Fitness nozīmē veselību, darbaspējas un strādāt-prieku. Tuvākajā rakstu sērijā noskaidrosim no Olimpisko jātnieku un veterinārārstu, kā arī jāšanas treneru un sporta zinātnieku viedokļa, kādu fitnesa programmu sastādīt iejādes, konkūra un trīscīņas zirgiem.
Kādēļ zirgiem vajadzīgs fitness?
Būt ātrākam pārlekšanā, iet izteiksmīgākos rikšos – papildus darbaspējām un motivācijai fitness nodrošina arī zirgu veselīgumu un ilgāku mūžu. To savam zirgam vēl ne tikai augsta līmeņa sportisti, bet arī ikviens jātnieks vai zirga īpašnieks.
Fitness ir priekšnosacījums jebkura veida slodzes nestspējai – tā apgalvo Dr. Jans-Heins Švagemeikers, Vācijas konkūra čempionāta komandas veterinārārsts. Fitness nozīmē motivāciju, veselību un aizsardzību pret ievainojumiem. Kam ir pietiekami spēka un izturības, arī uz pēdējām diagonālēm tas spēs izteiksmīgi un enerģiski rikšot, arī pēdējo maršruta okseri tas pārvarēs bez soda punktiem. Zirga kā atlēta skološanu nosaka pieci elementi:
- Atlētiskums (sporta zinātnes terminoloģijā ar to saprot motorisko pamatdotību attīstīšanu un trenēšanu);
- Spēks
- Izturība
- Ātrums
- Kustīgums.
Šie elementi nepieciešami ikvienam zirgam, bet to pakāpes atšķiras atkarībā no zirga izmantošanas disciplīnas – piemēram, auļotājam vairāk nepieciešams ātrums, bet iejādes zirgam – spēks.
Nereti izturību pielīdzina terminam „kondīcija”, ar ko tiek saprasts zirga aktuālais fiziskais stāvoklis un darbaspējas. Kondīcija ir veselības, labsajūtas, attīstības, treniņu un uzbūves kopsumma. Konkrēti ķermeņa uzbūve nosaka zirga dabiskās fiziskās un psihiskās dotības. Uzbūve nosaka zirga darbaspēju robežas – ne katram zirgam piemīt priekšnosacījumi, lai tas varētu piedalīties četru zvaigžņu trīscīņas sacensībās. Jājamzirga kondīcijas pamatmērs ir aptuveni viena stunda ikdienas darba, neskaitot iesildi un atsoļošanas fāzes.
Pareiza turēšana
Brīvā dabā zirgs kustās līdz pat 16 stundām diennaktī ar degunu tuvāk zemei, meklējot barību. Sporta zinātnieks un konkūrists Matiass Bojers no Ķelnes sporta augstskolas skaidro: „Papildus treniņam zirgam jānodrošina iespēja kustēties pēc iespējas dabiski”. Pastaigas aplokos vai ganībās ar sugas brāļiem pastiprina psihiskās darbaspējas. Zirgi jūtas mierīgāki un labāk spēj panest slodzi. Svaigs gaiss, saule un vēja pūsmas arī vairo labsajūtu un attīsta ķermeņa termoregulācijas spējas. Kustības ir svarīgas, lai locītavas „ieeļļotu” ar locītavu šķidrumu. Vienlaikus tiek darbināts arī elpošanas aparāts.
Vai soļojamā mašīna der?
Veterinārārsts Karstens Rode uzskata, ka soļojamās mašīnas vairāk ir domātas soļošanas un kustību terapijai nevis kā treniņu un brīvo kustību aizstājējs, taču tā ir labāka alternatīva nekā stāvēšana boksā. Trenažieri gan nodrošina muskuļus attīstošu iedarbību, pateicoties dažādiem ātruma režīmiem, taču zinātniska pamatojuma tam vēl trūkst. Nav arī skaidrs, vai zirga dabiskās gaitas netiek bojātas vai tieši pretēji – tiek uzlabotas, jo uz trenažiera kustās pamats zem zirga kājām, nevis zirgs iet pa nekustīgu pamatu, kā tas ir dabā.
Soļojamo mašīnu izmantošana kondīcijas uzlabošanai no sporta zinātnes viedokļa ir aplama izvēle, jo ar šādām ierīcēm nevar trenēt un attīstīt ātrumu kā vienu no atlētiskuma priekšnosacījumiem. Arī nepārtrauktā kustība pa apli un viendabīgais pamats atstāj negatīvu ietekmi. Dr. Jans-Heins Švagemeikers uzskata, ka visnoderīgākais no trenažieriem ir t.s. ūdens trenažieris, jo tas rehabilitācijas posmā ļauj saudzīgi atjaunot muskuļu tonusu un masu. Atkarībā no ūdens daudzuma un augstuma, var aktivizēt dažādas muskuļu grupas.
Jo lielāka ir jātnieka un zirga attīstība sportiskajā ziņā, jo kustīgāks, veiklāks un spēcīgāks kļūst zirgs. Zirga izglītošanas un treniņu skala pirmkārt jau nosaka komunikāciju starp jātnieku un zirgu. Kustīgums, veiklums un spēks attīstās kā blakusefekts. Tomēr, lai attīstītu izturību, ātrumu un koordināciju, zirgam nepieciešami papildus treniņi, ar kuru palīdzību tiek nostiprināts spēks, koordinācija un veiklība. Iejādnieks Jans Nivelle, piemēram, iesaka pirms treniņu programmas sastādīšanas veikt patreizējā stāvokļa analīzi: tā vietā, lai jautātu sev – Kas man ir jādara? – labāk noteikt iemeslus, kāpēc zirgam pašlaik trūkst tās vai citas spējas. Reizēm to nosaka ķermeņa uzbūves ierobežojumi, kas, piemēram, neļauj zirgam sasniegt maksimālo sakopojumu. Tādā gadījumā treniņos jāsper solis atpakaļ un jāapdomā, kā ar līdz šim panākto var iegūt lielāku spēku, lai pareizi izpildītu sakopotos elementus. Iejādes zirgiem ieteicams ik pa laikam palekt šķēršļu rindiņas vai doties apvidū, savukārt konkūra zirgiem ieteicams pastrādāt vairāk pie pārejām.
Avots: St. Georg
Tekstu sagatavoja: Sigita Eitcena
