilgu laiku bijis FEI vetārsts Pasaules čempionātos un Olimpiskajās spēlēs un konsultējis tiesnešus par to, vai kāds zirgs pārslodzes dēļ nebūtu izslēdzams no sacensībām. Viņš uzskata, ka drošas pazīmes, kas liecina par pārslodzi, ir, piemēram, nedroša gaita, kas rodas muskuļu pārskābšanas rezultātā. Svīšana pati par sevi neliecina par pārslodzi, taču karstos un mitros laika apstākļos var novest pie šķidruma zaudēšanas. Dr. Matesens iesaka pirms starta izklaušināt zirga sirdi, lai noteiktu iespējamas aritmijas pazīmes.
Avots: St. Georg
Tekstu sagatavoja: Sigita Eitcena